Par Krimināllietu departamenta darbu 2014.gadā

Tiesneši 2014.gadā: Voldemārs ČIŽEVSKIS, Artūrs FREIBERGS, Anita NUSBERGA, Pēteris OPINCĀNS, Inguna RADZEVIČA 

2014. gadā tiesvedībā 935 lietas
Izskatītas 828 lietas – 89%

Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 755

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem – 34

• piekritības noteikšanas lietas – 4

• sūdzības Kriminālprocesa likuma 25.nodaļas kārtībā (par ģenerālprokurora lēmumiem) – 2

• lietas Kriminālprocesa likuma 16.sadaļas kārtībā (ārvalstu spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana) – 7

• lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības – 26​

Krimināllietu departaments aizvadījis spraigu, intensīvu, sarežģītu un dažādiem notikumiem bagātu gadu.

Kopumā departaments 2014.gadā ir izskatījis 828 lietas, nepabeigto lietu skaits – 107 lietas. Pēdējos trīs gados saņemto lietu skaits ir stabils: 2012.gadā  – 798 lietas, 2013.gadā – 762 lietas, 2014.gadā – 782 lietas. Izdevies par 46 lietām samazināt neizskatīto lietu skaitu.

No izskatītajām lietām 65% tika pieņemts lēmums atteikt pārbaudīt tiesas nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā.

No saņemtajām lietām vislielākais īpatsvars ir noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, seko noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un kārtību, noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā. Krimināllietu departamentā 2014.gadā strādāja 6 tiesneši. Izskatīto lietu skaits uz vienu tiesnesi bija 138 lietas, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir par 20 lietām vairāk. Šajā statistikā netiek ņemti vērā pienākumi, kas izriet no Operatīvās darbības likuma. Krimināllietu departaments, sadarbojoties ar Judikatūras nodaļu, vadošajiem krimināltiesību zinātniekiem un Tiesnešu mācību centru, piedalījās vairāku tiesu prakses apkopojumu veikšanā: par mantas bojāšanu un iznīcināšanu; par spriedumu struktūru un saturu; par amatnoziegumiem un citiem tiesu prakses aktuāliem jautājumiem.

Tiesu prakses apkopošanas rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi par tās pilnveidošanu un likumu piemērošanu. Tāpat kā citus gadus tika veikts apkopojums par atceltajiem un grozītajiem tiesu nolēmumiem un tajos izteiktajām atziņām, kas nosūtīts visām tiesām.

Departamenta uzmanības centrā bija un būs tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošana. Aizvadītajā gadā īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēktiesību jautājumiem kriminālprocesā, būtiska kaitējuma izpratnes pilnveidošanai, kibernoziegumiem, nodokļu un krāpšanas lietām. Vairākkārt tikāmies ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem un tiesību zinātniekiem, lai veicinātu izpratni par minētajiem un citiem tiesību jautājumiem. Nenoliedzami, ka apjomīgie un biežie grozījumi Krimināllikumā sarežģī darbu.

Pagājušā gadā uzsākām un šogad turpinām piedalīties apgabaltiesu rīkotajos tiesnešu semināros, kur nepastarpināti pārrunājām tiesu darbības un prakses problēmas. Tāpat departamenta tiesneši piedalās Tiesnešu mācību centra rīkotajās nodarbībās gan kā lektori, gan kā klausītāji. Vairāki tiesneši ir iesaistīti tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, Disciplinārtiesā, likumu pilnveidošanas darba grupās un citās aktivitātēs.

2014.gads iezīmējās ar to, ka departamenta kolektīvā tika ieceltas divas tiesneses – Aija Branta un Anita Poļakova, kuras no 1.janvāra veiksmīgi iekļāvušās departamenta darbā. Taču nevar neatzīmēt arī sarežģīto emocionālo un psiholoģisko spriedzi saistībā ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu izvērtēšanu un iecelšanu departamenta tiesnešu amatā, kas vēl turpinās. Manuprāt, tiesu sistēmas reformas galvenais mērķis un uzdevums ir stiprināt gan kasācijas instances tiesu, gan apelācijas instances tiesu. Šķiet, ka šo mērķi pilnībā sasniegt nav izdevies. Neraugoties uz to, ka tika ievērotas visas likuma prasības, šis process, piesaucot kā argumentu caurspīdīgumu, tika ilgstoši sarežģīts un izraisīja nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā.

Neraugoties uz sarežģījumiem, 2015.gadā Krimināllietu departaments turpinās iesāktos darbus un īstenos ieceres. Departamenta tiesnešu skaitliskais sastāvs ir kļuvis lielāks, kas paver plašākas iespējas.

Šogad aprit 20 gadi kopš apgabaltiesu izveidošanas. To loma nenoliedzami pieaug. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīga Augstākās tiesas sadarbība ar apgabaltiesām. Krimināllietu departamenta tiesneši dosies uz tiesu apgabaliem, lai tiktos ar tiesnešiem un pārrunātu neskaidros un problemātiskos jautājumus. Uzmanību pievērsīsim cilvēktiesību jautājumiem kriminālprocesā, turpināsim pilnveidot izpratni par kibernoziegumiem, piedalīsimies tiesu prakses apkopošanā un citās aktivitātēs. Jāņem vērā, ka, pārņemot Tiesu palātas kompetencē bijušos jautājumus par starptautisko sadarbību kriminālprocesā, palielināsies veicamā darba apjoms.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju ar lietu izskatīšanu citos departamentos, esam lūguši Tieslietu padomi izlemt jautājumu par viena vakantā tiesneša amata nodošanu no Krimināllietu departamenta uz citu departamentu.

LIETU SKAITS KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ 2010.–2014. GADĀ

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2011.-10, 2012.-13,2013.-17; 2014.-26)

NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKAS INSTANCES TIESĀM (KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ UN KPL 62. UN 63.NODAĻAS KĀRTĪBĀ)

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA PĒC NOZIEDZĪGĀ NODARĪJUMA VEIDIEM

* pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI

KRIMINĀLPROCESA LIKUMA 62. UN 63. NODAĻAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI