• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Par tiesnešu specializācijas pamatprincipiem un lietu slodzes rādītāju noteikšanas kārtību (17.10.2016.)

17.10.2016. LĒMUMS NR.66

PAR TIESNEŠU SPECIALIZĀCIJAS PAMATPRINCIPIEM UN LIETU SLODZES RĀDĪTĀJU NOTEIKŠANAS KĀRTĪBU

Tieslietu padome, pamatojotiesa uz likuma „Par tiesu varu” 89.11 panta sesto daļu,
nolēma:
Apstiprināt Tiesnešu specializācijas pamatprincipus un slodzes rādītāju noteikšanas kārtību.

TIESNEŠU SPECIALIZĀCIJAS PAMATPRINCIPI UN SLODZES RĀDĪTĀJU NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA

1. Tiesnešu specializācija

1.1.  Lai nodrošinātu (prasības) pieteikumu, sūdzību, lietu un materiālu (turpmāk – lietas) efektīvu izskatīšanu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesneši var specializēties civillietu, krimināllietu, administratīvo pārkāpumu lietu, kā arī noteiktas tiesību nozares un lietu veidu izskatīšanā. Rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesneši nespecializējas.

1.2.  Tiesneša specializāciju noteiktas tiesību nozares un lietu veidu izskatīšanā nosaka šī dokumenta pielikumā uzskaitīto specializāciju ietvaros. Specializācijas, kuru ietvaros var specializēties administratīvo tiesu tiesneši, nosaka Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs.

1.3. Tiesneša specializāciju norāda lietu sadales plānā.

1.4. Tiesneša specializāciju nosaka, ņemot vērā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas darba organizāciju, tiesneša darba pieredzi un specifiskas zināšanas.

1.5.  Tiesneša specializāciju var noteikt, ja iespējams nodrošināt nejaušības principu attiecīgās specializācijas lietu sadalē.

2. Lietu sadales principi un kārtība

2.1. Lai nodrošinātu nejaušības principu lietu sadalē un lietu sadales caurskatāmību, kā arī tiesnešu vienmērīgu noslodzi, rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļās (turpmāk   – tiesa) saņemtās lietas starp tiesnešiem sadala Tiesu informatīvajā sistēmā, izmantojot lietu automatizētās sadales funkcionalitāti (turpmāk – Sistēma).

2.2. Līdz tekošā gada 15.janvārim tiesas priekšsēdētājs vai tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks Sistēmā reģistrē, kādu lietu sadalē katrs tiesnesis piedalās, ievērojot tiesas priekšsēdētāja apstiprinātājā lietu sadales plānā noteikto. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka norīkots darbinieks Sistēmā katram tiesnesim reģistrē piedalīšanos visu lietu, kas piekritīgas rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām, sadalē. Pēc šajā punktā minētā datuma izmaiņas sistēmā veic tikai gadījumos, kad grozīts lietu sadales plāns vai citu objektīvu apstākļu dēļ.

2.3.  Sistēma lietas tiesnešiem sadala proporcionāli  –  pēc nejaušības principa izveido tiesnešu sarakstu un tiesnešiem pēc kārtas iedala pa vienai lietai. Kad katram tiesnesim iedalīta viena lieta, Sistēma pēc nejaušības principa izveido jaunu tiesnešu sarakstu un turpina lietu sadali. Lietu sadalē ņem vērā tiesnesim noteikto procentpunktu skaitu (šī dokumenta 3.3. un 3.4. punkts).

2.4. Sistēma lietu proporcionālo sadali veic atsevišķās plūsmās. Veicot lietu sadali plūsmās, sistēma ņem vērā tiesnesim iedalīto specializēto lietu skaitu. Tiesas priekšsēdētājs sistēmā var atzīmēt vienu vai vairākas specializēto lietu sadales plūsmas, kurās tiesnesim iedalīto lietu skaitu ņem vērā dalot pārējās specializētās lietas. Tiesas priekšsēdētāja un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka norīkots darbinieks lietai norāda plūsmu, kurā notiks lietas sadale. Lietu sadales plūsmas apstiprina Tiesu administrācija.

2.5. Lietu automatizētu sadali Sistēmā veic tiesas priekšsēdētājs, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vai viņu norīkots darbinieks.

2.6. Sistēmas lietotāji ar noteiktām piekļuves tiesībām var aplūkot un izdrukāt lietu automatizētās sadales rezultātus.

2.7. Ja Sistēma nenodrošina visu lietu sadali vai pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ nevar izmantot Sistēmu, tiesas priekšsēdētājs un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks lietas sadala (pārdala) manuāli atbilstoši lietu sadales plānā noteiktajai kārtībai.

2.8. Gadījumos, kad tiesnesim lietu iedala manuāli, Sistēmā lietai reģistrē atzīmi „Netiek sadalīta automatizēti” un norāda pamatojumu manuālai lietas sadalei.

2.9. Mainot lietas sadales rezultātu, jānorāda pārdales iemesls. Sistēma saglabā informāciju par iepriekšējiem lietas sadales rezultātiem.

3.  Slodzes rādītāju noteikšana

3.1. Tiesneša slodzes rādītāju veido tiesnesim iedalīto lietu skaits kalendārā gada laikā.

3.2. Sistēma aprēķina un atspoguļo tiesneša kopējo slodzi un tiesneša slodzi atsevišķi civillietās, krimināllietās, administratīvo pārkāpumu lietās un administratīvajās lietās, kā arī slodzi atsevišķi pa tiesu instancēm, ja tiesnesis skata lietas gan pirmajā, gan apelācijas instancē.

3.3.  Sistēmā atzīmē, cik lielā mērā tiesnesis piedalās civillietu, krimināllietu, administratīvo pārkāpumu lietu vai administratīvo lietu sadalē. Sadalījumu izsaka procentpunktos, veidojot kopējo summu 100. Ja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis lietas izskata gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, šī tiesneša dalību administratīvo lietu sadalē reģistrē katrā instancē, veidojot kopējo procentpunktu summu 100 par abām instancēm kopā.

3.4.  Tiesas priekšsēdētājs un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks kopējo procentpunktu summu var noteikt mazāku par 100 (piemēram, tiesnesim, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, tiesas vadīšanā, lektora vai citus pienākumus Tieslietu ministrijas vai Tiesu administrācijas apstiprinātajās mācību programmās, Tieslietu ministrijas vai Tiesu administrācijas izveidotajās darba grupās u.c.).

4. Papildu Sistēmas funkcionalitāte lietu sadalei

4.1. Sistēmā norāda tiesneša prombūtni, prombūtnes laikā šim tiesnesim lietas neiedala.

4.2.  Sistēmā var noteikt datumu, no kura tiesnesim neiedala noteiktā plūsmā sadalāmās lietas (piemēram, pirms plānota atvaļinājuma).

5. Noslēguma jautājums

5.1.  Tiesneša specializāciju noteiktas tiesību nozares un lietu veidu izskatīšanā šī dokumenta pielikumā uzskaitīto specializāciju ietvaros nosaka ar 2017.gada 1.janvāri.

5.2.  Automatizētu lietu sadali šajā dokumentā noteiktajā kārtībā uzsāk, kad nodrošināta attiecīga funkcionalitāte Sistēmā.

PIELIKUMS TIESNEŠU SPECIALIZĀCIJAS PAMATPRINCIPIEM UN SLODZES RĀDĪTĀJU NOTEIKŠANAS KĀRTĪBAI

Tiesnešu specializācijas
1. Civillietas, pirmā instance

Nr.p.k. Nosaukums
1.1. Maksātnespējas lietas
1.2. Adopcijas lietas
1.3. Darba tiesību strīdi
1.4. Intelektuālā īpašuma lietas
1.5. Jūras tiesības
1.6. Mantojuma tiesības
1.7. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (Reiderisma lietas)
1.8. Pieteikumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību
1.9. Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai
1.10. Pieteikumi par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu
1.11. Prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesībām
1.12. Prasījumi, kas izriet no saistību tiesībām
1.13. Prasījumi, kas izriet no lietu tiesībām
1.14. Lietas, kas skar bērnu intereses

2. Civillietas, apelācijas instance

2.1. Intelektuālā īpašuma lietas
2.2. Lietas, kas skar bērnu intereses

3. Krimināllietas, pirmā instance 

3.1. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi
3.2. Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību
3.3. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā
3.4. Medicīniska un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi
3.5. Lietas, kas skar bērnu intereses

4. Krimināllietas, apelācijas instance

4.1. Lietas, kas skar bērnu intereses
4.2. Medicīniska un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi

5. Administratīvo pārkāpumu lietas, pirmā instance

5.1. Lietas, kas skar bērnu intereses
5.2. Administratīvo pārkāpumu lietas
5.3. Lietas par iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

6. Administratīvo pārkāpumu lietas, apelācijas instance

6.1. Lietas, kas skar bērnu intereses