Dzintra AMERIKA, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese
Izvirzījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments
Ļaujiet vispirms pateikties kolēģiem par manas kandidatūras izvirzīšanu šim amatam! Lai arī tas nozīmē papildu atbildību, tomēr sniedz arī apziņu, ka esi spējīgs uz ko vairāk par to, ko šobrīd dari.
Šo iespēju uzrunāt kolēģus izmantošu, lai vismaz no sava subjektīvā skatupunkta iepazīstinātu ar savām vērtībām, kas, iespējams, ļaus jums izdarīt kādus secinājumus.
Manā kabatā ir trīs mērauklas: pazemība, cieņa un pašcieņa.
Pazemības mēraukla man vienmēr atgādina, ka viss šajā dzīvē ir jānopelna, ka panākumi nav pašsaprotami un nepienākas tāpat vien. Tas liek apzināties, kas patiesībā esi un kādas tev ir tiesības. Tas arvien no jauna liek pārvērtēt savas rīcības pareizību, apzināties pieļautās kļūdas un atzīt tās. Pazemība neļauj būt augstprātīgam un iedomīgam, tā neļauj izmantot tev doto varu negodprātīgi.
Patiesas cieņas mēraukla neļauj nostādīt citu līdzcilvēku zemāk par sevi un nostādīt savas intereses augstāk par citu interesēm.
Savukārt pašcieņa svaru kausos ievieš zināmu līdzsvaru. Tā liek būt neatkarīgam savās domās un viedokļos, tā dod drosmi dot pretsparu netaisnībai, sīkumainiem un nebūtiskiem pārmetumiem, tā liek runāt, kad gribētos paklusēt. Tā nostājas pret bezkaunību un necieņu. Tā atgādina: ja pats sevi necienīsi, tad arī tevi necienīs.
Es saprotu, ka šie mērinstrumenti ir visai neprecīzi, turklāt katram no mums kabatā ir savi mērinstrumenti. Tomēr ceru, ka tie veicinās izpratni par tiesnešu ētiku kopumā, gan arī palīdzēs atrisināt strīdīgus robežgadījumus, kad risinājums nav tik acīmredzams.
Nobeigumā atļaujiet novēlēt mums visiem veiksmi virzībā uz cieņpilnu, tolerantu un dziļām vērtībām apveltītu tiesnešu sabiedrību, kas neapšaubāmi ļaus plūkt tos netveramos augļus, ko mēs saucam par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Normunds SALENIEKS, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis
Izvirzījis Augstākās tiesas Civillietu departaments
Pirmkārt, pateicos par izrādīto uzticību, ka tiku izvirzīts par Ētikas komisijas locekļa kandidātu. Protams, ir zināms mulsums par to, ka faktiski top pilnīgi jauna Ētikas komisija, kas varētu būt liels izaicinājums nākotnē noturēt tiešām augsto standartu, kas bijis līdz šim.
Manuprāt, nākotnē Tiesnešu ētikas komisijai vajadzētu turpināt attīstīt sadarbību ar citām profesionālām ētikas komisijām. Šodien dzirdējām par veiksmīgu sadarbību ar Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisiju un Prokuroru atestācijas komisiju, kopīgu vadlīniju izstrādi saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, kas atvieglo mediju piekļuvi patiesai, objektīvai un uz faktiem balstītai informācijai.
Jautājums, kas skar tiesnešu un mediju savstarpēju mijiedarbību, tiesnešiem vienmēr bijis zināmā mērā sensitīvs. Vadlīnijas pašas par sevi nenovērsīs iespēju, ka tiesu darbs masu medijos tiek atspoguļots kļūdaini un vienpusēji, kas arī bieži tiek novērots. Vēl jo vairāk, ja tiesnesim, lai ievērotu neitralitāti, ir ierobežotas iespējas reaģēt uz nepamatotu kritiku. Protams, visiem argumentiem, kas pamato tiesas nolēmumu, jābūt tajā iekļautiem, tomēr šādu argumentu esamība nenovērš iespēju nolēmuma kļūdainam atspoguļojumam presē. Iespējams, spriedums nav tas pats ērtākais formāts medijam, lai veicinātu objektīvu tiesas nolēmuma atspoguļojumu. Tādēļ, piemēram, pasludinot saīsinātu tiesas nolēmumu, tiesa varētu koncentrēti tēžu veidā informēt par pieņemtā nolēmuma motīviem. Šajā ziņā laba prakse ir izveidojusies Augstākajā tiesā, par lietām, kurās ir aktuāli tiesību jautājumi, sniedzot preses relīzes. Tomēr, manuprāt, objektīvas informācijas sniegšana par norisēm tiesā nav tikai tiesu prerogatīva – zināmā mērā arī žurnālists nes kaut morālu atbildību par to, kādā veidā viņš atspoguļo norises tiesas darbā. Ne tikai tiesnešiem pastāv Ētikas kodekss, bet arī žurnālistiem, advokātiem, prokuroriem, notāriem, maksātnespējas administratoriem. Tamdēļ, lai mēs varētu sekmīgi savstarpēji mijiedarboties, būtu nepieciešama ciešāka sadarbība, it sevišķi starp tiesu sistēmai piederīgajām personām, stiprinot godprātīgu attieksmi pret savu pienākumu izpildi.
Madara ĀBELE, Rīgas rajona tiesas tiesnese, Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumu izpildītāja
Izvirzījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnešu grupa
Pateicos kolēģiem, kuri mani ir izvirzījuši tik nozīmīgam amatam.
Es izjūtu lielu atbildību attiecībā pret amatu, kandidēšanai uz kuru esmu izvirzīta. Uz apzinos, cik daudz laika un darba tas prasīs.
Domājot par iespēju pārņemt kolēģu pirms astoņiem gadiem uzsākto ētikas stafeti, vēlos sev un jums akcentēt, ka mēs visi esam tiesneši, kuri ciena un mīl šo amatu. Tādējādi var droši teikt, ka ētikas izpratne ir mūsos visos. Ētikas komisija ir tā, kura sargā šo dārgumu, izceļ un atgādina. Ja jūs man uzticēsiet pārņemt šo stafeti no pieredzējušiem Ētikas komisijas locekļiem, apsolu uzturēt un attīstīt ētikas pamatprincipus un idejas.
Par teicamu minēto darbu izpildi mums liecina iepriekšējo gadu Ētikas komisijas atzinumi, kuros izvērsti izdzīvotas vairākas mūsu profesionālās dzīves situācijas, sniegti skaidrojumi un atbildes uz mūsu uzvedības, attieksmes un izteiksmes brīžiem. Sarežģītās situācijās tie līdzās Bangaloras principiem kalpo par labu pamatu, lai izlemtu, kā labāk rīkoties. Izlasot šos Ētikas komisijas atzinumus, mēs maināmies un tas dara mūs labākus.
Mūsu darba pienākumi ir cieši saistīti ar cilvēkiem, viņu problēmām, strīdiem un vajadzībām. Noslēdzot savu runu, gribēju pateikt, ka ikdienas darbos un pienākumos nereti mums sanāk piemirst vai pietiekami neizrādīt cilvēcīgās vērtības, kas manā skatījumā ir viens no ētikas pamatprincipiem. Mūsu iejūtība, sapratne, palīdzība, atsaucība, laipnība ir kā tilts no tiesneša uz cilvēku, kuram jāmāk zaudēt un ciest neveiksmes. Kā savulaik teicis senators Teodors Bergtāls, tad „tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu dažkārt dienišķās un nepieciešamās vajadzības apmierina tiesa.”
Laura KONOŠONOKA, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
Izvirzījis Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants
Man ir tas gods būt izvirzītai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa amatam un šobrīd uzrunāt jūs.
Vispirms vēlos izmantot izdevību un pateikt paldies līdzšinējiem komisijas locekļiem par viņu lielisko darbu, kas apliecina šo tiesnešu profesionalitāti, zināšanas, izpratni par ētikas lomu tiesnešu darbā un juridiskās ētikas jautājumiem. Man bija patiesa interese lasīt un analizēt Tiesnešu ētikas komisijas līdz šim sniegtos skaidrojumus, atzinumus un ieteikumus. Tie man patiešām ir palīdzējuši uzlabot izpratni par to, kā konkrētās situācijās rīkoties saskaņā ar tiesnešu ētikas normām.
Paldies jums, ka esat veidojuši tiesnešu ētikas judikatūru!
Ņemot vērā, ka tiesnešu konferencei būs jāizdara izvēle attiecībā uz izvirzītajiem kandidātiem, vēlos īsi ieskicēt savu redzējumu par Tiesnešu ētikas komisijas turpmākā darba prioritātēm.
Pirmkārt, apsverams jautājums par Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa pārstrādāšanu – aktualizēšanu, ņemot vērā, ka kodekss ir pieņemts 1995.gadā un ir zināmā mērā novecojis. Tādēļ būtu jāizvērtē, vai ētikas kodeksā ietvertās normas ir atbilstošas šā brīža tiesiskajai izpratnei.
Otrkārt, apsverams jautājums par tiesnešu ētikas judikatūras apkopojumu regulāru veidošanu, kā arī tiesnešu ētikas kodeksa komentāru izstrādi. Manuprāt, ikvienam tiesnesim būtu ļoti noderīgi ikdienas darbā izmantot šādu apkopojumu par aktuālām tēmām – piemēram, apkopojumu par atstatīšanos vai labas prakses rokasgrāmatu par tiesneša izturēšanos tiesas zālē (papildinot tiesnešu ētikas komisijas šā gada februārī sniegto skaidrojumu un to regulāri aktualizējot). Vēl viens, manuprāt, šobrīd aktualizējams jautājums ir tiesneša amata izmantošana personiskajās interesēs.
Arī tiesnešu ētikas kodeksa komentāri pildītu izglītojošu funkciju, turklāt tādējādi tiktu sistematizēta un apkopota ētikas judikatūra par konkrētiem ētikas jautājumiem. Komentāros varētu tikt aplūkoti arī disciplinārās atbildības jautājumi, ciktāl tie saistīti ar ētikas pārkāpumiem.
Treškārt, tiesnešu ētikas komisijai jācenšas nodrošināt plašāku tiesnešu iesaisti ētikas jautājumu risināšanā, jo tikai tādā veidā var nodrošināt atgriezenisko saikni starp Ētikas komisiju un tās tiešajiem adresātiem – tiesnešiem. Manuprāt, ir apsveicama komisijas uzsāktā prakse rīkot izbraukuma sēdes, jo tā ir iespēja diskutēt ar tiesnešiem par aktuāliem ētikas jautājumiem, iespēja uzdot tiesnešus interesējošus jautājumus Ētikas komisijas locekļiem.
Ceturtkārt, ir apsverama iespēja paplašināt Tiesnešu ētikas komisijas sadarbību ar ārvalstu kolēģiem, diskutējot par nozīmīgiem un aktuāliem tiesnešu ētikas jautājumiem.
Piektkārt, ir jādomā arī par to, kā Tiesnešu ētikas komisiju padarīt redzamāku visai sabiedrībai, nostiprinot komisijas kā nozīmīgas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas reputāciju un tādējādi vienlaikus stiprinot arī tiesu varas reputāciju kopumā. Šeit varētu būt risināmi jautājumi par instrumentiem, ar kuru palīdzību Tiesnešu ētikas komisijai būtu iespējams nekavējoties paust savu viedokli par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.
Dace SKRAUPLE, Zemgales apgabaltiesas tiesnese
Izvirzījis Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš un Tukuma rajona tiesas tiesneši
Jaunajai Tiesnešu ētikas komisijai tiks nodota vērtīga bagāža – abu iepriekšējo sasaukumu komisiju nolēmumi un atzinumi, kas neapšaubāmi vērtējams kā fundamentāls pamats iesāktā darba sekmīgai turpināšanai.
Es kā tiesnese ar neviltotu interesi esmu gaidījusi un lasījusi katru jauno atzinumu, tie, manuprāt, vienmēr bijuši aktuāli, uzrakstīti skaidri un saprotami, uz ko vajadzētu tiekties arī jaunievēlētajai komisijai.
Jāatzīst, ka jau pirms astoņiem gadiem, kad tika vēlēta pirmā Tiesnešu ētikas komisija, apdomāju iespēju kandidēt uz vietu tajā, līdzīgas pārdomas man bija arī pirms četriem gadiem, taču tikai tagad tā īsti sajūtu sevī šim darbam nepieciešamās kvalitātes – esmu tiesnese jau divdesmit ceturto gadu, līdz ar to esmu uzkrājusi, manuprāt, vērā ņemamu darba un arī zināmu dzīves pieredzi, kas ir ļoti nepieciešama papildu pienākuma kvalitatīvai veikšanai. Esmu Latvijas Tiesnešu biedrības biedre kopš tās dibināšanas, un ar to lepojos.
Šoreiz atsaucos šim izaicinājumam arī tāpēc, ka, lai gan tiesnesim tas ir papildu pienākums, tā ir arī lieliska iespēja komunicēt un mijiedarboties ar kolēģiem no citām tiesām, nevis tikai ar tuvākajiem kolēģiem un „kriminālajiem” klientiem.
Apbrīnojot atsevišķu kolēģu spējas uzņemties vairākus papildu pienākumus un vēl paspēt rakstīt kvalitatīvus lēmumus un spriedumus, vēlos uzsvērt, ka esmu Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas „ierindas” tiesnese, man nav citu papildu pienākumu, tāpēc esmu pārliecināta, ka man pietiks laika un jaudas darboties Tiesnešu ētikas komisijā, ja tikšu ievēlēta, jo vēlos dot savu ieguldījumu kopējā lietā.
Jau šodien vēlos pateikties ikkatram, kurš nobalsos par manu ievēlēšanu Tiesnešu ētikas komisijā. Un novēlu, kolēģi, katram no mums atrast laiku un iespējas sevis pilnveidošanai, jo dzīve – tas jau nav tikai darbs. Harmoniskas un līdzsvarotas, un vispusīgi attīstītas personības novedīs arī pie labākas lietu izskatīšanas, taisnīgākas tiesas spriešanas.
Alla ŠILOVA, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja
Izvirzījuši Latgales apgabaltiesas tiesneši
Esmu izvirzīta Ētikas komisijas turpmākam darbam un pateicos kolēģiem par šo uzticēšanos, jo esmu izvirzīta atkārtoti.
Tiesu sistēmā strādāju vairāk par 20 gadiem, un četrus gadus esmu nostrādājusi Tiesnešu ētikas komisijā. Vēlos pateikties kolēģiem, ar kuriem kopā strādāju komisijā, jo no jums mācījos, un, ja tikšu ievēlēta nākamajā sastāvā, ņemšu līdzi to vislabāko, ko iemācījos no jums.
Tiesneša darbs nav viegls, to mēs visi zinām. Bet man patīk šis darbs, es cienu savu darbu un es ļoti gribētu, lai šo darbu cienītu arī sabiedrība. Esmu pārliecināta, ka tā arī notiks un pienāks tāds brīdis, kad uzticēšanās tiesām būs augsta. Darbs Tiesnešu ētikas komisijā ļauj šo sapni vai mērķi īstenot – šim darbam ir jēga un nozīme, lai celtu sabiedrības uzticēšanos tiesām.
Nākamās Tiesnešu ētikas komisijas darbs būs Tiesnešu ētikas kodeksa pilnveidošana un citi jautājumi, kas aktuāli tiesnešiem mūsu ikdienas darbā. Nekas nestāv uz vietas – attīstās sabiedrība, attīstās tiesneši, un, domāju, turpmāk būs arī jauni jautājumi, kuri šobrīd vēl nebija aktuāli. Arī pieminētajā komunikācijā ar medijiem būs jautājumi, kuri arī turpmāk būs jāapspriež Tiesnešu ētikas komisijai.
Ināra JAUNZEME, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja
Izvirzījuši Rīgas rajona tiesas un Jūrmalas tiesu nama tiesneši
Mana pieredze tiesneša amatā ir mazāka nekā tiesnešiem, kas šodien izvirzīti darbam Ētikas komisijā, taču arī es jūtos pateicīga saviem kolēģiem, kuri manī ir saskatījuši potenciālu, varbūt arī personiskās īpašības, kas man ļautu kandidēt uz šo amatu.
Manā izpratnē Ētikas komisija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas strādā ar vissmalkākajiem instrumentiem, jo ir jālemj lietas, kas ir saistītas ar ētiku, morāli, taisnīgumu, kas nav viennozīmīgi izmērāmas un ieliekamas kādos šauros un skaidros, stingros rāmjos. Katra situācija ir jāvērtē atšķirīgi un jābūt iekšējam kompasam, lai nepazustu šajā vērtējumā.
Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka katram no mums ir sava vērtību sistēma, savs iekšējais ētikas kodekss gan kā cilvēkam, gan kā tiesnesim, un, tikai pateicoties tam, mēs spējam izlemt sarežģītas lietas, taisīt taisnīgus spriedumus, kā arī saglabāt savu iekšējo kodolu. Katrs no mums katru dienu nāk uz darbu, lai pēc vislabākās sirdsapziņas rastu vislabāko risinājumu, un es domāju – katram no mums rūp tiesneša gods un cieņa sabiedrības acīs, un atkāpes no tā, manā skatījumā, ir ārkārtas gadījumi, kas tiek arī attiecīgi vērtēti un par kuriem tiek pieņemti nolēmumi dažādās tienešu pašpārvaldes institūcijās.
Tāpēc manā izpratnē Ētikas komisijai galvenais uzdevums būtu turpināt veidot šo vienoto izpratni par tiesnešu profesionālo ētiku. Arī es varu piekrist tam, ka kolēģi, kas strādāja Ētikas komisijā līdz šim, ir paveikuši milzīgu darbu un izveidojuši drošu pamatu, uz kura turpmāk Ētikas komisija var balstīt savu darbu un turpināt attīstīt izpratni par to, kas ir tiesnešu ētika. Katra diena nes jaunu vielu pārdomām un lēmumiem, tādēļ šodien nav nosakāms vadmotīvs turpmākai rīcībai visiem turpmākiem gadiem, kuros darbosies Tiesnešu ētikas komisija, jo attīstās izpratne par ētiku, attīstās sabiedrības izpratne, attīstās tiesnešu izpratne un pati dzīve diktē situācijas, kuras ir jāvērtē un par kurām jādod skaidrojums vai vērtējums un kas palīdz mums tiesneša darbā.
Ja runātu par prioritātēm, tas būtu Tiesnešu ētikas kodekss, kas ir pārstrādājams atbilstoši minētajam. Vēl viena joma, kur Tiesnešu ētikas komisija varētu līdzdarboties kopā ar citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, – veidot tādu tiesnešu darba vidi un noslodzi, kas novērstu tiesnešu pārslodzes un izdegšanas riskus, kas, manuprāt, arī lielā mērā rada pamatu atkāpēm no tiesnešu ētikas principiem un normām. Pārslodze un nepietiekams laiks iedziļināties katrā lietā, atrast vislabāko risinājumu gan tiesas sēžu zālē, gan rakstot spriedumus, vai citās situācijās – tas ir risks, kas varbūt veicina šo atkāpi no tiesneša ētikas normām. Tāpēc ir svarīgi arī šie apstākļi un varbūt jāmeklē forma, kā sadarboties, lai veicinātu tiesnešu darbam labvēlīgāku vidi.
Tiesnešu ētikas komisijas darbam, manuprāt, ir uzlikta ļoti augsta latiņa, un lai Dievs palīdz nākamajiem kolēģiem šo latiņu noturēt tikpat augstu. Lai izdodas būt tolerantiem, mēģināt koleģiāli risināt situācijas un nepārvērsties par institūciju, kura nodarbojas ar soda sankcijām pret kolēģiem, bet caur to, ka katra situācija kaut ko māca, palīdzēt kolēģiem izprast tiesnešu uzvedības standartus.
Gribu teikt, ka ir radīta laba bāze, un mēs varam tikai to turpināt attīstīt. Paldies kolēģiem, kas darbojās iepriekšējā Ētikas komisijā, un uzskatu, ka vislabākie kandidāti turpmākajam darbam Ētikas komisijā būtu šie kolēģi, kuri izdarījuši milzu darbu. Man ir ļoti žēl, ka likums to neļauj, bet no savas puses varu apsolīt – ja es tikšu ievēlēta, darbošos pēc vislabākās sirdsapziņas un mēģināšu rast vislabākos risinājumus, lai tiesneša darbs tiktu novērtēts arī sabiedrības acīs un lai mums pašiem būtu prieks par to, ko mēs darām.
Guntars PLORIŅŠ, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs
Izvirzījuši Administratīvās rajona tiesas tiesneši
Vienmēr esmu uzskatījis, ka tiesneša amats ir augstākais pakāpiens juridisko profesiju vidū, līdz ar to tiesneša amatam ir izvirzāmas visaugstākās prasības, tai skaitā arī ētikas jautājumos.
Mana līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar tiesību aizsardzības iestādēm. Tie ir 15 gadi dienestā Valsts policijā un jau astotais gads tiesneša amatā. Šajā laikā manī ir izveidojusies gan atbilstoša tiesiskā apziņa, gan arī izpratne par ētikas jautājumiem, kas, manuprāt, atbilst Latvijas tiesnešu ētikas kodeksā noteiktajiem kanoniem. Tādēļ brīdī, kad kolēģi mani izvirzīja par kandidātu darbībai Ētikas komisijā, es guvu iekšējai pārliecībai ārēju apstiprinājumu, un tas bija tas pirmais iemesls, kāpēc es piekritu kandidēt darbam komisijā. Savukārt otrais apstāklis – pašreiz esmu tajā aktīvajā dzīves posmā, kad bez tiešajiem darba pienākumiem vēlos darboties arī citās jomās, tai skaitā iesaistoties tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbā, jo tas veicinātu personisko izaugsmi. Vārdu sakot, es vēlos un varu darboties Ētikas komisijā, tādēļ atliek vien to darīt. Protams, ja man tāda iespēja radīsies.
Ilona RUDZĪTE, Ventspils tiesas tiesnese
Izvirzījuši Ventspils tiesas tiesneši
Paldies maniem kolēģiem, kuri uzskatīja manu kandidatūru par atbilstošu, lai izvirzītu šīm vēlēšanām. Tā tomēr ir uzticība.
Esmu gatava strādāt, ieguldīt savu darbu, lai rastu risinājumu kādai situācijai vai problēmai, kas rastos kādam no mums, gan pildot tiešos darba pienākumus vai arī ārpus tiešā darba, jo sabiedrību interesē ne tikai tiesas pieņemtie lēmumi, ne mazāk sabiedrība vērtē tiesnešu rīcību un uzvedību gan tiesas sēdē, gan ārpus tās.
Gribu novēlēt mums visiem – lai mazāk situāciju, kad Tiesnešu ētikas komisijai nepieciešams apspriest ētikas pārkāpumus un sniegt atzinumus par ētikas normu pārkāpumiem.
Ieva VIŠĶERE, Administratīvās rajona tiesa tiesnese, Administratīvās apgabaltiesas tiesneša pienākumu izpildītāja
Izvirzījuši Administratīvās rajona tiesas tiesneši
Liels paldies tiem, kas mani izvirzīja, tas tiešām ir liels pagodinājums. Mazliet par tiem apsvērumiem, ko es domāju, kāpēc piekrist un vai piekrist.
Kā zināms, sabiedrības uzticēšanās tiesām nav tik augsta, kā mēs vēlētos. Lai arī kā mums pašiem reizēm gribētos teikt, ka tas jau nav tik daudz saistīts ar tiesnešiem, tur tie citi – mediji mūs ne tā atspoguļo, procesa dalībnieki nav spējīgi pieņemt risinājumu, patiesībā jau nevar noliegt, ka tieši tas, ko un kā mēs darām, kā mēs izturamies pret procesa dalībniekiem, kā mēs izturamies viens pret otru, kā mēs izturamies pret sabiedrību kopumā, tostarp arī runājot ar žurnālistiem, ļoti lielā mērā veido sabiedrības viedokli par tiesu varu. Līdz ar to, manuprāt, ļoti svarīgi ir neieslīgt tādā rutīnā un pašapmierinātībā – mēs jau visu zinām, mums jau viss pa lielam ir labi. Ir ļoti būtiski visu laiku domāt un analizēt, un sekot līdzi, kur mums ir tie vājie punkti, kur mēs kaut ko varam uzlabot un kur kaut ko vajag uzlabot, vai varbūt kur viss ir kārtībā. Un Ētikas komisija ir viens no tiem instrumentiem, ar ko to var darīt, – ar Ētikas komisijas skaidrojumiem un komisijai reaģējot uz aktuāliem, arī sabiedriski izskanējušiem, diskutējamiem, pārprastiem vai nepārprastiem gadījumiem. Ar Ētikas komisijas darbu mēs paši gan sev, gan visai sabiedrībai varam parādīt, ka mums kā tiesnešiem rūp, lai tiesības uz taisnīgu tiesu būtu mūsu valstī ievērotas visaugstākajā līmenī, un mums rūp sabiedrības viedoklis par mums.
Tie ir tie apsvērumi, kuru dēļ, manuprāt, Ētikas komisijas darbs ir vērtīgs un līdz ar to ir vērts veltīt savu laiku darbam šajā komisijā. Tāpēc es arī piekritu, kad mani izvirzīja. Vēl arī tas, ko teica Dzintra Balta – ka darbs šajā komisijā jebkuram dod milzīgu ieguldījumu personiskajā izaugsmē.
Baiba LIELPĒTERE, Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese
Izvirzījusi Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu grupa, Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Sandra Vītola, Valmieras rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Lolita Marovska
Par tiesnesi strādāju 13 gadus, bet līdz brīdim, kad kolēģi mani izvirzīja šim amatam, es nebiju pat iedomājusies, vai veikt šos pienākumus – vai tas ir manos spēkos, vai nav. Taču es ļoti uzticos kolēģu novērtējumam, un, kā jau šodien konferencē izskanēja – mums ļoti bieži ir svarīgi dzirdēt savu kolēģu teikto „Tu vari!”, un man šķiet, ka kolēģi, mani izvirzot, ir man to pateikuši. Paldies.
Es ļoti augstu vērtēju Tiesnešu ētikas komisijas līdz šim paveikto un man tiešām liekas, ka mēs ar to kļūstam labāki.
Agnese SKULME, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese
Izvirzījusi Valmieras rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Lolita Marovska
Paldies maniem kolēģiem par atkārtotu izvirzīšanu darbam Tiesnešu ētikas komisijā.
Latvijas Universitātes vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane savā grāmatā „Komunikācijas ētika” norādīja, ka tradicionālajā Latvijas kultūrā izsenis ētika tiek dēvēta par gudru padomu, nevis piespiedu varas un sankciju instrumentu, un tieši tā es arī esmu vadījusies komisijas darbā, strādājot kopā ar kolēģiem četrus gadus. Mēs esam viens otru mācījuši, papildinājuši, meklējuši atbildes uz neskaidrām situācijām un iesniegtiem skaidrojumu lūgumiem ne tikai rakstveida materiālos, bet arī katrs pats savā sirdī. Rezultāts ir tāds, kādu Jūs redzat grāmatā.
Kad mani pirmo reizi ievēlēja komisijā, iedomājos šo darbu mazliet citādu, proti, ka strādāsim pie tā, par ko šodien runā, – izmaiņām Tiesnešu ētikas kodeksā. Nevarēju iedomāties, ka mums būs jāstudē tik ārkārtīgi daudz iesniegto materiālu – sākot no 2 līdz 250 lappusēm katrā jautājumā, ar tik dažādām sūdzībām. Un varu kolēģiem apliecināt, ka pirmšķietami daudzkas izskatās citādāk, reizēm preses publikāciju negācijām un sensācijām apakšā izrādās pilnīgs „čiks”. Mums jāstāv pāri šādiem sarūgtinājumiem un nepamatotiem aizvainojumiem, un es varu vien aicināt jūs būt atvērtākiem, it sevišķi pret tiem mediju pārstāvjiem, kas vēlas gūt sensācijas. Aiciniet viņus uz sarunu un redzēsiet, ka sarunas nebūs, jo viņus tas neinteresē. Ja runa ir par objektīvu apstākļu atspoguļošanu, tad, kā redzam pēdējā laikā – tiesneši nav atteikuši sarunu un ir spējuši sniegt skaidrojumu par savu rīcību. Tas mums jādara arī turpmāk.
Konferences sākumā Tieslietu padomes priekšsēdētājs minējis līdzības, un arī es gribētu nobeigt ar līdzībām. Ja mēs uztvertu Tiesnešu ētikas komisiju kā māju, un mājai svarīgs ir pamats, nesošās sienas un jumts, tad es varu jums apliecināt, ka pamats šai mājai ir ļoti stabils, un tā ir mūsu kolēģe Anita Kovaļevska – cilvēks ar kolosālām zināšanām, ar kolosālu pieredzi, viņa darbu komisijā turpina un ir stabils pamats. Varbūt kolēģē Alla Šilova un es varētu būt nesošās sienas, jo esam jau nedaudz strādājušas šajā komisijā. Bet jumts ir jāizveido kārtīgs. Viss ir jūsu rokās.
Piebilde: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Inga KRIGENA-JURKĀNE, ko par Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidāti bija izvirzījuši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneši, Tiesnešu konferencē nepiedalījās.
QR
