Tiesu ētiskais regulējums Latvijā: astoņu gadu pieredzes analīze

Ievads

Lai stiprinātu tiesnešu ētiku un uzlabotu tiesu tēlu sabiedrības skatījumā, pirms astoņiem gadiem Latvijā tika izveidots profesionālās pašregulācijas mehānisms – Tiesnešu ētikas komisija. 2016.gadā tika veikts pētījums, lai izvērtētu Tiesnešu ētikas komisijas līdzšinējo darbību plašākā spektrā un dziļāk analizētu izpratnes veidošanos par ētiku, ētikas komisijas skatītos jautājumus, tās dalībnieku un plašāka tiesneša loka pieredzi ētikas jomā.

Pētījuma metodes

Lai iegūtu iespējami daudzšķautnainu skatījumu uz ētikas jomas attīstību, pētījumam tika izmantoti un salīdzināti dažādi dati. Pirmkārt, tika intervēti paši Tiesnešu ētikas komisijas dalībnieki un prokuratūras un advokatūras pārstāvji, kuri ir gan strādājuši pie kopīgiem jautājumiem, gan vērojuši tiesnešu ētikas veidošanos, kopumā 13 juridisko profesiju pārstāvjiem. Otrkārt, papildus intervijām tika organizēta viena fokusa grupas diskusija ar tiesnešiem, kurā piedalījās 14 dalībnieki – dažādu līmeņu tiesu un specializāciju pārstāvji. Tā kā mūs interesēja iespējami dziļāki dati un pētījuma dalībnieku personīgā pieredze un vērtējumi, visas intervijas un diskusiju laikā iegūtie dati ir anonimizēti. Rakstā izmantoti pētījuma dalībnieku citāti, lai ilustrētu pētījuma secinājumus un dotu balsi pašiem pētījuma dalībniekiem. Treškārt, lai vērtētu tiesnešu kopienas attieksmi pret ētikas jautājumiem un pašregulācijas mehānismiem, tika izmantota aptauja, kurā uzaicinājām piedalīties visus Latvijas tiesnešus. Atsaucās 160 tiesneši. Tā kā aptaujā tiesneši piedalījās pēc brīvprātības principa, nevis tika atlasīti pēc kādiem principiem, iegūtie dati analizēti kā viedoklis, kas, lai arī nereprezentē visus tiesnešus, tomēr atļauj izdarīt secinājumus par plašākas tiesnešu kopienas uzskatiem.

Pētnieces arī caurskatīja Tiesnešu ētikas komisijas sagatavotos materiālus, analizējot ētikas komisijas reglamentu un ētikas kodeksu, tās atzinumus, skaidrojumus un lēmumus no tematiskā pārklājuma aspekta. Tāpat tika caurskatīti jau veiktie pētījumi, kuros skarti tiesu darbības ētiskie aspekti un Latvijas starptautiskās saistības tiesu vides uzlabošanā. Lai vērtētu tiesnešu pašregulācijas attīstības virzienu, analizējām arī trīs labās prakses piemērus citās valstīs.

Pētījuma rezultāti

1. TIESNEŠU ĒTIKAS KOMISIJAS DARBĪBAS VĒRTĒJUMS

Vēsturiski tiesnešu pašregulācijas mehānisma ieviešana ētikas jautājumu risināšanai ir saistīta gan ar starptautiskām prasībām pretkorupcijas jomā, piemēram, GRECO (Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa) rekomendācijām, gan pašu tiesnešu vēlmi uzlabot tiesu darbu un atvairīt aizdomas par Latvijas tiesām kā „ķēķi”. Pēc astoņiem gadiem ētikas komisijas darbs tiek vērtēts pārsvarā pozitīvi, minot, ka Tiesnešu ētikas komisija ir rūpīgāk un dziļāk strādājošā tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Lai gan neliela daļa tiesnešu komisijas darbu un ētikas jautājumus vērtēja kā tiesneša darbam otršķirīgus, tomēr arī šie skeptiskāk noskaņotie tiesneši atzina Tiesnešu ētikas komisijas izstrādāto dokumentu augsto kvalitāti un argumentācijas līmeni.

Aptaujas ietvaros tiesnešiem tika uzdots jautājums par ētikas komisijas izveidošanas mērķa sasniegšanu (sk. 1.attēlu). Novērtējot savu viedokli 5 punktu skalā (1 – nemaz nepiekrītu; 5 – pilnībā piekrītu), vidējais respondentu sniegtais vērtējums par komisijas izveidošanas mērķi bija 3,69 punkti. Turklāt 96 respondenti (60% no visiem) izvēlējās atbildi 4 vai 5, tādējādi lielā mērā vai pilnīgi piekrītot, ka ir sasniegts ētikas komisijas izveidošanas mērķis.

Tiesnešu grupas diskusija parāda, ka tikai maza daļa tiesnešu ētikas komisijas darbību saista ar represīvu, tiesnešus ierobežojošu un sodošu funkciju. Intervijas ar komisijas dalībniekiem liecina, ka paši komisijas dalībnieki apzināti ir centušies izvairīties no represīvu sankciju izmantošanas un ir bijuši jutīgi komunikācijā ar tiem tiesnešiem, kuru rīcība tiek izskatīta ētikas komisijā. Komisijas dalībnieki kā mērķi skatīja ētikas nostādnes stiprināšanu ilgtermiņā: Man liekas, ka tas bija pašā sākumā, kad mēs nācām kopā, kad mēs par to galveno [uzdevumu] uzskatījām, ka būtu brīnišķīgi, ja mēs varētu kļūt par šo skaidrotāju nevis sodītāju. Jo uzdevums sodīt varbūt nav tas galvenais ētikas komisijai. Galvenais ir skaidrot un runāt par tiem ētikas jautājumiem. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Lēmumi komisijā tiek pieņemti izteikti koleģiāli, diskutējot jautājumus un situācijas. Līdz ar to lēmumu pieņemšana ir vērsta uz procesu, tiesnešu reakciju uz izskatāmajām situācijām, tiesnešu pašu izpratni par savu pārkāpumu, tiesu vidi kopumā. Tomēr tas nenozīmē, ka komisijas lēmumi tiek pieņemti šaurās tiesnešu interesēs. Ētikas komisijas dalībnieki savu galveno funkciju saskata iespējamo nākotnes ētikas pārkāpumu novēršanā. Piemēram, komisija ir ieviesusi neformālu risinājumu gadījumos, kad ētikas pārkāpumu komisija nav konstatējusi, bet ir saskatījusi tā risku. Tad kāds no komisijas dalībniekiem komunicē ar attiecīgo tiesnesi neformāli, izvairoties no formālas tiesneša saukšanas uz komisijas sēdi. Tāpat komisija pēc savu dalībnieku iniciatīvas skata privātpersonu un citu juridisko profesiju pārstāvju sūdzības par tiesnešu darbību, lai arī formāli to komisijas reglaments neliek darīt. Komisijas dienaskārtībā nonāk arī medijos izskanējuši jautājumi, reaģējot uz notiekošo sabiedrībā. Komisijas mērķis ir veidot noturīgu ētikas praksi, kas ļautu ienākt jauniem priekšstatiem un tiesneša darba standartiem un iekļautu plašāku vērtējumu par tiesu darbu.

Tikai divos gadījumos pārkāpums, kas skatīts Tiesnešu ētikas komisijā, atzīts par rupju un nodots discplinārkolēģijai. Dažkārt citi tiesneši gan diskusijā, gan aptaujā ir norādījuši, ka atsevišķi komisijas atzinumi, skatot ētikas pārkāpumu lietas, ir bijuši pārāk maigi.

Es zinu, ka ir tās reakcijas uz skaidrojumiem bijušas tādas, ka ir vai nu par stingru vai nu ir par maigu. Drīzāk par maigu. Jo ir viens skaidrojums bijis, kur ir atzīts, ka tiesnesis īsti nesaka ētikas komisijai patiesību, un pēc tam saka: kā – jums nesaka patiesību un tas nav rupjš pārkāpums? (Ētikas komisijas dalībnieks)

Aptaujas dati liecina, ka kopumā tiesnešu skatījums uz profesionālās ētikas jautājumiem sakrīt ar Tiesnešu ētikas komisijas atzinumos, lēmumos un skaidrojumos pausto viedokli (sk.2. attēlu). Atbildot uz jautājumu par to, vai Tiesnešu ētikas komisijas lēmumi, atzinumi un skaidrojumi sakrīt ar viņu viedokli, 153 respondenti (95,7% no visiem) ir izvēlējušies atbildi „pilnībā sakrīt” vai „parasti sakrīt”, tikai 6 respondenti (3,8%) izvēlas atbildi „tikpat bieži sakrīt kā nesakrīt”, bet viens respondents (0,6%) atbild, ka viņa viedoklis „parasti nesakrīt” ar ētikas komisijas pausto nostāju.

Lielākā daļa tiesnešu grupas diskusijā atzina, ka ētikas komisijā sev un savam kolektīvam saskata atbalstu. Primāri tiesneši komisiju redz kā tiesnešus pārstāvošu institūciju un, kā liecina pašu komisijas dalībnieku un citu tiesnešu pieredze, komisijas skaidrojumi un atzinumi tiek iekļauti tiesu praksē. Gan ētikas komisijas dalībnieku, gan citu tiesnešu skatījumā biežāk minētais ētikas komisijas darbības virziens saistīts ar atbalstu tiesnešiem un tiesnešu spējināšanu visdažādākajos jautājumos, piemēram, skaidrojot atstatīšanās jautājumus un uzvedību ārpus tiesas zāles. Tika uzsvērts, ka ētikas komisijas skaidrojumi veido bāzi gadījumiem, kad tiesnešiem kāds no jautājumiem kļūst aktuāls un var kalpot kā izglītības materiāls jaunajiem tiesnešiem.

Augstu vērtējumu Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumiem respondenti pauž arī aptaujā (sk. 3.attēlu). Atbildot uz jautājumu par ētikas komisijas skaidrojumu noderīgumu, 128 tiesneši (80% no visiem) piecu punktu skalā (1 – nemaz nav noderīgi; 5 – ļoti noderīgi) ir izvēlējušies atbildes variantus 4 vai 5.

Gan tiesnešu ētikas komisijas dalībnieki, gan citi tiesneši izmanto Bangaloras principos iestrādāto „saprātīgā vērotāja” testu, lai sev projicētu neitrālu un procesā neieinteresētu sabiedrību, uz kuru būtu jēgpilni orientēt savu uzvedību: No Bangaloras principiem nāk tas saprātīgais vērotājs no malas. Viņš ir saprātīgs, mēs nevaram gaidīt, ka jebkurš, kurš mūs redz, var novērtēt. Varēt var, bet nav gluži jāņem vērā, jo mums ir dažādi cilvēki, pilnmēness cilvēki un visādi citi cilvēki. (Ētikas komisijas dalībnieks)

„Saprātīgā vērotāja” pozīcijas izmantošana ļauj labāk saprast sabiedrību un tās vajadzības augstākā, abstraktā līmenī, šādi netieši veicinot vienotas un uz sabiedrību vērstas tiesu prakses veidošanu. Arī paši komisijas locekļi savu darbu daļēji skata kā komunikāciju ar sabiedrību: Mēs savus skaidrojumus un atzinumus rakstām un uzsveram, ka tas viss jāpasniedz tā, lai būtu skaidrs saprātīgam vērotājam no malas. Nevis kā lemtu kāds cits jurists, bet kā lemtu saprātīgs vērotājs no malas. Kāds ierindas cilvēks. Mēs cenšamies to cilvēku ādās ielīst. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Tiesnešu diskusijā tika rosināts, ka ētikas komisijai būtu jāuzņemas aktīvāka loma savu atzinumu un skaidrojumu popularizēšanā sabiedrībā, tomēr daļa tiesnešu uzskatīja, ka tas būtu visu tiesnešu kopīgi veicams uzdevums. Tikai neliela daļa tiesnešu uzskatīja, ka komunikācija ar sabiedrību nav nepieciešama, jo tiesneši tās saturu nevar ietekmēt.

2. TIESNEŠU IZPRATNE PAR PROFESIONĀLO ĒTIKU

2004.gadā veiktā pētījumā secināts, ka izpratne par ētiku Latvijas tiesu sistēmā ir gana šaura un galvenokārt skar procesuālās kārtības ievērošanu vai cilvēcisko īpašību jautājumus, neļaujot sasniegt plašāku izpratni par taisnīgumu un ētiskajiem standartiem un kaitējot arī tiesas tēlam sabiedrībā (Birojs 2000, 2004: 21–22).

Mūsu veiktais pētījums rāda, ka divējādais skatījums uz profesionālo ētiku nav izzudis. Latvijā vēl arvien tiek meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju un līdzsvarotas ētikas un profesionalitātes attiecības. No vienas puses, intervijās ar Tiesnešu ētikas komisijas dalībniekiem tika uzsvērts, ka ētiku nav iespējams nodalīt no profesionalitātes un ir nepieciešams veidot izpratni par ētikas normu ievērošanu kā neatņemamu profesionālās darbības daļu: [..] kādreiz liekas, ka ētika ir kaut kas cits un profesionalitāte kaut kas cits. Bet es, strādājot ētikas komisijā, esmu sapratusi, ka tas ir viens un tas pats, to nevar atdalīt. P31

No otras puses, vairāki citi pētījuma dalībnieki pauž atšķirīgu viedokli, uzsverot, ka ētika galvenokārt ir tiesneša personības, nevis profesionālās darbības raksturojums („ētika vai nu ir vai nav” (grupu diskusija)), un zināmā mērā apšaubot iespējas iemācīt ētisku attieksmi un rīcību: Man personīgā sajūta ir, ka ļoti lielā mērā to nosaka tieši tiesneša personība. Kādam varbūt mācīts, zina, ka ir kodekss un tādas normas, bet tas neko īsti nenozīmē. Kādam varbūt nav mācīts, viņš varbūt nav lasījis, bet nelasot tāpat ir skaidrs, kādi ir ētikas principi. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Šāds individuālistisks skatījums uz ētiku apgrūtina vienotu profesionālās ētikas standartu izveidi un īstenošanu. Neapšaubot individuālo morālo vērtību nozīmi katras personas dzīvē, profesionālā darbība vienlaikus pieprasa izveidot tādu attieksmes un rīcības modeli, kas atbilst ne vien personas individuālajām vērtībām, bet arī profesionālās grupas kopējām vērtībām un ētikas principiem.

Zināmā mērā par individuāli centrētu skatījumu uz ētiku liecina arī tiesnešu atbildes uz aptaujas jautājumiem par to, kā respondenti vērtē savas un citu tiesnešu zināšanas par profesionālo ētiku (sk. 4.attēlu). Atbildot uz jautājumiem savu un kolēģu zināšanu vērtējumam par profesionālo ētiku, savas zināšanas respondenti 5 punktu skalā (1 – nepietiekamas; 5 – pilnīgi pietiekamas) vērtē salīdzinoši augstāk (vidējais novērtējums - 3,99) nekā kolēģu zināšanas (vidējais novērtējums – 3,31).

Tas, ka savas zināšanas tiek vērtētas salīdzinoši augstāk, varētu liecināt par to, ka vismaz daļai tiesnešu vēl arvien trūkst iespējas salīdzināt savus un kolēģu priekšstatus, iesaistoties diskusijās par profesionālās ētikas jautājumiem. Tāpat iespējams, ka kolēģu zināšanu vērtēšanai tiek pielietots individuāls ētikas standarts, nevis vispārīgi profesionālās ētikas principi, kas kalpotu kā salīdzināšanas mēraukla.

Intervijās ar ētikas komisijas dalībniekiem jautājums par ētikas izpratni veidojošiem faktoriem tika skatīts arī plašāk, runājot par ētikas tēmu apguves nozīmi jurisprudences studijās augstskolā. Vairāki pētījuma dalībnieki norāda, ka vēl arvien būtiska ietekme ir tiesnešu paaudzei, kas nav apguvusi ētiku kā atsevišķu kursu augstskolā. Tiek norādīts arī uz nepieciešamību izglītot tiesu priekšsēdētājus, tādējādi veidojot vienotu izpratni par ētiku, jo tiesu priekšsēdētājiem ir nozīmīga loma viedokļu veidošanā un būtiska ietekme uz tiesnešu skatījumu uz ētiskām problēmām: [..] mācību centrs jau vispār domā par priekšsēdētāju kompetencēm un kā viņus apmācīt, tai skaitā par prasmēm, par ētiku un tādām lietām, bet tur varbūt arī ētikas komisija būtu varējusi kaut ko vēl labāk vai vairāk darīt. Jo citreiz var būt tā – ja tas tiesnesis no sava priekšsēdētāja saņem atbildi, ka šai gadījumā viss ir pareizi, bet ētikas komisija domātu citādi, var rasties problēma. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Atsevišķi pētījuma dalībnieki intervijās kā ētikas izpratni ietekmējošu faktoru min arī starptautisko organizāciju prasības profesionālās ētikas jomas sakārtošanā, piemēram, minētas GRECO rekomendācijas un tajās iekļautā prasība veikt izmaiņas ētikas kodeksā. Tomēr uz šo starptautisku institūciju spiedienu kā būtisku tiesnešu dienas kārtībā norāda tikai viens fokusa grupas diskusijas dalībnieks un divi ētikas komisijas locekļi, tādējādi parādot, ka plašākai tiesnešu grupai šis starptautiskais konteksts ir mazāk zināms vai aktuāls.

Ētika intervijās ir raksturota arī kā jābūtības joma, kas veido ideālās rīcības izpratni un paraugu. Šis skatījums pamato vairākās intervijās pausto nepieciešamību mainīt Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu tā, lai tas būtu veidots kā pārskats par profesionālās ētikas principiem, nevis nevēlamas rīcības uzskaitījums. Šādas izmaiņas ētikas kodeksā vairāku pētījuma dalībnieku skatījumā ļautu to plašāk interpretēt un būtu vērstas uz pozitīviem uzvedības modeļiem, nevis aizliegumiem.

Mums it kā vēlamāki likās principi, ne konkrēta uzvedība. Līdz ar to konkrētam noteikumam ir uzreiz savas iespējas interpretēt un pagriezt par labu vai sliktu tiesnesim. Drīzāk par sliktu tiesnesim. Tas ir darbs, ko prasa starptautiskās institūcijas. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Nepieciešamība veikt izmaiņas Tiesnešu ētikas kodeksā nav plaši atzīta un diskutēta tiesnešu vidē. Izmaiņas kodeksā kā nākotnes uzdevums tika minētas galvenokārt intervijās ar ētikas komisijas dalībniekiem, kuri atsaucas uz starptautiskiem dokumentiem (piemēram, Bangaloras principi un citu valstu tiesnešu ētikas kodeksi) un starptautisku institūciju prasībām mainīt ētikas kodeksu. Par to, ka tiesneši kā profesionāla grupa kopumā vāji izjūt nepieciešamību veikt izmaiņas Tiesnešu ētikas kodeksā liecina arī aptaujas dati. Atbildot uz jautājumu par to, vai būtu nepieciešams veikt kādas izmaiņas Tiesnešu ētikas kodeksā, tikai 15 respondenti (9,4% no visiem) atbild apstiprinoši, 56 (35%) uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas, bet lielākajai daļai respondentu 89 (55,6%) nav viedokļa par šo jautājumu (sk. 5.attēlu).

Šāds motivācijas un viedokļa trūkums plašākā profesionālā grupā rada risku, ka gadījumā, ja izmaiņas ētikas kodeksā tiks veiktas, var trūkt atbalsta šādai skatījuma maiņai uz profesionālās ētikas jautājumiem. Citu valstu pieredze rāda, ka izpratnes un motivācijas veidošanai ir jāvelta laiks un resursi, iesaistot plašu tiesnešu grupu diskusijās par nepieciešamajām ētikas kodeksa izmaiņām.

3. PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS AKTUĀLIE JAUTĀJUMI

Teorētiskajā literatūrā par dažādu jomu profesionālo ētiku arvien biežāk kā nozīmīgs jēdziens tiek minēts „ētiskais radars” (angl. – ethical radar) – personas spēja saskatīt ētiski problemātiskas situācijas un jautājumus. Daudz tiek diskutēts par iespējām attīstīt šo spēju profesionālās izglītības un tālākizglītības ietvaros, lai mazinātu riskus, ka ētiski problemātiskas situācijas ikdienā netiek pamanītas, un līdz ar to tiek palaista garām to savlaicīgas risināšanas iespēja. Tiesnešu aptaujas ietvaros tika uzdots jautājums par to, cik bieži tiesneši savā profesionālajā pieredzē ir saskārušies ar profesionālās ētikas problēmām, atbildes vērtējot 5 punktu skalā (1 – nekad; 5 – ļoti bieži). Vidējais respondentu novērtējums bija 2,43. Tikai 19 respondenti (11,9% no visiem) izvēlējās vērtējumu 4 vai 5, tādējādi norādot, ka bieži sastopas ar profesionālās ētikas problēmām, 49 respondenti (30,7%) izvēlas vērtējumu 3, bet vairāk par pusi respondentu – 92 (57,6%) ir atzīmējuši atbildes variantu 1 vai 2 (sk. 6.attēlu). Iespējams, respondentu viedoklis par to, ka viņu profesionālajā pieredzē ētikas problēmas ir ne pārāk bieži sastopamas, norāda uz nepieciešamību attīstīt šo „ētisko radaru”.

Aptaujas ietvaros respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumu „Kādas, Jūsuprāt, ir biežāk sastopamās tiesnešu ētikas problēmas Latvijā?”, sakārtojot šīs problēmas pēc nozīmības, kur 1. ir visnozīmīgākā un 7. ir mazāk nozīmīgā problēma (1.tabula).

Tiesnešu izturēšanās un rīcība tiesas zālē tika novērtēta kā visbiežāk sastopamā ētikas problēma, un ir jautājums, kas ir gana pretrunīgs no profesionālā un personiskā viedokļa un labi atspoguļo spriedzi starp personiskajiem, situācijas noteiktiem ierobežojumiem un profesionālās ētikas kritērijiem. Ētikas komisijas dalībnieki, no vienas puses, ar izpratni vērtē tiesneša personisko rīcību, saskatot tās cēloņus kaitinošā procesa dalībnieku uzvedībā, kārtības neievērošanā tiesas zālē pēc atkārtotiem aizrādījumiem vai kolēģa balss tembrā. No otras puses, vērtējot situāciju, tiek iedarbināti profesionālās vērtēšanas kritēriji, kas neveiksmīgi izvērtētu frāzi vai balss pacelšanu vērtē kā tiesnesim profesionāli nepieņemamu reakciju.

Tiesnešu izturēšanās un rīcība sabiedrībā, kas tika vērtēta kā otrā nozīmīgākā problēmu grupa, ietver ne vien reālo telpu, bet arī virtuālo telpu, galvenokārt sociālos tīklus.

Interešu konfliktu, atstatīšanās un objektivitātes jautājumi intervijās un diskusijā tika minēti kā biežāk apspriestie jautājumi un plašāko interesi iekarojušais jautājums, tomēr aptaujā šī joma tika vērtēta tikai kā trešā aktuālākā profesionālās ētikas problēma. No vienas puses, atstatīšanās ir gadījums, kura vērtēšanai ir nepieciešami vienoti kritēriji, jo tas skar plašāku tiesnešu kolektīvu: Ir jautājumi, kas skar vienu tiesnesi, un tādi, kas visu korpusu. Ja viens tiesnesis atstatās, pārējiem ir jāuzņemas šis pienākums. Ir situācija, kas skar tikai vienu tiesnesi un pārējiem nav nekāda sakara. Tā ka, domāju, te tas ir. Jo vairāk tiesnešu tas skar, jo aktuālāks un interesantāks visiem. (Tiesnešu diskusija)

No otras puses, tiesnešu privātā dzīve, izpratne par darījuma attiecībām pēdējās desmitgadēs ir mainījusies. Tiesneši izmanto kredītus, bankas pakalpojumus, iepērkas un veido attiecības ar kaimiņiem. Šis bija arī aptaujā biežāk komentētais jautājums, norādot uz interešu konflikta novēršanas likumā iestrādāto ierobežojumu skatīt lietas, kurās iesaistīta banka, pret kuru tiesnesim ir kredītsaistības. Kā norāda kāds tiesnesis aptaujas komentāru daļā par nākotnē vēl risināmajām tiesnešu ētikas problēmām: Par interešu konfliktu, lemjot lietas, kurās iesaistītas bankas, kurās tiesnesis ņēmis kredītu. Bet tā ir likuma nepareizība, manā ieskatā, nevis Ētikas komisijas vaina, jo tā tikai izskaidroja likumu un vērsa uz to uzmanību.

Gan ētikas komisijas dalībnieku intervijās, gan aptaujā norādīts uz nepieciešamību grozīt likuma normas attiecībā uz interešu konfliktu, pielāgojot tās reālajai situācijai: Domāju, ir nepieciešams pārvērtēt jautājumu par tiesneša tiesībām izskatīt lietas, kurās ir iesaistītas bankas vai līzinga kompānijas, kas ir tiesneša kreditori (SEB banka, Swedbank, Nordea utt.) Kredītsaistības ir praktiski visiem tiesnešiem, tas nevar būt šķērslis objektīvi izvērtēt strīdu ar konkrēto banku vai līzinga kompāniju. Šāds ierobežojums traucē darba organizāciju, jo ir gadījumi, kad grūti izveidot tiesas sastāvu lietas izskatīšanai (runa ir par nelielām tiesām).

Daļa komisijas dalībnieku uzsvēra, ka ir grūti konkrēti definēt to personu loku, ar kuriem tiesnesim varētu būt izveidojušās tuvas attiecības, tāpēc būtu nepieciešams runāt par principu, nevis attiecības sīki reglamentēt.

Saziņa ar medijiem joprojām ir tiesnešiem jutīga tēma, un attieksmi pret medijiem palīdz veidot gan vadlīnijas, gan kursi. Lielākā daļa intervēto tiesnešu – gan komisijas locekļu, gan diskusijas dalībnieku – nebija regulāras sadarbības pieredzes ar medijiem, bet daļa bija izgājuši treniņu, kas viņus lielākoties nebija iedvesmojis komunikācijai. Kā intervijā norādīja viens no tiesnešiem, tiesneši neesot oratoru profesija: Ja ir pie kā pieturēties, tad var drusku drošāk justies, bet principā saistībā ar komunikāciju ar masu medijiem un, ja vēl televīzijā tiesnesi rāda, tur vajadzīga zināma pieredze, mazliet arī drosme, arī verbālās spējas. Ja cilvēks uzstājas un nav profesionāls orators, nav pašam diez ko patīkami skatīties uz tīksmināties. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Gan mediju treniņš, gan pati komunikācijas pieredze, īpaši ar vizuālo mediju pārstāvjiem, atsevišķos tiesnešos rada pārliecīgu stresu: Cilvēkam, kam nav bijis tādas [mediju] pieredzes – ieslēdz gaismu, iegrūž mikrofonu un kameru ieslēdz, viss izlido no galvas. Tur jau nolasīt nevar vairs. (Tiesnešu diskusija)

Vienlaikus, kā atzīst paši tiesneši, atvērtība pret medijiem ir ļāvusi izvairīties no situācijām, kad pats komunikācijas notikums ar tiesnesi kļūst par skandālu un negatīvu ziņu. Aptaujā, atbildot uz jautājumu par nozīmīgākajām nākotnē vēl risināmajām tiesnešu ētikas problēmām Latvijā, trīs tiesneši uzsver, ka komunikācija ar medijiem ir tiesnešiem nākotnē risināms jautājums: „jāturpina izglītot tiesneši par saskarsmi ar masu medijiem un jāattīsta prasme sniegt atbildes uz žurnālistu jautājumiem”, skatot komisijas uzsākto kā plašāka turpmākā darba sastāvdaļu. Piemēram, Nīderlandes pieredze rāda, ka līdzās īpaša „preses tiesneša” posteņa izveidošanai tiesās un mediju treniņiem, būtiska loma pozitīvas komunikācijas veidošanā ir ikgadēju konferenču rīkošanai, kurās gan tiesneši, gan preses pārstāvji diskutē par to, cik efektīva ir savstarpējā komunikācija un kas tajā varētu tikt uzlabots. Nīderlandes tiesās ir ieviests arī komunikācijas padomnieka amats, kura uzdevumos ietilpst ne vien sākotnējo kontaktu veidošana un starpnieka loma saziņā ar presi, bet arī tiesas iekšējās komunikācijas uzlabošana un komunikācija ar sabiedrību (De Rechtpraak 2005). Lai uzlabotu žurnālistu zināšanas par tiesu darbu, tiesu sistēma regulāri organizē apmācības žurnālistiem un ir sagatavojusi vārdnīcu, kas palīdz žurnālistiem saprast juridisko terminoloģiju, kā arī žurnālistiem ir pieejamas vadlīnijas par komunikāciju ar tiesnešiem (De Rechtpraak 2013).

Darbības virziens, kas pēc pašas ētikas komisijas dalībnieku domām ir bijis būtisks, ir ex parte komunikācijas izvērtējums. Lai arī pašu tiesnešu vidū jautājums par ex parte sarunām ir strīdīgs tajā ziņā, ka tiesnešu vidē ir augsta vienprātība par šādu sarunu nepieļaujamību, bet atšķiras līmenis, kurā šis jautājums jāregulē. Daļa tiesnešu uzskata, ka tas ir tiesneša personisks jautājums, bet daļa to redz kā plašāku profesionalitātes kritēriju. Būtiski, ka jautājums tika skatīts kopā ar citu juridisko profesiju pārstāvjiem, veidojot vienotu praksi visiem potenciālajiem ex parte sarunu dalībniekiem – prokuroriem un advokātiem: Mēs publicējām un visiem bija skaidrs, ka tagad drīkst. Un arī paši jutāmies daudz brīvāk, ka mums tagad visas tiesnešu, advokātu un prokuroru ētikas komitejas ir pateikušas, ka drīkst un pat vajag, ja. Jo tas ir tikai sabiedrībā normāli, ka ievēro šīs ētikas normas arī starp kolēģiem. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Gan diskusijā, gan aptaujā daļai tiesnešu bija aktuāls jautājums par attiecībām ar tuviem radiniekiem, ja tie ir citu juridisko profesiju pārstāvji un darbojas tiesnesim tuvā jomā. Kā norādīts vienā no aptaujas komentāriem, atbildot uz jautājumu par gadījumiem, kad respondentu viedoklis nav sakritis ar ētikas komisijas lēmumiem, atzinumiem vai skaidrojumiem: [Nepiekrītu] jautājumā par to, ka tiesnese lietoja advokātu birojam piederošu automašīnu. Ja tiesneša laulātais ir advokāts, tas nebūtu slēpjams un nav nekas neētisks, ja tiek lietota dzīvesbiedra automašīna.

Šī otrā jautājuma daļa ir aktuāla tiesnešiem, arī intervijās un diskusijā tiesneši par to ironizēja, piemēram, uzstādot jautājumu, vai vīrieti pie ēkas ir jāsveicina, atkarībā no tā, vai viņš tiek uztverts kā advokāts vai kolēģes dzīvesbiedrs.

Līdz ar profesionalitātes principu ieviešanu un ētikas prakses veidošanos tiesu kolektīvos, attiecības darba kolektīvos arvien biežāk tiks regulētas ar ētikas kodeksu. Komisijas skaidrojumi un komisijas darba kārtība liecina, ka šī joma līdz šim ir salīdzinoši maz diskutēta, tomēr tā kļūst arvien aktuālāka. Komisijai ir bijusi pozitīva pieredze ne tikai veidojot skaidrojumu, bet arī risinot un izrunājot konfliktus pašā kolektīvā. Arī aptaujas sadaļā par nākotnes uzdevumiem komisijai četri tiesneši izvirza jautājumu par attiecībām darba kolektīvā. Tā viens no respondentiem norāda: Jāaktualizē jautājums par ētikas normu ievērošanu saskarsmē ar darba kolēģiem, kā arī ar sekretāriem un palīgiem lielajās tiesās. Ne tikai starp tiesnešiem, bet arī par to, kā tiesu priekšsēdētāji realizē savu kā vadītāja varu pret citiem tiesnešiem, tai skaitā, sniedzot atsauksmes par tiesneša darbu.

Tāpat aptaujā ir aktualizēts jautājums par „iecietību vai vienaldzību pret citu kolēģu pārkāpumiem” vai „savējo būšanu”, kas neļauj veidot ētiskas un koleģiālas attiecības ar kolēģiem. Arī diskusijā daļa tiesnešu uzskatīja, ka kolektīvos ir jāveido ētiskas diskusijas, kas šādus jautājumus risinātu.

Tiesneša amata savienošana ar radošo un pedagoga darbu pamatā saistīta ar augstskolu statusa maiņu un tai sekojošu ētikas regulējuma piemērošanu. Lai arī šis jautājums gan aptaujā, gan intervijās un diskusijās tika skatīts kā mazāk būtisks, tiesu noslogotības konteksts ļauj atsevišķiem tiesnešiem uzdot jautājumus par lekciju un tiešo darba pienākumu pildīšanas savienošanu. Tā kāds tiesnesis, aptaujā komentējot ētikas komisijas skaidrojumu piezīmē: „Negribētu piekrist viedoklim, ka tiesneša profesija ir radoša, tāpēc tiesnesis var atrasties ārpus darba vietas”. Tāpat jautājums par dažādu citu pienākumu savienošanu ar tiešo tiesneša darbu norādīts arī sadaļā pie ētikas komisijas skatāmiem jautājumiem.

4. RISKI ĒTIKAS KOMISIJAS DARBĪBAI

Izdalāmi vairāki aspekti, kuriem, turpinot komisijas darbu, būtu jāievērš uzmanība.

Ņemot vērā faktu, ka ievērojama daļa komisijas ir strādājusi jau otro termiņu un darbu komisijā neturpinās, pastāv risks, ka netiek nodrošināta komisijas darba pēctecība. Lai arī komisija darbojas saskaņā ar tās reglamentu, būtiski darbības aspekti nav formāli regulēti, un komisijas darbību raksturo vairākas neformālas iezīmes. Piemēram, komisijā diskusiju laiks netiek ierobežots, ļaujot nonākt pie vienprātības lielākajā daļā jautājumu, un vien neliela daļa strīdīgo jautājumi tiek izšķirti balsojot. Tāpat komisijas dalībnieku starpā ir ieveidojusies laba personiska komunikācija. Tiesneši paši raksturo savas attiecības kā brīvas no profesionālās hierarhijas, neformālas un cieņpilnas.

Komisijas atvērtais komandas darba stils ļauj komisijai darboties elastīgi un radoši. Jau minēts, ka komisijas locekļi daļu jautājumu skata pēc savas iniciatīvas, ja saredz to nozīmību plašākam tiesnešu lokam. Elastīga pieeja saglabāta arī risinot jautājumus, piemēram, strādājot ar tiesnešiem jutīgi un niansēti, izmantojot dažādas pieejas, sākot ar neformālu sarunu, diskusiju komisijā, skaidrojumu rakstīšanu, lai novērstu tālākus iespējamos pārkāpumus, un vien divos gadījumos lietas nodošanu izskatīšanai disciplinārkolēģijai. Ir atrastas arī jaunas darba formas, kas sākušās kā spontānas idejas un vēlāk pārtapušas neformālās komisijas tradīcijās. Būtiskākā ir komisijas izbraukuma sēdes, kas sākušās kā kāda kolēģa ielūgums uz savu tiesu.

Otrs nozīmīgs risks ir resursu trūkums ētikas komisijas darba nodrošināšanai. GRECO 4.novērtēšanas kārtas dokuments (2012:31) nosaka: „GRECO rekomendē palielināt Tiesnešu ētikas komisijas lomu un resursus, lai tālāk attīstītu tās darbu un nodrošinātu to, ka Tiesnešu ētikas kodekss tiek aktualizēts un regulāri tiek sniegti ieteikumi par tajā noteikto normu interpretēšanu”. Resursu trūkuma risks, kas norādīts arī ekspertu un GRECO ziņojumos, ir apstiprinājies arī šajā pētījumā. Komisijas locekļi atzīst, ka trūkst resursu jautājumu dziļākai izpētei, un resursu trūkums neļauj pārņemt starptautisko pieredzi pietiekami efektīvi.

Lai gan likums „Par tiesu varu” nosaka, ka „lietu sadalē ņem vērā tiesneša slodzi, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās” (28.(3) pants), mūsu pētījuma dati liecina, ka prakse ir atšķirīga. Lai gan atsevišķās tiesās, atbilstoši šai likuma normai, darba slodze tiesnešiem, kuri darbojas pašpārvaldes institūcijās, tiek samazināta, daudz izplatītāka ir prakse, ka darbs pašpārvaldes institūcijās netiek ietverts slodzē. Pētījuma dalībnieki intervijās uzsvēra, ka praktiski darbs Tiesnešu ētikas komisijā aizņem daudz laika un veido būtisku profesionālās darbības daļu: Īstenībā nav viegli. Parasti mums vismaz reizi mēnesī bija sēde, kas aizņēma vienu dienu vai pusdienu. Bet pirms šīs sēdes jāsagatavojas, jāizlasa saņemtie iesniegumi. [..] Tas ir lielā mērā uz brīvā laika rēķina. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Paši ētikas komisijas dalībnieki apstiprina, ka nesamazinātā darba slodze pamatdarbā ietekmē darbu komisijā, taču apgalvo, ka ikdienas darbs un darba kvalitāte komisijā no tā necieš. Tipiski, ka pamatdarbā iekavētā darba apjomu un ētikas komisijas uzticēto darbu tiesneši veic uz privātās un ģimenes dzīves rēķina, strādājot brīvdienās: Ja arī veidojam skaidrojumu, to veic viens cilvēks un tas nav stundas vai divu [darbs]. Tas prasa tomēr trīs – četras dienas. To var darīt tikai ārpus darba laika, jo darba laikā tu esi pilnīgi noslogots. Tā kā tas ir brīvprātīgs samariešu darbs, kas tiek darīts kopīgu interešu dēļ, ko vari izdarīt, bet ne bezgalīgi. (Ētikas komisijas dalībnieks)

Pilnībā iekļaujot darbu ētikas komisijā tiesnešu darba slodzē, tiktu radīti vienlīdzīgi nosacījumi visiem ētikas komisijas dalībniekiem, novēršot situāciju, ka lielākā daļa šo darbu veic savā brīvajā laikā. Vienlaikus šāda rīcība zināmā mērā būtu arī signāls par ētikas jomas nozīmi tiesnešu profesionālajā darbībā. Fakts, ka darbs ētikas komisijā visiem tās dalībniekiem netiek iekļauts darba slodzē, rada arī risku, ka daļa tiesnešu varētu atteikties no kandidēšanas dalībai Tiesnešu ētikas komisijā lielās un pienācīgi nenovērtētās darba slodzes dēļ.

Būtiskākie pētījuma secinājumi

Kopumā Tiesnešu ētikas komisijas darbības izpēte liecina, ka Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas veidošanās process. Process ir sācies pašu tiesnešu vidū, veidojot vienotu izpratni par ētikas jautājumiem.

Virzot ētikas procesu, ir būtiski līdzsvarot pašiem tiesnešiem aktuālu ētikas jautājumu dienas kārtību un starptautisko organizāciju rekomendācijas. Patlaban GRECO vērtē rekomendācijas kā daļēji izpildītas, atzinīgi vērtējot komisijas lomu tiesnešu vidē un tiesu komunikācijas jautājumu risināšanā. Neatrisināts jautājums ir ētikas kodeksa aktualizēšana, pēc kā nav pieprasījuma plašākā tiesnešu kopienā un kura atjaunošanai ir trūcis resursu.

Tiesnešu slodze atsevišķās tiesās ne tikai kavē tiesnešus piedalīties ētikas debatēs un neļauj reflektēt par ētikas jautājumiem ikdienā, bet arī apdraud ētikas principu īstenošanu.

Atzinīgi vērtējama ir refleksīvas ētiskas prakses veidošana, ikdienā diskutējot par ētikas jautājumiem ar kolēģiem un pielietojot ētikas principus. Uz šo paradumu norāda visi ētikas komisijas dalībnieki un liela daļa tiesnešu grupas diskusijā.

Ētikas komisijas autoritāte lielā mērā sakņojas faktā, ka komisija izmanto Latvijas situācijai piemērotu un tiesnešu izpratnē balstītu pieeju.

Pāreja no ētikas kā personas individuālo vērtību kopuma uz profesionālās ētikas darbības principiem ir sākusies, un daļa tiesnešu ētiku redz šādā izpratnē. Vienlaikus, apmācībās un diskusijās tiesnešu vidē ir aktīvāk jāvirza ētikas kā profesionālas darbības principu izpratne.

Būtiskākais komisijas darbības virziens tās locekļu vērtējumā ir bijušas komunikācijas vadlīnijas, kas ir mainījušas tiesnešu saziņu ar mediju pārstāvjiem. Komisijas dalībnieki gan norāda, ka tiesu vides maiņu ietekmē dažādi faktori, un ētikas jautājumi ir būtiska šo faktu sastāvdaļa.

Lai arī tiesneši atzīst, ka komunikācijas vadlīnijas ir palīdzējušas definēt savu pozīciju attiecībā pret medijiem, plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti lielā mērā tiek skatīti kā apdraudējums tiesnesim un tiesneši nesaskata iespēju ietekmēt komunikāciju ar medijiem. Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem bija viens no karstāk diskutētajiem jautājumiem vienā no komisijas izbraukuma sēdēm, un arī tiesnešu grupas diskusija liecina, ka tiesneši nejūtas komfortabli šajā saziņā.

Skaidrojumiem ir ļoti liela nozīme Latvijai specifisku ētikas situāciju risināšanā, tiesnešu (īpaši jauno tiesnešu) izglītošanās procesā un profesionālo standartu veidošanā gan ētikas, gan arī tiesnešu izteiksmes formas – valodas, terminoloģijas, argumentācijas un sociālā konteksta iekļaušanas – ziņā. Skaidrojumus lasa un ņem vērā dažādu līmeņu un jomu tiesneši, šādi veidojas arī viendabīga prakse.

Skaidrojums „Par ex parte sarunām”, kas tika izstrādāts kopā ar citu juridisko profesiju pārstāvjiem, radot vienotu praksi visiem potenciālajiem sarunu dalībniekiem, ir veiksmīgs dažādu juridisko profesiju sadarbības piemērs ētikas jomā, kas veido pamatu sadarbībai nākotnē.

Ieteikumi

Resursu nodrošināšana komisijas darbam. Būtiskākie nepieciešamie resursi ir personāls tehniskajam darbam un izpētei. Ierobežotu resursu situācijā komisija varētu izvēlēties resursus izmantot prioritāriem mērķiem. Lai nodrošinātu efektīvu komisijas darbu un novērstu izdegšanu, darbošanās komisijā ir jāņem vērā, plānojot komisijas dalībnieku slodzi.

Tiesnešu darba slodzes samērīga plānošana ir būtisks priekšnoteikums ētikas principu iedzīvināšanai visās Latvijas tiesās un tiesnešu pašpārvaldes institūciju veiksmīgai darbībai.

Jaunu formu atrašana komunikācijai ar tiesnešiem. Patlaban sekmīgi iedzīvinātas izbraukuma sēdes, kas organiski iekļaujas tiesu vidē. Ētikas komisijas dalība atsevišķu kolektīvu rosinātās problēmdiskusijās ir vēl viens perspektīvs darbības virziens.

Lai arī komisijas sanākšana klātienē ir bijusi svarīgs faktors komisijas darbības principu izveidē, laika un attāluma ierobežojumu pārvarēšana, izmantojot kvalitatīvas virtuālās saziņas tehnoloģijas, ir aktuāls jautājums. Šādas saziņas iespējas arī ļautu komisijai efektīvāk sazināties steidzamības apstākļos, paaugstinot reaģēšanas ātrumu.

Jauna ētikas kodeksa izstrādāšana ir veicama ar pēc iespējas plašāka tiesneša loka līdzdalību. Neiesaistot tiesnešus, ir risks paaugstināt skepticismu pret ētikas regulējumu un provocēt tiesnešu norobežošanos.

Apmācība par ētikas jautājumiem ir nepieciešama, tomēr tā jāveic dialoga ceļā, izvērtējot tiesnešu vajadzības, balstot izpratnes maiņu šodienas situācijā un priekšstatos, ņemot tos par diskusijas pamatu.

Ārzemju pieredze rāda, ka apmācībām ir būtiska loma ētikas izpratnes profesionalizēšanā, un Latvijā tā izvēršama, izmantojot jau esošo līdzdalīgo metožu pieredzi. Izšķiroša mērķa grupa ir tiesu priekšsēdētāji, kuriem ir atslēgas loma izpratnes veidošanā par profesionālo ētiku un ētikas prakšu ieviešanā tiesu kolektīvos.

Tiesnešu apmācības komunikācijas jomā ir būtiski maināmas, liekot uzsvaru vispirms uz izpratni par vēstījuma veidošanos medijos un pieredzes veidošanos komunikācijā ar medijiem, šādi stiprinot pašapziņu un ietekmi, nevis, piemēram, testējot tiesneša spēju runāt kameras priekšā treniņa apstākļos.

Atsauces

Annex to the EU Anti-Corruption Report. Latvia. 2014. http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/corruption/anti-corruption-report/docs/2014_acr_latvia_chapter_en.pdf (skatīts 18.04.2016.)

Bangaloras Tiesnešu ētikas principi. 2002. https://www.tiesas.lv/normativie-akti-3 (skatīts 18.04.2016.)

Birojs 2000 (Zvērinātu advokātu birojs „Liepa, Skopiņa/BORENIUS”, Aivita Putniņa) 2004. Situācija komunikāciju jomā Latvijas tiesu sistēmā. http://at.gov.lv/files/ uploads/files/docs/petijumi/petijums_komunikacijas_joma.pdf (skatīts 18.04.2016.)

De Rechtpraak 2005. The Judiciary and the media in the Netherlands. https://www.rechtspraak.nl/SiteCollectionDocuments/The-Judiciary-and-the-Media-in-theNetherlands.pdf (skatīts 20.04.2016.)

De Rechtpraak 2013. The Press Guidelines. https://www.rechtspraak.nl/SiteCollectionDocuments/Press-Guidelines.pdf (skatīts 19.04.2016.)

Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem. Ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums Latvija 2012. Pieņemts GRECO 58.plenārsēdē (Strasbūra, 2012. gada 3. – 7.decembris) http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf (skatīts 18.04.2016.)

Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem. Ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums Latvija. Pieņemts GRECO 67. plenārsēdē (Strasbūrā, 2015. gada 23.–27.martā) http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/RC4/GrecoRC4(2015)2_Latvia_LV.pdf (skatīts 18.04.2016.)

Tiesnešu ētikas komisija 2016. Skaidrojums „Par tiesas sastāvā esoša tiesneša rīcību, lietas izskatīšanas laikā pētot citas lietas materiālus” https://www.tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20s%C4%93des2/Skaidrojums_41.doc