Par Civillietu departamenta darbu 2016.gadā

Tiesneši 2016.gadā: Intars BISTERS, Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE, Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Valerijans JONIKĀNS, Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valērijs MAKSIMOVS, Zane PĒTERSONE, Normunds SALENIEKS, Marika SENKĀNE, Aigars STRUPIŠS, Anda VĪTOLA, Mārīte ZĀĢERE 

Statistika

2016. gadā tiesvedībā 3283 lietas
Izskatītas 2326 lietas – 71%
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 2201
• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem (protesti) – 23
• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 58
• lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas – 44

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 134 lietas

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 11,5 mēneši

• * Departaments izskatījis arī 212 lietas Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā (apgabaltiesas tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai)

Civillietu departaments 2016.gadā turpināja būt pietiekami produktīvs gan izskatīto lietu skaita un neizskatīto lietu uzkrājuma samazināšanas ziņā, gan sniedzot kasācijas instancei raksturīgo pienesumu juridiskās domas attīstībai. Departamentam ir izdevies samazināt lietu izskatīšanas ilgumu attiecībā uz rīcības sēdē izskatāmajām lietām. Tāpat ir vērojama tendence samazināties lietu izskatīšanas ilgumam jau ierosinātajās lietās, kas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vēl vairāk ir pieaugusi departamenta tiesnešu noslodze, kas apgrūtina departamentam uzticēto funkciju pienācīgu izpildi un var kavēt departamenta sekmīgu turpmāko darbību. Šī jautājuma risināšana saglabā augstu prioritāti.

Lietu izskatīšanas rādītāji un tendences Civillietu departamentā

Saņemto civillietu skaits. Pretēji pēdējo gadu tendencei un prognozēm, departamentā saņemto lietu skaits pērn atkal ir pieaudzis, atgriežoties 2012. un 2013.gada salīdzinoši augstajā līmenī. Pagājušajā gadā pavisam saņemtas 1639 lietas, kas ir par 15,4% jeb 219 lietām vairāk nekā 2015.gadā. Kasācijas sūdzību skaita pieaugumu, iespējams, var izskaidrot ar Civilprocesa likuma 32.¹ panta darbību. Tas paredz iespēju, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu, tiesvedībā pieņemtās lietas nodot citai tiesai. Tā piemērošana ir palielinājusi lietu plūsmu no apgabaltiesām, kuras iepriekš izskatīja mazāk lietu, bet tagad skata arī savu vairāk noslogoto kolēģu lietas. Šo lietu pārdales mehānismu, kas tika radīts kā pagaidu risinājums, pagājušajā gadā Tieslietu padome un likumdevējs nolēma saglabāt vismaz līdz nākamā gada beigām. Tādējādi tuvākajā laikā nav sagaidāms lietu pieplūduma samazinājums departamentā. Arī pēc šī regulējuma darbības izbeigšanās, ņemot vērā cerētos tiesu namu reformas rezultātus, nav pamata rēķināties ar departamentā saņemto lietu skaita īpašu samazinājumu.

Izvērtējot saņemto lietu detalizētākus rādītājus, jāsecina, ka pieaudzis ir gan saņemto kasācijas sūdzību, gan blakus sūdzību skaits. Saņemto blakus sūdzību skaits jau 2015.gadā pieauga vairāk nekā divas reizes (no 135 uz 300 blakus sūdzībām), bet pagājušajā gadā tas pieauga vēl par 18% jeb 54 blakus sūdzībām. Augstie rādītāji izskaidrojami ar Civillietu tiesu palātas reformu, kuras rezultātā visas blakus sūdzības par apgabaltiesu lēmumiem nonāk Civillietu departamentā. Pagājušajā gadā palielinājās saņemto pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (no 34 uz 58 pieteikumiem), taču saistībā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, kuri ir spēkā no 2016.gada 13.jūlija, turpmāk šādu pieteikumu saņemšana kasācijas instancē praktiski nebūs iespējama, jo tie jāsniedz tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Izskatītās lietas un to struktūra. 2016.gadā Civillietu departamenta tiesneši ir izskatījuši par 465 lietām jeb 25% vairāk lietu nekā 2015.gadā un par 71% vairāk lietu nekā 2014.gadā. Šāds ievērojams izskatīto

Lietu skaita pieaugums bija iespējams, galvenokārt pateicoties departamenta tiesnešu ārkārtīgi intensīvajam un pašaizliedzīgajam darbam.

Pagājušajā gadā departaments turpināja ievērot iepriekš noteikto prioritāti – salīdzinoši liela lietu uzkrājuma apstākļos samazināt to lietu skaitu, kas ilgstoši atrodas departamentā, bet kuras vēl nav izskatītas rīcības sēdē, proti, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana var tikt atteikta. Salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9–10 mēnešus, pagājušā gada noslēgumā šis termiņš saruka līdz 3–4 mēnešiem, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs, ņemot vērā saņemto lietu skaita dinamiku.

Izskatīto lietu struktūrā ievērojamu izmaiņu nav. Arvien vislielāko izskatīto lietu skaitu veido lietas, kas izriet no saistību tiesībām (2016.gadā – 57%; 2015.gadā – 59%). Samazinājies lietu skaits, kas izriet no darba līguma attiecībām (2016.gadā – 5%; 2015.gadā – 8%).

Neizskatīto lietu atlikums. Neizskatīto lietu atlikuma būtiska samazināšana ir departamenta pēdējo gadu viena no svarīgākajām prioritātēm. 2016.gadā ir izdevies samazināt lietu uzkrājumu par 41,8% jeb 687 lietām. Līdz ar to no 1644 lietām, kas palika neizskatītas 2015.gada beigās, 2016.gada beigās neizskatīto lietu skaits saruka līdz 957 lietām.

Neizskatīto lietu skaita samazinājums noticis, pamatā pateicoties departamenta tiesnešu darba intensitātes pieaugumam, kā arī Civilprocesa likuma grozījumiem, kas 2016.gada vasarā ar tūlītēju efektu paātrināja blakus sūdzību izskatīšanu.

Lietu izskatīšanas kvalitāte. Kaut arī statistikas dati nevar īsti kalpot par pamatu, lai raksturotu kasācijas instances darba kvalitāti, atsevišķi secinājumi tomēr ir izdarāmi. Neraugoties uz izskatīto lietu ievērojamu pieaugumu, stabils ir saglabājies kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu līmenis, proti, 2016.gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 76% lietā, kas ir par 3% mazāk nekā 2015.gadā. Par 2% (no 15% uz 17%) pieaudzis to spriedumu skaits, ar kuriem pilnībā vai daļā atcelti kasācijas kārtībā pārsūdzēti spriedumi. Tas, no vienas puses, liecina, ka departamenta tiesneši nav sākuši mazāk kritiski vai pavirši vērtēt zemāko instanču spriedumus, bet, no otras puses, 17% atcelto spriedumu liecina, ka zemāko instanču tiesu spriedumu kvalitāte jāturpina uzlabot.

Līdzīga situācija ir arī ar blakus sūdzībām, jo departaments 2016.gadā ir atstājis negrozītus 77% pārsūdzētos lēmumus. Šeit gan jānorāda, ka no 2016. gada 13.jūlija Civilprocesa likuma 464.panta septītā daļa nosaka, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts, tā rīcības sēdē ar vienbalsīgu lēmumu var atteikties pieņemt blakus sūdzību. Līdz ar to departaments faktiski šādos gadījumos atsaka pieņemt blakus sūdzību, kas atbilst jēdzienam „atstāt negrozītu”. Lai arī 2015.gadā 60% lēmumu atstāti negrozīti, kas ir ievērojami mazāk, tomēr, vērtējot vairāku gadu griezumā (2012.gadā – 73%; 2013. gadā – 75%; 2014.gadā – 71%), jāsecina, ka 2015.gads drīzāk atzīstams par izņēmumu.

Minētie rādītāji ir saistāmi ar apelācijas instances tiesas darba kvalitāti. No minētajiem rādītājiem secināms, ka vidēji apmēram 75% apelācijas instances tiesu nolēmumi tiek atstāti negrozīti. Protams, var vēlēties, lai šis rādītājs būtu augstāks, taču tas atkarīgs gan no apelācijas instances tiesu spriedumu kvalitātes, gan arī no departamenta darba judikatūras veidošanā.

Civillietu departamenta kapacitāte un loma tiesnešu atlasē

Tiesnešu skaits. Civillietu departamentā šobrīd ir 17 tiesneši. Ņemot vērā departamenta tiesnešu skaita palielinājumu un to, ka kasācijas instances efektīvai darbībai, būtiski nemainot tās struktūru un darbības principus, tiesnešu skaitu nevar palielināt neierobežoti, esošais tiesnešu skaits atzīstams par optimālu. Vēl vairāk palielinot departamenta tiesnešu skaitu, tiktu ievērojami apgrūtināta vienotas tiesu prakses veidošana pašā departamentā, kam nenoliedzami būtu negatīva ietekme uz vienotas tiesu prakses veidošanu visā tiesu sistēmā.

Tiesnešu slodze. 2016.gadā katrs tiesnesis vidēji izskatīja par 24,5% lietu vairāk (+27 lietas) nekā 2015. gadā. Īpaši jāatzīmē tiesnese Ļubova Kušnire, kura izskatījusi 159 lietas, Ināra Garda – 159, Anda Briede  – 153, Aigars Strupišs – 147, Mārīte Zāģere – 147, Valērijs Maksimovs – 144, Valerijans Jonikāns – 140 lietas. Vidēji katrs departamenta tiesnesis pērn izskatīja 137 lietas, kas nozīmē, ka vienas lietas izskatīšanai, kas atrodas tiesneša referātā, viņš varēja atvēlēt mazāk nekā 2 darba dienas. Tas ir nepietiekami, ņemot vērā to, ka departaments pilda kasācijas instances funkcijas, proti, nodrošina vienotu tiesu praksi un veicina tiesību tālākveidošanu, risinot sarežģītus tiesību jautājumus. Šādu jautājumu kvalitatīva risināšana ir iespējama tikai tad, ja tiesnešiem pietiek laika attiecīgā tiesību jautājuma padziļinātai izpētei un diskusijām ar kolēģiem, tostarp papildu laiks nepieciešams īpaši strīdīgu vai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai paplašinātā tiesas sastāvā. Izskatīto lietu skaitā ir iekļauti arī atteikumi ierosināt kasācijas tiesvedību, kad netiek rakstīts spriedums. Taču lietas sagatavošanai uz rīcības sēdi tāpat tiek ieguldīts darbs gan iepazīstoties ar lietas materiāliem, gan studējot normatīvos aktus, lai izlemtu par kasācijas sūdzības virzību.

Normatīvā regulējuma izmaiņas un turpmākā pilnveide

Normatīvā regulējuma grozījumi. 2016.  gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju un ar Tieslietu padomes un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu izdevās ierosināt un pieņemt virkni svarīgu Civilprocesa likuma grozījumu, kas vērsti uz kasācijas instances noslodzes mazināšanu, sekmējot tās pamatfunkciju pilnvērtīgāku izpildi. Šie likuma grozījumi stājās spēkā 2016.  gada 13.  jūlijā. Tie ietvēra izmaiņas kasācijas tiesvedības normatīvajā regulējumā, precizējot un paplašinot iespējas atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu gadījumos, kad lietas izskatīšanai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanai vai tiesību tālākveidošanai. Tāpat atvieglota iespēja atteikt pieņemt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota, kā arī no departamenta kompetences faktiski tika izslēgta pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatīšana. Šie grozījumi ir devuši pirmos pozitīvos rezultātus, it īpaši attiecībā uz blakus sūdzību izskatīšanu, taču sagaidāms, ka to pienesums departamenta atslogošanā no mazāk nozīmīgām lietām būs plašāks ilgākā laika posmā.

Tiesiskā regulējuma pilnveidošana. 2016. gada grozījumi Civilprocesa likumā ir pierādījuši, ka likumdošanas pasākumi ir svarīgs instruments kasācijas instances darbības efektivitātes nodrošināšanā, atslogojot kasācijas instanci no mazāk nozīmīgām lietām, proti, tādām, kurām nav nozīmes publisko interešu aizsardzībā vai tā ir neliela. Kā pierāda starpkaru perioda prakse Latvijā un citu valstu pieredze, meklējumus kasācijas tiesvedības kvalitātes pilnveidošanai un paātrināšanai nedrīkst apturēt. Līdz ar to atzinīgi vērtējamas tiesībpolitiķu un tiesību zinātnieku diskusijas par minēto jautājumu. Civillietu departaments arī turpmāk sniegs priekšlikumus un ierosinājumus kasācijas tiesvedības pilnveidošanai. Galvenie mērķi ir uzlabot kasācijas sūdzību kvalitāti, samazināt tādu lietu pieplūdumu departamentā, kurās nav jāizvērtē vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai likuma robu aizpildīšanai nozīmīgi tiesību jautājumi, un, protams, nodrošināt zemāko instanču spriedumu augstāku kvalitāti, it īpaši izslēdzot vai būtiski samazinot tos gadījumus, kad tiesa nav vērtējusi visus lietas izspriešanai nozīmīgos apstākļus un iesniegtos pierādījumus. Tāpat apsverami pasākumi, kas samazina lietas dalībnieku iespējas izmantot kasācijas tiesvedību negodprātīgu vai nesaprātīgu mērķu sasniegšanai.

Tā sauktā tīro instanču reforma un ar to saistītais normatīvais regulējums praksē aktualizēja jautājumu par Civillietu departamenta tiesnešu atlases procesa caurskatāmību un atsevišķu risinājumu pamatotību, kā arī paša departamenta lomu tajā.

Likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumos noteiktā īpašā kārtība Augstākās tiesas departamenta tiesnešu vakanču aizpildīšanai, gramatiski iztulkojot, paredz nesamērīgu ierobežojumu izvēlēties departamenta darbam tiesnešus atklātā konkursā, kas nodrošinātu, ka kasācijas instancē darbojas tiesneši, kuri ir vislabāk piemēroti šī darba specifikai, proti, tiesību jautājumu padziļinātai izpētei un risināšanai. Priekšrocības agrākās apelācijas instances – Augstākās tiesas Tiesu palātas – tiesnešiem varētu tikt saglabātas, taču tikai tajā gadījumā, kad to kvalifikācija novērtēta vienlīdz augsti ar cita tiesneša amata pretendenta kvalifikāciju, kas nozīmē – uz tiesneša amata vakanci departamentā tiktu sludināts viens konkurss, bet pie līdzīgiem rādītājiem priekšroka varētu būt bijušajiem Tiesu palātas tiesnešiem. Turklāt arī šādā konkursā būtu svarīgi paredzēt attiecīgā departamenta atzinumu kā obligātu priekšnosacījumu Augstākās tiesas tiesneša amata pretendenta izvērtējumā, iekļaujot šādu nosacījumu Tieslietu padomes apstiprinātajā Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases atklāta konkursa nolikumā. Tas varētu būt viens risinājums.

Otrs risinājums, ņemot vērā departamenta tiesnešu pieredzi un zināšanas par zemāko instanču tiesnešu profesionālajām spējām, kā arī zināšanas par pieredzējušu advokātu, prokuroru un tiesību zinātnieku profesionālajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, departamenta tiesnešu atlases procesā galveno lomu piešķirt departamenta tiesnešu kopējam viedoklim – atzinumam. Proti, tieši departaments izvēlētos, ko aicināt uz vakanto tiesneša amatu. Tādam risinājumam būtu jāizstrādā iekšējā kārtība, kādā departaments nonāk pie vienota viedokļa, bet tas atbilstu kārtībai, kāda bija līdz Tiesu palātas reformai.

Līdz ar to Tieslietu ministrijai būtu rosināms jautājums par nepieciešamajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” (tā pārejas noteikumos), lai nodrošinātu Augstākās tiesas tiesnešu atlasi maksimāli godīgā konkursā, kā arī Tieslietu padomei – par departamentu lielāku iesaisti tiesnešu atlasē darbam attiecīgajos departamentos.

Visbeidzot, Augstākajai tiesai jāturpina iestāties par Senāta nosaukuma atjaunošanu kasācijas instancei, kam papildus augstai nolēmumu kvalitātei ir svarīga loma Augstākās tiesas autoritātes stiprināšanā sabiedrībā.

Lietu skaits Civillietu departamentā 2012.–2016.gadā

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2012.-44, 2013.-31, 2014.-24, 2015.-34, 2016.-44)

Civillietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (spriedumi)

Civillietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (lēmumi)

Kasācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskatīšanas rezultāti zemākas instances tiesām

Civilprocesa likuma 483.–485.panta kārtībā iesniegti protesti

Civilprocesa likuma 483.–485.panta kārtībā izskatīto lietu rezultāti (spriedumi un lēmumi)