Par Krimināllietu departamenta darbu 2016.gadā

Tiesneši 2016.gadā: Aija BRANTA, Voldemārs ČIŽEVSKIS, Artūrs FREIBERGS, Anita NUSBERGA, Pēteris OPINCĀNS, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA 

Statistika

2016. gadā tiesvedībā 887 lietas

Izskatītas 755 lietas – 85%
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 651
• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem – 64
• ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana, personas izdošana ārvalstij – 15
• lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības – 25

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 104 lietas

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 2,4 mēneši

* Departaments izskatījis arī 4 piekritības noteikšanas lietas

Iepriekšējais gads Krimināllietu departamentam bija piepildīts ar spraigu darbu. Ja saņemto un izskatīto lietu skaitam pēdējo gadu laikā nav vērojama tendence palielināties vai samazināties, tad no speciālajiem likumiem izrietošo papildpienākumu liels apjoms gulstas uz Krimināllietu departamenta tiesnešu pleciem un aizņem apmēram ceturtdaļu no darbam paredzētā laika.

2016.gadā departamentā izskatīšanai saņemtas 754 lietas, izskatītas 755, neizskatītas palika 132 lietas. No kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām 426 lietās atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, tas ir 65% no pabeigtajām lietām. Šī proporcija ir līdzīga pēdējo gadu laikā.

Mutvārdu procesā izskatītas četras lietas un viena lieta sakarā jaunatklātiem apstākļiem. Tāpat mutvārdu procesā tiek izskatītas lietas par personu izdošanu ārvalstij.

Kasācijas kārtībā mutvārdu procesā izskatītajās lietās sniegti skaidrojumi par apsūdzības grozīšanu apelācijas instances tiesā, par sagatavošanos noziegumam un nozieguma mēģinājumu, par Krimināllikuma 307.pantā „Nelikumīgas darbības ar krimināllietas materiāliem” ietvertā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, par kaitējuma kompensāciju nelikumīgās darbībās ar akcīzes precēm.

No kasācijas kārtībā izskatītajām lietām lielākais skaits ir noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu (32%), pret vispārējo drošību un kārtību, kur ietilpst arī nelikumīga rīcība ar narkotiskām un psihotropām vielām (17%), noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, kur ietilpst arī kontrabanda un izvairīšanās no nodokļu nomaksas (13%).

Ģenerālprokurors publiski ziņojis, ka 2016.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies par 3,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču palielinājies noziegumu skaits, kas saistīti ar korupciju, cilvēktirdzniecību, kontrabandu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šie fakti vien, neņemot vērā arī citus faktorus, norāda, ka tuvākajos gados nav sagaidāms saņemto lietu skaita ievērojams samazinājums kasācijas instances tiesā.

Ievērojami palielinājies lietu skaits pēc notiesātā uzdevumā iesniegtā advokāta pieteikuma vai ģenerālprokurora, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protesta par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš nav bijis izskatīts kasācijas kārtībā, sakarā ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. 2015. gadā tika saņemtas 36 šādas lietas, bet 2016.gadā – 62 lietas. To var izskaidrot ar grozījumiem Krimināllikumā, policijas kontroli aizstājot ar probācijas uzraudzību, kā arī ar lietu sadalīšanu par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā rezultātā atšķirīgās tiesās atšķirīgos laikos tiek izskatītas lietas un, nosakot galīgo sodu, tiek pieļauts dubultās sodāmības principa pārkāpums, t.i., nosakot galīgo sodu, vairākos spriedumos tiek ņemts vērā viens un tas pats cits spriedums.

Bieži likumu grozījumi neveicina tiesu darba stabilitāti. Krimināllikuma darbības laikā kopumā pieņemti 57 likumi par grozījumiem un papildinājumiem Krimināllikumā, tostarp pēdējo trīs gadu laikā 13, bet 2016.gadā – četri „Grozījumi Krimināllikumā”, kā rezultātā likumā ietverti 7 jauni noziedzīgi nodarījumi,

5 jaunas redakcijas likuma pantiem, grozītas 17 pantu redakcijas. Savukārt Kriminālprocesa likuma darbības laikā kopumā pieņemts 31 likums par grozījumiem un papildinājumiem Kriminālprocesa likumā, tostarp pēdējo trīs gadu laikā 9 šādi likumi, bet 2016.gadā trīs likumi „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kā rezultātā likumā ietverti 7 jauni panti, 3 pantiem jaunas redakcijas un 74 pantiem grozītas redakcijas.

Tiek gatavoti jauni būtiski un apjomīgi grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Kā liecina prakse, skaidrāku un pilnīgāku normatīvu regulējumu un izpratni prasa krimināllietu iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia), spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

2016.gadā Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļa, pieaicinot arī Latvijas Universitātes akadēmiskos spēkus, ar Krimināllietu departamenta atbalstu veica tiesu prakses apkopojumus, starp kuriem kā būtiskākie minami „Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā”, ko veica profesore V.Liholaja, un profesores K.Stradas-Rozenbergas pētījums par Latvijas tiesu praksi Kriminālprocesa likuma 464. un 465.panta piemērošanā, t.i., krimināllietu iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās un krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē. Kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņu apkopojumi par atsevišķiem jautājumiem. Tiesu prakses apkopojumu un pētījumu rezultātā tiek ieteiktas rekomendācijas tiesām likumu piemērošanā, turklāt arī priekšlikumi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupām par nepieciešamību izdiskutēt un izvērtēt iespējamos grozījumus likumos.

Likumprojektu izstrādes un likumu pilnveidošanas darba grupās, Saeimas komisijās un apakškomisijās Krimināllietu departamentu galvenokārt pārstāvēja zinātniski analītiskais padomnieks tiesību doktors Jānis Baumanis un ar šo gadu arī zinātniski analītiskā padomniece Nora Magone. Darba sapulcēs padomnieki informē departamenta tiesnešus par izskatāmajiem un izskatītajiem jautājumiem, uzklausa tiesnešu viedokļus par apspriežamajām problēmām. Turklāt atsevišķos svarīgos jautājumos departaments ir sniedzis rakstisku viedokli, tostarp par apspriedes noslēpumu kriminālprocesā.

Tomēr jāpārdomā, vai visās piedāvātajās darba grupās būtu jāpiedalās Augstākās tiesas pārstāvim, piemēram, par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, sodu izpildi, administratīvo pārkāpumu procesu.

Krimināllietu departaments turpina praksi tikties un apspriest aktuālos tiesību jautājumus ar tiesu apgabalu tiesnešiem, sagatavo apkopojumu par kasācijas kārtībā atceltajiem un grozītajiem tiesu nolēmumiem, tiesneši un padomnieki lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā, piedalās semināros, diskusijās par tiesību jautājumiem un aktuālo tiesu praksi.

Pārdomas raisa paviršības atsevišķos tiesu nolēmumos, tostarp apsūdzību, liecību pārkopēšana, latviešu valodas, gramatikas, juridiskās valodas nepilnības, tiesu prakses apkopojumos, judikatūrā izteikto atziņu vai nu nezināšana, vai neņemšana vērā, kas kopumā rada ne visai pievilcīgu priekšstatu par tiesu un, kā tas parasti notiek, atsevišķi gadījumi tiek vispārināti par visu tiesu sistēmu un līdz ar to neveicina tās autoritāti. Tāpēc katram tiesnesim būtu jāpārvērtē attieksme pret savu darbu un nav jāizvairās izteikt kritiku un priekšlikumus par sava kolēģa darbu. Tikai kopīgiem spēkiem un ar konkrētu darbu mēs varam vairot tiesu prestižu, sabiedrības attieksmi pret tiesu.

Vairākkārt valsts amatpersonas un krimināltiesību eksperti ir izteikuši šaubas par sodiem atsevišķās krimināllietās. Kas tad piespriež sodus?

Kriminālprocesa likums ir pilnvarojis prokuroru piemērot sodu ar prokurora priekšrakstu, ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, un prokurors guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu.

Turklāt prokurors var arī izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības apsūdzēto, ņemot vērā izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus likumā norādītos apstākļus un nosacījumus. Visos pārējos gadījumos vainīgajam sodu piespriež vai atbrīvo no kriminālatbildības un soda tiesa, iztiesājot lietu pēc būtības, tostarp arī krimināllietās, kurās ir prokurora vienošanās ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu.

Soda noteikšana nav vienkāršs process, tas ir nopietns analītisks process, kas balstās uz likumu, zināšanām, pieredzi. Turklāt tiesnesis nedrīkst pakļauties kādas personas vai sabiedrības daļas viedoklim. Cietumsods nevar būt arī pašmērķis. Vēsturiski ir bijuši daudzi nežēlīgi soda veidi. Vēl nesenā pagātnē bija nāves sods, dažādas kampaņas par cīņas pastiprināšanu pret nevēlamām parādībām. Vai tas novērsa vai ievērojami samazināja noziedzību? Noziedzības cēloņi ir sarežģīti un kompleksi, tie nav saistīti tikai ar sodu.

Krimināllikuma 35.pantā skaidri definēti soda mērķi: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3)  sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šie mērķi ir vienlīdz nozīmīgi un svarīgi, neatkarīgi no numerācijas, tostarp 5.punktā minēta speciālā un vispārējā prevencija, kam, manuprāt, netiek pievērsta pienācīga vērība.

Kā šo procesu var ietekmēt Augstākā tiesa?

Pirmkārt, procesuālā kārtībā, ja ir iesniegts prokurora kasācijas protests vai cietušā kasācijas sūdzība par soda nesamērību un netaisnīgumu. Galvenā loma soda noteikšanā ir pirmās instances tiesai. Nosakot sodu, procesuālās ekonomijas princips nedrīkst būt augstāks par taisnīguma principu. Pārsūdzības procesā tiek izskatīti sūdzības vai protesta argumenti, un tiesa pēc savas iniciatīvas nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

Otrkārt, gan tiesu prakses apkopojumos, gan semināros apgabaltiesās, mācību nodarbībās Tiesnešu mācību centrā un diskusijās pastāvīgi vērst tiesnešu uzmanību uz sodu noteikšanas jautājumiem.

Augstākās tiesas tiesneši šo darbu veic. Turklāt tiesu prakses apkopojumu autori apkopojumos konstatētās kļūdas aktualizē lekcijās Tiesnešu mācību centrā un publikācijās žurnālā „Jurista Vārds”.

Ņemot vērā departamenta darba pārorganizēšanu sakarā ar papildpienākumu apjomu un citu objektīvu iemeslu dēļ, palielinājās lietu izskatīšanas termiņi, turklāt atšķirīgi termiņi ir arī viena procesa veida ietvaros (atteikums pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, rakstveida process). Tāpēc tuvākais uzdevums ir stabilizēt lietu izskatīšanas termiņus viena procesa ietvaros un samazināt vidējos lietu izskatīšanas termiņus.

Aktualitāti nav zaudējuši arī iepriekšējā gada atskaites plēnumā izvirzītie uzdevumi. Līdz ar to turpināms darbs:

• tiesu nolēmumu struktūras un satura pilnveidošanā;
• Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā ieviesto jauninājumu un līdz šim praksē retāk sastopamo noziedzīgo nodarījumu sastāvu izpētē;
• sadarbība ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu tiesu prakses apkopošanā un rekomendāciju izstrādāšanā;
• sadarbībā ar citām ieinteresētajām institūcijām Augstākajai tiesai neraksturīgu speciālajos likumos deleģēto funkciju pārskatīšanā.

Kā pastāvīgs darbs visām tiesību sargājošām institūcijām jāuzsver kriminālprocesa virzītāju un ar tiesu sistēmu saistīto procesā iesaistīto personu profesionālās sagatavotības paaugstināšana, jo kritizējami ir ne tikai tiesnešu, tiesu lēmumi un spriedumi, bet arī izmeklētāju, prokuroru, aizstāvju, advokātu radītie procesuālie dokumenti. Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2017.–2019. gadam kā viena no prioritārās darbības jomām noteikta Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana, kur iezīmēti mērķi un uzdevumi, tostarp izstrādāt un īstenot Augstākās tiesas komunikācijas stratēģiju, paplašināt tiesas sniegto informāciju sabiedrībai par kasācijas instancē risinātajiem tiesību jautājumiem. Manuprāt, izstrādājot un realizējot komunikācijas stratēģiju un paplašinot sniegto informāciju, būtu nepieciešams stiprināt Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļu, palielinot darbinieku skaitu.

Lietu skaits Krimināllietu departamentā 2012.–2016.gadā

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2012.-13, 2013.-17; 2014.-26, 2015.-28, 2016.-25)

Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu struktūra pēc noziedzīgā nodarījuma veidiem

* Pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti

Krimināllietu departamentā KPL 62. un 63. nodaļas kārtībā saņemtās lietas

Krimināllietu departamentā KPL 62. un 63.nodaļas kārtībā izskatīto lietu rezultāti

Pārsūdzēto un noprotestēto nolēmumu izskatīšanas rezultāti zemākas instances tiesām (kasācijas kārtībā un KPL 62. un 63.nodaļas kārtībā)