Augstākā tiesa iebilst pret atteikuma pielaidei valsts noslēpumam pārsūdzību Administratīvo lietu departamentā

Augstākā tiesa iebilda pret jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem likumā „Par valsts noslēpumu”, kas paredzēja ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā kā pirmajā un vienīgajā tiesu instancē. Augstākā tiesa norādīja, ka šāds risinājums nav atbalstāms, pirmkārt, no sistēmiskā viedokļa, jo ir pretrunā ar kasācijas būtību. Kasācijas instances galvenais uzdevums ir raudzīties, lai konkrēto konfliktu risināšanā zemākas instances tiesas vienveidīgi un pareizi piemērotu tiesību normas. Tiesiskajos strīdos, kas saistīti ar atteikumu izdot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, pamatā ir strīdi par faktiskajiem apstākļiem, ko vērtē zemākas instances tiesas, nevis Augstākā tiesa.

Otrkārt, paredzētais izņēmums radītu sabiedrībai nepareizu priekšstatu, ka Saeimas apstiprināti zemākas instances tiesas tiesneši nav uzticami, lai izskatītu lietas, kas saistītas ar valsts noslēpuma jautājumiem, tādējādi vēl vairāk graujot uzticību tiesām un valstij kopumā.

Treškārt, Administratīvo lietu departamentam jau pašlaik trūkst resursu, lai nodrošinātu kasācijas kārtībā saņemto lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Šobrīd departamentā neizskatītas ir vairāk nekā 900 lietas (uz 10 tiesnešiem) un no tām apmēram 100 lietas ir saņemtas vēl 2015.gadā. Salīdzinoši Administratīvajā apgabaltiesā neizskatītas ir 837 lietas uz 23 tiesnešiem. Ņemot vērā, ka lietas, kas saistītas ar atteikumu izdot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, būs jāizskata 2 mēnešu laikā, vēl vairāk palielinātos citu lietu izskatīšanas termiņi.

Augstākās tiesas iebildumi ņemti vērā, un Ministru kabineta 16.augusta sēdē atbalstīts likumprojekts, kurā paredzēta ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzība Administratīvajā apgabaltiesā. Likumprojekts iesniegts Saeimā un nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.