Demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens un absolūti neatņemama sastāvdaļa ir tiesu vara. Savukārt, lai garantētu taisnu tiesu, tiek nostiprināta tiesnešu neatkarība. Tiesu neatkarība nozīmē to, ka tiesu varai ir jābūt atdalītai no citām varām, tiesas nevar būt pakļautas citām varām vai kādām privātajām interesēm. Tiesnešu neatkarība ir neatņemama varas dalīšanas sastāvdaļa. Tas ir līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai. Tiesnešu neatkarību garantē tiesiskuma nosargāšana sabiedrības un valsts interesēs.
Taču tiesnešu neatkarība nav absolūta. Likuma „Par tiesu varu” 1.pantā noteikts, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Tiesnešu neatkarības princips nav pašmērķis un nevar stāvēt pāri šā principa pamatmērķim un Satversmē nostiprinātajām cilvēka tiesībām uz taisnīgu tiesu. Vēl viena atziņa no Bangaloras principiem, proti, šo principu pirmā vērtība ir tiesnešu neatkarība, kas ir priekšnoteikums tiesiskumam un viena no taisnīgas tiesas pamatgarantijām. Tādēļ tiesnesim ir jāsargā tiesu varas neatkarība gan tās individuālajā, gan institucionālajā aspektā un pašam jābūt šādas neatkarības piemēram. Cita starpā, runājot par Bangaloras principiem, domāju, ka viens no tiesu varas pārstāvošās institūcijas, tai skaitā Tieslietu padomes, uzdevumiem ir vairāk skaidrot, kas ir šie principi, kāda ir šo principu nozīme, jo es gribētu izteikt pieņēmumu, ka daļa likumdevēja pārstāvju un daļa izpildvaras pārstāvju nezina šos principus. Varbūt kādreiz viņi ir dzirdējuši kaut ko par šiem principiem, bet, iespējams, viņiem nav ne mazākā nojausma, kādēļ šādi principi pastāv.
Lai noskaidrotu, vai tiesu var uzskatīt par neatkarīgu no pārējām valdības struktūrām, parasti tas tiek saistīts ar veidu, kā tiek iecelti tiesneši, kāds ir viņu pilnvaru laiks, dienesta nosacījumi, garantijas pret ārējo spiedienu un jautājums, vai tiesa izrāda neatkarību. Kā jau tika minēts, 2016.gadā Tiesiskās vides pilnveides komisija ir secinājusi vairākas lietas, tai skaitā, ka tiesu varas neatkarības stiprināšanai ir nepieciešams paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras. Dažādos griezumos mums bija arī diezgan plaša diskusija par to, vai Tieslietu padomē ir jābūt pārstāvētai izpildvarai un likumdevējvarai. Šobrīd šī situācija palika nemainīga, taču neizslēdzu, ka pie šīs diskusijas mēs varētu atgriezties.
Likumdevējs galīgajā, 3.lasījumā ir pieņēmis ļoti būtiskus grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paplašina Tieslietu padomes funkcijas tiesnešu karjeras jautājumos. Runājot par laika periodu kopš Tieslietu padomes izveides un brīdi, kad šīs funkcijas tiek paplašinātas, es gribētu uzsvērt vienu lietu – šī likumprojekta virzība nebija viegla. Likumprojekta pieņemšana notika vairāk nekā pusgada garumā, taču pilnīgi noteikti no savas puses varu teikt, ka likumdevējs, cik vien iespējams, mēģināja ieklausīties un respektēt Tieslietu padomes viedokli. Par to liecina kaut vai tas, ka mēs, skatot grozījumus 3.lasījumam, divreiz lūdzām Tieslietu padomes viedokli par atsevišķiem jautājumiem, un tieši tāpēc šī procedūra bija pietiekami gara, taču, manuprāt, arī pietiekami kvalitatīvi izdiskutēta.
Trīs obligātie nosacījumi tiesu neatkarībai ir garantēta, pastāvīga nodarbinātība, tiesības ieņemt amatu uz mūžu, līdz pensijas vecumam vai noteiktu laiku, kas pasargā no izpildvaras vai citas institūcijas patvaļīgas iejaukšanās. Tā ir arī institucionālā neatkarība. Šeit es gribētu norādīt, ka svarīga ir tiesneša neatkarība, tiesu varas faktiskā neatkarība no izpildvaras vai likumdevējvaras politiskās ietekmes. Likumdevējam būtu arī jāizvairās no nepamatotas tiesnešu vai tiesneša amata kandidātu aizvainošanas, kas diemžēl pēdējā laikā ir iezīmējusies no atsevišķu Saeimas deputātu puses. Juridiskās komisijas deputātiem ir nācies par to publiski atvainoties.
Viens no tiesu neatkarības obligātiem nosacījumiem, kā jau tika minēts, ir finansiālā drošība. Par to ir vairāki Satversmes tiesas spriedumi. Ja kaut viena no finansiālajām garantijām tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēku tiesību un brīvību nodrošināšana. Tiesiskās vides pilnveides komisija ir norādījusi par iespēju neatkarīgai tiesu varai pašai izstrādāt budžeta pieprasījumu un to aizstāvēt. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, bet šeit iztrūkst, manuprāt, tā noslēdzošā posma, pirmkārt, ka izpildvaras pārstāvji finanšu ministram ir jārespektē. Šobrīd tieslietu ministrs kā izpildvaras pārstāvis ir savā ziņā duālā situācijā. No vienas puses, tieslietu ministrs un ministru prezidents strādā vienotā komandā, un šī komanda ir koalīcijas komanda, no otras puses, tieslietu ministrs ir tas, kas virza budžeta pieprasījumu un kuram, virzot budžeta pieprasījumu, attiecīgi ir jāiestājas par tiesu varas neatkarības nodrošināšanu. Tas būtībā tiek darīts. Negribētos pašlaik nevienu cildināt, taču gan man, pildot savulaik 2008.gadā tieslietu ministra pienākumus, gan arī Rasnača kungam, šobrīd pildot tieslietu ministra pienākumus, diemžēl ir nācies paust atšķirīgu viedokli, norādot valdības vadītājam uz problēmsituācijām, kas ir saistītas ar iespējamiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, gan grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Savā ziņā, protams, tas ir tieslietu ministra pienākums, taču, piekrītot arī Tiesiskās vides pilnveides komisijas izteiktajam viedoklim, iespējams, arī Tieslietu padomei būtu jābūt lielākām pilnvarām iesaistīties šajā procesā. Un, kā jau minēju, ir svarīgi, lai Finanšu ministrija uzklausītu un respektētu šo viedokli. Šobrīd procedūra ir tāda, ka tieslietu ministrs zina, ka ir jānodrošina tiesu finansiālā neatkarība, viņš virza attiecīgus likuma grozījumus, kuri, kā tas bija arī šajā gadā, sākotnēji no Finanšu ministrijas netiek atbalstīti. Kādi ir argumenti? Raugoties no valstiskā viedokļa, argumenti ir ļoti svarīgi: piemēram, nauda ir nepieciešama aizsardzības jomai, nauda ir nepieciešama demogrāfijas jautājumu risināšanai un citām prioritātēm, kuras būs vienmēr. Taču, droši vien sadarbojoties gan izpildvarai, gan lēmējvarai, gan arī tiesu varai, ir kopīgi jātiecas uz to, lai ir šī vienotā izpratne arī valdības līmenī par to, ka ir jānodrošina arī tiesu varas neatkarība. Un nevarētu būt tādi argumenti, ka, ziniet, mēs pārskatīsim atalgojumu, bet tādā apjomā, cik atļaus naudas maks, ja tā varētu teikt. Tas attiecas arī uz tiesu darbinieku atalgojumu, ar ko arī nav gājis viegli. Pozitīvā ziņa bija pagājušajā gadā ar lielām cerībām uz nākotni, taču, neraugoties uz to, ka šobrīd situācija nav izvērtusies tāda, kādu daudzi ir gribējuši, domāju, ka Tieslietu ministrija ir apņēmības pilna iestāties arī turpmāk par darbinieku atalgojuma pārskatīšanu, jo zinām, ka darbinieks, tiesneša palīgs ir tiesneša labā roka, kas nodrošina tiesneša pamatfunkciju izpildi.
Dažus vārdus par ārējo neatkarību no medijiem.
Saistībā ar jau minēto Satversmes tiesas spriedumu tiesnešu atalgojuma lietā kāds masu mediju pārstāvis man jautāja, lai es komentēju šo spriedumu. Tad, kad es šo spriedumu komentēju, patiesībā sapratu, ka viņam nekas cits neinteresē, kā tikai viens jautājums – cik tad saņems tiesnesis? Uz ko es teicu, ka tas nav tas galvenais jautājums, mēs šeit runājam par principu, kas būtu jānostiprina likumā un kuram būtu jābūt skaidram un saprotamam. Man bija sajūta, ka šis medija pārstāvis palika nepamierināts ar manu atbildi.
Analizējot Eiropas Tieslietu padomju asociācijas pētījumu par tiesnešu neatkarību, tika minēts, ka Itālijā tiesneši 64% gadījumu ir norādījuši, ka mediji ir nepamatoti ietekmējuši tiesnešu darbu. Tas ir augsts procents, bet tika minēts arī, ka Itālijā par tiesnešiem gatavo dažādus seriālus, iespējams, tas ir tādā griezumā. Latvijā tiesu varas pārstāvji paši ir aktīvi iesaistījušies un izstrādājuši, un pieņēmuši Tiesu komunikācijas vadlīnijas, un šobrīd ir svarīgi šīs vadlīnijas īstenot dzīvē. Mēs jau redzam ļoti daudzus pozitīvus piemērus, kur tiesneši skaidro savus pieņemtos nolēmumus. Ticiet man, ja tiesnesis izskaidro savu nolēmumu pietiekami saprotamā valodā sabiedrībai, tas mazina masu mediju pārstāvju iespēju sagrozīt faktus. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka kādā preses izdevumā parādīsies „dzeltens” virsraksts par kādu lietu ar attiecīgu komentāru, taču tas šādu iespēju mazina. Tiesnešiem ir jābūt atvērtiem sabiedrībai un savi nolēmumi jāskaidro. Manuprāt, ļoti laba jauna platforma, kur to darīt, ir „Latvijas Vēstneša” portāls, kurā ir sadaļa „Tiesas”. Ir iespējams izmantot šo sadaļu, lai skaidrotu gan tiesu nolēmumus, gan informētu sabiedrību par aktualitātēm.
Nobeigumā saistībā ar jau minēto Eiropas Tieslietu padomju asociācijas aptauju jānorāda, ka Latvijas tiesnešu dalība aptaujā bija trešā augstākā aiz Skandināvijas, kas apliecina Latvijas tiesnešu aktīvu gatavību un ieinteresētību runāt par tiesnešu neatkarību un tās veidošanas faktoriem. Manuprāt, tā ir laba ziņa.
QR
