Par Civillietu departamenta darbu 2018.gadā

Statistika

Civillietu departamenta tiesvedībā 2018. gadā bija 2081 lieta, tai skaitā 1336 šajā gadā saņemtās lietas un atlikums no 2017.gada 745 lietas.

2018.gadā saņemtas 1336 lietas – par 50 lietām mazāk nekā 2017.gadā.

Izskatītas 1388 lietas: kasācijas tesvedībā – 1025, blakus sūdzības kārtībā – 344, protesta kārtībā – 18, viens pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Izskatītas arī 62 piekritības noteikšanas lietas. Salīdzinoši – 2017.gadā izskatītas 1579 lietas. Tātad 2018.gadā izskatīts par 191 lietu mazāk.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu kasācijas kārtībā pabeigto lietu skaits ir samazinājies par 2014 lietām, savukārt blakus sūdzības kārtībā izskatīto lietu skaits palielinājies par 29 lietām. Tātad netiek veidots uzkrājums, un lietu izskatīšanas koeficients ir pozitīvs, proti, neizskatīto lietu atlikums samazinās. Atlikums 2018.gada 1.janvārī bija 745 lietas, bet 2019.gada 1.janvārī – 693 lietas.

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums departamentā ir 222 dienas. Salīdzinot ar 2017.gadu, kad tas bija 280 dienas, lietu izskatīšanas vidējais ilgums ir samazinājies par 58 dienām.

Izskatīto lietu samazināšanās ir saistīta ar vairākiem objektīviem iemesliem.

Pirmkārt, departaments 2018.gadā faktiski strādāja nepilnā senatoru sastāvā. Viens senators, kas pirms tam skatīja vidēji vairāk nekā 100 lietas gadā, atradās ilgstošā darbnespējā ar smagu slimību un izskatīja vien 20 lietas. Vēl divi senatori darbnespējas dēļ bijuši prombūtnē kopumā vairāk nekā trīs mēnešus.

Otrkārt, saskaņā ar Tieslietu padomes 2018. gada 5.februāra lēmumu Augstākā tiesa tika aicināta, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam. Divi departamenta senatori kā eksperti no februāra līdz augustam papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica apjomīgu izpēti maksātnespējas lietās, izpētot 44 lietas un 118 nolēmumus. Kopā tās ir 162 lietas. 44 lietu materiāli tika izprasīti no arhīva un pētīti padziļināti. Arī tas atņēma būtiskus resursus (aptuveni pusotru senatora slodzi) no lietu izskatīšanas.

Treškārt, nepastāv iepriekšējos gados izskatīto lietu daudzumu veicinošie apstākļi. Līdz 2017.gadam Civillietu departamentā tika skatīts liels skaits vienveidīgu salīdzinoši vienkāršu lietu par parādu piedziņu, kas bija tiešas 2008.gada krīzes sekas. 2016. un 2017.gadā jau bija nostiprinājusies stabila judikatūra šīs kategorijas lietās, kas sekmēja to ātrāku izskatīšanu.

Ceturtkārt, mainījusies izskatāmo lietu struktūra. Ņemot vērā, ka saņemts mazāk lietu, tās mazāk tiek izlemtas rīcības sēdēs, bet vairāk tiek skatītas lietas, kas jau ir ierosinātas, un lietu skatīšana rakstveida procesā ir laikietilpīgāka par lietu izskatīšanu rīcības sēdēs.

Tiesnešu slodze

2018.gadā viens departamenta tiesnesis vidēji izskatījis 84 lietas, 2017.gadā – 93.

Saņemtās lietas kļūst sarežģītākas, ko apliecina arī tas, ka 2017.gadā izskatīšanai paplašinātā sastāvā tika nodotas 8 lietas, bet 2018.gadā jau 11 lietas, no tām izskatītas 6 lietas. Paplašinātā sastāvā izskatītas lietas par civilprocesuāliem jautājumiem, dzīvojamās ēkas īpašnieka tiesībām, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku kā atbildētāju zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdā, valdes locekļu atbildību. Tika mainīta judikatūra jautājumā par Darba likuma 122. pantā noteiktā prekluzīvā termiņa pārkāpuma sekām.

Pārējās lietas, kas nodotas izskatīšanai paplašinātā sastāvā, ir par parādu par būvniecības līguma izpildi, parādu piedziņu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, par nomas attiecību konstatēšanu un parāda piedziņu, valdes locekļa atbildību un mežam nodarītā zaudējuma piedziņu par labu valstij.

Tiesnešu sastāvs un perspektīvas

Departamentā šobrīd ir 17 tiesneši. Tās ir 17 vakances, divas no kurām ir pagaidu vakances no Krimināllietu departamenta.

Viens tiesnesis ir ilgstošā prombūtnē, un ir izsludināts konkurss uz aizvietošanu.

Šobrīd viena vakance uz laiku (sešiem mēnešiem) ir pārcelta Administratīvo lietu departamentam ar mērķi samazināt Administratīvo lietu departamenta lietu uzkrājumu.

2019.gadā viens tiesnesis pensionēsies un viena vakance tiks nodota Krimināllietu departamentam.

Darbinieki

Departamentā ir 21 senatora palīgs, divi zinātniski analītiskie padomnieki un konsultante. Šobrīd četriem tiesnešiem ir divi palīgi un diviem tiesnešiem divi palīgi uz laiku.

Lietu izskatīšanas rezultāti

2018.gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 69% no saņemtajām kasācijas sūdzībām. Salīdzinoši 2017. gadā šis rādītājs bija 68%.

No ierosinātajām lietām, skatot tās kasācijas kārtībā, 26% lietu pārsūdzētie spriedumi ir atstāti negrozīti, savukārt blakus sūdzību gadījumā tie ir 1,5%. 2017.gadā šie rādītāji bija 26% kasācijas sūdzībām un 2% blakus sūdzībām.

Normatīvais regulējums

2018.gadā nav mainījies normatīvais regulējums, kas būtiski ietekmētu departamenta darbu. Vienīgi var minēt grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tika ieviests advokāta process divās lietu kategorijās jau no pirmās instances, proti, prasībās par kapitālsabiedrību dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un prasībās, kuru summa pārsniedz 150 000 euro. Teorētiski iespējams, ka šajās prasībās tiks labāk sagatavoti prasības pieteikumi, kas uzlabos tiesvedības kvalitāti visās instancēs, tā samazinot slodzi arī Civillietu departamentā.

Problēmas

Sūdzības. Departamentā 2018.gadā ir izskatītas 108 sūdzības, kuras iesniegtas ārpus civilprocesa (sūdzības par tiesu darbu, tiesnešiem u.tml.). No tām trīs sūdzības atzītas par pamatotām un ir ierosinātas trīs disciplinārlietas. Pārējās sūdzības lielākoties vai nu satur lūgumu vēlreiz pārskatīt lietu, kas saskaņā ar likumu nav pieļaujams, vai arī satur sūdzības par tiesneša rīcību, nenorādot nevienu pārkāpumu, kas varētu būt par pamatu disciplināratbildībai. Daudzas sūdzības regulāri iesniedz vienas un tās pašas personas, kuras nevar samierināties ar kādreiz tiesā zaudētu lietu.

Sūdzību izskatīšana ir departamenta priekšsēdētāja ziņā. Lai gan sūdzību izskatīšanai ir paredzēta viena konsultanta vieta, uz to tiek patērēti nesamērīgi lieli resursi (vairāk nekā 100 sūdzības gadā, kas faktiski ir viena senatora slodze), jo īpaši situācijā, kad sūdzību izskatīšanas lietderības koeficients ir tikai 2,8%. Nākotnē jādomā par šīs slodzes mazināšanu un iespējami nodalīšanu no tiesas tiešo funkciju veikšanas.

Kasācijas tiesai netipisku funkciju izpilde. Pārmērīgi liels skaits apelācijas tiesas nolēmumu nonāk kasācijas instancē ar nekvalitatīvi izvērtētiem lietas apstākļiem. Ar to saistīti vismaz trešdaļa atcelto spriedumu. Tas kavē departamentu pievērsties savai primārajai funkcijai – tiesību normu iztulkošanas jautājumu risināšanai ar mērķi uzturēt vienotu tiesu praksi. Tas norāda uz kvalitātes problēmām zemāku instanču tiesu darbībā, kuru cēlonis var būt vai nu nolaidība, vai kvalifikācijas problēmas. Lai gan ir daudz profesionālu un izcilu nolēmumu, trešā daļa nolēmumu, kas atcelti sakarā ar apstākļu neadekvātu izvērtējumu, nav normāls rādītājs.

Par to esmu runājis, tiekoties ar Rīgas tiesu apgabala tiesnešiem, Tiesnešu biedrības kopsapulcē un lekcijās Tiesnešu mācību centrā.

Par to ir ierosinātas divas disciplinārlietas. Vienā gadījumā tiesnesei izteikta piezīme, otrā gadījumā Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu izbeidza, jo „tas, vai lietā vērtēti visi pierādījumi un vai pierādījumi un pušu argumenti ir pietiekami analizēti, nevar būt disciplinārlietas pārbaudes priekšmets”. Lieta gan bija ierosināta par to, ka pierādījumi netika vērtēti vispār. Jebkurā gadījumā, pat ja tas nav pamats disciplināratbildībai, tas ir pamats kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudei, ko likums kopš pagājušā gada ļauj veikt.

Tāpēc aicinu senatorus un citus tiesnešus, kuri darbojas Tiesnešu disciplinārkolēģijā, nepieiet šo jautājumu skatīšanai formāli un caur subjektīvo prizmu („ar mani arī tā var gadīties”), bet, izrādot primāri lojalitāti pret tiesu varu, prognozēt, kādas sekas tāds vai citāds lēmums atstāj uz tiesu varas neatkarību, no vienas puses, un kvalitāti, no otras. Savukārt tiesnešus aicinu attiekties pret katru savu parakstīto spriedumu kā galīgu un nepārsūdzamu un attiecīgā cilvēka – lietas dalībnieka – dzīvi neatgriezeniski ietekmējošu. Tas, ka virs jums ir nākamā instance, nedod tiesības paļauties uz to, ka jūsu kļūdas tiks izlabotas. Jo īpaši, ja runa nav par interpretācijas kļūdām, kuras, manā skatījumā, par kļūdām var saukt tikai izņēmuma gadījumos.

Kasācijas sūdzību kvalitāte. Lai gan jau vairākus gadus kasācijas instancē darbojas advokātu process, tas nav sasniedzis mērķi, proti, nav būtiski uzlabojusies kasācijas sūdzību kvalitāte. Nav šaubu, ir daudz profesionāli uzrakstītu kasācijas sūdzību, bet:

• pārāk liela daļa sūdzību satur lūgumu pārvērtēt faktiskos apstākļus, kas nemaz nav kasācijas tiesas kompetencē;

• pārāk daudz kasācijas sūdzību ar nekvalitatīviem, līdz galam neizstrādātiem juridiskajiem argumentiem;

• pārāk daudz kasācijas sūdzību, kurās ir acīmredzama judikatūras nepārzināšana; salīdzinoši maz atsauces uz judikatūru.

Kopā ar Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju tikāmies ar Advokātu padomes pārstāvjiem un runājām par šo problēmu. Vienojāmies, ka šādus nekvalitatīvi sastādītus procesuālus dokumentus nosūtīsim Advokātu padomei.

Tomēr, ņemot vērā problēmas apmērus, kā arī to, ka visaptveroša advokātu kvalifikācijas uzlabošana šajos jautājumos saprātīgos termiņos nav iespējama, paralēli jāsāk domāt par Augstākās tiesas advokātu sistēmas ieviešanas lietderību, līdzīgi kā tas ir vairākās Rietumeiropas valstīs. Tiesvedība kasācijas instancē pietiekami būtiski atšķiras no tiesvedības, kurā lieta tiek skatīta pēc būtības, un tai nepieciešama īpaša kvalifikācija.

Sistēmiskas pieejas nepieciešamība. Man nav ne mazāko šaubu, ka ne Senāts, ne Civillietu departaments viens pats nevar atrisināt ne iepriekš uzskaitītās problēmas, ne paaugstināt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Tas prasa kompleksu risinājumu ar aktīvu iesaistīšanos no visām pusēm – Senāts, apgabaltiesas, pirmās instances tiesas, advokatūra kā tiesu sistēmas sastāvdaļa – katra iesaistītā puse savas kompetences ietvaros.

Noslēgumā akcentēšu pozitīvo: tiesu varai uzticas 40% sabiedrības. Jā, tas nav daudz. Jā, vajag panākt, lai uzticas vairāk. Bet nevajag aizmirst, ka uz kopējā fona tā ir divreiz lielāka uzticēšanās nekā pārējiem valsts varas atzariem. Uz kopējā pesimisma fona tas nav maz. Darīsim katrs un visi kopā, lai uzticība augtu, un mums izdosies.