Grāmata „Senatoru atziņas. 100 un vairāk” ir Augstākās tiesas veltījums Latvijas Senāta simtgadei. Grāmatu kā dāvanu saņēma katrs Latvijas Senāta simtgades noslēguma pasākuma dalībnieks.
Grāmatas ievadā rakstīts:
„Vairāk par 65 000 augstākajā tiesu instancē izšķirtu lietu un Latvijas suverēnās tautas vārdā pasludinātu spriedumu veidoja Latvijas tiesu praksi un valsts pilsoņu izpratni par taisnīgumu brīvvalsts pirmajā posmā līdz padomju okupācijai 1940.gadā. Tas ir tas bagātais mantojums, ko no aizmirstības pēc 50 gadiem pamazām gaismā cēla atjaunotās Latvijas valsts juristi un kas Latvijas tiesu praksē tiek izmantots joprojām.
Tiesas vārds ir spriedums, balstīts faktos un likumos, un tiesnešu domas ir spriedumu motīvos ierakstītas. Bet šajā grāmatā nav atziņas no Senāta spriedumiem. Te apkopotas senatoru domas, kas izteiktas citur – preses publikācijās, grāmatās, lekcijās, uzrunās, sarunās. Arī tas ir bagāts mantojums.
Vārds, kas uzrakstīts, pārvēršas par vēsturisku liecību. Senatoru atziņas ir ne tikai starpkaru Latvijas vēstures un tiesiskās domas vērtīga liecība, bet arī apliecinājums juristu elites, kam neapšaubāmi piederēja senatori, plašajām zināšanām, daudzpusīgajam dzīves tvērumam, inteliģencei, valstsmīlestībai un dziļajai cilvēcībai. Senatoru atziņās atklājas viņu ētiskie un arī politiskie uzskati, personība un domāšanas veids. Izteikt savu domu atklāti, tieši, saprotami – tas prasa gudrību un arī zināmu drosmi. Kā redzams no atziņu avotu daudzuma – senatoriem pieticis gudrības un nav trūcis pilsoniskas drosmes rakstīt un izteikties par visdažādākajiem jautājumiem. Arī laiks tam ir atrasts, jo acīmredzot sabiedrības domas rosināšana tika uzskatīta par goda pienākumu.
Publicētās atziņas to autori izteikuši gan laikā, kad pildīja senatora amatu, gan citos savas dzīves posmos. Daudzpusība bijusi raksturīga tā laika personībām. Senatori pirms vai pēc darba tiesu sistēmā (dažkārt arī vienlaikus, ja likums to ļāva) bijuši gan politiķi, gan diplomāti, augstskolu mācībspēki, publicisti, ministri, ierēdņi. Darbojušies juristu, kultūras un citās sabiedriskās biedrībās, arī baznīcu valdēs. Tas paplašinājis dzīves redzējuma horizontus un devis citu pieredzi.
Neticami, ka izdevies atrast pa kādam domu graudam no gandrīz visu 30 senatoru garīgā mantojuma. Jācer, ka ar laiku aizpildīsies arī nelielie iztrūkumi. Bet jau savāktā materiāla bija tik pietiekami, ka sākumā iecerēto 100 atziņu vietā bija jāliek 100 un vairāk. Vairākas atziņas, kas nākušas no viena avota, liktas zem viena numerācijas cipara, un krājums simboliski nobeigts ar 101 atziņu.
Taču ne atziņu skaitam vai to garumam nozīme. Grāmatas mērķis nav arī nostaļģija vai patoss par to, kas reiz bijis. Lai šis Latvijas Senāta senatoru atziņu krājums ir pašapziņas un ierosmes impulss tiem, kas šodien strādā Latvijas tiesību laukā. Lai plašāk un netradicionālāk palūkojamies uz tiesu un tiesību lomu un tiesneša misiju. Lai tiesībkultūru baudām brīvāk un cilvēciskāk.”
Senatoru atziņas grāmatā sakārtotas septiņās sadaļās: Valsts, Pasaule, Tiesībkultūra, Tiesa, Tiesnesis, Taisnīgums, Dzīvotmāka.
Grāmata izdota nelielā tirāžā Augstākās tiesas reprezentācijas vajadzībām. Grāmatu Augstākā tiesa dāvinājusi arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, tiesām un augstskolu Juridiskajām fakultātēm.
Departamentu priekšsēdētāju izvēlētās atziņas
Civillietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Edīte Vernuša:
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa:
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe:
QR
