Par Senāta Administratīvo lietu departamenta darbu 2010.gadā

2010. gadā tiesvedībā 1212 lietas
Izskatītas 911 lietas – 75 % no tiesvedībā esošajām
tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 877

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 30

• administratīvās lietas pirmajā instancē – 4

Izskatītas lietas vidēji uz vienu tiesnesi: 118

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Administratīvo lietu departaments izskata kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem un papildspriedumiem, kā arī blakus sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem. Iesniegumu likumā un likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem noteiktajos gadījumos Senāta Administratīvo lietu departamenta kompetencē ietilpst arī kasācijas sūdzību izskatīšana par Administratīvās rajona tiesas spriedumiem lietās par iestāžu faktisko rīcību vai administratīvajiem aktiem saistībā ar personu iesniegumiem.

Departaments izskata arī pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, pagaidu noregulējuma piemērošanu, kā arī pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem.

Senāta Administratīvo lietu departaments veic arī pirmās instances tiesas funkcijas, izskatot lietas, kas saistītas ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem par Saeimas vēlēšanām un par iekšlietu ministra lēmumiem par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

Kopš 2009. gada 20. oktobra Senāts nav kompetents kā pirmās instances tiesa izskatīt pieteikumus par Valsts kontroles padomes lēmumiem, ievērojot grozījumus Valsts kontroles likumā.

Lai gan departamentam nebija piekritīgas administratīvo pārkāpumu lietas un bija prognozēts, ka tādējādi saņemto lietu skaits samazināsies, kopējais saņemto lietu skaits ir pieaudzis, no kā var secināt, ka privātpersonas krīzes apstākļos ir kļuvušas aktīvākas savu tiesību aizsardzībā.

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

2010. gadā departamenta tiesvedībā atradās 1212 lietas (2009. gadā – 1061), no tām 2010. gadā saņemtas 956 lietas (2009. gadā – 786). Izskatītas 911 lietas (2009. gadā – 805 lietas) jeb par aptuveni 13% vairāk nekā 2009. gadā. Kopsēdē Senāts pieņēma 19 spriedumus, 11 lēmumus un vienu blakus lēmumu. Nepabeigtas lietas – 301 (2009. gadā – 256). No visām kasācijas sūdzības kārtībā izskatītajām lietām visvairāk statistikā pieskaitītas pie pašvaldībām kā atbildētājām – 125, Valsts ieņēmumu dienests bija atbildētājs 109 lietās, ministrijas – 78 lietās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – 26 lietās, Konkurences padome – 18 lietās. 

No blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām visvairāk izskatītas lietas, kuras statistikā pieskaitītas pie pašvaldībām kā atbildētājām – 106, ministrijas bija atbildētājas 72 lietās, Ieslodzījuma vietu pārvalde – 29 lietās, Valsts ieņēmumu dienests – 20 lietās, Valsts zemes dienests – 20 lietās.

Statistika, kas raksturo nolēmumu stabilitāti: spriedumu stabilitāte (spriedums atstāts negrozīts vai atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību) – 67% (2009. gadā – 75%), lēmumu stabilitāte (lēmums atstāts negrozīts) – 70% (2009. gadā – 65%).

Kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 227 kasācijas sūdzībām (2009. gadā – 214). Departaments ir pieņēmis četrus lēmumus par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības tiesai, lietas atrodas izskatīšanā.

Pieci pieteikumi nosūtīti Satversmes tiesai. Sakarā ar trīs pieteikumiem tiesvedība lietās izbeigta; sakarā ar vienu pieteikumu tiesa daļā ierosināja lietu un taisīja spriedumu, bet daļā atteicās ierosināt lietu; sakarā ar vienu pieteikumu tiesa daļā ierosināja lietu, bet daļā atteicās ierosināt lietu, un lieta šobrīd atrodas sagatavošanā.

Departaments 2010. gadā ir arī pieņēmis divus blakus lēmumus, vēršot iestāžu uzmanību uz nepieciešamību uzlabot tiesisko regulējumu un tiesību normu pārkāpumiem un to novēršanu. Kā pirmās instances tiesā departamentā ir izskatīti trīs pieteikumi par iekšlietu ministra lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, un ziņojuma iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā. Senāts kā pirmās instances tiesa atteica pieņemt pieteikumu saistībā ar 10. Saeimas vēlēšanām.

2010. gadā departamentā strādāja vidēji 7,7 tiesneši. Martā darbā atgriezās senatore Dace Mita, oktobrī – Normunds Salenieks, kurš decembrī sāka strādāt Senāta Civillietu departamentā. Jautrīte Briede devās vairāku mēnešu bezalgas atvaļinājumā, lai strādātu pie Administratīvā procesa likuma komentāriem. Vidēji viens tiesnesis ir izskatījis gadā 118 lietas (2009. gadā – 124). Domājot par resursu ekonomiju un ātrāku un kvalitatīvāku lietu izskatīšanu, tiesneši specializējās un lietu sadalē tiesnešiem tika iedalītas lietas atbilstoši specializācijai.

DARBĪBAS PRIORITĀTES

Senāta Administratīvo lietu departamenta darbības prioritātes 2010. gadā bija: 1) profesionāla lietu izskatīšana ar skaidru un pārliecinošu argumentāciju tiesas nolēmumos, nolēmumu kvalitātes uzlabošana; 2) lietu plūsmas paātrināšana; 3) līdzdalība sabiedrības tiesiskajā izglītošanā.

Departamenta senatori un palīgi pastāvīgi strādā pie nolēmumu pilnveidošanas. 2010. gadā strādāts pie tā, lai nolēmumus rakstītu īsākus, taču lai no tā neciestu nolēmumu argumentācija. Samazinājies lietu izskatīšanas ilgums, proti, vidēji lietas tika izskatītas ātrāk, nekā iepriekšējā gadā. 2009. gadā vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 3,4 mēneši, 2010. gadā – 3 mēneši. Līdztekus tiešajam darbam senatori un palīgi piedalījās sabiedrības tiesiskajā izglītošanā - Veronika Krūmiņa, Jautrīte Briede un Arlita Zariņa vadīja tiesību zinību stundas skolēniem un studentiem, V. Krūmiņa semināru sociālo zinību skolotājiem. Augstskolu studenti kā klausītāji piedalījās departamenta tiesas sēdēs, tostarp kopsēdēs. Senatori uzstājušies ar referātiem konferencēs Latvijā un ārvalstīs.

PROBLĒMAS UN TO RISINĀJUMI

Lai paātrinātu lietu izskatīšanu, ir nepieciešami politiski lēmumi, un Senāta Administratīvo lietu departaments aicina Tieslietu ministriju paātrināt izstrādāto grozījumu Administratīvā procesa likumā virzību un pieņemšanu. Grozījumos ir paredzēti tādi instrumenti, kā, piemēram, pāriešana uz rakstveida procesu, valsts nodevas palielināšana par apelācijas sūdzības iesniegšanu un drošības naudas ieviešana par blakus sūdzībām un kasācijas sūdzībām, kas ilgtermiņā varētu dot pozitīvu efektu lietu ātrākā izskatīšanā. Šobrīd tas, ka par blakus sūdzībām nav jāmaksā, veicina tādu procesa dalībnieku aktivitāti, kuri sūdzas sūdzēšanās pēc. Administratīvajās lietās šādi procesa dalībnieki ir apmēram 10 un faktiski tikai ar viņu radītajām lietām visu gadu tiek nodarbināts 1 senators (98 procentos nolēmums šiem procesa dalībniekiem nav pozitīvs). Drošības naudas ieviešana par blakus sūdzībām varētu atturēt arī pastāvīgos procesa dalībniekus no nepamatotu blakus sūdzību sniegšanas.

Kā jau tika novērota tendence pagājušajos gados, ir pieaudzis to lietu skaits, kurās atbildētājas pusē kā pieaicinātās iestādes ir pašvaldības, ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvalde. Acīmredzot šīm iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā tiek lemtas lietas, kurās tās ir iesaistītas.

Runājot par iestāžu attieksmi, kārtējo gadu ir jāsecina, ka arī gadījumā, ja iestādei nolēmums ir nelabvēlīgs, tā, zinot lietu iznākumu līdzīgās lietās, nevis dara visu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu tiesāšanos, bet turpina to, tā tērējot gan tiesu, gan arī savus resursus. Vai arī jau pēc diviem nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem lietās, kurās ir pieļautas acīmredzamas kļūdas administratīvajā procesā iestādē, turpina tiesāties, maksājot dārgiem advokātiem. Nelietderīgi tiek tērēta liela nodokļu maksātāju nauda. Tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanā liela nozīme ir tam, vai pilnvērtīgi tiek izmantoti dažādi palīglīdzekļi. Tiesu informatīvā sistēma ir senatoru un palīgu darba instruments. Nepieciešams to attīstīt un iestrādāt sistēmā dažādu lēmumu standartus (piemēram, ierosināšanas, atstāšanas bez virzības u.tml.), lai paātrinātu to sagatavošanu. Apsverams jautājums, vai tiesas nolēmumi nebūtu rakstāmi jau uzreiz sistēmā, nevis pēc tam tai pievienojami. Tāpat ir būtiski, cik ātri un pilnīgi iespējams sameklēt informāciju par jau skatītajiem līdzīgiem jautājumiem. jādomā par judikatūras datu bāzes pilnveidošanu un judikatūras nodaļas nostiprināšanu. Tāpat nepieciešams turpināt tiesu prakses apkopojumu sagatavošanu par aktuāliem tiesību jautājumiem (pēdējais apkopojums administratīvo tiesību jomā bija 2008./2009. gadā). Šādi apkopojumi veicina vienveidīgu tiesību normu izpratni un piemērošanu visu instanču tiesās. Viena no problēmām – ievērojot personu datu aizsardzības noteikumus, internetā netiek publicēti visi Senāta nolēmumi. Tieslietu ministrijā saistībā ar tiesu nolēmumu publicēšanu būtu vēlreiz jāizvērtē un jādiskutē, vai nolēmumu anonimizācija šobrīd nav pārspīlēta. Turklāt tiesu portālā būtu jānodrošina arī nolēmumu meklēšanas iespēja pēc atslēgvārdiem tekstā visos publicētajos nolēmumos. Tas varētu mazināt tiesu noslogojumu, jo būs plašākas iespējas iepazīties ar Senāta praksi, kuru izvērtējot, personas var arī nevērsties tiesā. Taupot līdzekļus, ir likvidēta Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Taču, ja līdzekļi to atļautu, nākotnē šāda veida vai līdzīgas struktūrvienības darbs būtu jāatjauno. Disciplinārlietu ierosināšanas un citu sūdzību izpēte un izskatīšana departamentā prasa resursus, kas citādi tiktu izmantoti tiesu lietu izskatīšanai.

Ir arī lietu piekritības jautājumu izšķiršanas problēmas. Tā kā bieži saskaras tieši administratīvais process un civilprocess, jādomā par biežāku viedokļu apmaiņu starp departamentiem.

Būtu nepieciešams aizpildīt vakanto senatora amata vietu departamentā. Tā kā likums Par tiesu varu noteic, ka uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu, šobrīd nav iespējams aicināt zinošus un pieredzējušus tiesību speciālistus, kuri vēl nav sasnieguši minēto vecumu, bet varētu dot nozīmīgu ieguldījumu departamenta darbā. Būtu vēlams palielināt senatoru palīgu skaitu tā, ka tie var būt vairāk nekā departamentā ir tiesnešu. Tas mazinātu tiesnešu noslodzi un veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu, ievērojot, ka palīgi piedalās Senāta nolēmumu projektu sagatavošanā. 

jāveicina Administratīvā procesa likuma komentāru sagatavošana un izdošana. Komentāri veicinātu tiesību normu izpratni un vienveidīgu piemērošanu, tie būs labs palīglīdzeklis gan administratīvo tiesu tiesnešiem viņu ikdienas darbā, gan arī procesa dalībniekiem, juristiem, studentiem un jebkuram interesentam.

LIETU SKAITS SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU ATBILDĒTĀJIESTĀDES 2010. GADĀ (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

*Kopā 969 atbildētājiestādes 869 lietās

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI 2010. GADĀ (SPRIEDUMI)

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI 2010. GADĀ (LĒMUMI)