Dalībvalstu tiesnešu forums Eiropas Savienības Tiesā

Lenarts uzsvēra, ka tiesneši nedrīkst baidīties vērsties EST un tiem ir jāseko EST spriedumos izteiktām atziņām. Viņš arī vērsa uzmanību uz spriedumu, kurš pasludināts 23.oktobrī un kurā pateiktas vērtīgas atziņas šajā sakarā.

Diskutējot par kritērijiem, kad jautājumus EST var uzdot zemākas instances tiesas, Bulgārijas tiesnesis norādīja, ka Bulgārijā tiesību normu interpretācija atšķiras dažādās Augstākās tiesas kolēģijās. Viņš vaicāja, vai tas var būt attaisnojums, kāpēc zemākas instances tiesa vēršas EST. Proti, ar mērķi panākt vienotu ES tiesību interpretāciju.

Lenarts atzina, ka augstākajai tiesai jābūt tiesai, kas dod interpretāciju, tās attieksmei interpretācijas jautājumos jābūt vienotai. Ja tas tomēr nenotiek, pirmās instances tiesa var vērsties EST. Tiesai tad ir jāpaskaidro EST, ka Augstākajai tiesai nav šīs vienādās izpratnes. Šādā situācijā vēršanās EST ir ļoti vēlama. Vairākās ES valstīs joprojām ir situācija, ka augstākā tiesa ir „boss”, kas dod instrukcijas, taču ES tiesībās tā tam nav jābūt.

TIESU NEATKARĪBAS JĒDZIENS SAVIENĪBAS TIESĪBĀS

Tiesas viceprezidents M.L.Bejs Larsens (Bay Larsen) atsaucās uz ES pamataktiem, kuros nostiprināti arī ES pamatprincipi un pamatvērtības. Neatkarīga tiesa ir viens no tiem. Referents vērsa uzmanību uz vairākām atziņām EST spriedumos Polijas lietās.

Brēmenes Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis C.Maijerhofers (Maierhofer) par tiesnešu neatkarību referēja no dalībvalstu tiesneša viedokļa. Tiesnesim lieta jālemj, nesaņemot nekādus rīkojumus. Tiesneši jāaizsargā arī no netiešas ietekmes. Tiesnešus drīkst pārcelt citā amatā tikai specifisku apstākļu dēļ un uz noteiktu termiņu. Procesuāliem noteikumiem jābūt tādiem, lai nerodas šaubas par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Atsevišķi aspekti (iecelšana, pārcelšana, disciplināratbildība un citi) nav jāvērtē izolēti, bet ņemot vērā visu tiesību sistēmu.

Viņš atzina, ka Vācijā izpildvaras ietekme uz tiesu sistēmu ir tikpat spēcīga kā Polijā. Republika lietā EST lēma, ka šāda sistēma ir atbilstoša, jo Maltas tiesību sistēma iet pareizajā virzienā. Land Hessen Vācijas lietā tika vērtēta Vācijas sistēma, kas savā ziņā ir līdzīga Polijai, bet Vācijā ir papildu garantijas, kādu nav Polijā. Svarīgi arī, ka ir stabila judikatūra, atbilstoši kurai tiesnesis var pārsūdzēt izpildvaras lēmumu, un šis mehānisms ir efektīvs. Šobrīd arī Vācijā vērojamas dažas tendences, kas nebūtu vēlamas (ir atcelta prasība, ka personai jābūt ar iepriekšēju pieredzi noteiktā jomā, tas var radīt iespēju tiesnesi iecelt politisku apsvērumu dēļ).

Čehijas tiesnesis dalījās ar savām šaubām, vai tiesnešu neatkarības principam atbilst Čehijas prakse, atbilstoši kurai tiesnesi no viena augstākās tiesas departamenta pret viņa gribu var pārcelt uz citu departamentu (piemēram, no krimināllietu uz civillietu).

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS UN SABIEDRĪBAS VESELĪBA

Darbgrupu vadīja EST tiesnese K.Jirimee un Kipras Augstākās tiesas tiesnese A.Pouyourou.

K.Jirimee referēja par vairākām ar veselības aprūpes jautājumiem saistītām lietām, arī 2020.gada 29.oktobra spriedumu lietā C-243/19, kurā jautājumu bija uzdevis Senāta Administratīvo lietu departaments.

Tiesnese vērsa uzmanību arī uz 2015.gada 29.aprīļa lietu C‑528/13 Léger, kurā jautājums bija saistīts ar Direktīvas 2004/33/EK un Direktīvas 2002/98/EK normu, kas regulē tehniskās prasības asinīm un asins komponentiem, interpretāciju un Francijas asinsdonoru centra atteikumu pieņemt donora asins ziedojumu, pamatojoties uz to, ka viņam ir bijušas dzimumattiecības ar vīrieti. Proti, direktīva aizliedz ziedot asinis personām, kuru dzimumuzvedība rada risku iegūt nopietnas infekcijas slimības, ko pārnēsā ar asinīm. EST šajā lietā norādīja, ka iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai zinātnes vai tehnoloģijas attīstība, ņemot vērā izmaksas, ļauj nodrošināt asins saņēmēju veselības aizsardzības līmeni tā, lai izmaksas nebūtu nesamērīgas. Tiesa spriedumā izmantoja Eiropas Cilvēktiesību tiesas izstrādāto cilvēktiesību ierobežošanas testu. Tā ņēma vērā epidemioloģisko situāciju Francijā, atbilstoši kurai liels procents no saslimušajiem ar HIV ir tieši homoseksuāli vīrieši, kas 200 reizes vairāk kā heteroseksuāli cilvēki slimo ar HIV. Savukārt asins pārbaudē infekciju var atklāt tikai pēc noteikta laika, tāpēc, ja infekcijas iegūta nesen, tas rada risku to nodot asins saņēmējam.

Referente vērsa uzmanību arī uz 2017.gada 21.jūnija spriedumu lietā C‑621/15, kurā problēma saistīta ar kādas personas vakcināciju pret hepatītu un saslimšanu ar multiplo sklerozi, kas tika atklāta neilgi pēc vakcinēšanas. Jautājumi, ko Francijas tiesa uzdeva EST attiecās uz 1985. gada 25.jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem interpretāciju. Direktīvā paredzēts, ka ražotājs atbild par kaitējumu, kuru izraisījuši produkta trūkumi, bet personai ir jāpierāda kaitējums un trūkumi, kā arī cēloņsakarība starp tiem. Lietā EST bija jāatbild uz jautājumiem par tiešo un netiešo pierādījumu vērtēšanu un novērtējuma brīvību attiecībā uz cēloņsakarību starp saslimšanu un vakcīnu. EST šajā lietā norādīja uz dalībvalstu procesuālo autonomiju, efektivitātes un līdztiesības principiem, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pierādījumi var būt arī netieši, bet tiem jābūt pietiekamiem. EST norādīja, ka valsts tiesām ir jānodrošina, lai netiešie pierādījumi būtu pietiekami būtiski, precīzi un saskanīgi, lai ļautu secināt, ka kaitējumu ir radījuši produkta trūkumi un līdz ar to cēloņsakarība saprātīgi var tikt uzskatīta par pierādītu.

Lietu, kas saistītas ar kovidu, EST vēl ir maz. Referente arī minēja, ka pirms kovida tika runāts par Eiropas Veselības savienības veidošanu, taču kovids ir parādījis, ka vairākus jautājumus ir grūti menedžēt nacionālā līmenī, bet vēl grūtāk to būtu darīt ES līmenī. Tajā pašā laikā, ja katra valsts atsevišķi rūpētos par vakcīnu iegādi, to būtu bijis daudz grūtāk menedžēt, tāpēc labi, ka tas tika darīts ES līmenī.

Kipras tiesnese A.Pouyourou vērsa uzmanību uz nepieciešamību ierobežot konstitūcijā garantētās tiesības un brīvības sabiedrības veselības (pandēmijas) dēļ. Valstij ir uzdevums aizsargāt sabiedrības veselību, un tāpēc nākas ierobežot privātpersonu tiesības. Nacionālajām tiesām jāpārbauda, vai ierobežojumi ir paredzēti ar likumu, vai ir proporcionāli. Tiesnese arī minēja, ka Kiprā joprojām darbojas Karantīnas likums, kas tika pieņemt laikā, kad Kipra vēl bija britu kolonija. Šim likumam šā brīža situācijā esot daudz trūkumu.

Vācijas tiesneši informēja, ka Vācijā likums pandēmijas apstākļos piešķir samērā lielu kompetenci valdībai. Konstitucionālajā tiesā ir ierosināta tiesvedība lietā, kurā tiks pārbaudīts, vai tas nepārkāpj konstitūciju. Tiesnesis pajokoja, ka kovids kļuvis par tādu kā cunami arī tiesību sistēmai.

Darbgrupas beigās izvērsās diskusija par Šengenas robežu aizvēršanu, pamatojoties uz nacionālo tiesību normās, kas bija neatbilstošas ES tiesībām. Austrijas tiesnesis informēja, ka Austrijas tiesās ir dažas lietas par administratīvo sodu par robežu šķērsošanu, līdz ar to iespējams, ka jautājumi no tām nonāks arī EST.

Tika pieminēts, ka pēc dažiem mēnešiem būs EST spriedums lietā par robežkontroles atjaunošanu starp Austriju un Čehiju migrantu dēļ, bet, iespējams, EST šo jautājumu apskatīs plašāk nekā uz krīzi vispār. Proti, vai krīzes apstākļos var atjaunot robežkontroli. Ģenerāladvokāta viedoklis šajā lietā jau ir izteikts.

KOVIDS: KONKRĒTAS PROBLĒMAS UN JAUNĀKĀS TENDENCES VISPĀRĒJĀS TIESAS JUDIKATŪRĀ

Darbsesijā referenti informēja par lietām Vispārējā tiesā, kuras radušās saistībā ar kovidu. Tās iedalāmas vairākās kategorijās: ar valsts atbalstu saistītās, ar pieeju dokumentiem saistītās, ar valsts dienestu saistītās lietas.

Visvairāk lietu ir par Komisijas lēmumiem, ar kuriem dalībvalstīm dota atļauja piešķirt valsts atbalstu aviopārvadātājiem. Tiesā ir vērsušies aviopārvadātāji, kas nav saistīti ar konkrētu dalībvalsti, piemēram, Ryanair un Wizz Air. Deviņas Ryanair lietas šogad jau ir izskatītas ar spriedumiem, izskatīšanā vēl 16 lietas (arī Ryanair pieteikums par atbalstu airBaltic, lieta T-737/202). Vispārējā tiesa ir analizējusi dažādus aspektus. Piemēram, lietā T-379/20 (Zviedrijas atbalsts SAS) tiesa pārbaudīja, vai atbalsts ir bijis selektīvs, samērīgs (vai atbalsts nav bijis pārāk liels), vai ir ievērots nediskriminācijas princips un citus aspektus. Lielākajā daļā spriedumu prasība ir noraidīta, tomēr daži Komisijas lēmumi ir atcelti. Piemēram, lietā T-643/20 KLM lēmums tika atcelts, jo Komisija pietiekami nebija pamatojusi dažus aspektus. Interesanti, ka šajā lietā EST apturēja lēmuma spēkā neesības konstatējuma sekas. Spriedums ir pārsūdzēts.

Minēts arī viens aspekts, kas ir problemātisks, bet pagaidām nav risināts. Proti, Ryanair ir uzsvēris, ka aviopārvadātāji, kas nepieder nevienai no dalībvalstīm, faktiski liberalizēja tirgu. Taču problēma ir, ka strīdēties var par valsts atbalstu, nevis kopīgo atbalstu. Tam būtu jābūt nākotnē risināmam jautājumam.

Vispārējā tiesā ir vairākas lietas no viena pieteicēja (Saure), kas saistītas ar pieeju dokumentiem – informācijai attiecībā uz vakcināciju konkursu. Tāpat esot lietas, kas saistītas ar ierēdņiem. Piemēram, tika noteikts, ka Eiropas Parlamenta ēkā drīkst ienākt tikai tad, ja ir kovida sertifikāts. EST prezidents ar rīkojumu piemēroja pagaidu aizsardzības līdzekli – apturēja šo lēmumu, jo tas attiecās arī uz Parlamenta deputātiem.

Austrijas tiesnesis informēja, ka no nākamā gada februāra visiem Austrijā jābūt vakcinētiem. Viņš vaicāja, vai var kaut ko darīt ES līmenī pagaidu aizsardzībai. Atbilde bija, ka tas ir atstāts dalībvalstu ziņā.

TIESAS SĒDE LIETĀ C-430/21 RS

Lietā prejudiciālo jautājumu ir uzdevusi Rumānijas lieta. Lieta ir saistīta ar EST 2021.gada 18.maija spriedumu apvienotajās lietās C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, ar kuru tika atzīts, ka institūcija, kura izveidota valsts prokuratūras nodaļā, kas ir atbildīga par tiesu sistēmā izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, neatbilst ES tiesiskajam regulējumam. EST spriedumā bija kritizēts arī Rumānijas Konstitucionālās tiesas spriedums.

Pēc EST sprieduma pasludināšanas Rumānijas Konstitucionālā tiesa 8.jūlijā taisīja spriedumu Nr.390/2021, kurā, pretēji EST spriedumam, noteica, ka valsts tiesneši nedrīkst analizēt valsts tiesību normas, kas ar Konstitucionālās tiesas lēmumu jau ir atzītas par konstitucionālām, atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Rumānijas Konstitucionālās tiesas lēmumi saskaņā ar Rumānijas Konstitūcijas 147.panta ceturto daļu ir saistoši. Savukārt Likums par tiesnešu un prokuroru statusu pieļauj disciplinārlietu ierosināšanu un disciplinārsodus tiesnešiem par Konstitucionālās tiesas lēmuma nepildīšanu.

Rezultātā iesniedzējtiesa nesaprot, vai šādā situācijā tai jāpiemēro Konstitucionālās tiesas vai EST spriedumā pateikto. Tāpēc tā vērsusies EST ar vairākiem jautājumiem.

Tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza Rumānijas valdības pārstāve un amicus curiae lomā arī Eiropas Komisijas pārstāvis. Rumānijas valdības pārstāve atzina, ka ES tiesībām ir pārākums pār nacionālajām tiesībām, vienlaikus tas nav saprotams tā, ka tas ignorē dalībvalsts nacionālo identitāti. No pārstāves teiktā varēja saprast, ka problēmas ir divu Rumānijas konstitūcijas pantu potenciālās pretrunas: 11.pants nosaka starptautisko tiesību pārākumu, savukārt 148.pants uzliek pienākumu tiesnesim ievērot Konstitucionālās tiesas nolemto.

Komisijas pārstāvis uzsvēra, ka šāda Konstitucionālās tiesas sprieduma rezultātā Eiropas Savienības tiesības zaudē savu iedarbību.

Ģenerāladvokāta viedoklis šajā lietā būs 2022.gada janvārī. Sprieduma datums vēl nav zināms.

NEFORMĀLĀS SARUNAS

Eiropas Savienības tiesu tiesneši I.Ziemele, I.Reine un P.Zilgalvis aicināja tiesnešus izmantot iespēju stažēties Eiropas Savienības tiesās.

Neformālajās sarunās iegūta arī interesanta informācija par administratīvi tiesisko regulējumu Luksemburgas pašvaldībās. Pirmais ir saistīts ar sociālo dzīvokļu piešķiršanu maznodrošinātām ģimenēm. Proti, ģimenei, piesakoties uz šādu sociālo palīdzību, pašvaldībai jāiesniedz savs CV. Pašvaldība var atteikt palīdzību, ja uzskata, ka ģimene radīs nelabvēlīgu sociālo klimatu. Tas motivējot ģimenes domāt par savu uzvedību.

Otrs aspekts saistīts ar pienākumu apzaļumot savu privāto piemājas teritoriju. Proti, pašvaldība, rūpējoties par gaisa kvalitāti, ir noteikusi pienākumu iestādīt vismaz divus kokus – vienu parastu, otru – augļukoku.