Interešu pārstāvības process. Ievadvārdi grāmatai

Demokrātiska tiesiska valsts, kāda ir arī Latvija, īsteno nācijas pašpārvaldi jeb tautvaldību tiesību normu ietvarā. Demokrātija ir nācijas locekļu kopējs darbs savas valsts uzturēšanā un attīstībā, deleģējot valsts konstitucionālajiem orgāniem un valsts aparātam pienākumus valsti pārvaldīt, pieņemt politiskus lēmumus, taisnīgi izspriest konfliktus un sodīt pārkāpējus, īstenot ikvienas personas tiesības, atgādināt pienākumus utt. Demokrātijā gan pati valsts varas veidošana, gan tās darbība tiek īstenota kā cieņpilna sadarbība un nepārtraukts dialogs starp valsts varas konstitucionālajiem orgāniem un arī pašiem pilsoniskās sabiedrības locekļiem.

Demokrātijā valsts politisko lēmumu pieņemšanai ir jābūt caurspīdīgai, jo lēmumu pieņēmēji to dara ne tikai savā vārdā, bet vispirms sava elektorāta vārdā, kurš viņus ir pilnvarojis pārstāvēt savas intereses. Taču, ievēlot likumdevēju, nācija neatsavina pašnoteikšanos. Arī vēlēšanu starplaikā, kamēr darbojas ievēlētais parlaments, Latvijā – Saeima, pilsoniskā sabiedrība ir tiesīga ietekmēt politiskos procesus un sekmēt savu interešu tiesisko aizsardzību. Būtiska ir ikviena pilsoniskās sabiedrības locekļa iespēja ar savu izvēli, darbību vai domu ietekmēt valsts lēmumus. Tāpēc ar tiesību palīdzību tiek noteikti aizvien jauni instrumenti, kā pilsoniskā sabiedrība var paust savu nostāju un līdzdarboties valsts politisko lēmumu pieņemšanā. 

Interešu pārstāvības tiesiskais regulējums ir viens no šādiem instrumentiem, kas sekmē demokrātiskas valsts darbību un politisko lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgumu. Latvija ir nogājusi ilgu ceļu līdz šim regulējumam. Jau vairākus gadu desmitus tika diskutēts par to, ka lobēšana, kas faktiski reāli notiek, ir tiesiski jāregulē. Šo diskusiju laikā jēdzieni „lobēšana” un „lobijs”, kas daudzās pasaules valstīs ir normāls demokrātijas instruments, Latvijā ieguva negatīvu nokrāsu. Lobēšanu saistīja ar koruptīvām darbībām, piemēram, tirgošanos ar ietekmi. Tika uzskatīts, ka „lobēšanas problēmu” Latvijā risina Krimināllikuma normas, kuras noteic sodus par korupciju. Argumenti par to, ka lobēšana, vai vēl plašāk, interešu pārstāvība nav noziedzīga darbība un arī nerobežojas ar noziedzīgu darbību, bet gan ir normāla procedūra demokrātijā, jo indivīdiem un interešu grupām ir tiesības piedalīties ar ierosinājumiem savas valsts politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī normatīvais regulējums sekmētu šo procesu caurspīdīgumu un tiesiskumu, ilgu laiku netika uzklausīti. Līdz pēc ilgām debatēm 2022.gada 13.oktobrī tika pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums. Taču ilgās debates, kurās šo demokrātijas instrumentu pielīdzināja korupcijai, ir atstājušas mieles sabiedrības apziņā, radot neizpratni par instrumenta būtību. 

Interešu pārstāvības jēdziens Latvijā joprojām ir svešs lielākai daļai sabiedrības, bet jēdziens „lobēšana” publiskajā viedoklī lielākoties ir izskanējis ar negatīvu, gandrīz kriminālu nokrāsu. Taču ir būtiski, lai gan likumdevējs, gan pēc iespējas plašāka pilsoniskās sabiedrības daļa izprastu šo jēdzienu, lai vajadzības gadījumā varētu jauno regulējumu izmantot savu interešu legalizācijai. Izpratne par interešu pārstāvības nozīmi demokrātiskas valsts pastāvēšanā nodrošina to, ka visa sabiedrība līdzdarbojas un izjūt atbildību par valsts pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad politologi aizvien biežāk uzsver, ka mēs dzīvojam laikā, kad tiek apdraudētas demokrātiskās vērtības, nācija atsvešinās no valsts varas, ko apliecina zema vēlētāju aktivitāte, valsts vara nerēķinās ar nācijas gribu utt., proti, demokrātijas kā reālas tautvaldības pastāvēšana ir apdraudēta. Papildu iespēja pilsoniskai sabiedrībai piedalīties valsts dzīvē ir „pretlīdzeklis”, lai kavētu demokrātijas apdraudējumus valstī. Interešu pārstāvības atklātības likums, manuprāt, arī ir uzskatāms par vienu no šādiem „pretlīdzekļiem” demokrātijas apdraudējumiem. Taču līdzekļi, lai tie būtu iedarbīgi, ir jāizmanto. Lai izmantotu – ir jāsaprot, kas tas ir un kā to lietot.  

Tāpēc ir tapusi grāmata, kā izvērsts komentārs Interešu pārstāvības atklātības likumam. Grāmatas autori ir dažādu jomu pētnieki un profesionāļi. Grāmatas adresāts vispirms ir pilsoniskā sabiedrība, proti, tie, kuriem jaunais likums sniedz iespēju līdzdarboties politisko lēmumu pieņemšanā. Pilsoniskā sabiedrība ir sarežģīta, jo to veido dažādu profesiju cilvēki, kuriem ir arī dažāda dzīves pieredze un intereses. Tikpat dažāds kā pati pilsoniskā sabiedrība ir arī grāmatas autoru kolektīvs. Autori pārstāv dažādas profesijas, dažādas vecuma grupas, dažādas brīvā laika aktivitātes. Viņi visi pēc iespējas vienkāršā un saprotamā veidā katrs savā nodaļā skaidro interešu pārstāvības jēdzienu, to, kā dažādās jomās darbojas interešu pārstāvība, kāda ir tās nozīme demokrātiskā tiesiskā valstī, likumdošanas procesa gaitu Latvijā un daudzus citus būtiskus jautājumus. Šāda grāmata var kļūt par rokasgrāmatu arī likumdevējam, jo arī Saeimai ir būtiski izprast, kā jauno procedūru, ko nosaka Interešu pārstāvības atklātības likums, pēc iespējas jēgpilni ieviest dzīvē.