Valsts atbalsta tiesības
Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Ermīns DARAPOĻSKIS un zinātniski analītiskais padomnieks Jānis GEKS piedalījās Briseles Vrijes Universitātes
(Vrije Universiteit Brussel) projekta „SUNAJUST” (Supporting National Judges on State Aid) ietvaros organizētajā konferencē par valsts atbalsta tiesībām. Projekts īstenots sadarbībā ar Eiropas Komisiju.
(Brisele, 2024.gada 31.janvāris–2.februāris)
Konferencē aplūkoti atsevišķi tiesu prakses jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta tiesībām.
Vispārīgu ieskatu sniedza Briseles Vrijes Universitātes profesori Caroline Buts un Wout DeCock. Uzsvērts, ka būtiskākie uzdevumi nacionālajām tiesām valsts atbalsta sistēmā ir šādi: nogaidīšanas jeb „standtill” pienākuma īstenošana, grupu atbrīvojumu un de minimis noteikumu īstenošana, kā arī nelikumīga valsts atbalsta atgūšanas lēmumu īstenošana. Tika sniegts ieskats valsts atbalsta tiesību attīstības vēsturē. Raksturoti gan pirmie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi valsts atbalsta tiesībās, kas pieņemti 1963.gadā lietā Van Gend ne Loos (C‑26/62) un 1973.gadā lietā Lorenz GmbH/Bundesrepublik Deutschland u.c. (C-120/73), gan arī būtiskākie spriedumi, kas pieņemti pēdējos divdesmit piecos gados, piemēram, SFEI u.c. (C-39/94), PreussenElektra (C‑379/98), Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (C‑280/00), Streekgewest (C‑174/02), Laboratoires Boiron (C‑526/04), Lucchini (C‑119/05), Scott un Kimberly Clark (C‑210/09), Klausner Holz Niedersachsen (C‑505/14), Eesti Pagar (C-349/17), kā arī DOBELES HES (C-702/20).
Ņemot vērā, ka valsts atbalsta tiesību īstenošanā nacionālās tiesas joprojām saskaras ar daudziem praktiskiem un juridiskiem izaicinājumiem, tika vērsta uzmanība uz iespēju tiesām tiesvedības procesa ietvaros kā amicus curia iesaistīt arī Eiropas Komisiju atzinuma sniegšanai, pamatojoties uz Padomes 2015.gada 13.jūlija Regulas (ES) 2015/1589 29.panta 1.punktu. Šajā pieredzē dalījās Jacques Derenne (no starptautiskās juridiskās firmas Sheppard Mullin), kuram ir plaša pieredze Eiropas Savienības konkurences tiesību jomā. Viņš arī ieskicēja iespējamos strīdu veidus, kādi var nonākt nacionālo tiesu redzeslokā: (1) valsts vs. labuma saņēmējs, (2) labuma saņēmējs vs. valsts, (3) konkurents / trešā persona vs. labuma saņēmējs, (4) konkurents / trešā persona vs. valsts.
Spānijas Augstākās tiesas tiesnese Merrcedes Pedraz Calvo dalījās pieredzē par valsts atbalsta lietu, kurā Vispārējā Tiesa 2015.gada 26.novembrī pieņēma spriedumu lietā Spānija/Komisija (T-461/13) saistībā ar Spānijas iestāžu veikto pāreju no analogās televīzijas uz digitālās televīzijas apraidi visā Spānijas teritorijā.
Seppe Maes (Briseles Vrijes Universitāte) un Nicole Robins (Oxera Consulting LLP) specifiski pievērsās jautājumam par ekonomiskajām priekšrocībām, ko labuma saņēmējam sniedz valsts atbalsts, jeb MEOP (Market Economy Operator Principle) testam, kas ļauj izvērtēt, vai attiecīgais valsts pasākums veido valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē (minētais princips izriet no vārdkopas „dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”). Tika skaidrots, ka uz MEOP testu var raudzīties divējādi: ja raugās no investora perspektīvas, tad tiek veikta rentabilitātes analīze, bet ja raugās no saņēmēja puses, tad salīdzinošā analīze. Aplūkoti arī dažādi piemēri.
Greetje van Heezik (no advokātu biroja Houthoff) dalījās pieredzē par valsts atbalsta tiesību jautājumiem Nīderlandē.
Pēc konferences notika paneļdiskusija, kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, Itālijas Konstitucionālās tiesas, Londonas Karaliskās koledžas un citām institūcijām.