Ievads
Paldies Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājam par uzaicinājumu piedalīties konferencē.
Man ir liels gods piedalīties šajā starptautiskajā konferencē par tēmu „Eiropas Savienības vērtības – katra nacionālā tiesneša atbildība”, kas veltīta dalībvalstu iestāšanās Eiropas Savienībā 20.gadadienai.
Ukrainas Augstākās tiesas vārdā sveicu Latvijas Republiku 20.gadadienā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai – lielai, spēcīgai Eiropas demokrātisko valstu saimei.
Tas, ko esat sasnieguši 20 gadu laikā, ir patiešām iespaidīgi. Mums ir daudz darāmā, lai kaut nedaudz līdzinātos jums.
Bet, kad runājam par sasniegumiem, nedrīkstam aizmirst arī par izaicinājumiem un šķēršļiem, kas ir pazīstami visām demokrātiskajām sabiedrībām.
Situācija Ukrainā tam ir spilgts piemērs. Jau vairāk nekā 10 gadus mēs ciešam no Krievijas agresijas. Šis karš nav tikai cīņa par Ukrainas neatkarību, bet arī par to vērtību aizstāvēšanu, kas ir Eiropas Savienības pamatā – cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, tiesiskuma, taisnīguma un vienlīdzības ievērošana.
Diemžēl Ukraina maksā augstu cenu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.
2022.gada 24.februārī Krievija uzsāka bezprecedenta karu pret Ukrainu, tādējādi pārkāpjot visus starptautiskos cilvēktiesību principus un normas. Karš ir lielas bēdas. Tas nozīmē sakropļotas dzīves un zaudētas dzīvības. Mēs zinām, ka dzīvība ir visaugstākā vērtība.
Kopš kara sākuma Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas sniedza mums palīdzīgu roku militārās, politiskās un humānās palīdzības veidā. Latvija ir nodrošinājuši patvērumu tūkstošiem Ukrainas bēgļu, par ko mēs esam ārkārtīgi pateicīgi.
Vēlos personīgi izteikt sirsnīgu pateicību Latvijas tautai un valsts vadītājiem par atbalstu Ukrainai šajā grūtajā laikā. Mēs ļoti novērtējam jūsu solidaritāti.
Mēs atzinīgi vērtējam Latvijas–Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, ko parakstīja mūsu valstu prezidenti 2024. gada aprīlī.
Jūsu valsts arī aktīvi atbalsta Ukrainas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kā arī iegulda ievērojamas pūles, lai Krievijai piederošie aktīvi, kas atrodas Latvijas teritorijā, tiktu atsavināti.
Tāpat vēlamies pateikties Latvijai par aktīvo diplomātisko atbalstu sarunu uzsākšanai par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā līdz šī gada jūnija beigām, kā arī par jūsu valsts dalību koalīcijā ar mērķi izveidot īpašo tribunālu Krievijas augstākajai politiskajai vadībai.
Šie soļi apliecina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai tās centienos par brīvību un nākotni Eiropā.
Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem par atbalstu visos iespējamajos veidos.
Sadarbība ar Latvijas Augstāko tiesu
Latvijas Augstākā tiesa ir Ukrainas Augstākās tiesas ilggadējs partneris un sabiedrotais. Mēs bieži esam tikušies kopīgos pasākumos un apmaiņas vizītēs, lai mācītos viens no otra pieredzes. Ieviešot reformas tieši tiesu sektorā, mēs ārkārtīgi novērtējam atbalstu no Latvijas un tās Augstākās tiesas.
Mūsu partnerība saņēma jaunus impulsus jau 2017.gadā, uzsākot Twinning projektu „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”, kas tika īstenots starp Ukrainas un Latvijas Augstākajām tiesām. Augstākās tiesas tiesnese Jautrīte Briede strādāja šajā projektā Ukrainā, un tieši Augstākajā tiesā.
Mūsu tiesas ir sadarbojušās vairākos projektos un piedalījušās augsta līmeņa pasākumos gan Ukrainā, gan Latvijā. Viens no pēdējiem bija dalība starptautiskajā konferencē „Tiesu loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”, kas notika 2023.gada septembrī Rīgā un bija organizēta Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā ietvaros.
Šī sadarbība pasvītro vienotības nozīmi starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm pieredzes apmaiņā un kopīgu problēmu risināšanā.
Eiropas Savienības izveides koncepcija
Ideja par Eiropas Savienību kā vienotu veselumu ir viens no revolucionārākajiem projektiem, kāds ir radies filozofu un politiķu prātos. Franču rakstnieks Viktors Igo bija viens no pirmajiem.
Vēl 1849. gadā viņš teica, ka pienāks diena, kad ieroči izkritīs no eiropiešu rokām! Pienāks diena, kad karš šķitīs absurds un neiespējams. Pienāks diena, kad visas kontinenta tautas, nezaudējot savas īpatnības un individualitāti, apvienosies un veidos Eiropas brālību. Pienāks diena, kad vienīgais cīņas lauks būs tirgi, kas atvērti tirdzniecībai, un prāti, kas atvērti idejām.
Ideja par vienotas Eiropas telpas izveidi vēl vairāk nostiprinājās pēc Otrā pasaules kara, kad eiropieši centās novērst karu.
1943.gada radio uzrunā Vinstons Čērčils apsprieda pēckara „Eiropas Padomes” izveidi, kas apvienotu Eiropas valstis miera nodrošināšanai.
Tam sekoja Šūmaņa deklarācija (1950), kuras stratēģiskais mērķis bija Eiropas veidošana – politiskās savienības pakāpeniska izveide, kas padarītu neiespējamu militāru konfliktu starp Eiropas valstīm un palielinātu Rietumeiropas politisko nozīmi starptautiskajā arēnā.
Mūsdienās, kad mieru Eiropā grauj bezprecedenta brutāla Krievijas agresija, īpaši svarīgas ir vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība – cilvēka cieņa, cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība un tiesiskums.
Drosmīgi pretojoties šim neattaisnotajam karam, Ukraina demonstrē savu uzticību tieši šīm vērtībām, aizstāvot tās ar ieročiem rokās.
Neskatoties uz Krievijas agresiju, Ukraina sekmīgi īsteno demokrātiskās vērtības un reformas. Sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā ir sākušās. Ukraina cenšas un pieliks visas pūles, lai kļūtu par daļu no Eiropas valstu saimes.
Mēs zinām, ka mūs gaida nopietni izaicinājumi un reformas šajā ceļā.
Izaicinājumi
Tiesu sistēmas darbs nav apstājies, tā strādā arī kara laikā.
Neraugoties uz nepieredzētajiem karastāvokļa izaicinājumiem, enerģētikas krīzi, raķešu uzbrukumiem, finansējuma sarežģījumiem, pārmērīgu darba slodzi un darbinieku trūkumu, Ukrainas tiesu sistēma turpina darboties.
Ukrainā pieaug pieprasījums pēc taisnīguma. 2023.gadā Ukrainas tiesas izskatīja 4,3 miljonus lietu, kas ir par 44% vairāk nekā 2022.gadā un dažās kategorijās pat vairāk nekā pirms kara 2021.gadā. Tas parāda, ka Ukrainas iedzīvotāji, neskatoties uz izaicinājumiem, joprojām izvēlas vērsties tiesā, lai tā risinātu strīdus situācijas.
Tajā pašā laikā kara rezultātā nedarbojas 160 tiesas (21% no visām tiesām Ukrainā). Bojātas ir 124 tiesu ēkas (17% no visām tiesām Ukrainā), no kurām 15 ēkas krievu karaspēks ir sagrāvis. Šis skaitlis katru dienu pieaug.
Krievijas agresīvajā karadarbībā iet bojā ārkārtīgi talantīgi un profesionāli cilvēki. Vismaz septiņi tiesneši un tiesas darbinieki ir nogalināti un deviņi ievainoti.
Augstākās tiesas tiesneši ar ieročiem rokās aizstāv Ukrainu.
Tiesneši arī veic ieturējumus no savām algām, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus. Kopumā no 2022.gada marta līdz 2024.gada aprīlim Augstākās tiesas tiesneši ir atskaitījuši gandrīz 500 miljonus Ukrainas grivnu.
Ukrainā parādījušās jaunu kategoriju lietas: kara noziegumu lietas (genocīds, noziegumi pret cilvēci, agresijas noziegumi), kā arī ar karu saistītas lietas (mantojuma, ģimenes, sociālajā jomā). Ir arī kolaboracionisma gadījumi un noziegumi, kas apdraud valsts drošību.
Ukrainas tiesas ir saņēmušas apmēram 2000 lietu par kara noziegumiem, un puse no tām jau ir daļēji izskatītas. Par pirmajām vienpadsmit kara noziegumu lietām jau ir lēmusi Augstākā tiesa, tādējādi ļaujot mums veidot vienotu judikatūru, izskatot nākamās lietas. Lai arī cik grūti mums būtu darīt savu darbu, mēs saprotam, ka mūsu spriedumiem, lai tos atzītu visā valstī, jāatbilst visiem vispārpieņemtajiem standartiem.
Lietu izskatīšana notiek neklātienē.
Līdz šim ir reģistrēta šāda statistika:
- Agresijas noziegumi un kara noziegumi –
- 131 034
- Noziegumi pret valsts drošību – 17 196
- Saistībā ar Krievijas agresiju – 694 aizdomās turamie ir Krievijas Federācijas militārās un politiskās vadības pārstāvji: ministri, deputāti, karaspēka komandieri, amatpersonas, tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, kara atbalstītāji un Kremļa propagandisti.
Mēs apzināmies, ka šīs kategorijas lietu radītais slogs (99%) gulsies uz Ukrainas tiesu sistēmas pleciem.
Mēs aktīvi strādājam, lai pārņemtu starptautisko pieredzi šāda veida lietu izskatīšanā no valstīm, kuras iepriekš ir saskārušās ar šādiem izaicinājumiem, un apmācītu tiesnešus starptautisko krimināltiesību un cilvēktiesību jomās.
Reformas
Neskatoties uz karu, mēs turpinām reformēt tiesu sistēmu.
Viens no šo reformu galvenajiem mērķiem ir uzlabot mūsu tiesu sistēmas efektivitāti.
Kara apstākļos mēs esam organizējuši Tiesnešu vispārējo kongresu, kurā piedalījās tiesneši no visas Ukrainas, un, pateicoties tam, esam atjaunojuši Ukrainas Augstākās tiesas darbu, kurā darbojas augstākās raudzes tiesneši. Šī gada maijā Ukrainas prezidents ir nozīmējis 114 jaunus tiesnešus, un tieši šodien Ukrainas parlaments lemj par Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu. Tas ir tas resurss, kas nepieciešams, lai mēs šajā grūtajā situācijā turpinātu darbu.
Ukrainā notiek nozīmīgas tiesu sistēmas reformas ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. To apliecina arī Eiropas Komisijas 2023.gada 8.novembra ziņojums par Ukrainas gatavību iestāšanās sarunām.
Jau paveiktais:
- Tieslietu padome un Tiesnešu kvalifikācijas komisija ir atsākušas pilnvērtīgu darbu, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Tas ļaus aizpildīt vairāk nekā 2000 tiesnešu vakances un izvērtēt 1900 esošo tiesnešu kvalifikāciju (process tika apturēts 2019.gadā);
- Ir pieņemti tiesību akti, lai nodrošinātu pārredzamu un uz sasniegumiem balstītu tiesnešu atlasi Ukrainas Konstitucionālajā tiesā. Šis process atbilst Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendācijām. Ir izveidota profesionālu ekspertu padomdevēju grupa. Atlases procedūra ir uzsākta;
- Tiek rīkots caurskatāms konkurss disciplinārinspektoru amatam. Līdz šim tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanas funkciju pildīja Tieslietu padome.
- Mēs stingri apliecinām savu nelokāmo apņemšanos pildīt savas saistības, lai pabeigtu tiesu reformu.
Ukrainas tiesu sistēma aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka katrs tiesnesis atbilst godpilnajam titulam „Eiropas tiesnesis”.
Mūsu prioritātes ir:
- Tiesu prakses vienotības nodrošināšana
- Tiesu personāla nodrošināšana
- Drošība tiesās
- Sagrauto tiesu ēku rekonstrukcija
- Investīciju aizsardzība
Mums, protams, ir vēl daudz darāmā, taču esam pārliecināti, ka esam uz pareizā ceļa, un tas dod mums cerību, ka savus mērķus reiz sasniegsim.
Ukrainas Augstākās tiesas sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu Augstākajām tiesām
Šajā kontekstā vēlos uzsvērt, ka mums, Ukrainas Augstākās tiesas tiesnešiem, sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu Augstākajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesu ir nozīmīga.
Ņemot vērā Eiropas Savienības prasības Ukrainai tās ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi ieviest Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas praksi ne tikai mūsu nacionālajā likumdošanā, bet arī likumdošanas piemērošanā. Pagājušajā gadā Augstākā tiesa sāka gatavot Eiropas Savienības Tiesas judikatūras apskatus, un to turpināsim darīt.
Arī Ukrainā ir eiroskeptiķi, kas uzskata, ka, iespējams, esam bijuši pārsteidzīgi ar šādām aktivitātēm kara laikā. Tomēr mēs uzskatām, ka rīkojamies pareizi. Ukrainas tiesu sistēma aktīvi darbojas, lai mēs varētu teikt, ka Ukrainas tiesnesis strādā atbilstoši Eiropas Savienības tiesu standartiem.
2022. gada oktobrī ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla Ģenerālās asamblejas lēmumu Ukrainas Augstākajai tiesai tika piešķirts novērotājas statuss šajā organizācijā.
Pagājušā gada novembrī es piedalījos Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla kolokvijā, kurā apspriedām jautājumus par vienotas tiesu prakses nodrošināšanu un iekšējo domstarpību risināšanas veidiem. Man bija arī iespēja piedalīties Ģenerālās asamblejas sanāksmē.
Šie pasākumi ir parādījuši, cik svarīga ir nacionālo tiesnešu sadarbība un pieredzes apmaiņa, lai nodrošinātu vienotu tiesu prakses piemērošanu Eiropas Savienībā.
Vēlos izmantot iespēju, lai pateiktos par Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla nodrošināto mācību programmu Ukrainas Augstākās tiesas tiesnešiem. Mūsu tiesneši drīzumā viesosies Čehijas, Zviedrijas un Īrijas tiesās, lai mācītos no Eiropas pieredzes.
Esam gatavi mācīties un dalīties pieredzē.
Taisnīgums
Diemžēl Krievijas karaspēka pastrādāto kara noziegumu skaits Ukrainas teritorijā pieaug ar katru dienu.
Ir dokumentēti pierādījumi, ka ir pastrādāts liels skaits kara noziegumu, tostarp nāves sodi Ukrainas karagūstekņiem, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagūstīšana, spīdzināšana, izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība, kā arī uzbrukumi un bombardēšana pilsētās, ciemos, dzīvojamos rajonos un ēkās, kas nav militārie objekti, kā arī apzināti uzbrukumi civilajiem objektiem un apšaudes.
ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā 2024.gada 26.marta ziņojumā cita starpā dokumentējusi 32 ārpustiesas nāvessodus Ukrainas karagūstekņiem.
Misija arī apstiprināja, ka kopš kara sākuma ir nogalināti vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju, tostarp 587 bērni, un vairāk nekā 20 000 civiliedzīvotāju ir ievainoti. Diemžēl šie skaitļi varētu būt vēl lielāki.
Pastāvīgas apšaudes un karadarbība ir iznīcinājusi un izpostījusi simtiem tūkstošu dzīvojamo ēku un civilās infrastruktūras objektu. Tiek lēsts, ka zaudējumi mērāmi miljardos dolāru.
Uzspridzinot Kahovkas hidroelektrostaciju, Krievija ir pastrādājusi ekocīda noziegumu. Agresorvalsts pielieto arī kodolšantāžu, draudot ar teroraktu Zaporižjas atomelektrostacijā. Tas neapšaubāmi ietekmē visas pasaules likteni.
Ir skaidrs, ka lielāko daļu kara noziegumu lietu izskatīs nacionālās tiesas. Tomēr Ukrainai būs nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība, lai taisnīgums tiktu īstenots pilnībā.
Taisnīgums ir jāatjauno, izveidojot īpašu tribunālu agresijas noziegumiem. Tam jābūt starptautiskam. Agresorvalsts augstākajām amatpersonām nevajadzētu baudīt imunitāti.
Paldies par jūsu atbalstu šī starptautiskā tiesiskā mehānisma izveidē, jo tas būs godīguma simbols un līdzeklis, lai sauktu pie atbildības visus, kas atbildīgi par šo barbarisko iebrukumu.
2023. gada 16.–17.maijā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju samitā Reikjavīkā tika paziņots par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto Zaudējumu reģistra izveidi. 2024.gada 2.aprīlī Hāgā ministru konferences „Taisnīguma atjaunošana Ukrainai” ietvaros tika paziņots par Zaudējumu reģistra darbības uzsākšanu.
Esam no sirds pateicīgi par tik spēcīgu atbalstu!
Tomēr vēl ir daudz darāmā. Zaudējumu reģistrs ir tikai pirmā sastāvdaļa starptautiskajā kompensācijas mehānismā. Otra sastāvdaļa ir Kompensāciju komisija, kas izskatīs reģistrā ierakstīto un piešķirs kompensāciju. Trešais ir Kompensāciju fonds, kas jāpapildina ar Krievijas Federācijas aktīviem.
Ceru uz jūsu atbalstu, godātie kolēģi, visa kompensācijas mehānisma iedarbināšanā!
Eiropas vērtības ir dziļi iesakņojušās mūsu kultūrā
Mēs ticam, ka kopā mēs varam sakaut ienaidnieku, atjaunot mieru Ukrainā un veidot vēl stiprāku un vienotāku Eiropu.
Esmu pārliecināts, ka Ukraina kļūs par Eiropas Savienības un visas civilizētās pasaules priekšposteni, kur valda brīvība un demokrātija.
Šodien, kad mēs runājam par Eiropas vērtībām un Ukrainas lomu to aizsardzībā, mēs nevaram neatcerēties Ukrainas hetmaņa Pilipa Orlika konstitūciju. Šis unikālais dokuments, kas pieņemts 1710.gadā, bija pasaulē pirmā konstitūcija, kas balstīta demokrātijas principos. Tā balstījās arī varas dalīšanas, tiesiskuma un tiesu varas neatkarības principos.
Pirms 300 gadiem pieņemto Pilipa Orlika konstitūciju var uzskatīt par Ukrainas 1996.gada modernās konstitūcijas vēsturisko prototipu.
24. februāris radikāli mainīja mūsu dzīves, taču tas nemainīja mūsu nolūkus
Eiropas vērtības ir dziļi iesakņojušās mūsu kultūrā. Tiekšanās pēc brīvības, taisnīguma un vienlīdzības vienmēr ir vienojušas ukraiņu tautu. Šo tiekšanos spilgti apstiprināja Eiromaidens jeb Cieņas revolūcija. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā nav tikai politiska izvēle, bet arī ceļš uz vienotu Eiropu, kurā tiesiskums, taisnīgums un vienlīdzība ir neaizskarami principi.
Ukraina uzvarēs, un tiks panākts taisnīgs miers.
Pienāks diena, kad Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Esmu par to pārliecināts.
Slava Ukrainai!
Šajā sarežģītajā laikā ir svarīgi stiprināt tiesisko sadarbību tiesiskuma, taisnīguma un demokrātijas vārdā.
Ukrainas Augstākās tiesas vārdā novēlu mieru, labklājību un vienotību Latvijai, Kiprai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Slovēnijai!
QR
