Disciplinārtiesa Senātā tiek sasaukta: 1) pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai; 2) pārsūdzēto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā sniegto negatīvo atzinumu tiesiskuma pārbaudīšanai; 3) pārsūdzēto Tieslietu padomes lēmumu par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu izskatīšanai; 4) pārsūdzēto ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu tiesiskuma izvērtēšanai.
Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Senāta senatori – pa diviem no katra departamenta, kurus uz pieciem gadiem ievēlē Augstākās tiesas plēnums. 2024.gadā Disciplinārtiesas sastāvā bija no Civillietu departamenta senatori Normunds Salenieks un Ļubova Kušnire, no Administratīvo lietu departamenta Vēsma Kakste un Anita Kovaļevska, no Krimināllietu departamenta Anita Poļakova un Inguna Radzeviča.
Aizvadītajā gadā Disciplinārtiesā izskatīta viena lieta, kas bija saņemta 2023.gadā.
Lēmums lietā tika pieņemts pēc rajona tiesas tiesneses sūdzības par Tieslietu padomes lēmumu par rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Sūdzības iesniedzēja, kura bija saņēmusi komisijas augstu vērtējumu kā vienīgā amata kandidāte, nesaņēma Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu un netika iecelta par rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci.
Sūdzībā tika norādīts, ka Tieslietu padomes lēmums nesatur pamatojumu, kas ir būtisks procesuāls pārkāpums. Tieslietu padomei ir jārīkojas tā, lai ar tās darbībām un pieņemtajiem lēmumiem netiktu pārkāpti vispārējie tiesību principi, tostarp patvaļas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes princips, kas vērsti uz tiesiskas un taisnīgas atlases procedūras nodrošināšanu. Līdz ar to, lai varētu pārliecināties par lēmuma atbilstību šīm prasībām, lēmumam ir jābūt motivētam.
Disciplinārtiesa atzina, ka pārsūdzētā lēmuma atcelšanai nav pamata, tiesneses sūdzība ir noraidāma.
No likuma „Par tiesu varu” un Tieslietu padomes apstiprinātās Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtības noteikumiem izriet, ka Tieslietu padomei ir diskrecionārā vara amata kandidātu piemērotības vērtēšanā un lēmuma par tiesneša iecelšanu tiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā pieņemšanā. Tādējādi Disciplinārtiesa, izskatot sūdzību par šādu Tieslietu padomes lēmumu, var izvērtēt tā tiesiskumu, proti, to, 1) vai nav pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi un 2) vai nav pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā, tostarp pārkāpts patvaļas aizlieguma vai tiesiskās vienlīdzības princips. Taču nevar tikt pārbaudīts, vai konkrētais lēmums ir vislabākais un visefektīvākais konkrētā situācijā.
Vienlaikus tika atzīts, ka Tieslietu padomei ir pienākums pamatot savu lēmumu par tiesneša neiecelšanu tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā un pienākums to darīt zināmu vismaz konkrētajam amata kandidātam, lai viņš varētu sagatavot motivētu sūdzību Disciplinārtiesai un lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā arī Disciplinārtiesa varētu izvērtēt pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un sagatavot motivētu lēmumu lietā.
Konkrētajā gadījumā līdz pat sūdzības iesniegšanai tiesnesei rakstveidā nebija darīts zināms pārsūdzētā lēmuma pamatojums. Disciplinārtiesa atzina, lai arī tas ir procesuāls pārkāpums, tomēr tas automātiski nenoved pie pārsūdzētā lēmuma atcelšanas. Ja lēmuma pamatojumu ir iespējams noskaidrot tiesas procesa laikā, tad procesuālās ekonomijas princips prasa, lai tas tiktu darīts. Savukārt, ja lēmuma pamatojums tiesas procesa laikā ir noskaidrots, tad procesuālās ekonomijas principam neatbilstoši būtu pārsūdzēto lēmumu atcelt un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai Tieslietu padomē, nevērtējot tiesas procesa laikā noskaidroto pamatojumu.
Izskatītajā lietā Tieslietu padome norādīja pārsūdzētā lēmuma pamatojumu paskaidrojumā Disciplinārtiesai, kā arī papildu paskaidrojumus par to sniedza padomes pārstāvis tiesas sēdē.
Disciplinārtiesa atzina, ka Tieslietu padomes norādītais pamatojums, proti, nepieciešamība veicināt pārmaiņas attiecīgās rajona tiesas vadības tradīcijās, stiprinot vadības komandas darbu, un veicināt jaunu pretendentu rotāciju tiesas vadības amatos, ir tiesisks un pats par sevi pietiekams sūdzības iesniedzējai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanai.
Disciplinārtiesā 2024.gada 30.oktobrī saņemta viena sūdzība, kas atrodas izskatīšanas procesā.
Runājot par nākotnes perspektīvām, manuprāt, turpināma diskusija, vai saglabāt Disciplinārtiesas procesuālo elastību, vai jāsāk izstrādāt Disciplinārtiesas reglamentu.
QR
