Par Senāta Krimināllietu departamenta darbu 2011.gadā

DEPARTAMENTA SENATORI
Voldemārs Čiževskis, Arturs Freibergs, Anita Nusberga, Inguna Radzeviča

2011. gadā tiesvedībā 780 lietas
Izskatītas 725 lietas – 93 % no tiesvedībā esošajām tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 682

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem – 25

• piekritības noteikšanas lietas – 4

• Kriminālprocesa likuma 24. un 25. nodaļas kārtībā saņemtie lietas materiāli un administratīvo pārkāpumu lietas – 4

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Krimināllietu departaments atbilstoši Kriminālprocesa likumam izskata:

• kasācijas protestus vai sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā;

• kasācijas protestus vai sūdzības par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas pieņemti vienošanās procesā un nav stājušies spēkā;

• lietas, kurās apelācijas instances tiesas vai Senāta nolēmums ir stājies spēkā, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

• pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

2011. gads bija lielu pārmaiņu gads Senāta Krimināllietu departamentā. Darbu departamentā beidza tā ilggadējais priekšsēdētājs, neapšaubāma autoritāte Augstākajā tiesā un visu Latvijas juristu vidū Pāvels Gruziņš. Šādā situācijā nav vienkārši pārņemt departamenta vadību un turpināt darbu atbilstošā līmenī, tādēļ nenovērtējams ir bijušā priekšsēdētāja padoms gan departamenta organizatoriskā darba, gan tiesisku jautājumu risināšanā. 

2011. gadā Krimināllietu departamentā saņemtas 726 lietas, kas ir par 66 lietām vairāk kā 2010. gadā, izskatītas 725 lietas, kas ir par 81 lietu vairāk kā 2010. gadā, neizskatītas 55 lietas, kas ir par vienu lietu vairāk kā 2010. gadā. 

Kasācijas kārtībā izskatīto lietu struktūrā pēc noziedzīgo nodarījumu veidiem vislielākais skaits bijis lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu – 268 lietas jeb 39%, par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un kārtību – 109 lietas jeb 16%, par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību – 69 lietas jeb 10% un noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā – 36 lietas jeb 5%.

65% no Krimināllietu departamentā izskatītajām lietām atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, 19% lietās nolēmums atstāts negrozīts, 13% nolēmums atcelts pilnībā vai tā daļā, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai, 1% nolēmums atcelts pilnībā vai tā daļā, izbeidzot kriminālprocesu, 1% nolēmums grozīts, 1% izbeigta kasācijas tiesvedība.

2011. gadā saņemts un izskatīts vairāk krimināllietu nekā 2010. gadā, neizskatīto lietu skaits būtībā nav palielinājies, un tas ir senatoru un visu departamenta darbinieku – senatoru palīgu, kancelejas vadītājas, tiesas sekretāru, konsultantes, tehniskās sekretāres – darba rezultāts. Cerams, ka šajā gadā darbu uzsāks sestais senators, kas dotu iespēju departamenta darba pilnveidošanai.

Augstākās tiesas statistikas pārskatā redzams, ka Senāta Krimināllietu departamenta vienam senatoram bijis vislielākais izskatīto lietu skaits. Nediskutējot, vai sarežģītākas un laikietilpīgākas ir krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas, arī statistikas ziņas ir ņemamas vērā, nosakot senatoru skaitu departamentā.

DARBĪBAS PRIORITĀTES

Augstākās tiesas plēnumā kā kandidāts uz Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja amatu izvirzīju trīs galvenos uzdevumus departamenta darbam: 1) lēmumu kvalitātes pilnveidošana; 2) visu senatoru iesaistīšana tālākmācībās; 3) sadarbība ar valsts krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību zinātniekiem tiesiska rakstura problēmu risināšanā. Šie un arī citi uzdevumi bija departamenta darbības prioritāte 2011. gadā. 

JUDIKATŪRA UN TIESU PRAKSE

Izskatot krimināllietas kasācijas instances tiesā, Senāta Krimināllietu departaments ir izteicis vairākas būtiskas atziņas par krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumiem: par dokumenta izpratni krimināltiesībās; par kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā; par būtiska kaitējuma izpratni krimināltiesībās; par atteikšanos no apsūdzības; par tiesas nolēmumiem vienošanās procesā; par procesuālajiem izdevumiem; par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu un grozīšanu; par krāpšanas norobežošanu no piesavināšanās un citiem jautājumiem.

Senāta atziņas, kas izteiktas grozītajos un atceltajos tiesu nolēmumos, ir apkopotas un nosūtītas apgabaltiesām, rajonu tiesām, kā arī Tiesnešu mācību centram, lai šos materiālus tiesneši un citas ieinteresētās personas varētu izmantot praktiskajā darbībā.

Tiesu, arī kasācijas instances tiesas darbs ir cieši saistīts ar prokuratūras darbu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pārskatā par prokuratūras darbu 2011. gadā ir norādījis, ka 2011. gadā valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir pieaudzis par 0,93%, salīdzinot ar 2010. gadu, turpināja pieaugt noziedzīgo nodarījumu skaits noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, attiecīgi palielinājies uz tiesu nosūtīto kriminālprocesu un tajos apsūdzēto personu skaits. Ģenerālprokurors norādīja uz tiesu visai liberālo sodu politiku pret apsūdzētajiem tā saucamo naudas atmazgāšanas shēmu veidotājiem, uzsverot, ka ne visi prokurori un tiesneši izprot šī noziedzīgā nodarījuma bīstamību un tās kaitīgās sekas, kādu tas atstāj uz valsts ekonomiku un budžetu kopumā.

Jāatzīmē, ka soda noteikšana apsūdzētajam nav vienkāršs process, un katrs tiesnesis ir pārliecināts, ka vainīgajai personai piespriests pamatots un tiesisks sods. Atsevišķās lietās, kuras izsauca neizpratni, piemērotas vienkāršotās procesuālās formas  – vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, pierādījumu pārbaudes neveikšana tiesas izmeklēšanā. Turklāt protesti par soda neatbilstību netika iesniegti. Tas nozīmē, ka procesā iesaistītās personas uzskatīja, ka lieta ir izspriesta taisnīgi. Šeit izvirzās jautājums – vai apsūdzētā piekrišana vienkāršotu procesuālo formu piemērošanai var ietekmēt sodu. 

Kā zināms, viens no sodu ietekmējošiem apstākļiem ir vainīgā personība. Vairākumam tiesnešu viedoklis ir, ka piekrišana vienkāršotajām procesuālajām formām ir ņemama vērā, nosakot sodu, jo tā liecina par apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu un vēlmi ātrāk noregulēt krimināltiesiskās attiecības, tas saistīts arī ar procesuālo ekonomiju. Taču nevajadzētu salīdzinoši ar citiem sodu ietekmējošiem apstākļiem, tostarp izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu un radītām sekām, vienkāršotu procesuālu formu piemērošanas piekrišanai piešķirt augstāku nozīmi.

Tas nozīmē, ka atbildīga rīcība ir nepieciešama gan no tiesnešiem, kas taisa spriedumus, gan no prokuroriem, kas ceļ un uztur apsūdzības, iesniedz apelācijas un kasācijas protestus.

Jāatzīmē, ka 2012. gadā Krimināllikumā paredzamas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar Sodu politikas koncepcijas īstenošanu. 

No 2011. gadā Senāta Krimināllietu departamentā saņemtajām un izskatītajām lietām visvairāk jeb 39% bija lietas par noziedzīgajiem nodarījumiem pret īpašumu. Savukārt 36 lietas jeb 5% no kopējā skaita bija par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kur ietilpst arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Ņemot vērā šo lietu aktualitāti, faktoloģisko un juridisko sarežģītību, šajā gadā departamenta senatoru uzmanība ir koncentrēta uz noziedzīgo nodarījumu tautsaimniecībā padziļinātu izpēti un vienotas tiesu prakses veidošanu. Tas nav vienkāršs, bet izdarāms darbs.

Izmeklētājiem un prokuroriem pirmstiesas kriminālprocesā arī nav vienots viedoklis par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un salīdzināmos faktiskajos apstākļos tiek celtas atšķirīgas apsūdzības, kas pēc tam izraisa neizpratni par tiesu nolēmumiem.

Krimināllietu departamenta senatori jau tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbiniekiem un pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu izkrāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Plānots organizēt tikšanās arī ar prokuroriem, kas specializējušies šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Tāpat plānots tikties un apspriest šos jautājumus ar krimināltiesību zinātniekiem.

Prokuroriem vajadzētu pievērst uzmanību arī tiem gadījumiem, kad tiesas nolēmumi tiek atcelti vai grozīti pēc apsūdzēto, aizstāvju, cietušo sūdzībām sakarā ar Krimināllikuma pārkāpumiem vai Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem lietu izskatīšanā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām prokuroram ir pienākums pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja tie nav tiesiski un pamatoti. Taču minētajos gadījumos prokuroru protesti nebija iesniegti. Praksē sastopamas arī lietas, kurās prokurori iesniedz acīmredzami nepamatotus protestus. Augstākajā tiesā ir jau uzsākta tiesu prakses izpēte lietās, kurās bija iesniegti apelācijas un kasācijas protesti. Šīs izpētes gaitā tiks analizēta arī prokuroru protestu kvalitāte, kā arī prokurora viedokļi, kurus lūdz iesniegt lietā Senāts. Domājams, šis tiesu prakses apkopojums būs noderīgs lietu izskatīšanā visām kriminālprocesā iesaistītajām personām.

Nereti neizpratni vai pārpratumus par tiesu darbu izraisa neveiksmīga vai nepilnīga informācija sabiedrībai par izskatāmajām lietām. Tāpēc visu līmeņu tiesu tiesnešiem nevajadzētu izvairīties no informācijas sniegšanas un šajā darbā aktīvāk būtu jāiesaistās komunikācijas speciālistiem, kas strādā tiesās.

2012. gads nebūs vieglāks par iepriekšējo. Jau pirmajos mēnešos Krimināllietu departamentā ir saņemts krietni vairāk lietu nekā iepriekšējā gadā šajā laika posmā. Tāpēc aktuāls jautājums ir par sestā senatora darba uzsākšanu departamentā.

​LIETU SKAITS KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ 2006. - 2011. GADĀ

* Tai skaitā 10 lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas vai citai tiesai pēc piekritības 

​KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA  PĒC NOZIEDZĪGĀ NODARĪJUMA VEIDIEM  

* pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KRIMINĀLPROCESA LIKUMA 62. UN 63. NODAĻAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (BŪTISKU MATERIĀLO UN PROCESUĀLO TIESĪBU NORMU PĀRKĀPUMI UN JAUNATKLĀTI APSTĀKĻI)

PĀRSŪDZĒTO UN NOPROTESTĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKU INSTANČU TIESĀM (KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ UN KPL 62. UN 63. NODAĻAS KĀRTĪBĀ)

*Pārskatā nav ietvertas 8 lietas – kasācijas tiesvedība izbeigta, 10 lietas – nosūtītas citai tiesai izskatīšanai pēc piekritības vai nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas