Konferences diskusiju apkopojums

Konferences atklāšanā dalībniekus sveica un uzrunāja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, uzrunā īpaši uzsverot tiesu sadarbības nepieciešamību cilvēktiesību nodrošināšanā.

Noslēdzoties konferences pirmajai daļai, kurā ar referātu lasījumiem uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Danute Jočiene (Danutė Jočienė), kā arī Rīgas Juridiskās augstskolas Programmu direktors, asociētais profesors Pīters Gjortlers (Peter Gjørtler), raisījās diskusija par dialoga attīstību starp abām Eiropas tiesām – Eiropas Savienības Tiesu (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT). P.Gjortlers, aplūkojot tiesu sadarbības attīstību, atzina, ka, no vienas puses, EST ir akceptējusi nepieciešamību ņemt vērā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija) un tās tulkojumu ECT judikatūrā. Šajā sakarā būtiska nozīme ir arī tam, ka stājusies spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta (turpmāk – Harta). Savukārt, no otras puses, ECT respektē EST lomu Eiropas Savienības tiesību interpretācijā un ievēro tās sniegto Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, taču patur pēdējo vārdu Konvencijas piemērošanā.

Apstiprinot abu tiesu dialoga mērķtiecīgu veidošanu, I.Ziemele, norādīja, ka ik gadu Luksemburgā notiek abu tiesu tiesnešu kopīga sanāksme. Vienlaikus starp abām tiesām ir domstarpības par vairākiem jautājumiem. Piemēram, ECT pagaidām (kamēr Eiropas Savienība nav pievienojusies Konvencijai) nevar pārskatīt EST secinājumu, ka Konvencija neattiecas uz Eiropas Savienības institūciju darbību konkurences tiesību jomā. Problemātisks ir arī jautājums par to, cik tālu Konvencija attiecas uz Eiropas aresta orderi. Katrā ziņā ECT skatījums, interpretējot Konvencijā ietverto cilvēktiesību normu saturu, ir plašs, ņemot vērā arī Eiropas Savienības regulas, starptautiskās konvencijas un citus materiālus, kas attiecas uz apskatāmo jautājumu.

Diskusijas ietvaros kā pozitīvs piemērs abu tiesu dialogam tika minēta šo tiesu atziņa, ka Konvencija un Eiropas Savienības tiesības vienādā mērā aizsargā īpašuma tiesības. Vienlaikus D.Jočiene uzmanību vērsa arī uz kādu gadījumu, kad EST tiesneši apšaubījuši ECT kompetenci vērtēt nacionālās tiesas nevēršanos EST ar prejudiciālu jautājumu argumentācijas pietiekamību.

Diskusijā pēc konferences otrās daļas (referēja Lietuvas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gintars Križevičius (Gintaras Kryževičius), Polijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Tadeušs Erecinskis (Tadeusz Ereciński) un Igaunijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesis Ēriks Kerganbergs (Eerik Kergandberg)) moderatore Ineta Ziemele kā interesantu faktu atzīmēja to, ka Igaunijā tieši krimināltiesību tiesneši aktīvi reaģē uz ECT spriedumiem; Latvijā tā neesot.

Ē.Kerganbergs, atbildot uz konferences dalībnieku jautājumiem, pauda, ka kā kompensācija par nesamērīgi garu lietas izskatīšanas termiņu Igaunijā notiesātajam tiek saīsināts cietumsods. Savukārt atbildot uz jautājumu, kā Igaunija plāno izpildīt ECT spriedumu, ar kuru konstatēts pārkāpums Igaunijas tiesas rīcībā – pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām iesniegtas aizstāvja kasācijas sūdzības nepieņemšanā  –, viņš atzina, ka Igaunijas tiesību sistēmā nav paredzēts atlīdzinājums par šādu Konvencijas pārkāpumu.

Diskusijai skarot ECT spriedumu izpildes jautājumus, T.Erecinskis atzina, ka Polijā šajā jomā pastāv problēmas. ECT mēdzot konstatēt pārkāpumus saistībā ar īpašuma tiesību jautājumiem. Taču civillietās, kurās Polijas tiesas risina īpašuma strīdus, otra puse ir privātpersona, kura nepiedalās tiesvedībā ECT un līdz tās spriedumam nereti jau ir pārdevusi īpašumu. Tāpēc Polijas tiesas faktiski vairs nevar izpildīt ECT spriedumus par pārkāpumu konstatēšanu šādās civillietās un atgriezt īpašumu. Savukārt lietuviešu kolēģis G. Križevičius norādīja, ka Lietuvā, reaģējot uz ECT spriedumiem, ir grozīts Civilprocesa likums, lai ieviestu efektīvākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

I.Ziemele apkopojoši secināja, ka diskusija skārusi sistēmisku un strukturālu problēmu tematiku. Tās risināt palīdz pilotsprieduma procedūra, un to var attiecināt uz līdzīgām situācijām dažādās valstīs. Jebkurā gadījumā cilvēktiesību aizsardzība primāri ir nacionālo tiesu uzdevums, un ECT nevar aizstāt valstu tiesas. Arī procesa ilgums nav neatrisināma problēma. Katram tiesnesim jābūt drosmei neatlikt lietu, ja nav ieradies uz tiesas sēdi aicināts procesa dalībnieks, pieņemt nolēmumu tagad, nevis atliekot to uz vēlāku laiku. ECT nekonstatē pārkāpumu, ja nacionālā tiesa izskatījusi lietu bez uzaicināta procesa dalībnieka klātbūtnes, gluži pretēji – pārkāpums ir konstatējams, ja nacionālā tiesa ļāvusi procesa dalībniekiem ar neierašanos uz tiesas sēdēm panākt lietas izskatīšanas novilcināšanu.

Lietuvas kolēģis vēl piebilda, ka ECT praksē nav skaidri pateikts, kādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ECT uzskata par atbilstošiem dažādās situācijās, tāpēc nacionālā tiesa nereti nezinot, kā rīkoties, lai nepieļautu Konvencijas pārkāpumu. Igaunijas kolēģis savukārt pauda, ka Igaunijas civillietu tiesneši ierosinot kā kompensāciju par pārāk garu tiesvedības procesu samazināt valsts nodevas apmēru. Ja procesa dalībnieki apzināti vilcinājuši lietu, Igaunijas tiesas to norādot spriedumā, lai ECT šo faktu redzētu, ja tajā tiks iesniegta sūdzība par pārāk ilgu tiesvedību.

Konferences trešā daļa bija veltīta pašmāju aktualitātēm. Tajā referēja Augstākās tiesas senatori Kalvis Torgāns, Dace Mita un Pēteris Dzalbe, kā arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, komentējot dialogu starp Augstāko tiesu un Satversmes tiesu, pauda viedokli, ka dialogā Satversmes tiesai būtu jāatbild uz tai iesniegtajā pieteikumā izvirzītajiem jautājumiem.

Konferences noslēgumā, atbildot uz dalībnieku jautājumiem, Ineta Ziemele atklāja, ka ECT patiešām esot izstrādāta kompensācijas apmēru tabula, kurā katra valsts izvietota pēc Pasaules Bankas datiem par pirktspēju. Valsts izmaksātās kompensācijas par Konvencijas pārkāpumu apmēra pietiekamības noteikšanā ECT tiesnešu vidū konkurējot divas pieejas: 1) neatkarīgi no tā, cik valsts ir izmaksājusi, ir labi; 2)  ECT patstāvīgi jāvērtē, cik liela kompensācija pienākas par Konvencijas pārkāpumu. Jebkurā gadījumā nevajadzētu būt nesamērīgai atšķirībai starp ECT un valsts tiesu noteikto kompensācijas apmēru.

Viņa arī norādīja, ka ECT nepieņem apmēram 95-96 procentus pieteikumu. Savukārt no Latvijas pieņem 60 procentus lietu, un tās ir sarežģītas, jo skar ļoti daudzveidīgus nestandarta jautājumus. Lietu izskatīšanas ilgums ECT ir atšķirīgs – svarīgākās lietas tiek izskatītas ātrāk, nesvarīgās uzkrājas. Pret Latviju lietas tiek izskatītas vidēji divu, divarpus gadu laikā, kas ir ļoti ātri.

Noslēdzot šo diskusiju, Ineta Ziemeles pauda, ka ir atvērta turpmākai diskusijai ar Augstāko tiesu.