Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: gadījumi, aktualitātes un atvērtie jautājumi

Semināra ietvaros tika aplūkota Eiropas Savienības Tiesas (EST) jaunākā prakse Eiropas Savienības dibināšanas līguma 102. panta piemērošanā. Apskatīti vairāki dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu veidi: pārmērīgas cenas, pārāk zemas cenas, lojalitātes atlaides un preču/ pakalpojumu sasaistīšana. Diskusijas raisījās par to, ciktāl šo lietu izskatīšanu ietekmē ekonomistu viedoklis. Tika aplūkoti pēdējie EST nolēmumi Post Danmark C-209/10 un Tomra C-549/10 P lietās.

Post Danmark lietā EST Virspalāta atzina, ka Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 82. pants (tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka zemo cenu politika, ko dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piemēro konkrētiem bijušajiem konkurenta lielākajiem klientiem, nevar tikt uzskatīta par ļaunprātīgu no tirgus izstumšanas praksi tikai tādēļ vien, ka cena, ko šis uzņēmums ir piemērojis vienam no klientiem, ir zemāka par šai darbībai raksturīgajām kopējām vidējām izmaksām, bet lielāka par šai darbībai raksturīgajām vidējām papildu izmaksām, kas tikušas novērtētas procedūrā, uz kuru ir balstīta pamatlieta. Lai novērtētu, vai pastāv pret konkurenci vērsta iedarbība, ir jāpārbauda, vai šīs cenu politikas rezultātā, kaitējot konkurencei un līdz ar to arī patērētāju interesēm, bez objektīva pamatojuma faktiski vai eventuāli šis konkurents netiek izstumts no tirgus.

Savukārt Tomra lietā EST apstiprinājusi, ka, lai pierādītu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē, pietiek pierādīt, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īstenotā ļaunprātīgā rīcība ierobežo konkurenci vai ka šai rīcībai ir vai var būt šādas sekas. Tāpat norādīts, ka atlaižu sistēma ir uzskatāma par nesaderīgu ar LESD 102. pantu, ja tās mērķis ir kavēt dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma klientus iepirkties pie tā konkurentiem.

Seminārā arī apskatīta dominējošā stāvokļa pierādīšanas standarta izmantošana. Pirmkārt, pierādīšanas pienākums gulstas uz to lietas dalībnieku, kurš apgalvo, ka noticis LESD 101. vai 102. panta pārkāpums. Katras nacionālās valsts likumi noteic pierādīšanas apjomu un līdzekļus. Taču to ierobežo vispārējie tiesību principi, kuri izriet no pamattiesībām (nevainīguma prezumpcijas) (sk. EST sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-403/04P un C-405/04 Sumitomo 52. punktu). Tāpat pierādīšanas principus ietekmē vienlīdzības princips un efektivitātes princips. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu lietās EST atzinusi Eiropas Komisijai plašākas tiesības sniegt ekonomisko jautājumu novērtējumu, tomēr tas nav pamats EST atturēties no minētās informācijas pārbaudes. Tiesai ir jāpārbauda, vai šī informācija ir faktiski pareiza, uzticama un pietiekama.