Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 91.4 panta ceturtajai daļai Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.
Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieks, komisijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, komisijas dalībnieki Dace Mita, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Marika Senkāne, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese, Alla Šilova, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, Anita Kovaļevska, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, Iveta Andžāne, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja, Jānis Grīnbergs, Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs, Lolita Marovska, Valmieras zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, un Agnese Skulme, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese.
Saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 25.punktā noteikto komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Pēc iepriekšējās klātienes Tiesnešu konferences, kas notika 2012. gada 2.novembrī, ir sasauktas 10 komisijas sēdes (iepriekšējā pārskata periodā 9).
Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi četrus atzinumus, trīs no tiem 2012.gada 9.novembrī un viens 2013.gada 11.oktobrī.
Pēdējo minēto Ētikas komisija ir sagatavojusi sakarā ar tieslietu ministra pieprasījumu sniegt atzinumu, vai tiesnese nav pārkāpusi tiesnešu ētikas kodeksa normas, neatstatot sevi no lietas izskatīšanas situācijā, kad viņai bija parādsaistības pret vienu no lietas dalībniekiem – prasītāju. Izvērtējot konkrētos apstākļus, komisija tiesneses rīcībā ētikas normu pārkāpumu nesaskatīja.
Divi atzinumi tika sagatavoti sakarā ar privātpersonu iesniegumiem par tiesnešu rīcību tiesas sēdē. Vienā no tiem komisija konstatēja tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanona 8.punkta pārkāpumu, bet to nevērtēja kā rupju ētikas normu pārkāpumu. Savukārt otrajā gadījumā komisija tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumu nekonstatēja.
Pēc tiesas priekšsēdētāja pieprasījuma komisija vērtēja un sniedza atzinumu par tiesneses rīcību, izmantojot darbnespējas lapu, lai piedalītos braucienā ārpus valsts. Komisija tiesneses rīcībā konstatēja rupju Tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumu un ierosināja pret tiesnesi disciplinārlietu. Šī bija pirmā reize, kad tika izmantotas likumā „Par tiesu varu” komisijai piešķirtās pilnvaras ierosināt disciplinārlietu.
Visas nepieciešamās ziņas saistībā ar Tiesnešu ētikas komisiju – tās sastāvs, Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa teksts, izraksts no likuma „Par tiesu varu”, Tiesnešu ētikas komisijas reglaments, kā arī visi Tiesnešu ētikas komisijas anonimizēti skaidrojumi, atzinumi un lēmumi atrodami interneta vietnē www.tiesas.lv. Turklāt šos komisijas sagatavotos dokumentus var aplūkot modernizētā formātā, ne tikai ar dokumentu pieņemšanas datumiem, bet arī ar norādītām pamattēzēm, kas atklāj atzinumā, skaidrojumā vai lēmumā izvērtēto jautājumu būtību. Kopumā publiskoti jau 28 šādi komisijas rakstīti dokumenti. Turpināsim praksi papildus komisijas nolēmumu publiskošanai internetvietnē tos nosūtīt katram tiesnesim arī elektroniski.
Ētikas komisija ir apspriedusi un sniegusi rakstveida atbildes uz 27 (iepriekšējā pārskata periodā 35) privātpersonu iesniegumiem, kuros iesniedzēji galvenokārt ir sūdzējušies par procesuāla rakstura jautājumiem.
Komisijas sēdēs, kā ierasts, izskatām visus šos gadījumus, ja saskatām nepieciešamību, lūdzam iesaistītās personas sniegt komisijai iesniegumā norādītās situācijas skaidrojumu, bet pārsvarā Tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumus nekonstatējam. Atbildēs iesniedzējiem šādos gadījumos esam norādījuši, ka mūsu kompetencē nav izskatīt privātpersonu iesniegumus, savukārt procesuāla rakstura jautājumi, ja netiek saskatīts ētikas normu pārkāpums, kuru Ētikas komisija varētu izskatīt pēc savas iniciatīvas, ir risināmi atbilstoši procesuālajos likumos paredzētajai kārtībai. Mēs ļoti augstu vērtējam tiesnešu, tiesas darbinieku, citu juridisko profesiju – advokātu, prokuroru, kā arī pieprasījumu iesniedzēju sadarbību ar Tiesnešu ētikas komisiju, sniedzot informāciju, dokumentus, kas nepieciešami izvērtēšanai pieprasījumu, iesniegumu izskatīšanas gaitā.
Komisija ir turpinājusi sadarbību ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Pēc biroja iniciatīvas šā gada septembrī komisijas sēdē notika diskusija ar KNAB pārstāvēm par iespējamajiem korupcijas riskiem tiesu sistēmā un to novēršanas iespējām. Birojs iniciēja diskusiju, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā 2009.–2013. gadam noteikto veicot korupcijas risku izpēti tiesu sistēmā, lai izstrādātu priekšlikumus pretkorupcijas pasākumiem tiesās.
Manuprāt, šī tikšanās bija svarīga ne tikai KNAB pārstāvēm, bet arī Tiesnešu ētikas komisijas dalībniekiem, kuri diskusijas gaitā guva vērtīgas atziņas gan saistībā ar to, kā tiek vērtēts Ētikas komisijas darbs kopumā, gan par komisijas darbības turpmākas attīstības virzieniem, gan arī iespējamo jautājumu loku, kas saistībā ar tiesnešu ētikas normām būtu vēl apspriežami komisijas sēdēs.
Vēl no komisijas darba aktualitātēm minams, ka šā gada sākumā Satversmes tiesa aicināja Tiesnešu ētikas komisiju kā pieaicināto personu lietas izskatīšanā par likuma „Par tiesu varu” 86.panta 3.daļas, kur noteikts, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai citām politiskām organizācijām, atbilstību Satversmes 102.pantam. Tiesnešu ētikas komisiju Satversmes tiesas sēdē pārstāvēja un komisijas viedokli pauda komisijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta.
Tiesnešu ētikas komisija ir uzsākusi darbu pie vienotu vadlīniju izstrādes komunikācijai ar medijiem. Ideja par vienotu vadlīniju izstrādi radās šā gada martā Advokatūras dienas ietvaros notikušajā konferencē, kurā konferences dalībnieki, tostarp advokāti, prokurori un tiesneši, apsprieda mediju ietekmi uz tiesu procesiem un tiesu varas profesiju pārstāvju sadarbību ar medijiem. Diskutējot par iespējām veidot vienotu nostāju komunikācijā ar medijiem, vienlaikus mazinot iespējamu negatīvu mediju ietekmi uz tiesu darbu, diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka risinājums varētu būt vienotu principu un vadlīniju izstrāde juristu – tiesas procesu dalībnieku – un mediju saziņai un sadarbībai.
Tiesnešu ētikas komisija šobrīd uzņēmusies iniciatīvu šādu vienotu vadlīniju izstrādē. Sākotnēji komisija nolēma aicināt uz diskusiju žurnālistu pārstāvjus. Diemžēl Latvijas Žurnālistu asociācija uz vairākkārtējiem Ētikas komisijas elektroniskiem aicinājumiem neatsaucās. Iespējams, šī neatsaucība varētu būt saistīta ar kļūmēm sakaru sistēmās, un Ētikas komisijas sniegtā informācija nav nonākusi pie adresāta.
Vienlaikus jāteic paldies žurnālistiem (ziņu aģentūras LETA žurnālists Jānis Skruzis un Latvijas televīzijas žurnālists Aigars Lazdiņš), kuri atrada iespēju piedalīties Ētikas komisijas sēdē un runāt par problēmām tiesu un mediju komunikācijā, par iespējamiem komunikācijas veidiem un komunikācijas problēmu risinājumiem. Interesi par minēto jautājumu izrādīja žurnāla „Jurista Vārds” informācijas un elektroniskās versijas redaktore Sannija Matule, kura vienā no komisijas sēdēm piedalījās komisijas dalībnieku diskusijā par komunikācijas jautājumiem. Komisijas sēdēs ir piedalījušās arī Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas komunikācijas speciālistes, kuras sekoja līdzi diskusijām, kā arī iepazīstināja komisiju ar pašreizējo situāciju tiesu komunikācijā ar medijiem.
Ētikas komisija plāno uz kādu no turpmākajām komisijas sēdēm aicināt arī prokuratūras un advokatūras pārstāvjus, lai diskutētu par jautājumiem, kas skar visu trīs tiesu varas profesiju pārstāvju komunikāciju ar medijiem.
Tiesnešu ētikas komisijai ir svarīgi saņemt tiesnešu akceptu izstrādātajām komunikācijas vadlīnijām, tādēļ, kad idejas būs izklāstītas rakstveida formā, komisija elektroniski nosūtīs vadlīnijas visiem tiesnešiem. Tiesnešu ētikas komisija aicina tiesnešus iesaistīties vadlīniju tapšanā ar savām idejām un priekšlikumiem, rakstot uz Tiesnešu ētikas komisijas e-pastu etikaskomisija@ta.gov.lv. Atsūtīto informāciju Ētikas komisija apkopos, izvērtēs un pēc iespējas iestrādās komunikācijas vadlīnijās.
QR
