Pārskats par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu

Atbilstoši 2011.gada 9.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā kopš 2013. gada 1.janvāra ir 9 tiesneši: 3 no Augstākās tiesas, 3 no apgabaltiesām, 2 no rajona (pilsētas) tiesām un 1 no rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārvēlēšanas notika 2012.gada 21.septembrī un kopš 1.janvāra kolēģija ir šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs; kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Kušķis, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs; no Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta – priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa; no apgabaltiesu Civillietu tiesu kolēģijām – Anna Biksiniece no Latgales apgabaltiesas, no Krimināllietu tiesu kolēģijām – Silva Reinholde, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja; no rajona tiesām – Gunita Galiņa, Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja, un Kristīne Zdanovska, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese, no zemesgrāmatu nodaļām – Ināra Zariņa, Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece. No Administratīvās apgabaltiesas darbu kolēģijā turpināja Zita Kupce, bet pēc viņas pāriešanas uz Ogres rajona tiesu elektroniskajās vēlēšanās tiesneši ievēlēja jaunu pārstāvi – Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju Māri Vīgantu.

Kolēģijas pilnvaras noteiktas likuma „Par tiesu varu” 94.pantā. Kolēģija darbojas saskaņā ar Reglamentu, kas apstiprināts ar Tieslietu padomes 2012.gada 18.jūnija lēmumu.

2013.gadā notika 13 sēdes, kurās izskatītas 158 lietas

Izskatīti trīs konkursu materiāli par tiesnešu pārcelšanu uz viena līmeņa tiesu (Dobeles rajona tiesa) un uz augstākas instances tiesu (Rīgas apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa). 

Materiālus par tiesneša amata kandidātu un tiesnesi sagatavo Tiesu administrācija, bet par Augstākās tiesas tiesnešiem – Augstākā tiesa.

Tiesnesim ir tiesības iepazīties ar sagatavotajiem materiāliem. Ja iesniegtie materiāli nav pietiekami novērtējuma sniegšanai, kolēģija tiesīga pieprasīt papildus materiālus no tiesām, Tieslietu ministrijas, valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām, organizācijām un iestādēm.

Lielākais darba apjoms bijis un arī turpmākajos divos gados būs tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana, jo likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka no 2013. gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim jāveic visu tiesnešu, kopumā vairāk par 500, kārtējā novērtēšana.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darba slodze ir pieaugusi, jo intensīvā tempā jāveic ne vien tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana, bet arī citas funkcijas, kuras paredz likums „Par tiesu varu” un kas nav samazinātas: tiesnešu ārpuskārtas novērtēšana, atzinumu sniegšana, tiesnešiem pārejot uz augstāka līmeņa tiesām, utt.

Tiesnešu klašu sistēmā, kas bija līdz 2013.gadam, tiesnešu novērtēšana gāja ritmā ar klašu piešķiršanu – pēc 3 gadiem 5.klase, vēl pēc 3 gadiem – 4.klase, pēc 4 gadiem – 3.klase, pēc 5 gadiem – 2.klase un vēl pēc 5 gadiem – 1.klase  – un kvalifikācijas klases paaugstināšanas rezultātā arī algas palielinājums 7% apmērā. Jaunajā sistēmā ritms ir cits – kārtējā profesionālās darbības novērtēšana ik pēc pieciem gadiem, ja bijis negatīvs vērtējums – atkārtota vērtēšana ne vēlāk kā pēc diviem gadiem. Ja negatīvs vērtējums arī atkārtotajā novērtēšanā – tad likums paredz tiesneša atbrīvošanu no amata. 

Jaunās sistēmas ieviešana zināmā mērā nozīmēja iespēju samazināties tiesnešu atalgojumam, nesaņemot iepriekšējā sistēmā paredzēto algas piemaksas palielinājumu par klasi. Tādēļ likumā noteikts tāds temps pirmajai tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai – visiem tiesnešiem to jāveic triju gadu laikā, jo piemaksu par stāžu, kas tagad paredzēta likumā, var saņemt tad, ja ir pozitīvs šis novērtējums. Saprotot, ka tas tiesnešiem ir atalgojuma jautājums, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dara iespējamo – sanākam ne tikai vienreiz, bet arī divreiz mēnesī. Kolēģija varētu strādāt arī trīs un vairāk dienas mēnesī, taču tad ir jautājums par iespēju samazināt kolēģijas locekļiem tiesneša darba slodzi.

Jāizsaka atzinība arī Tiesu administrācijas darbiniekiem, kuri saistīti ar tiesnešu profesionālās novērtēšanas organizēšanu – viņi iegulda lielu darbu, sastādot sarakstus tā, lai, pārejot no klašu sistēmas uz tagadējo, tiesneši nezaudētu piemaksas, kas viņiem pienāktos pēc klašu sistēmas. Taču arī katram tiesnesim pašam jāseko līdzi sava atalgojuma aprēķināšanas kārtībai un jāpastāv uz savām tiesībām.

Jaunajā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā kolēģija tāpat kā līdz šim izvērtē tiesas priekšsēdētāja sniegto tiesneša raksturojumu un augstāka līmeņa tiesnešu atsauksmes par tiesas nolēmumu sastādīšanu. Jaunums ir tiesneša prasmju vērtējums, liekot atzīmi par tām, kā arī tiesneša pašnovērtējums par šīm prasmēm. Vēl viens tiesneša novērtējuma indikators, kas gan ir izvēles, ne obligāts, ir aptauja kolektīvā, kurā tiesnesis strādā. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad šādas aptaujas veiktas.

2013.gada desmit mēnešos Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo kārtējo profesionālās darbības novērtējumu veikusi 113 tiesnešiem – 111 sniegti pozitīvi atzinumi, 2 – negatīvi, kas gan vēl nav stājušies spēkā, jo ir pārsūdzēti. Kā zināms, tagad likums paredz šādu iespēju tiesnesim Disciplinārtiesā pārsūdzēt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu profesionālās darbības novērtējumam.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija 2013.gadā sniegusi arī 24 atzinumus par tiesnešu iecelšanu amatā un 17 atzinumus apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Nedomāju, ka ir pareizi, ka kvalifikācijas kolēģija tiek pārvērsta par konkursa komisiju, kad uz vienu rajona tiesu vēlas pārcelties divi tiesneši no citām tiesām un ir problēma, kuram dot priekšroku. Gadījumi ir bijuši vairāki.

Visus novērtēšanai nepieciešamos dokumentus Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi saņem nedēļu pirms sēdes elektroniski. Dzirdēti priekšlikumi, ka varbūt kādu daļu novērtējumu, kur nav nekādu domstarpību, būtu iespējams veikt rakstveida procesā. Principā, tas būtu iespējams. Taču klātienē tiesnesim ir iespēja atbildēt uz jautājumiem un paskaidrot, piemēram, par saviem spriedumiem, kas tiek analizēti atsauksmēs. Domāju, ka pašlaik tomēr nevajag atteikties no šīs dzīva tiesneša klātbūtnes.