Godājamais Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāj, cienījamās amatpersonas, dāmas un kungi, kolēģi – tiesneši, esam ļoti pateicīgi Latvijas Tieslietu padomei par aicinājumu apmeklēt Latviju. No visiem Polijas kolēģiem nododam Jums cieņas apliecinājumu un novēlam veiksmi privātajā dzīvē un darbā.
Konstitūcija uzdevusi Polijas Nacionālajai Tieslietu padomei nodrošināt tiesu un tiesnešu neatkarību, nosakot padomi par valsts konstitucionālo institūciju daļu. Padome tiek uztverta kā tiesiskuma un demokrātijas garants.
Polijas Nacionālā Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija. Tās sastāvā ir Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētājs (pēc amata), Polijas Valsts prezidenta iecelta persona, 15 tiesneši, kas ir izvēlēti no Augstākās tiesas, vispārējās jurisdikcijas tiesu, administratīvo tiesu un kara tiesu tiesnešu vidus, četri Seima iecelti parlamenta locekļi un divi Senāta (augstākās parlamenta palātas) iecelti senatori.
Polijas Nacionālā Tieslietu padome izveidota ar likumu, kas pieņemts 1989.gada decembrī, līdz ar to drīz tā atzīmēs savas pastāvēšanas 25.gadadienu. Neatkarīgas iestādes izveidošana Polijas tiesību sistēmā tiesu un tiesnešu neatkarības nodrošināšanai bija viena no demokrātiskās opozīcijas galvenajām prasībām komunistu režīma laika beigās un viens no politiskās transformācijas pamatelementiem pēc 1989.gada. Laika gaitā pieņemti likuma grozījumi, un Likuma par Nacionālo Tieslietu padomi redakcija, kas ir spēkā kopš 2011.gada, ir trešā likuma redakcija.
Lai gan ir pagājuši gandrīz 25 gadi kopš politiskās sistēmas transformācijas, joprojām pastāv tiesu un tiesnešu neatkarības, kā arī Konstitūcijā noteiktā varas atzaru līdzsvara apdraudējumi. Tiesu varas atzara neatkarība un suverenitāte šajā varas sadalījumā netiek interpretēta vienādi. Neatkarīgi no tā, kāds politiskais spēks ir pie varas (kuram pieder parlamentārais vairākums un kas veido valdību), var skaidri saskatīt mēģinājumus pakļaut tiesas izpildvarai, to mīklaini apzīmējot kā „administratīvo uzraudzību” pār tiesām un „tieslietu ministra un valdības politisko atbildību par efektīvu tiesu varas darbību”. Dažreiz tiesneši tiek uztverti kā citu speciālistu grupa starp valsts amatpersonām un tiesas – kā citas specializētas valsts iestādes, nevis kā līdzvērtīgi svarīga konstitucionālās pārvaldes atzara segments. Polijas Nacionālās Tieslietu padomes loma, kompetence un uzdevumi būtu apskatāmi tieši šādā kontekstā.
Konstitūcijā ir noteikta Polijas Nacionālās Tieslietu padomes kompetence – „tiesu un tiesnešu neatkarības garantēšana”. Šī kompetence tiek īstenota ar ekskluzīvām padomes tiesībām iesniegt Polijas Republikas prezidentam priekšlikumus par tiesnešu iecelšanu visās tiesās, no rajona tiesām līdz Augstākajai tiesai. Tas ir galvenais un vissvarīgākais padomes uzdevums. Tiesnešus amatā ieceļ Polijas Republikas prezidents pēc Polijas Nacionālās Tieslietu padomes priekšlikuma uz mūžu, bez termiņa ierobežojuma.
Prezidents nevar iecelt tiesneša amatā personu, kuru nav izvirzījusi Tieslietu padome. Tas, vai prezidents var atteikties iecelt Padomes izvirzītu kandidātu, ir strīdīgs un pretrunīgs jautājums konstitucionālo tiesību ekspertu vidū. Pat ja pieņem, ka prezidents var atteikties, tas būtu iespējams tikai objektīvu un labi pamatotu iemeslu dēļ. Tad izvirzītā kandidatūra tiek virzīta atpakaļ Padomei un tiek pārbaudīta (pārskatīta un atkārtoti novērtēta).
Tieslietu padome atlasa un izvirza tiesneša amata kandidātus konkursā, kurā tiek izraudzīti labākie kandidāti ar augstāko profesionālo kvalifikāciju un labākajām personas īpašībām. Priekšlikumi par izvirzīto kandidātu iecelšanu amatā tiek iesniegti Polijas Republikas prezidentam. Tāpat Padomes uzdevums ir rūpēties, lai jauno tiesnešu pieņemšana darbā un virzība amatā būtu atklāta, publiska, caurredzama, taisnīga un pasargāta no politiska un mediju spiediena.
Lielākā daļa rajona tiesu tiesnešu (kas ir zemākais tiesu varas līmenis) amata kandidātu ir bijušie tiesnešu palīgi un augsti kvalificēti tiesu darbinieki, kuri veic vienkāršas juridiskās darbības, bet neizskata lietas. Ja citu juridisko profesiju pārstāvji (advokāti, juridiskie konsultanti, valsts notāri, prokurori) piesakās vakantajam tiesneša amatam, Padome informē attiecīgi advokātu, juridisko konsultantu, valsts notāru pašpārvaldes institūcijas vai Nacionālo Prokuroru padomi un šo institūciju pārstāvji var piedalīties tiesneša amata kandidātu izraudzīšanās un atlases procesā ar padomdevēja tiesībām. Tās bieži izmanto šīs tiesības, un to viedoklis tiek ņemts vērā. Advokāti, juridiskie konsultanti, notāri un prokurori nav pārstāvēti Tieslietu padomē.
Tieslietu padomes sapulces notiek katru mēnesi, darbs organizēts sēdēs piecu dienu garumā. Tiesneša amatam izvirzīto kandidatūru apspriešana un novērtēšana aizņem aptuveni 80% no padomes darba laika, jo ir jāizskata liels pieteikumu skaits un jāizvērtē ļoti daudz kandidātus. Polijā ir vairāk par 10 000 tiesnešu amatiem, taču jāņem vērā, ka Polijā ir 38 miljoni iedzīvotāju un ik gadu tiesās saņemtas ap 15 miljoniem lietu. Katru gadu apmēram 150 tiesnešu amati kļūst vakanti (iemesli ir došanās pensijā, slimība, lēmums aiziet no profesijas, atbrīvošana no amata disciplinārlietās). Tātad ap 150–200 vakancēm ir jāaizpilda ar jauniem tiesnešiem. Tiesneši arī tiek virzīti uz augstāku instanču tiesām. 2013.gadā Polijas Nacionālā Tieslietu padome pārbaudīja 4804 pieteikumus, kurus bija iesnieguši 1563 kandidāti (viena persona var pieteikties vairāk nekā vienai vakancei; ir personas, kuras piesakās jebkurai tieslietu ministra izsludinātajai vakancei). No visiem kandidātiem padome atlasīja 367 personas, par kurām Polijas Republikas prezidentam tika iesniegti priekšlikumi par apstiprināšanu tiesnešu amatos visu līmeņu tiesās.
Cits svarīgs Polijas Nacionālās Tieslietu padomes uzdevums ir sniegt viedokli par to normatīvo aktu projektiem, kuri attiecas uz tiesu varu un tiesnešiem, kā arī sagatavot slēdzienus (un viedokļus) par tiem.
Padomei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tā nevar iesniegt priekšlikumus par tiesību aktiem. Ja tā uzskata par nepieciešamu, tā pieprasa, lai Valsts prezidents (lielākoties) vai Senāts uzņemas šādu iniciatīvu. Dažreiz tā var piedāvāt noteiktus likumā paredzētos risinājumus tieslietu ministram, kuram ir likumdošanas iniciatīva Ministru padomē.
2013.gadā Polijas Nacionālā Tieslietu padome sniegusi viedokli par gandrīz 200 normatīvo aktu projektiem – likumprojektiem, projektiem par likumu stāšanos spēkā, noteikumu projektiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Padome ar bažām norāda, ka bieži ir gadījumi, kad normatīvo aktu likumprojekti, kas skar tiesu varu un tienešus, tiek iesniegti viedokļa sniegšanai likumdošanas procesa sākuma stadijā. Procesa gaitā tie tiek grozīti un tad iesniegti parlamentam, nejautājot padomes viedokli par galīgo redakciju. Tas grauj šādas konsultācijas mērķi, jo nozīmē, ka padome sniedz viedokli par atšķirīgu likumprojekta versiju, ne to, kas tiek iesniegta parlamentam. Tāpat Tieslietu padome sūdzas par likumdošanas procesa kvalitāti – tiek veikts daudz izmaiņu, daudz grozījumu, piemēram, Kriminālkodeksā vai Kriminālprocesa kodeksā, un tas jau ir instruments, kas kalpo politiskam mērķim.
Vēl viens ļoti nozīmīgs Polijas Nacionālās Tieslietu padomes pienākums ir iesniegt Konstitucionālajam tribunālam ierosinājumu pārbaudīt normatīvo aktu (likumu un zemāka līmeņa aktu) atbilstību Konstitūcijai, ciktāl tie attiecas uz tiesu un tiesnešu neatkarību.
25 gadu laikā Polijas Nacionālā Tieslietu padome iesniegusi daudzus ierosinājumus Konstitucionālajam tribunālam ar lūgumu pārbaudīt tiesību normu, kas attiecas uz tiesu un tiesnešu neatkarību, atbilstību Konstitūcijai. Diemžēl tikai daži no šiem ierosinājumiem bija sekmīgi, Konstitucionālajam tribunālam atzīstot likumu vai tieslietu ministra noteikumus par neatbilstošiem Konstitūcijai.
Pēdējos gados bijuši vairāki pieteikumi, ko Polijas Nacionālā Tieslietu padome iesniegusi Konstitucionālajam tribunālam, lai izvērtētu noteikumu par tieslietu ministra vispārējās jurisdikcijas tiesu administratīvo uzraudzību atbilstību Konstitūcijai. Tieslietu padome uzskata, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu administratīvā uzraudzība tiesu varā ir galvenā konstitucionāla problēma. Augstākā tiesa un administratīvās tiesas ir pilnīgi neatkarīgas, tās vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētājs, bet vispārējās jurisdikcijas tiesas (apgabaltiesas un rajonu tiesas) uzrauga tieslietu ministrs, un tā ir problēma. Polijā tāda iestāde kā Tiesu administrācija vai Tiesu dienests nepastāv.
2009.gada janvārī Konstitucionālais tribunāls pieņēma spriedumu lietā Nr.K45/07. Savā spriedumā tribunāls atzina, ka tieslietu ministra īstenotā administratīvā kontrole pār vispārējās jurisdikcijas tiesām atbilst Konstitūcijai. Arī 2013. gada marta spriedumā lietā Nr.K27/12 Konstitucionālais tribunāls atzina, ka Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizācijas struktūru normas, kuras nosaka tieslietu ministra pilnvaras ar regulējumu izveidot un likvidēt vispārējās jurisdikcijas tiesas, atbilst Konstitūcijai. Daudzi juridiskie komentētāji uztvēra Konstitucionāla tribunāla nolēmumus negatīvi, jo tie vājina vispārējās jurisdikcijas tiesu suverenitāti un neatkarību tiesas spriešanā, kas ir noteiktas Konstitūcijā. Vienlaikus padome uzskata, ka tiesas būtu nodalāmas no citiem varas atzariem, liedzot tieslietu ministram jebkādu kontroli pār tiesu darbību. Uzraudzības funkcija būtu nododama neatkarīgai valsts institūcijai, piemēram, Polijas Nacionālajai Tieslietu padomei, īpašai tiesu administrēšanas iestādei, kas būtu izveidota īpaši šim mērķim, vai Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam.
Pēdējā piezīme skar tiesnešu apmācību. Polijas Nacionālajai Tieslietu padomei ir piešķirtas arī pilnvaras tiesnešu amata kandidātu un jau iecelto tiesnešu apmācības jomā, taču šīs pilnvaras ir ierobežotas. Padomes uzdevumos ietilpst viedokļa sniegšana par Nacionālās Tiesnešu un prokuroru skolas īstenoto sākotnējās apmācības (tiesnešu stažēšanās) programmu, viedokļa sniegšana par veidu, kādā būtu organizējami tiesnešu eksāmeni un viedokļa sniegšana par gada mācību plāniem tiesnešu un tiesu darbinieku mūžizglītības jomā. Padome nozīmē trīs locekļus darbam Nacionālās Tiesnešu un prokuroru skolas padomē un sniedz viedokli par šīs skolas direktora iecelšanu, taču šis viedoklis nav saistošs. Skolu uzrauga tieslietu ministrs, ministrs arī ieceļ un atbrīvo no amata skolas direktoru un direktora vietniekus, nosaka viņu algas, iestādes budžetu, kontrolē mācību programmas un pat mācībspēku sastāvu. Polijas Nacionālā Tieslietu padome uzskata, ka Nacionālo Tiesnešu un prokuroru skolu vajadzētu pārraudzīt Tieslietu padomei, jo tiesnešu nostājas veidošana ir cieši saistīta ar tiesu un tiesnešu neatkarību.
Novēlu jaunajai Latvijas Tieslietu padomei panākumus un neatkarību no citiem varas atzariem.
QR
