Tiesneša neatkarības jēdziena centrālā ass ir pats tiesnesis kā personība

Ievads

Šodien mums analīzei nodotā Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) pētījuma metodoloģija attiecībā uz tiesu varas neatkarību pirmajā brīdī var šķist sausa un teorētiska, tomēr, tajā iedziļinoties, parādās pavisam vienkārša un saprotama aina.

Būtībā tie ir trīs jautājumu bloki.

• Pirmais, tā dēvētais ārējais, analizē, kā tieslietu sistēma sava juridiskā regulējuma ietvaros mijiedarbojas ar sabiedrību un citām varām, arī ar neformālo, ceturto – medijiem;
• Otrais – kā tā darbojas iekšēji, sistēmas ietvaros;
• Trešais ir veltīts katra individuālā tiesneša pašnovērtējumam, tam, cik brīvs vai nebrīvs viņš jūtas, arī pateicoties garantijām un par spīti riskiem, kas izriet no abiem iepriekšējiem analīzes līmeņiem.

No visiem šiem trijiem neatkarības aspektiem man būtiskākais šķiet tieši šis pēdējais – katra individuālā tiesneša personība, pārliecība, stāja, mugurkauls.

Tomēr nenoliedzami, ka pirmajiem diviem aspektiem ir potenciāls nopietni ietekmēt tiesu sistēmas ikdienas funkcionēšanu, tiesnesi, kura darbs, misija ir spriest tiesu – valsts vārdā, bet tajā pašā laikā neatkarīgi un tikai likumam pakļauti. Kā Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs runāšu par jautājumiem, kas primāri būtu sistēmiski sakārtojami.

Objektīvās neatkarības kritēriju un indikatoru loks ir plašs, pakavēšos tikai pie dažiem no tiem.

Neatkarības tiesiskais pamatojums

Latvijas normatīvajos aktos tiesu varas neatkarības garantijas expressis verbis var rast gan Satversmē, gan likumā „Par tiesu varu”.

• Atbilstoši Satversmes 83.pantam „tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti”;
• Likuma „Par tiesu varu” 1.pantā ir noteikts, ka  „Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam”;
• Šī paša likuma 10.pantā noteikts, ka „tiesu neatkarību garantē valsts”;
• Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50.2 panta otro daļu valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā.

Tomēr ir pašsaprotami, ka „tiesneša neatkarība”, ja tā netiek piepildīta ar atbilstošu saturu, var pārvērsties par tukšu retoriku.

Tieslietu padome savā darbības stratēģijā 2017.–2019.gadam ir izvirzījusi trīs mērķus un uzdevumus:

1. Tiesu varas neatkarības nostiprināšana
2. Efektīva tiesu vara
3. Sabiedrības uzticība tiesu varai.

Pirmais no tiem pilnībā sasaucas ar šodienas konferences tēmu. Atcerēsimies arī, ka Stratēģijas ievadā uzsvērts, ka visi šie mērķi ir savstarpēji saistīti, un katra no tiem īstenošanā panāktais progress pozitīvi ietekmē pārējo izpildi un mērķu sasniegšanu.

Ja par tiesnešu individuālo neatkarību un darbības caurspīdīgumu, pirmkārt, atbildībai un rūpēm ir jāguļas uz pašu tiesu varu (tiesnešu ētikas kodeksa ievērošana, tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbs), tad funkcionāli organizatoriskā līmenī tiesu neatkarību, kā noteikts likumā „Par tiesu varu”, garantē valsts. Šādām likuma paredzētām tiesas garantijām jābūt nevis teorētiskām vai iluzorām, bet gan praktiskām un efektīvām.

Tiesu varas neatkarības institucionālā stiprināšana Latvijas normatīvajos aktos notiek, bet visai lēni. Jau 2010.gadā izveidotā Tieslietu padome tikai 2017.gada beigās var sagaidīt funkciju paplašināšanu tiesnešu atlases un karjeras jautājumos.

Tie ir nopietni grozījumi, bet jāatceras arī, ka tie apjoma un satura ziņā ir tikai neliela daļa, pirmais solis, lai sasniegtu to tiesu varas neatkarības garantiju standartu, ko savā ziņojumā ietvēra Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija.

Tālāk, apskatot dažādas tēmas, es pievērsīšos šo nepieciešamo grozījumu saturam.

Tiesu varas finansējums

Tieslietu sistēmas budžeta veidošana

Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams neatkarīgs tiesu budžets.

Neatkarīgs budžets nozīmē trīs prasību respektēšanu:

• iespēju sagatavot budžeta pieprasījumu;
• iespēju pamatot to gan valdībai kā budžeta projekta gatavotājai, gan likumdevējam kā budžeta pieņēmējam;
• iespēja neatkarīgi administrēt savu budžetu (tas saistīts ar budžeta efektīvu izlietošanu).

Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka konstitucionālo institūciju budžeta izstrādes, apstiprināšanas un izpildes gaitā jāievēro noteikti priekšnoteikumi, kas nodrošina šo institūciju neatkarību budžeta jomā. Minētajām institūcijām jābūt iespējai sagatavot budžeta pieprasījumu, pamatot to Ministru kabinetā un Saeimā, kā arī administrēt savu budžetu. (2010.gada 25.novembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-06-01, 15.1 punkts)

Tiesnešu atalgojuma sistēma

Līdzsvars starp tiesnešu atbildīgumu un valsts garantijām ir tas, kā, manuprāt, pašreiz vēl mums pietrūkst. Tas plaši atspoguļots Satversmes tiesas spriedumā. Praksē jebkura situācija, kurā netiek nodrošināts šis līdzsvars, rada potenciālu risku demokrātiskas valsts funkcionēšanai.

Valstī nedrīkst pastāvēt situācija, kurā pārmērīgi dominē augstas tiesneša kvalifikācijas prasības, stingrs disciplinārās atbildības regulējums, amata savienošanas ierobežojumi, valstij vienlaikus neparūpējoties par attiecīgām amata garantijām, tostarp, finansiālajām.

Kā Satversmes tiesa norāda savā jaunākajā (26.10.2017.), pēc kārtas jau ceturtajā, „tiesnešu algu” spriedumā, „likumdevējam ir no varas dalīšanas principa izrietošs pienākums ievērot tiesneša statusu, proti, izturēties pret tiesu varu tā, lai būtu nodrošināts triju valsts varas atzaru savstarpējais līdzsvars. Šai likumdevēja attieksmei pret tiesu varu citstarp ir jāatspoguļojas arī tiesnešu atlīdzības tiesiskajā regulējumā” (2017.gada 26.oktobra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2016-30-01, 21.1 punkts).

Līdzsvars starp trīs varas atzariem tiks nodrošināts tikai tad, kad pret tiesu varu, kas nav iesaistīta politikas procesos un kalpo kā valsts demokrātijas „sargsuns”, likumdevējs izturēsies ar pietāti, ko prasa tās konstitucionāla orgāna statuss.

Pirmais solis varētu būt turpmāk atteikties no pārejas periodu paredzēšanas tiesnešu atalgojuma jautājuma sakārtošanā. Termins „pārejas periods” attiecībā uz tiesnešu algām (un, kā šogad izrādās, arī uz tiesu darbinieku algām) līdz šim nozīmējis faktisku atteikšanos no solītajiem sistēmas uzlabojumiem uz nenoteiktu laiku.

Būtībā ir nepieciešams, lai likumdevējs un izpildvara, konkrēti Finanšu ministrijas personā, visu tiesu sistēmu uztvertu kā konstitucionālu varas atzaru, kas demokrātiskas valsts pastāvēšanai un funkcionēšanai ir daudz būtiskāka par jebkuru vienu konstitucionālo institūciju. Attieksmes, uztveres maiņa šajā jautājumā jau būtu pirmais solis sistēmas sakārtošanas virzienā. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka attieksmes maiņu panākt nav viegli. Turpmāki centieni šajā virzienā būs arī viens no Tieslietu padomes nākamā un turpmāko gadu uzdevumiem.

Cilvēkresursu lēmumi par tiesnešiem

Karjeras virzība un kvalifikācija

Jau minēju, ka tiesneša neatkarības jēdziena centrālā ass ir pats tiesnesis kā personība.

No tā, kā tiek nodrošināta tiesneša atlase un karjeras virzība, ir atkarīgs tas, kas kļūst par tiesnešiem.

No tā, kā valstiski tiek organizēts tiesu darbs, ir atkarīgs, vai tiesnesim šis amats sniegs profesionālu gandarījumu.

No tā, kādas garantijas un ierobežojumi „nāk komplektā” ar tiesneša amatu, vismaz daļā gadījumu ir atkarīga izvēle: kļūt vai nekļūt par tiesnesi.

Individuālu tiesnešu objektīvās neatkarības indikatoru pamatā ir cilvēkresursu lēmumi par tiesnešiem.

Šī gada laikā pakāpeniski notiek procesu sakārtošana, lai cilvēkresursu lēmumus par tiesnešiem nodotu neatkarīgas institūcijas – Tieslietu padomes – ziņā. Tas sniegs lielākas garantijas tiesnešu objektīvās neatkarības nodrošināšanai.  

Saeimā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas visai būtiski mazina izpildvaras ietekmi uz tiesu varas darba organizāciju, paplašinot Tieslietu padomes kompetenci tiesnešu karjeras virzības jautājumos. Grozījumi paredz Tieslietu padomes kompetenci:

• rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā un atbrīvošanā no amata (priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas bija līdz šim);
• tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā (turpmāk šādu kārtību noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets);
• tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amata vietu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā (Saeima vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē).

Likuma grozījumi paredz arī tiesneša karjeras jautājumos pieņemto individuālo Tieslietu padomes lēmumu pārsūdzēšanu Disciplinārtiesā.

Viens no Tieslietu padomes tuvākajā nākotnē sistēmiski risināmiem jautājumiem būs tiesneša amata kandidātu atlases procedūra. Jau nākamajā Tieslietu padomes sēdē tiek plānots apspriest Tieslietu ministrijas darba grupas (kas izveidota, lai apzinātu iespējamos risinājumus pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivizēšanai un izstrādātu grozījumus saistītajos tiesību aktos) ziņojumu par tiesnešu amata kandidātu atlases procesa novērtējumu. Par to sīkāk runās Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs, tomēr es vēlētos atzīmēt dažus nākotnē risināmus jautājumus.

Būtu jāpārdomā, vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegtajam tiesneša darba vērtējumam nav jābūt niansētākā skalā par vienkārši pozitīvi/negatīvi, melns/balts. Turpmāk būtu apsverams jautājums arī par novērtēšanas rezultātu apkopošanu un analīzi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija varētu izteikt priekšlikumus par to, kādas mācības ir nepieciešamas tiesnešiem vai konkrētam tiesnesim. Varētu pilnveidot novērtēšanas normatīvo regulējumu, paredzot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesības rekomendēt, kādas prasmes un zināšanas tiesnesim būtu jāattīsta līdz nākamajai novērtēšanai pēc pieciem gadiem.

Disciplināratbildība

Viens no individuālu tiesnešu objektīvās neatkarības indikatoriem ir arī disciplināratbildības sistēma. Kopumā secināms, ka Latvijā tiesnešu disciplināratbildības regulējums atbilst starptautiski noteiktiem un atzītiem pamatprincipiem.

Sistēmas caurspīdīguma vārdā 2017.gada vasarā ir izdarīti būtiski grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, tostarp paredzot informācijas publiskošanu par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem un paredzot, ka pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti. Šāda kārtība gan nav izplatīta daudzās Eiropas valstīs, tomēr sekmīgi pastāv Igaunijā.

Lai mazinātu izpildvaras ietekmi uz tiesu varu, ar šā gada grozījumiem noteikts arī, ka tieslietu ministram vairs nav tiesību rosināt disciplinārlietas par Augstākās tiesas tiesnešiem.

Valsts kontrole savā ziņojumā „Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?” norādījusi uz to, ka tiesneša vērtēšanas procesā nav pieejamas informācijas par saņemtajām sūdzībām par tiesneša darbu. Valsts kontroles ieskatā sūdzības par tiesu darbu, kas nonāk Tieslietu ministrijā, daļēji paliek bez tālākas virzības, savukārt tiesas priekšsēdētāja veiktā sūdzību izskatīšana pieļauj subjektivitātes faktoru.

Šādas sistēmiskas kritikas analīzei nākotnē ir veicināma diskusija par Eiropas Tieslietu padomju asociācijas definēto principu, ka sūdzības par tiesnešiem būtu jāsaņem centralizēti atsevišķai iestādei, kas ir neatkarīga no Tieslietu ministrijas, kā tas ir, piemēram, Lietuvā.

Nobeigums

Arī nākamajā gadā mūs sagaida intensīvs darba periods.

Gada sākumā pakāpeniski tiks pieņemti visi tiesu teritoriālās reformas ieviešanai nepieciešamie lēmumi. Tieslietu padomes uzdevums būs ne vien šo lēmumu formāla pieņemšana, bet arī sekošana līdzi reformas procesa gaitai, tās efektivitātei nosprausto mērķu sasniegšanā.

Tāpat jāatceras, ka nākamajā gadā sākas otrais tiesnešu profesionālās darbības kārtējās novērtēšanas cikls, un arī šim procesam Tieslietu padome sekos līdzi.

Nevaram aizmirst arī to, ka nākamais gads ir Satversmes tiesas Saeimai dotais laiks Satversmei atbilstošas tiesnešu atalgojuma sistēmas izstrādei. Arī šeit būs nepieciešama aktīva Tieslietu padomes iesaiste.

Šogad mūsu darbu ir būtiski atvieglojusi Tieslietu padomes sekretariāta izveide. Tomēr, domājot par nākamo gadu un tajā veicamajiem darbiem, jāatceras, ka šajā periodā mainīsies gandrīz visi Tieslietu padomē ievēlētie locekļi – tiesneši. Šajā pārmaiņu periodā ir īpaši būtiski, lai kandidāti, kurus jūs izvirzīsiet un izvēlēsieties darbam Tieslietu padomē, būtu kompetenti, šajā amatā reāli strādāt griboši un savu viedokli formulēt un pamatot spējīgi kolēģi.