Jau astoņus gadus, kopš 2010.gada septembra, tiesu sistēma Latvijā, tās attīstība saistīta ar Tieslietu padomi – koleģiālu institūciju, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Kādi ir bijuši šie astoņi gadi no Tieslietu padomes ierindas locekļa skatījuma?
Sākums ar sajūsmu, lepnumu par to, ka beidzot Latvijā ir sperts būtisks solis konstitucionālo tiesību attīstībā, tiesu varas neatkarības nostiprināšanā un pilnveidošanā.
Tomēr faktiski pats Tieslietu padomes darbības sākums bez pienācīga administratīvo resursu nodrošinājuma, kā arī likumā „Par tiesu varu” noteikto funkciju apjoms liecināja par Tieslietu padomes ierobežotajām iespējām būt trešās varas līdzsvara garantam.
Vērtējot šo periodu, mans secinājums, ka Tieslietu padome vēl nebija līdzvērtīgs partneris dialogā ar likumdevēju un izpildu varu. Atsaucot atmiņā Tieslietu padomes sēdes, kad tika skatīti patiešām būtiski tiesu sistēmas jautājumi, Tieslietu padomes locekļi, kas pārstāvēja likumdevēju, izpildu varu, bija pret tiesu, tiesnešu neatkarības nostiprināšanu. Piemēram, netika ņemts vērā Tieslietu padomes lēmums vienā no svarīgākajiem jautājumiem par grozījumiem likumā „Par tiesu varu” par pāreju uz „tīro” tiesu instanču sistēmu, tiesu priekšsēdētāju funkcijām, iecelšanas termiņiem. Tie bija 2013.gada 13.jūnija likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī. Nenopietns iestarpinājums – varbūt pie vainas bija arī skaitļi „13”? Kaut gan par dažiem no šiem pašiem jautājumiem ir atkal atsāktas diskusijas.
Tieslietu padomes lēmumiem nav noteikts obligātais raksturs un izpildes mehānisms, vairumā gadījumu tajos izpaužas konsultatīvās un padomdevēja funkcijas, tomēr, kā norādījusi Satversmes tiesa vienā no spriedumiem tiesnešu atalgojuma jautājumā – likumdevējam ir tiesības nepiekrist tiesu varas viedoklim, bet tas ir jāuzklausa un pret to jāizturas ar cieņu un patiesu izpratni. Tikai tādā veidā var nodrošināt visu valsts varas atzaru līdzsvaru (Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra spriedums lietā Nr.2009-11-01).
Pretsparam Tieslietu padomes mērķim nostiprināt tiesu neatkarību bija arī pozitīvs efekts, proti, Tieslietu padomei bija jāveido sava stratēģija. 2012.gadā tika pasūtīts un izstrādāts apjomīgs pētījums „Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām”. Par to paldies Lailai Jurcēnai un viņas komandai.
Dokumentāli tas rezultējās 2017.gada 13.februārī ar Tieslietu padomes lēmumu par Tieslietu padomes stratēģiju 2017.–2019.gadam, bet faktiski bija par pamatu Tieslietu padomes darbības virzienam.
Nevar neminēt ilgstoši gan Tieslietu padomes sēdēs, gan Tieslietu ministrijas organizētajās sanāksmēs apspriesto 2015.–2018.gadā notikušo tiesu reformas posmu. 2014.gada 16.jūnijā Tieslietu padomes atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu „Par tiesu darbības teritorijām”, tas bija konceptuāls lēmums par tiesu reformu, kam sekoja lēmumi par konkrētu tiesu reorganizāciju. Tieslietu ministrija respektēja Tieslietu padomes nostāju uzreiz neuzsākt visas valsts tiesu reformu.
Vērtējot no šodienas skatu punkta šogad aprīlī prezentētā Eiropas Komisijas tiesu efektivitātei pētījuma kontekstā, Tieslietu padomei bija jābūt tiesu sistēmas reformu virzītājai, ne izpildvaras sagatavoto reformu apstiprinātājai.
Oficiālajos ziņojumos, arī tiesas priekšsēdētāju sanāksmēs reformas rezultāti tiek vērtēti pozitīvi.
Kopš 2014.gada pamazām pieauga Tieslietu padomes loma un nozīme tiesu sistēmā, stiprinot Tieslietu padomes kapacitāti gan funkcionāli, gan finansiāli.
Tiesnešu horizontālās karjeras jautājumi tika izlemti vienkāršotā procedūrā, kas atviegloja tiesu darba organizāciju. Arī sadarbība ar likumdevēju un izpildvaru kļuva līdzvērtīgāka un konstruktīvāka. Jāpiezīmē, kas tas gan notika pēc Saeimas vēlēšanām un personāliju maiņas Juridiskajā komisijā un Tieslietu ministrijā.
Tieslietu padomes lomas nostiprināšanā savu artavu noteikti deva arī 2015.gadā Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija, valstī atzītu juristu redzējums par tiesu varas virzību uz neatkarības nostiprināšanu.
Pēc Tieslietu padomes rosinājuma tika uzsākta datu vākšana, izpēte par tiesnešu atalgojumu salīdzinājumā ar citu valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu. Tas rezultējās ar Administratīvo tiesnešu biedrības ierosinājumu un Tieslietu padomes 2016.gada 17.oktobra lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta devītās daļas un 61.panta pirmās daļas neatbilstību Satversmes 107. un 83.pantam. Ar Satversmes tiesas 2017.gada 26.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts. Šobrīd aktuālākais jautājums, kā tiks izpildīts šis spriedums.
Kā svarīgu soli Tieslietu padomes lomas pieaugumā jāmin 2018.gada 18.janvāra likumu „Par grozījumiem likumā „Par tiesu varu””, ar kuru būtiski paplašinātas Tieslietu padomes funkcijas tiesnešu karjeras jautājumos, tiesas priekšsēdētāju iecelšanā un atbrīvošanā no amata, tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtībā, tiesu darbības teritoriju, atrašanās vietu noteikšanā, vakanto tiesneša amata vietu pārdalē. Ar šiem likuma grozījumiem tika samazināta Tieslietu ministrijas loma tieslietu sistēmai būtisku jautājumu risināšanā, un tas vērtējams arī kā pašas Tieslietu padomes darba rezultāts, iesaistoties likumprojekta apspriešanas procesā. Protams, to sekmēja Tieslietu ministrijas redzējums, atsakoties no izpildvaras funkcijām tiesu sistēmas jautājumos.
Tieslietu padomes 2018.gada 5.februāra un 27.augusta lēmumi par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu nozīmīgi ar to, ka tiesu sistēma pati ir izvērtējusi un atzinusi savas kļūdas, un tas paaugstina mūsu prestižu. Kā intervijā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tiesu vara nav ieinteresēta paslēpt savus nesmukumus un trūkumus zem paklāja (I.Bičkoviča 2018.gada 29.augusta intervija Latvijas Radio).
Nereti Tieslietu padome tiek dēvēta par augstāko tiesnešu pašpārvaldes orgānu, kaut gan tiesnešu pārstāvība padomē ir tikai 8 no 15. Tieslietu padomes sastāva modelis nodrošina visu līmeņu tiesu tiesnešu pārstāvību, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvību. Nākotnes jautājums par izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalību. Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome ir atzinusi, ka Tieslietu padomes sastāvam jābūt ārpus politikas, bez likumdošanas un izpildvaras kontroles. 2018.gada 23.aprīļa Tieslietu padomes sēdē prezentētajā Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei ziņojumā rekomendēts Tieslietu padomei mazināt ex officio locekļu skaitu, kas tajā ir pēc amata, palielinot tiesnešu ievēlēto pārstāvju skaitu (Ziņojums. Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. 2018.gada marts. CEPEJ-COOP 2018(1)).
Nākotnes vīzija, ja drīkst pasapņot: Ziemeļeiropas modelis – Tieslietu padome kā tiesu varas lēmējinstitūcija, kuras pārraudzībā ir Tiesu administrācija, neatkarīgs tiesu budžets.
Pabeidzot darbu Tieslietu padomē, gribu teikt, ka šī diviem periodiem kolēģu dotā uzticības nasta bija godpilna, bet nebija vienkārša un viegla. Ne tāpēc, ka šis darbs prasīja daudz laika, lai izskatītu veselas materiālu kaudzes, lai piedalītos Tieslietu padomes sēdēs, bet galvenais smagums bija atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, to nozīmīgumu visai tieslietu sistēmai, īpaši tādiem, kuros balsojums bijis atšķirīgs.
Nebija viegli izlemjami arī atsevišķi sistēmas iekšējie, tiesnešu karjeras jautājumi, kad sadūrās tiesu intereses par tiesneša pārcelšanu uz darbu citā tiesā.
Gribu pateikt paldies Tieslietu padomes priekšsēdētājam, visiem kolēģiem – Tieslietu padomes locekļiem – par kopīgo darbu, iespēju strādāt kopā ar īstiem profesionāļiem, īpaši kolēģiem, ar kuriem kopā sākām un pēc diviem darbības periodiem arī beidzam darbu Tieslietu padomē.
Paldies noteikti jāpasaka Tieslietu padomes sekretariātam – gan pirmajam, kam nemaz nebija šāda statusa, gan patreizējam. Jūs lieliski veicāt visus organizatoriskos darbus, lai mēs varētu pilnvērtīgi strādāt.
Nākamie izaicinājumi, vēlējumi: turpināt „audzēt” Tieslietu padomes kapacitāti. Tuvākais un viens no galvenajiem uzdevumiem – panākt, lai tiktu izpildīts Satversmes tiesas spriedums par tiesnešu atalgojuma sistēmu. Turklāt lai rezultāts būtu atbilstošs tiesneša statusam, tiesnesim izvirzītajām prasībām un ierobežojumiem.
Par savu redzējumu Tieslietu padomes darbības attīstībā, konkrētiem darbiem jārunā jaunajiem Tieslietu padomes locekļu kandidātiem.
Kolēģi! Katrs no mums ir atbildīgs par to, lai tiktu ievēlēti labākie un darbam Tieslietu padomē piemērotākie tiesneši ar patiesu gribu un spēju uzņemties papildu pienākumus, pildīt tos godprātīgi, strādājot, ne tikai runājot. Jā, protams, arī oratora prasmes ir būtiskas, bet, manuprāt, ne galvenās. Galvenais ir ne tikai savas tiesu instances pārstāvība, bet arī tiesu sistēmas attīstības kopainas redzējums, stingrs mugurkauls, drosme un spēja paust savu argumentēto viedokli.
Noslēgumā gribu uzsvērt ne tikai pašpārvaldes institūciju, bet arī katra tiesneša lomu tiesu varas prestiža celšanā. Negribu un nevarēšu pārspēt Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles šodienas konferencē teikto aicinājumu par virzību uz ideālo tiesnesi, bet, manuprāt, mums iederas Zentas Mauriņas vārdi: „Paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot. Pazuduši esam, ja gaidām, kad citi mūs celtu, atzītu, saprastu, stiprinātu un aplaimotu.”
QR
