• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Tiesu neatkarība ir katra atsevišķa tiesneša atbildība pret uzticēto amatu un varu

2013.gada 1.novembrī jūsu priekšā teicu, ka man ir sapnis par tiesisku valsti. Tagad zinu, ka sapņi, bet jo īpaši to īstenošanas mēģinājums, mēdz būt bīstami un var maksāt amatu un vajāšanu, un kā zināms – arī kriminālvajāšanu.

Un tomēr – man joprojām ir sapnis par tiesisku valsti, tāpat kā jums visiem. Jautājums par vienu – drosmi to īstenot.

Viens no sapņiem jau ir piepildījies – par latviešu valsts cienīgu prezidentu! Nākamais sapnis ir par ticības atjaunošanu tiesiskai valstij un neatkarīgai tiesai!

Lai persona varētu realizēt savas tiesības, demokrātiska valsts balstās uz valsts varas dalīšanas principu. Varas dalīšanas princips pats par sevi ir tiesu varas neatkarības garantija. Tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, lai tā pildītu savu konstitucionālo lomu attiecībās ar pārējiem valsts varas atzariem, sabiedrību kopumā un katras konkrētas lietas dalībniekiem.

Līdz ar to tiesu neatkarība nav pašmērķis vai privilēģija, bet gan rīks cilvēka tiesību realizācijai un aizstāvībai. Un raugoties no šāda skatupunkta, tiesu neatkarība visupirms ir katra atsevišķa tiesneša atbildība pret sev uzticēto amatu un varu. Tas ietver gan nepārtrauktu kvalifikācijas pilnveidi, gan augstu ētikas standartu ievērošanu, gan priekšzīmīgu ikdienas amata pienākumu izpildi.

Neviens no trim valsts varas funkcionālajiem atzariem nevar pastāvēt izolēti. Valsts varas viena otru līdzsvaro. Valsts varu balanss izpaužas ne tikai kompetences robežu nošķiršanā, bet arī kopīgā darbā kopīgu mērķu sasniegšanā.

Domāju, ka varu droši apgalvot, ka tiesiska valsts un ar to saistīta efektīva tiesu vara ir mūsu visu kopīgs mērķis, pie kura sasniegšanas jāstrādā kopā visiem valsts varas atzariem.

Uzskatu, ka tiesu varai ir nepieciešams līderis. Līderi nenosaka ieņemamais amats, bet gan profesionalitāte un pieredze, kas apvienota ar patiesu degsmi augt un attīstīties. Izvirzīt un sasniegt mērķus, pieņemt arvien jaunus sabiedrības un arī tiesību nozaru attīstības radītos izaicinājumus. Būt līderim – tā ir spēja grūtībās ieraudzīt attīstības ceļu un to arī mērķtiecīgi veikt. Būt līderim nozīmē iedvesmot pārmaiņām pārējos.

Tieslietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarē ikvienu iniciatīvu tiesu sistēmas un tiesību sistēmas politikas jomā izvirza, primāri cieši raugoties tieši no sabiedrības prasības pēc stabilas, tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas tiesu iekārtas darbības. Tomēr šo iniciatīvu rezultāti nav atkarīgi tikai no izpildvaras un prasa arī aktīvu tiesu varas iesaisti.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka Tieslietu ministrija ir tiesu varas tuvākais sadarbības partneris. Tieslietu ministrija ir gatava palīdzēt tiesu varai sasniegt tās mērķus. Tieslietu ministrija aicina novērtēt un izmantot šo iespēju – vērsties pie tās ar priekšlikumiem, kā novērst jūsu pamanītos šķēršļus efektīvam tiesas procesam un tiesu darbam.

Pēdējo nedēļu laikā esmu ticies gandrīz ar visu tiesu priekšsēdētājiem, lai pārrunātu tiesu darba ikdienas jautājumus un diskutētu par procesuālo efektivitāti. Visās šajās sarunās sadzirdēju tiesu neapmierinātību ar advokātu un prokuroru darba organizāciju, kas ne tikai kavē raitu procesa virzību, bet reizēm pat rada šaubas par procesuālo pilnvaru izmantošanas pamatotību un jēgu.

Uzskatu, ka ir svarīgi meklēt risinājumus, nevis samierināties un pieņemt šo situāciju. Aicinu par katru gadījumu, kad tiesai ir redzams, ka advokāta esošā slodze nav samērojama ar iespējām vest jaunu lietu, ziņot Zvērinātu advokātu padomē, informējot arī Tieslietu ministriju. Ja Zvērinātu advokātu padome atstās bez ievērības šos paziņojumus vai nespēs rast risinājumu savu pilnvaru ietvaros, esmu gatavs iesaistīties.

Apzinos, ka šī problēma ir samilzusi ilgākā laikā. Tās nav pāris „lielās” lietas, kā mēdz teikt advokatūras pārstāvji. Esmu pārliecinājies, ka problēma ir vienlīdz aktuāla gan Rīgas tiesās, gan arī tiesās ārpus Rīgas.

Visticamāk, nebūs tādu risinājumu, kas to atrisinās vienā dienā. Risinājuma pamatā ir jābūt konsekventām tiesnešu prasībām un rīcībai, kā arī visu iesaistīto institūciju kopīgam darbam. Aicinu Tieslietu padomi, kuras sastāvā ir gan tiesu, gan advokatūras, gan izpildvaras un likumdevējvaras pārstāvji, aktīvi piedalīties šo jautājumu risināšanā.

Atbalstu tiesu varas aktīvo lomu jautājumā par tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu. Atlīdzības jautājums ir cieši saistīts ne tikai ar valsts pienākumu nodrošināt tiesu varas neatkarības garantijas, bet arī ar tās darbības kvalitāti. Tikai konkurētspējīgs atalgojums spēj noturēt un piesaistīt tiesneša darbam augsti kvalificētus un pieredzējušus juristus. Tāpat arī kvalificēti un zinoši darbinieki ir nozīmīgs resurss tiesas procesa efektivitātes nodrošināšanai.

Tieslietu ministrija ir gatava piedalīties sarunās par tiesu varas amatpersonu atlīdzības jautājumiem, taču Atlīdzības likuma pārstrādes procesā tai diemžēl šāda iespēja netika dota, tāpat kā tiesu varas pārstāvjiem. Tāpēc apliecinu gatavību piedalīties turpmākajā likumprojekta izvērtēšanas procesā – nodrošināt, ka tiek respektētas Satversmes tiesas spriedumos ietvertās atziņas par tiesneša neatkarības principa garantijām, un panākt, ka notiek atklāts dialogs ar tiesu varas pārstāvjiem.

Joprojām tiesu varā nenovērtēta ir tiesnešu palīgu loma. Citēšu pirms sešiem gadiem teikto: „Laiks atgriezties pie sākotnējās ieceres – tiesneša palīgs ir ar tiesneša kvalifikāciju, tikai varbūt jaunāks un apgūst tiesneša viedumam nepieciešamo pieredzi”. Virzīšu ieceri, ka tiesneša palīga amatam nepieciešams celt kvalifikācijas prasības un līdz ar to attiecīgo atlīdzības kategorijas līmeni. Šībrīža tiesneša palīga statuss neatbilst tiesas prasībām.

Tiesneša amata kandidatūras atlase. Paldies tiesnesei Dzintrai Baltai, tiesnesim Aigaram Strupišam un Satversmes tiesas tiesnesei Inetai Ziemeles kundzei par jau iesākto prasību kandidātiem un atlases procedūras izstrādi atbilstoši mūsdienu standartiem. Man patiess prieks, ka, pateicoties jūsu iniciatīvai un atbalstam, Tieslietu padome nolēma pārstrādāt jau kopš 2017.gada gaidītos atlases kritērijus, nevis ērtības labad vienkārši nobalsot par tiem, kādi tie ir bijuši.

Noslēgumā vēlos pievērsties komunikācijai ar sabiedrību un medijiem. Mūsu dinamiskajā informatīvajā telpā ikviena tiesneša pienākums ir saprotami un savlaicīgi skaidrot tiesas rīcību likuma ietvaros. Jau četrus gadus ir spēkā komunikācijas stratēģija un vadlīnijas, mēs joprojām turpinām mācīties.

Protams labāk mācīties no citu kļūdām un pozitīvās pieredzes. Pozitīvs piemērs – Satversmes tiesa, kas palēnām nonāca pie atziņas, ka sprieduma skaidrošana un videorullītis ir jāsagatavo savlaicīgi un tas jāpalaiž sprieduma publiskošanas dienā. Esmu gandarīts arī par Rīgas apgabaltiesas iniciatīvu – sprieduma skaidrošana tiesneša Valda Vazdiķa personā tika veiksmīgi izmantota mediju atspoguļojumā. Tāpēc uzsveru, ka sabiedrībai būtu svarīgi no pašiem tiesnešiem saņemt informāciju par apstākļiem un argumentiem notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam.

Protams, demokrātiskā sabiedrībā visiem ir tiesības uz vārda brīvību un izteikties par dažādiem jautājumiem. Taču ietvaru tiesas varas reakcijai uz tai adresētu kritiku, piemēram, masu saziņas līdzekļos, nosaka tiesnešu neatkarība, kur tiesneša kā jebkura sabiedrības locekļa tiesības paust viedokli tiek ierobežotas ar tiesneša pienākumu sniegt tikai tādu komentāru, kas saglabā un veicina sabiedrības uzticēšanos tiesneša un tiesu varas taisnīgumam. Savlaicīga un saprotama informācijas pieejamība un tiesneša gatavība likuma ietvaros sniegt skaidrojumu par saviem lēmumiem ir priekšnosacījums, lai sabiedrība uzticētos tiesu varai un tiesu vara atgūtu savu prestižu sabiedrības acīs!

Tiesu varai jāiegūst sabiedrības uzticēšanās, lai tā varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un kalpot sabiedrībai!

Latvija ir vienotās Eiropas tiesību telpas sastāvdaļa. Mēs esam atbildīgi par Eiropu, esam atbildīgi par tiesiskumu Eiropā!