Atteikuma pagarināt pašvaldības valdījumā esošas zemes nomas līgumu par mazdārziņa ierīkošanu pakļautība; Tiesneša pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai (14.08.2024.)

Atteikuma pagarināt pašvaldības valdījumā esošas zemes nomas līgumu par mazdārziņa ierīkošanu pakļautība; Tiesneša pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem.

Lai atteiktu prasības pieteikuma civillietā izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka attiecīgais lēmums ir administratīvais akts, tiesnesim ir pienākums analizēt konkrētā lēmuma atbilstību administratīvā akta pazīmēm. Šaubu gadījumā, it īpaši situācijā, kad administratīvā tiesa jau ir atteikusies izskatīt pieteikumu administratīvā procesa kārtībā, tiesnesim ir pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai.

LATVIJAS REPUBLIKAS SENĀTS
DEPARTAMENTU PRIEKŠSĒDĒTĀJU SĒDES
LĒMUMS
Nr. 5-14/3-2024

Rīgā 2024.gada 14.augustā

[1] Pieteicējs [pers. A] atkārtoti iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Rēzeknes novada pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu.

[2] Kā izriet no Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmuma, Rēzeknes novada dome ar 2013.gada 20.jūnija lēmumu nolēma pieteicēja mātei nodot nomā pašvaldībai piekritīgo zemes vienību 0,10 ha platībā mazdārziņa ierīkošanai uz 10 gadiem. Tādēļ starp pašvaldību un pieteicēja māti tika noslēgts zemes nomas līgums.

Pamatojoties uz 2023.gada 14.aprīlī izsniegto mantojuma apliecību, pieteicējs apstiprināts mantojuma tiesībās uz viņa mātes atstātā mantojuma ½ domājamo daļu, kas ietver no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības. Pieteicējs vērsās pašvaldībā saistībā ar zemes nomas līguma pagarināšanu. Pašvaldība atbildē norādīja, ka iesniegums iesniegts pēc nomas līguma termiņa beigām, tādēļ pagarināt zemes nomas līgumu nav tiesiska pamata.

Pieteicējs iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2024.gada 20.maija lēmumu pieteicēja pieteikumu atstāja bez virzības. Vienlaikus lēmumā izskaidrots, ka izskatāmajā gadījumā pašvaldības rīcība ar tās tiesiskajā valdījumā esošās zemes iznomāšanu notikusi privāto tiesību jomā. Līdz ar to prasījums pagarināt zemes nomas līgumu ir izskatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot šajā lēmumā sniegto tiesas skaidrojumu, pieteicējs atteicās no sava pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis 2024.gada 30.maijā pieņēma lēmumu atteikt pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 13.punktu.

Pieteicējs cēlis prasību par nomas līguma pagarināšanu Latgales rajona tiesā. Ar Latgales rajona tiesas tiesneša 2024.gada 7.jūnija lēmumu prasības pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punktu, jo pašvaldības atteikums pagarināt zemes nomas līgumu ir administratīvais akts, kas apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pieteicējs 2024.gada 25.jūnijā atkārtoti iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu Rēzeknes novada pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 121.panta ceturto daļu 2024.gada 2.jūlijā pieņēma lēmumu vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par pieteicēja pieteikuma pakļautību. No tiesneša lūguma izriet, ka risināms arī jautājums par administratīvās tiesas tālāku rīcību apstākļos, kad prasījums par nomas līguma pagarināšanu ietilpst privāto tiesību jomā un attiecīgi skatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, taču Latgales rajona tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punktu.

Motīvu daļa

[4] Senāta departamentu priekšsēdētāju sapulcei jāizšķir jautājums par prasījuma – pagarināt zemes nomas līgumu – pakļautību, proti, vai minētais prasījums ir izskatāms administratīvā procesa vai civilprocesa kārtībā.

[5] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pants nosaka gadījumus, kad publiska persona darbojas privāto tiesību jomā. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 2.punktam publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, sniedzot pakalpojumus. Pašvaldība ir atvasināta publiska persona. Taču pašvaldības kā publiskas personas statuss pats par sevi nenorāda uz tās darbību tikai publisko tiesību jomā. Kā atzīts doktrīnā, publiska persona pakalpojumus privāttiesisku attiecību ietvaros (slēdzot civiltiesisku darījumu) sniedz tad, ja tā piedāvā privātpersonām izmantošanai savus resursus (visbiežāk – publiskai personai piederošu kustamu un nekustamu īpašumu) (Briede J., Danovskis E., Kovaļevksa A. Administratīvā procesa tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2024, 91.lpp.). Rīkojoties privāttiesiski, publisko tiesību subjekts paliek saistīts ar publiski tiesiskiem ierobežojumiem, taču tie neatņem darbībai privāttiesisku raksturu (piemēram, Senāta 2012.gada 1.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-235/2012).

[6] Noma ir uz līdzēju vienošanās pamata radīts saistību tiesību mantiska rakstura līgums (Civillikuma 2112.pants). Līdzēju attiecības līguma slēgšanas un izpildes procesā aplūkojamas pēc privāttiesību noteikumiem. Apstāklis, ka novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldībai piekrītošās zemes vienības iznomāšanu un zemes nomas līguma noslēgšanu, nepiešķir nomas līgumam publiski tiesisko statusu, jo šajā gadījumā pašvaldība, noslēdzot nomas līgumu, rīkojās kā jebkurš īpašnieks atbilstoši subjektu teorijai, kas nošķir publiskās tiesības no privātajām tiesībām atkarībā no tā, kas un uz kāda tiesiskā pamata darbojas.

Minēto apstiprina Senāta Administratīvo lietu departamenta prakse, kurā norādīts, ka nomas līguma slēgšanai ir privāttiesiskajai apritei raksturīga darbība, kad, pirmkārt, tiek iznomāti saimnieciskajā apgrozībā izmantojami resursi un, otrkārt, pašvaldības rīkojas kā jebkurš īpašnieks (piemēram, Senāta 2015.gada 20.novembra lēmums lietā Nr.SKA-1427/2015). Savukārt pašvaldības lēmums par privāttiesiska līguma slēgšanu ir nevis administratīvais akts, jo nomas tiesiskās attiecības rodas nevis no šā lēmuma, kas ir pašvaldības iekšējās gribas konstituēšanas akts, bet gan tikai no līguma noslēgšanas kā uz āru vērsta akta (piemēram, Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 201.lpp.). Tādējādi jautājums par nomas līguma noslēgšanu izskatāmajā lietā ietilpst privāto tiesību jomā, kas savukārt nozīmē, ka strīds starp pieteicēju un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu pakļauts izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā.

[7] Konkrētajā situācijā risināms arī jautājums par administratīvās tiesas tālāku rīcību apstākļos, kad jautājums par nomas līguma pagarināšanu ietilpst privāto tiesību jomā un attiecīgi skatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet Latgales rajona tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punktu, un šis lēmums nav pārsūdzēts.

Šādos apstākļos, lai tiktu nodrošināta pieeja tiesai un efektīva tiesību aizsardzība, atzīstams, ka konkrētais strīds par nomas līguma pagarināšanu ir izskatāms administratīvajā tiesā (piemēram, Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju 2011.gada 25.februāra lēmums).

[8] Papildus norādāms, ka tiesai, kas izskata civillietu, lai atteiktu prasības pieteikuma izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka attiecīgais lēmums ir administratīvais akts, ir pienākums analizēt konkrētā lēmuma atbilstību administratīvā akta pazīmēm. Nepietiek ar nemotivētu apgalvojumu. Šaubu gadījumā, it īpaši situācijā, kad administratīvā tiesa jau ir atteikusies izskatīt pieteikumu administratīvā procesa kārtībā, tiesnesim ir pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai (likuma „Par tiesu varu” 50.panta piektā daļa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
atzīt, ka [pers. A] pieteikums par zemes nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji N.Salenieks, V.Krūmiņa, A.Poļakova