Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un aizsardzība

EUIPO organizētais seminārs intelektuālā īpašuma tiesību tiesnešiem un prokuroriem bija par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību dažādu intelektuālā īpašuma tiesību nozaru krustcelēs – autortiesības, dizainparaugi, preču zīmes, un par negodīgo konkurenci.

Seminārs bija veidots kā speciālas mācības intelektuālā īpašuma tiesību tiesnešiem un prokuroriem ar mērķi sniegt padziļinātu ieskatu tādu lietu izskatīšanā, kurās ir celta prasība par vairāku intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Visvairāk tika runāts tieši par autortiesību un dizainparaugu kombināciju.

Latviju pārstāvēja senatore Zane Pētersone un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inga Krigena-Jurkāne. Seminārā piedalījās tiesneši un atsevišķi prokurori, kas specializējas intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā, no Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas.

Vispirms dalībniekiem tika prezentēta Eiropas Komisijas rekomendācija pret viltojumiem, kā arī sniegts īss ieskats dažos aktuālos nacionālajos un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Pirmā sesija bija veltīta autortiesību un dizainparaugu kumulācijai, apskatot gan Eiropas Savienības Tiesas praksi (piemēram, EST 2019.gada 12.septembra spriedums lietā C-683/17 Cofemel, 2020.gada 11.jūnija spriedums lietā C-833/18 Brompton Bicycle), gan dažu dalībvalstu tiesu praksi (Beļģijas, Itālijas). Daži no galvenajiem secinājumiem bija šādi:

• ar dizainparaugu tiesībām paredzētā aizsardzība un ar autortiesībām nodrošinātā aizsardzība viena otru neizslēdz;
• tiesai ir jāvērtē katras tiesības esība atsevišķi. Ja lietā ir konstatējama dizainparauga aizsardzība, tas automātiski nenozīmē, ka ir arī autortiesību aizsardzība;
• autortiesību aizsardzība ir darbam, kurš ir oriģināls – tas ir paša autora intelektuālās jaunrades rezultāts, un par darbu var tikt kvalificēti tikai tādi elementi, kas ir šādas jaunrades izpausme. Dažu valstu (Vācijas, Itālijas) tiesas kā ar autortiesībām aizsargāta darba kritēriju bija izvirzījušas tā māksliniecisko vērtību (artistic value), bet pēc Cofemel sprieduma ir skaidrs, ka tāds kritērijs nevar būt. Proti, EST atzina par nepieļaujamu, ka ar valsts tiesību aktiem autortiesību aizsardzība tiek piešķirta tādiem modeļiem kā konkrētajā lietā aplūkotie apģērba modeļi tādēļ, ka tiem ir ne tikai funkcionāls mērķis, bet tie no estētiskā viedokļa rada arī specifisku un pamanāmu vizuālu efektu. Apstāklis, ka kāds modelis rada estētisku efektu, pats par sevi neļauj noteikt, vai šis modelis ir intelektuālās jaunrades rezultāts.

Tika diskutēts arī par remontdarbu ierunu dizainparaugu lietās, kompleksa ražojuma sastāvdaļas jēdzienu un kompleksa ražojuma labošanu, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu. Apskatīts EST 2017.gada 20.decembra spriedums apvienotajās lietās C-397/16 un C-435/16 Acacia un 2024.gada 25.janvāra spriedums lietā C-334/22 Audi (Support d’emblème sur une calandre).

Otrā sesija bija par pārkāpuma testu lietās, kurās ir intelektuālā īpašuma tiesību kumulācija. Uzsvērts, ka katrai nozarei ir savi pārkāpuma vērtēšana kritēriji un autortiesību pārkāpuma konstatēšanai piemērot dizainparaugu tiesību pieeju pārkāpumu konstatēšanai. Attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu darbu reproducēšanu jāņem vērā EST 2009.gada 16.jūlija spriedumā lietā C-5/08 Infopaq (lieta par 11 vārdu izvilkumu) norādītās atziņas.

Pirmā diena noslēdzās ar grupu darbu par oriģinalitātes testu dizaina darbiem un pierādīšanas nastas sadalījumu, kā arī pārrunājot dalībvalstu tiesnešu problēmas, kādas rodas lietās, kurās ir vairākas intelektuālā īpašuma tiesības.

Trešā sesija bija par autortiesību un preču zīmju kumulāciju. Tika apskatīta gan Eiropas Savienības Tiesas prakse, gan Beļģijas un Francijas tiesu prakse.

Ceturtā sesija koncentrējās uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma un negodīgās konkurences aizlieguma pārkāpuma kumulāciju. Vācijas pārstāvis informēja par produktu imitāciju lietu civilprocesuālajiem aspektiem.

Piektajā sesijā par kaitējuma kalkulāciju lietās, kurās ir vairāku intelektuālā īpašuma tiesību kumulācija, tika prezentēta Čehijas un Somijas nesenā tiesu prakse.

Daļa otrās dienas tika veltīta grupu darbam, kurā dalībnieki risināja kāzusu par attēlu, kurš radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, nolūkā noskaidrot, kāds aizsardzības apjoms un vai vispār tiek piešķirts šādiem darbiem. Dalībnieki dalījās ar savām domām un pieredzi, kas bija lietderīgi, ņemot vērā, ka Latvijas tiesu praksē šādas lietas vēl nav bijušas. Lielākā daļa dalībnieku uzskatīja, ka arī uz ar mākslīgā intelekta palīdzību radītiem darbiem attiecas tie paši principi, kas piemērojami, lai noteiktu, vai konkrētais objekts ir ar autortiesībām aizsargājams darbs, un ka konkrētajā gadījumā iztirzājamais attēls nebija paša autora radošās darbības rezultāts.

EUIPO Apelācijas padomju Tiesu prakses konference ir nozīmīgs intelektuālā īpašuma tiesību profesionāļu forums, kas notiek reizi divos gados. Tostarp tajā piedalās vairāki Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneši, un tajā tiek apspriestas galvenās pēdējo gadu aktualitātes intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Pirmajā sesijā tika runāts par preču zīmju tiesību attīstību Vispārējās tiesas nolēmumos, dažādiem aktuāliem materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas jautājumiem, akcentējot nemitīgi mainīgo preču zīmju tiesību vidi. Īpaši interesantas bija prezentācijas par preču zīmēm, kuras veido viens burts, un par vispārzināmiem faktiem, kas nav jāpierāda.

Otrā sesija bija veltīta dizainparaugu tiesību attīstībai (reformai) un judikatūrai pēdējos gados. Tostarp tika runāts par problēmām, kas rodas, izskatot lietas, kurās dizainparaugs ir tikai daļa no izstrādājuma. Interesantas diskusijas raisījās par Eiropas Savienības Tiesas 2021.gada 28.oktobra spriedumu lietā C-123/20 Ferrari un Eiropas Savienības Vispārējas tiesas 2021.gada 1.decembra spriedumu lietā T84/21 Jieyang Defa Industry v EUIPO – Mattel (Tête de poupée) (lelles galvas dizainparaugs).

Trešajā sesijā tika apskatītas problēmas, kas saistītas ar preču zīmju sistēmas modernizēšanu, tas ir, kustību, multivides un citu netradicionālo preču zīmju veidu reģistrāciju.

Ceturtajā sesijā tika runāts par mākslīgā intelekta un Metaversa izaicinājumiem, par to, vai likums var tikt līdzi tehnoloģijām un vai tiesnešiem jāspēj pielāgoties laikam, izmantojot tos likuma instrumentus, kas ir pieejami šobrīd.

Piektā sesija bija veltīta autortiesību nemitīgajām pārmaiņām, tostarp tam, vai būtu nepieciešama autortiesību unifikācija Eiropas Savienības līmenī.

Sestā sesija fokusējās uz jauniem izaicinājumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jautājumos un kā to ietekmē globalizācija.

Dalība pasākumos deva iespēju padziļināt izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām un ar tām saistītajiem aktuālajiem problēmjautājumiem, Eiropas Savienības Tiesas un nacionālo valstu tiesu prakses attīstības tendencēm. Par sevišķi vērtīgu atzīstama pieredzes apmaiņa par jautājumiem, kas saistāmi ar intelektuālā īpašuma tiesību mijiedarbību un kaitējuma aprēķināšanu, ja ar vienu darbību ir pārkāptas vairākās intelektuālā īpašuma tiesības. Šādas lietas arvien vairāk parādās tiesu praksē.