Augstākās tiesas darbs virzīts uz efektivitāti un kvalitāti

Ievads

Saņemto un pabeigto lietu skaits Senātā aizvadītajā gadā ir līdzsvarā: saņemtas 2008 lietas, izskatītas 2005. Lietu izskatīšana kasācijas tiesvedībā saistīta ar būtisku tiesību jautājumu analīzi. Ja pirms vairākiem gadiem vērsām uzmanību, ka 100–120 lietas vienam senatoram ir pārāk daudz, tad šībrīža slodze – gadā vidēji 50–60 lietas vienam senatoram – ir optimāla un ļauj kvalitatīvāk īstenot Senāta pamatfunkciju – vienotas judikatūras veidošanu. Jo dziļāka iedziļināšanās teorētiskajā tiesību bāzē un kvalitatīvāki šie 50–60 spriedumi, jo kvalitatīvāka tiesu prakse. Bet tas prasa laiku.   

Slodzi samazinājis ne tikai mazāks saņemto lietu skaits, bet arī pēdējos gados veiksmīgi īstenoti procesuālo likumu grozījumi, gan pilnveidojot kasācijas filtru mehānismu, gan atslogojot Senātu no ne tik nozīmīgiem tiesvedības procesiem kā maza apmēra prasības civilprocesā, vienošanās kriminālprocesā un tehnisku lēmumu pieņemšana administratīvajā procesā.

Ja pēdējos gados bija vērojama saņemto lietu skaita samazināšanās visos departamentos, tad 2024.gadā Administratīvo lietu departamentā un Krimināllietu departamentā saņemto lietu skaits palielinājies par 8–10%. Tas nav mazs pieaugums, svārstības ir iespējamas arī turpmāk, taču, saglabājot esošo kapacitāti, ja nenotiek kādas negaidītas krīzes, lietu skaita palielinājumam nevajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz kopējiem darba rādītājiem.

Senātā izskatīto lietu skaits ir samazinājies – Administratīvo lietu departamentā par 14%, Civillietu departamentā par 13%. Izskaidrojumu tam plēnumā sniedza departamentu priekšsēdētāji.

Civillietu departamentā un Krimināllietu departamentā lietu izskatīšanas termiņi ir tuvu optimālajiem. Administratīvo lietu departaments, kas tika kritizēts par gariem lietu izskatīšanas termiņiem, ir būtiski mazinājis „veco”, tas ir, 2–4 gadus seno, lietu atlikumu, kā arī vidējo lietu izskatīšanas termiņu. Tas ir veiksmīgs jaunās departamenta priekšsēdētājas Anitas Kovaļevskas darbs un kopējs departamenta atbalsts. Šī tendence ļauj prognozēt, ka optimālo termiņu sasniegšana ir iespējama arī Administratīvo lietu departamentā. Tiesvedības termiņu optimizēšanai prioritāri izvirzāmi un iespējami ātrākā stadijā izlemjami jautājumi par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā vai pieteikumu Satversmes tiesā.

Savukārt Krimināllietu departaments spējis tikt galā ar īstermiņa pārbaudījumu – saņemto lietu skaita pieaugumu vienlaikus ar vairākām apjomīgām lietām. Atzinību pelna Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, kas spējusi organizēt un nodrošināt plānotu, skaidru un efektīvu departamenta darbu, kā arī departamenta senatori par atbalstu priekšsēdētājai.

Senatoru noslodze svārstās, tāpēc nepieciešams domāt par ilglaicīgiem risinājumiem senatoru skaita koriģēšanā departamentos. Vistuvākajā laikā tas varētu skart Krimināllietu departamentu un aktuāla varētu būt vismaz senatora amata vietas pārcelšana uz šo departamentu, par ko jau norit sarunas starp departamentiem. Esmu arī aicinājis grozīt likuma „Par tiesu varu” 48.pantu, lai senatoru skaitu departamentos varētu noteikt iekšēji – tiesas priekšsēdētājs, līdzīgi kā tas ir zemākas instances tiesās, lai uz šādām izmaiņām varētu reaģēt operatīvāk.   

Kasācijas tiesvedības atteikumu īpatsvars departamentos pēdējos gados ir nostabilizējies. Ja salīdzina ar 2019.gadu, tad Civillietu departamentā atteikumu procents pieaudzis no 62 līdz 82%, Krimināllietu departamentā no 61 līdz 75%, Administratīvo lietu departamentā no 53 līdz 57%. Lai arī īpašu pētījumu nav, tas varētu norādīt, ka ir kvalitatīvāki apgabaltiesu nolēmumi un judikatūra ir nostabilizējusies. Taču joprojām atteikumi rosināt kasācijas tiesvedību izsauc lietu dalībnieku un pat advokātu neizpratni. Atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību nozīmē, ka pārsūdzētais spriedums ir pareizs un, pat ja kļūda ir bijusi, tai nav nozīmes tiesvedības iznākumam.

Būtisks rādītājs ir ierosināto lietu un atcelto nolēmumu proporcija. Pēdējos gados visos departamentos ir samazinājies spēkā atstāto spriedumu īpatsvars, kas nozīmē, ka tiek rosināts mazāk kasācijas tiesvedību, kur spriedums tiek atstāts spēkā. Taču jāņem vērā, ka līdz minimumam šo rādītāju samazināt nebūs iespējams, jo ir gadījumi, kad lietu ierosināšana var būt nepieciešama judikatūras veidošanai.

Judikatūras pieejamība

Prognozējama tiesu prakse paaugstina tiesību sistēmas drošību un uzticēšanos tiesām un valstij kopumā. Jo vairāk un skaidrāk Senāts formulē un dara pieejamu savu judikatūru, jo prognozējamāka veidojas tiesu prakse.

Aizvadītajā gadā Judikatūras nolēmumu arhīvu papildinājuši vairāk nekā 270 Senāta nolēmumu, kas ir 14% no pieņemtajiem. Ar tēzēm jeb judikatūras zīmogu pievienoti 56 Civillietu departamenta, 27 Krimināllietu departamenta, 127 Administratīvo lietu departamenta nolēmumi. Attiecīgi tie ir 6% no Civillietu departamenta nolēmumiem, 5% no Krimināllietu departamenta un 22% no Administratīvo lietu departamenta. Šāda vidējā tendence saglabājas jau kopš 2020. gada.

Pozitīvi, ka iepriekšējā gadā nav notikusi atkāpšanās no agrākās judikatūras, tas paaugstina uzticēšanos stabilai praksei.

Augstākās tiesas tīmekļvietnē ir publicēti 11 tiesu prakses apkopojumi: divi Civillietu departamentam, četri Administratīvo lietu departamentam un pieci Krimināllietu departamentam.

Senāta izstrādātās vadlīnijas

Lielākā daļa senatoru atzinīgi novērtē, ka ir izstrādātas vadlīnijas Senāta nolēmumu sastādīšanai, tikai 4–7% no senatoriem ir bijuši skeptiski par to noderīgumu nolēmumu noformēšanā, strukturēšanā, atsauču noformēšanā, argumentācijas veidošanā. Vairākums uzskata, ka šobrīd nav nepieciešams vadlīnijas papildināt vai grozīt. Ir daži ieteikumi, kas pamatā attiecas uz tehniskām detaļām noformēšanā un ka varētu minēt vairāk piemērus.

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi un Tieslietu padome apstiprinājusi arī spriedumu rakstīšanas vadlīnijas rajona un apgabaltiesām visos četros procesu veidos.

Esam izstrādājuši arī kasācijas sūdzību sagatavošanas vadlīnijas lietu dalībniekiem. Tomēr, kā liecina prakse, tās nav uzlabojušas kasācijas sūdzību kvalitāti, tai skaitā zvērinātu advokātu sagatavoto. Diemžēl zvērināta advokāta paraksts uz kasācijas sūdzības nenozīmē kvalitātes zīmi. Iespējams, jāsāk runāt par advokāta procesu tiesvedībās un īpašu kasācijas instances advokāta statusu.

Judikatūras nodaļai ir uzdots šajā gadā padziļināti izpētīt un apkopot visu mūsu izstrādāto vadlīniju izmantošanas praksi.

Krīzes situācijas

Divas lielākās tiesu sistēmas krīzes aizvadītajā gadā, lai gan tiešā veidā neskāra Senātu, tomēr prasīja aktīvu Augstākās tiesas iesaistīšanos.

Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību risinājums prasīja meklēt ātru un efektīvu starpinstitucionālo sadarbību un aktīvu komunikāciju. Tieslietu padomē tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Senāta pārstāvji. Darba grupa sagatavoja rekomendācijas ne tikai tiesām, bet arī citām valsts institūcijām, notika aktīva komunikācija. Šobrīd jautājums tiek kontrolēts, izstrādātās rekomendācijas noder ikdienas darbā.   

Otra bija tā sauktā „bēgošo spiegu” krīze – situācija, kad personas, kuras apsūdzētas noziegumos pret valsti, ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu tika atbrīvotas no apcietinājuma un pēc tam izvairījās no tiesvedības. Kā Tieslietu padomes priekšsēdētājam man nācās situāciju skaidrot gan Nacionālās drošības padomei, gan medijiem, atgādinot, ka tiesa, piemērojot drošības līdzekļus, vērtē cilvēktiesību ierobežojumu pamatotību un starptautiskajos dokumentos noteikto prasību ievērošanu neatkarīgi no pārkāpuma veida un personas, kas to izdarījusi. Lai tuvinātu drošības iestāžu un tiesu izpratni par izmeklēšanas darbību saskaņošanu ar pamattiesībām, tika rīkoti kopīgi darba semināri. Savukārt, iesaistot atbildīgos drošības dienestus, tiesneši tika informēti par drošības riskiem un draudiem šībrīža ģeopolitiskajā situācijā.

Pagājušajā gadā ierosināju vienu disciplinārlietu tiesnesei par vairākkārtīgu lietas izskatīšanas atlikšanu – lieta bija atlikta 20 reizes vairāku gadu garumā. Otra tiesneša lietu nosūtīju ārpuskārtas kvalifikācijas pārbaudei, jo tiesnesis bija pieļāvis kļūdas pagaidu aizsardzības lēmuma pieņemšanā – visu darījis pretēji Tieslietu padomes darba grupas izstrādātajām vadlīnijām.

Starptautiskā sadarbība

Aizvadītajā gadā Augstākā tiesa ir turpinājusi dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu, pieredzes apmaiņā senatoriem viesojoties šajās tiesās.

Augstākā tiesa kopš 2020.gada organizējusi piecas konferences, pagājušajā gadā divas, viena no tām – starptautiska. Citu valstu kolēģi augsti novērtē mūsu konferences – gan saturiski, gan organizatoriski.

Turpinās Baltijas valstu augstāko tiesu sadarbība, notiek lokālas konferences. Arī Skandināvijas valstu augstāko tiesu tīkls ir aicinājis iesaistīties daudzpusējā sadarbībā, līdz ar to Baltijas forums paplašinās.

Jau otro gadu kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs pārstāvu Latviju Eiropas Tieslietu padomju asociācijas valdē. Tās īpaša uzmanība tiek pievērsta valstīm, kurās pie varas nākuši populistiski režīmi, jo tiek apdraudēta demokrātija un līdz ar to arī tiesu neatkarība. Šī gada jūnijā Rīgā notiks Eiropas Tieslietu padomju asociācijas ģenerālā asambleja. Tajā uzmanība būs pievērsta riskiem, kurus tiesu varai rada populistiska politikas situācija.

Šīgada aktualitātes

Izvērtējot Augstākās tiesas piecu gadu stratēģiju, neizpildīti paliks divi punkti, kuros strādājot, esam sapratuši, ka šos priekšlikumus šobrīd nav vērts virzīt tālāk.

Viens ir pilotlietas projekts civilprocesā, kas dotu zaļo koridoru lietai, kas vēl nav nonākusi kasācijā, bet kuras risinājums ir aktuāls daudzu lietu izlemšanai zemākas instances tiesā. Tas izrādījās pārāk komplicēti esošā civilprocesa ietvaros, un sapratām, ka to var risināt arī tiesu dialoga ceļā.

Otrs punkts ir lietu priekšapstrāde Senātā pirms rīcības sēdes. Sapratām, ka neesam gatavi tik tālejošām izmaiņām, taču turpināsim procesu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Šogad Augstākās tiesas darba prioritāte būs mākslīgā intelekta rīku izmantošanas tiesu darbā robežu un iespēju testēšana, pirmajā posmā pievēršoties iespējai veikt vienveidīgu lietu atlasi.

Turpināsim Augstākās tiesas sagatavoto vadlīniju izmantošanas prakses monitoringu, dialogu ar apelācijas un pirmās instances tiesām, kā arī tiesu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanas iespēju apzināšanu.

Stiprināsim senatoru atbalsta personālu. Zinātniski analītisko padomnieku skaits piecos gados palielināts no 12 uz 18, šobrīd tas ir optimāls. Pateicoties tam, ka izdevās Augstākās tiesas personāla darba samaksu atsaistīt no vienotā atlīdzības kataloga, senatoru atbalsta personāla darba samaksa ir salīdzinoši konkurētspējīga. Darbinieku mainība piecos gados vidēji bijusi 8%, pagājušajā gadā tikai 5%.

Tāpat turpināsim meklēt iespējas atslogot senatorus no pienākumiem dažādās ārpus tiesas aktivitātēs, jo tiesneša kā konstitucionālās amatpersonas tiešais pienākums ir tikai tiesas spriešana un dalība pašpārvaldē. Šis priekšlikums nodots detalizētai izvērtēšanai Tieslietu padomē.

Sabiedrības uzticēšanās tiesām pieaugusi līdz 48%. „Providus” veiktā Augstākās tiesas klientu aptauja uzrādīja, ka Augstākajai tiesai uzticēšanās rādītāji ir vēl augstāki. Tātad esam uz pareizā ceļa. Turpināsim sargāt savu neatkarību, celsim darba kvalitāti un noturēsim efektivitāti!