Augstāko administratīvo tiesu un Valsts padomju locekļu atlase un ētika

Semināra nolūkiem katrai ACA-Europe dalībniecei vajadzēja aizpildīt organizatoru sagatavotu jautājumu anketu. Sniegtā informācija tika apkopota semināra vispārējā ziņojumā, kas tika prezentēts seminārā.

Semināra mērķis bija apspriest tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālās ētikas regulējumu un piemērošanu, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar jaunu Valsts padomes locekļu vai Augstākās Administratīvās tiesas tiesnešu piesaisti.

Semināru atklāja Francijas Valsts padomes viceprezidents un Versaļas Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētāja. Tālāk diskusijas notika trīs sesijās, kurās detalizēti tika analizēti kā galvenie vispārējā ziņojuma secinājumi un kopējās tendences, tā arī atsevišķu valstu prakses piemēri, kas skāra (1) profesionālās ētikas normatīvo un institucionālo ietvaru; (2) profesionālās ētikas normu piemērošanas gadījumu analīzi; un (3) jaunu Valsts padomes locekļu vai Augstākās Administratīvās tiesas tiesnešu piesaisti.

Semināra pirmajā sesijā uzmanība tika veltīta profesionālās ētikas regulējumam un par tā piemērošanu un ievērošanu atbildīgajām institūcijām. Vispārējais ziņojums un diskusijas iezīmēja, ka profesionālās ētikas regulējums pamatā attīstījies katras Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā tiesiskajā sistēmā un tradīcijās. Šajā ziņā tika izcelta arī Eiropas Padomes un tās ietvaros izveidoto institūciju ietekme uz valstīm, rekomendējot tām pieņemt profesionālās ētikas kodeksus un izveidot ētikas komisijas, kā arī vispārinot labās prakses standartus. Līdzās rakstītajām profesionālās ētikas normām tika uzsvērta arī lielā tradīciju un paražu nozīme šajā jomā. Tas, ka kādai valstij nav tiesnešu ētikas kodeksa, nenozīmē profesionālās ētikas neesību. Tiesneša darba standarts sevī ietver arī profesionālās ētikas ievērošanu. Tika izcelta valsts padomnieka un tiesneša zvēresta nozīme – tajā jau esot iekodētas galvenās vērtības, un profesionālās ētikas kodekss tikai detalizējot zvērestā solīto. Attiecībā uz profesionālās ētikas saistību ar disciplināratbildību diskusijās iezīmējās uzsvars, ka profesionālās ētikas uzdevums ir sekmēt pareizu tiesnešu rīcību un tai ir preventīva nozīme, savukārt disciplināratbildība nodrošina, ka nepareizās lietas vairs netiks darītas, un tā ir reakcija uz izdarītu pārkāpumu. Disciplināratbildība bieži ir sekas kļūdām, kas pieļautas profesionālās ētikas normu piemērošanā.

Otrajā sesijā uzmanība tika pievērsta interesantu profesionālās ētikas gadījumu analīzei, kurus dalībvalstis bija minējušas savos ziņojumos. Latvijas Tiesnešu ētikas komisijas prakse bija izpelnījusies semināra organizatoru interesi saistībā ar tiesnešu aktivitātēm sociālajos tīklos. Lielākas diskusijas raisīja jautājumi par to, vai tiesneša objektivitāti ietekmē viņa reliģiskā piederība, vai tiesnesim var būt redzami tetovējumi, kā arī interešu sadursmes, ja tiesnesis vienlaikus ir arī universitātes mācībspēks. Tāpat diskutēti gadījumi, kad tiesnesis gūst lielus ienākumus ar komercdarbību vai saņēmis ievērojumu mantojumu. Tika uzsvērts, ka administratīvās tiesas vērtē un uzrauga sabiedrība, kas pamana un pauž savu attieksmi arī pret profesionālās ētikas ievērošanu.

Trešajā sesijā tika skartas problēmas ar jaunu Valsts padomes locekļu un Augstāko Administratīvo tiesu tiesnešu atlasi. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ne vien dzimuma, bet arī cita veida dažādību (piemēram, dažādu paaudžu, atšķirīgas profesionālās pieredzes, reģionu, sociālo grupu pārstāvība tiesās). Vairākās valstīs, ieviešot atklātus konkursus uz tiesnešu amatiem, samazinājies spēcīgu kandidātu pieteikumu skaits. Publicitāte attur profesionāļus no pieteikšanās un dalības konkursā. Tāpēc tika uzsvērta arī iespējamo labāko kandidātu apzināšanas un neformālas uzrunāšanas nozīme. Tiesnešu atlases komisijām un tiesu priekšsēdētājiem šajā ziņā esot jābūt proaktīviem.

Seminārā tika akcentēta Valsts padomes locekļu un Augstākās Administratīvās tiesas tiesnešu atlases un profesionālās ētikas nozīme valsts nākotnei un tiesiskuma nodrošināšanā. Valsts padomju un Augstāko Administratīvo tiesu autonomija un pašorganizēšanās stiprina tiesu spēju aizsargāt tiesiskas valsts principus sarežģītos laikos.