Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un Digitālais pakalpojumu akts

Ievads

Tiesību ekspertu grupas sanāksme bija organizēta diskusijas formā par Observatorijas iepriekš noteiktiem jautājumiem.

Pienākumrīkojumi

Diskusijas ievadā Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Klaudija Martinesa Feliksa (Claudia Martinez Felix) iepazīstina ar Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (turpmāk – Piemērošanas direktīva) jaunākā pētījuma galveno fokusu un tematiem turpmākajām diskusijām. Viņa norādīja, ka Piemērošanas direktīva ir būtisks horizontāls normatīvais regulējums intelektuālā īpašuma pārkāpumu apkarošanai, tomēr pastāv daudz jautājumu par to, vai ir nepieciešama tā reforma. Tiesību ekspertu grupas sanāksme ir iespēja saņemt atsauksmes un pieredzi par to, kuri Piemērošanas direktīvas elementi būtu jāpilnveido. Dažas problēmas jau ir identificētas un tiek risinātas. Pirmajā sākotnējā novērtējumā 2024.gada martā jau notika diskusija par pasākumiem, lai uzlabotu cīņu pret viltojumiem un uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu.

Ir daudz pētījumu par dinamiskajiem bloķēšanas pienākumrīkojumiem (dynamic blocking injunctions) un autortiesībām, taču maz ir izdarīts attiecībā uz to piemērošanu citiem intelektuālā īpašuma tiesību veidiem. 2017.gada vadlīnijās daži no šiem jautājumiem jau tika aplūkoti, taču parādās jauni izaicinājumi, īpaši jauno tehnoloģiju kontekstā. Nodrošināt vienotu pieeju dalībvalstu tiesās būtu prioritāte pat minimālas harmonizācijas Direktīvas gadījumā.

Tāpat ir būtiski, lai samērīguma princips būtu skaidri nostiprināts un tiesās piemērots saskaņotā veidā, ne tikai attiecībā uz patentiem. Ir jānosaka, kur vajadzīga papildu vadlīniju vai pētījumu izstrāde, lai nodrošinātu samērīguma principa pareizu piemērošanu.

EK pārstāve Mette Viufa Korholma (Mette Wiuff Korsholm) sniedza īsu pārskatu par trim tēmām no iepriekšminētā pētījuma, kas tika veikts, balstoties uz judikatūru, ekspertu paneļiem un diskusijām. Secinājumi ir provizoriski.

Balstoties uz provizoriskajiem secinājumiem, dalībvalstu tiesas samērīguma principu piemēro neviendabīgi. Dažas tiesas to piemēro, attīstot tā izpratni īpaši intelektuālā īpašuma tiesību jomā, savukārt citas paļaujas uz vispārējo izpratni, kā rezultātā rodas atšķirīga tiesu prakse. Tiesas parasti samēro pārkāpuma smagumu un kaitējumu, ko cietis tiesību īpašnieks, ar ietekmi uz atbildētājiem un alternatīvu pasākumu pieejamību. Citus apsvērumus, piemēram, sabiedrības intereses, prasītāja statusu un ietekmi uz inovācijām, tiesas ņem vērā retāk. Dalībvalstis ir izteikušas bažas par pienākumrīkojumu piemērošanu patentu lietās, kurās tiesas pat neapsver samērīgumu.

Pamatojoties uz judikatūras pārskatu, samērīguma principa piemērošanu var uzlabot, veicot šādus pasākumus:

• izstrādāt skaidras metodes un vadlīnijas, tādējādi harmonizējot tiesu novērtējumus (līdzīgi praksei komercnoslēpumu aizsardzības jomā);
• ieviest gadījumu individuālu novērtēšanu (priekšlikums no dalībvalstīm, kas atbalsta elastīgu pieeju);
• organizēt apmācības un zināšanu apmaiņas sesijas tiesnešiem;
• izmantot Vienoto patentu tiesu, kas varētu izveidot harmonizētu pieeju samērīguma principa piemērošanai.

Dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības dinamisko bloķēšanas pienākumrīkojumu piemērošanā. Lielākā daļa paļaujas uz vispārējiem intelektuālā īpašuma tiesību noteikumiem, un tikai dažās ir īpašs tiesiskais regulējums. Lielākā daļa dalībvalstu dinamiskā bloķēšanas pienākumrīkojuma piemērošanai izvirza priekšnosacījumu, ka jābūt lēmumam pēc būtības.

Lai gan attiecībā uz dinamisko bloķēšanas pienākumrīkojumu piemērošanu dalībvalstīs ir vērojama sadrumstalotība, kas ietekmē tiesību efektīvu aizsardzību, lielākā daļa ieinteresēto pušu neuzskata, ka būtu jāpārskata esošais regulējums, jo tas ir pietiekams pienākumrīkojumu piemērošanai. Tā vietā EK būtu jāskaidro esošie noteikumi un jānodrošina to konsekventa piemērošana.

Ieinteresētās puses iesaka izmantot administratīvo iestāžu izdotus pienākumrīkojumus tiesvedības vietā.

EK pārstāve norādīja, ka nav vienotas prakses attiecībā uz informācijas apmaiņu un datu aizsardzību, jo nav konkrētu vadlīniju, kā piemērot šīs tiesības. Citas problēmas ietver zemas kvalitātes datus, informācijas trūkumu par pārkāpumu apmēru un nekonsekventu līdzsvara novērtējumu starp tiesībām uz informāciju un citām pamattiesībām. Pēdējais jautājums bieži tiek vērtēts individuāli katrā gadījumā, un nav vienota standarta attiecībā uz koplietotās informācijas veidu un apjomu. Ieinteresētās puses iesaka lielāku koordināciju un standartu izveidi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par pārkāpumiem. Turklāt ierosināts paplašināt Piemērošanas direktīvas 8.pantu, iekļaujot plašāku definīciju par to, kāda veida informāciju var pieprasīt. Citas ieteiktās darbības ietver vadlīniju izstrādi tiesām un ārpustiesas informācijas apmaiņas procesu piemērošanu, lai veicinātu efektīvāku informācijas apmaiņu.

Tiesību eksperti diskutēja par to, vai Piemērošanas direktīva ir pietiekami elastīga un ir piemērota arī tādiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas nav acīmredzami prettiesiski (it īpaši tādiem, kur nav runa par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu).

Attiecībā uz samērīguma principa vienotu piemērošanu tiesu praksē viens no Tiesību ekspertu grupas dalībniekiem norādīja, ka nebūtu atbalstāma tiesnešiem paredzētu vadlīniju izstrāde, jo tā varētu nonākt pretrunā ar tiesnešu neatkarības principu. Savukārt dāņu eksperts norādīja, ka šobrīd Dānijā krimināllietās veidojas tiesu prakse, kur tiesas nosaka pārmērīgi zemus sodus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, jo neizprot ar šiem nodarījumiem radītā kaitējuma smagumu. Vairāki eksperti norādīja uz dažādām pieejām dalībvalstīs attiecībā uz informācijas ieguvi par pārkāpumu un tās ņemšanu vērā samērīguma principa piemērošanā. Sanāksmes vadītājs Plamens Ivanovs (Plamen Ivanov) rezumēja, ka lielākoties tiek atbalstīta lielāka harmonizācija.

Apspriežot, kādi tiesiski vai tehniski šķēršļi kavē dinamisko pienākumrīkojumu piemērošanu ES dalībvalstīs, vairāki eksperti norādīja, ka to piemērošanu apgrūtina tiesnešu nepietiekamās tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas šo līdzekļu pareizai piemērošanai. Viens no ekspertiem norādīja, ka jautājums nav par tiesnešu izglītošanu tehniskajos jautājumos, bet gan par tiesnešu un tehnisko ekspertu sadarbību. Šīs diskusijas ietvaros Rihards Gulbis informēja, ka Latvijā apsver izdarīt grozījumus Civilprocesa likumā, lai tiesneši varētu noskaidrot nepieciešamos tehniskos jautājumus, pēc savas iniciatīvas pieaicinot lietā attiecīgu lietpratēju un uzdodot tam lietas izspriešanai nozīmīgos tehniskos jautājumus. Šāda mehānisma nepieciešamība pastāv ne vien intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos, bet arī citās civillietās. Tāpat sniegta informācija par plānotajiem grozījumiem Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka pienākumrīkojumu tīmekļvietnes bloķēšanai saistībā ar tajā veiktajiem autortiesību pārkāpumiem varēs izdot Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), proti, administratīvā procesa ietvaros (PIEZĪME: šobrīd attiecīgi grozījumi jau ir pieņemti un 11. janvārī stājās spēkā).

Digitālo pakalpojumu akts

Sanāksmes turpinājumā EK pārstāve Irene Roša Laguna (Irene Roche Laguna) sniedza prezentāciju par Digitālo pakalpojumu aktu (DSA).

EK saskaņā ar DSA ir piešķirtas tiešas izpildes pilnvaras attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Tas neattiecas tikai uz intelektuālo īpašumu, bet arī uz visu nelikumīgo saturu, ko mitina vai pārraida tiešsaistes starpniekpakalpojumu sniedzēji.

Pašlaik ir 25 ļoti lielas tiešsaistes platformas (VLOPS) un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas (VLOSEs). Ir uzsāktas astoņas izmeklēšanas. X platformas izmeklēšana ir pārgājusi uz provizorisko secinājumu posmu (tiesības tikt uzklausītam vēstulē saskaņā ar konkurences tiesībām). Ja X atbilde nebūs apmierinoša, EK varēs pāriet pie lēmuma par neatbilstību.

Attiecībā uz TikTok Lite, kas tika palaista Spānijā un Francijā, lieta tagad ir slēgta. Tā bija saistīta ar atkarību veicinošiem modeļiem, kas balstīti uz atlīdzību, piemēram, Amazon dāvanu kartēm – jo vairāk satura tika patērēts un ar to mijiedarbots, jo vairāk atlīdzību tika iegūts. TikTok noņēma lietotni un neplāno to atkārtoti palaist.

EK ir nosūtījusi daudzus informācijas pieprasījumus saistībā ar vēlēšanām. Ļoti lielajām tiešsaistes platformām (VLOPs) nav pienākuma atbildēt, taču jebkurai atbildei ir jābūt precīzai, pretējā gadījumā tās var tikt sodītas ar naudassodiem. EK ir tikusi iesūdzēta tiesā par pagaidu pasākumiem, taču visās lietās par pagaidu pasākumiem ir uzvarējusi.

Norādītās vienības (designated entities) ietver Google Maps, Instagram (IG), Amazon, Shein un Temu.

DSA ir devis pozitīvus rezultātus attiecībām uz lietotājiem. Šie rezultāti ietver uzlabotus noteikumus un nosacījumus, ziņošanas mehānismus, lietotājdraudzīgumu un radījuši stimulus tiesas rīkojumu izpildei. Attiecībā uz pēdējo dažas tiesas izmanto DSA kā pamatojumu, lai pieprasītu tiešsaistes platformām sniegt atbildes un uzrādīt darbības, kas veiktas tiesas rīkojumu izpildei, draudot ar naudassodiem saskaņā ar DSA.

Interesantākā lieta ir pret AliExpress – tā saistīta ar slēptām saitēm, kas ved uz viltotiem produktiem vai viltotām zālēm. Ir arī citas lietas.

Attiecībā uz riska pārvaldības gada ciklu – uzņēmumi ir pabeiguši pirmo auditu, un tiem jāpublicē ziņojumi līdz 2024. gada beigām. Šiem ziņojumiem jāatbilst riskiem, ar kuriem saskaras tiesību īpašnieki, tiem jābūt precīziem.

EK ir vairāki rīki:

• publiski pieejamas datubāzes, lai veicinātu pārskatāmību;
• trauksmes cēlēju rīks – ļauj iesniegt anonīmus paziņojumus tiešsaistē;
• tiek izmantota lēmumu automatizācija paziņojumu un satura noņemšanas gadījumos.

Galvenais saturs, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma pārvaldības lēmumi, ir produkti. Lietotņu veikali tiek uzskatīti par tirdzniecības vietām. DSA aptver ekonomiskos darījumus.

Pēc sūdzības saņemšanas EK nosūtīja informācijas pieprasījumu Temu platformai.

DSA neregulē pienākumrīkojumus un nepiešķir pilnvaras izdot pienākumrīkojumus par satura noņemšanu vai informācijas sniegšanu (skat. preambulas 31.apsvērumu). Tas veicina minimālo harmonizācijas līmeni.

Pienākumrīkojumi parasti netiek izpildīti, ja pakalpojumu sniedzējs atrodas citā dalībvalstī, jo tiesa var nezināt, vai tai ir jurisdikcija izdot pārrobežu pienākumrīkojumus. DSA darbojas kā papildinājums – gadījumos, kad tiek nosūtīts pienākumrīkojums, ļoti lielām tiešsaistes platformām (VLOPs) ir pienākums atbildēt, jo to paredz DSA.

Tas sniedz pārliecību tiesām izdot pārrobežu pienākumrīkojumus. Tādējādi DSA kalpo kā instruments, kas atvieglo pārrobežu izpildi visizplatītākajiem pienākumrīkojumu veidiem.

Pienākumrīkojumiem jāietver minimālais saturs, tostarp:

• rīkojuma juridiskais pamats,
• teritoriālais tvērums,
• rīkojuma izdevējiestāde,
• satura (produkta) vienība, uz kuru rīkojums attiecas,
• pienākumrīkojuma pārsūdzības iespējas.

Ja tiesa nosūta pienākumrīkojumu un saņem atbildi, tai ir jāsazinās ar attiecīgās valsts digitālo pakalpojumu aģentūru. Tiek uzraudzīts rīkojumu skaits katrā dalībvalstī.

Ja DSA darbojas kā paredzēts, mēs zināsim, cik rīkojumu konkrēti uzņēmumi ir saņēmuši Eiropas Savienībā.

Tiesību ekspertu grupas dalībnieki apsprieda DSA piemērošanu, atzīstot, ka arvien šis regulējums tiek salīdzinoši maz izmantots. Pastāv arī atsevišķas neskaidrības, piemēram, vai DSA attiecas uz tādiem komunikācijas pakalpojumiem kā WhatsApp un Telegram. EK pārstāve norādīja, ka attiecas tik tālu, ciktāl attiecīgais pakalpojums atbilst digitālā pakalpojuma jēdzienam DSA izpratnē.

Diskusijas turpinājumā eksperti apsprieda arī jautājumus par autortiesību infrastruktūru ES un par Mākslīgā intelekta aktu un intelektuālo īpašumu, kā arī par EUIPO viltus rēķinu piesūtīšanu.

Sanāksmē gūtas noderīgas zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības aktualitātēm ES, kā arī par esošā normatīvā regulējuma piemērošanas izaicinājumiem. Iegūtās zināšanas ir noderīgas izmantošanai gan lietu izskatīšanā, gan likumdošanas darba grupās, gan arī īstenojot pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu apmācību.