Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) rīko Intelektuālā īpašuma tiesnešu forumu kopš 2018.gada, un tas ir kļuvis par ikgadēju konferenci, kas pulcē tiesnešus no visas pasaules. Forumā notika zināšanu un prakses apmaiņa un diskusijas starp dažādu pasaules valstu pieredzējušiem intelektuālā īpašuma tiesību lietu tiesnešiem. Darbs forumā bija sadalīts astoņās sesijās, katras sesijas ietvaros diskusiju vadot moderatoram ar vairākiem runātājiem. Senatore piedalījās ar priekšlasījumu „Civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi komercnoslēpuma pārkāpumu lietās: Eiropas Savienības un Latvijas perspektīva” sesijā par komercnoslēpumu un konfidenciālas informācijas aizsardzību.

Sesiju tēmas un tajās apspriestie galvenie jautājumi bija šādi.

Jaunās tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma lietu iztiesāšana. Ātri attīstošās jaunās tehnoloģijas, tādas kā mākslīgais intelekts, skar visas intelektuālā īpašuma tiesību nozares. Sesijā fokuss bija uz izgudrojumu, kuru radīšanā palīdzējis mākslīgais intelekts, patentspēju; ģeneratīvajām mākslīgā intelekta sistēmām un to trenēšanai izmantotajiem ar autortiesībām aizsargātajiem darbiem; intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanu nepārtraukti mainīgajā tehnoloģiskajā vidē.

Visinteresentākā bija Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Piektās Apelācijas padomes priekšsēdētājas Virdžīnijas Melgaras (Virginia Melgar) prezentācija par EUIPO Apelācijas padomju praksi lietās, kurās pieteicēji mēģina reģistrēt cilvēku sejas kā preču zīmes. EUIPO reģistratori mēdza atteikt šādu zīmju reģistrāciju, Apelācijas padomes pieļāva (piemēram, lieta „WEERGAVE VAN HET GEZICHT VAN EEN PERSOON”, No. R2173/2023-4), bet tuvākajā nākotnē šis jautājums par seju reģistrācijas pieļaujamību tiks izskatīts EUIPO Lielajā Apelāciju padomē.

Standartam būtiski patenti (standard essential patents – SEPs). Sesijā tika diskutēts par standartam būtiskiem patentiem, proti, par patentu, uz kuru licenci tā īpašnieks standartizācijas organizācijā ir apņēmies piešķirt trešajām personām ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem jeb t.s. FRAND („fair, reasonable and non-discriminatory”) noteikumiem. Tika pārrunāta tiesas loma šādu strīdu izskatīšanā; tas, vai FRAND ir līgumtiesību vai konkurences tiesību jautājums; kā noteikt FRAND atlīdzību un kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir piemērojami.

Konfidenciāla informācija un komercnoslēpumi. Šajā sesijā savā priekšlasījumā „Civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi komercnoslēpuma pārkāpumu lietās: Eiropas Savienības un Latvijas perspektīva” senatore iepazīstināja foruma dalībniekus ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādus Eiropas Savienībā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 8.jūnija direktīva 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī Latvijas tiesību normām šīs direktīvas transponēšanai – Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, Civilprocesa likuma 30.8 nodaļu „Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu” un Civilprocesa likuma pantiem komercnoslēpuma aizsardzībai visu kategoriju civillietās.

Sesijā vēl piedalījās tiesneši no Īrijas, Singapūras, Dienvidāfrikas un Ķīnas, kuri pastāstīja par komercnoslēpuma aizsardzības normatīvo regulējumu un interesantām lietām savās valstīs.

Preču zīmju spēks: preču zīmes ar vājiem elementiem un to aizsardzība. Sesijā tika diskutēts par preču zīmēm ar vāju atšķirtspēju vai ar elementiem, kas nevar piešķirt atšķirtspēju – problēmām, kas rodas ar šādu preču zīmju saglabāšanu spēkā un aizsardzību pret sajaukšanas iespēju. Dalībnieki arī apsprieda negodīgas konkurences iespējamību un pierādīšanas izaicinājumus šādās lietās.

Apskatot Eiropas tiesu prakses piemērus, tika runāts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā „Google LLC v EUIPO and EPay AD”, No T-78/23, un EUIPO Apelācijas padomju lēmumiem lietās „aqualy/AQUAGY”, No R 1668/2023-4, un „iFoodDS/efood”, No R 778/2023-2.

Autortiesību izņēmumi un ierobežojumi. Sesijā tika runāts par gadījumiem, kad autora darbu var izmantot bez autora piekrišanas un bez atlīdzības, un šīs situācijas dažādās jurisdikcijās atšķiras. Visinteresantākais bija Francijas tiesneša stāstījums par lietām „Société du Figaro v Société Twitter France and Société Twitter International Unlimited Company”, No RG 23/55581, un „L’Agence France-Presse v S.A.S Twitter France and Société Twitter International Unlimited Company”, No RG 23/56102. Polijas tiesnese pastāstīja par Varšavas Apelācijas tiesas lietu No VII AGa 776/23.

Jaunākā pieeja galīgajiem pienākumrīkojumiem. Sesijā tika apspriestas jaunākās tendences galīgo pienākumrīkojumu (final injunctions) piemērošanā: pienākumrīkojumu priekšmets, pamats un saturs; atbildētāju aizsardzības iespējas pret pienākumrīkojuma piemērošanu; proporcionalitāte un tiesnešu diskrecionārā vara pienākumrīkojumu piemērošanā, u.c.

Noteikumi par pierādījumiem intelektuālā īpašuma lietu iztiesāšanā. Šajā sesijā tika runāts par pierādījumu izmantošanas iespējām dažādās jurisdikcijās, tostarp ekspertu pieaicināšanu, elektroniskajiem pierādījumiem, pārkāpuma preču kontrolpirkumiem, aptauju izmantošanu preču zīmju lietās, pierādījumu nodrošināšanu un pierādījumu iegūšanu ārvalstīs.

Tiesu reforma: specializētas tiesas. Sesijā tika diskutēts par dažādām sistēmām dažādās pasaules valstīs, kā tiek nodrošināta augošā nepieciešamība pēc tiesām vai tiesnešiem, kas ir specializējušies tieši intelektuālā īpašuma tiesību lietu izskatīšanā.

Pārrobežu intelektuālā īpašuma lietu izskatīšana. Sesijā dalībnieki runāja par to, ka pieaugošās globalizācijas laikmetā intelektuālā īpašuma lietu izskatīšana nacionālā līmenī var „pārkāpt” valsts robežas un atstāt ietekmi uz situāciju citā valstī. Tāpat tika diskutēts par tādiem pārrobežu lietu iztiesāšanas izaicinājumiem kā pierādījumu iegūšana un nolēmumu izpilde.

Forumā uzstājās arī īpašā viesrunātāja – Eiropas Vienotās Patentu tiesas priekšsēdētāja vietniece, Otrā Apelācijas paneļa priekšsēdētāja Riana Kaldena (Rian Kalden), kura pastāstīja par Vienoto Patentu tiesu un šīs tiesas pirmo darbības gadu.

WIPO Tiesnešu institūta direktore Un-Džo Mina (Eun-Joo Min) pastāstīja par jaunumiem WIPO darbā ar tiesnešiem un viņu kapacitātes celšanā. Viņa mudināja valstis aktīvāk piedalīties WIPO izveidotās WIPO Lex datubāzes papildināšanā, kas piedāvā brīvu pieeju informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām dažādu valstu jurisdikcijās, tostarp normatīvajiem aktiem un atlasītai judikatūrai. WIPO Lex datubāze atrodama: https://www.wipo.int/wipolex/en/index.html, un tajā kopš pagājušā gada svarīgākos nolēmumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā publisko arī Latvija.

Plašāka informācija par forumu un tā sesijām, tostarp tēmām, runātājiem un saitēm uz sesijās aplūkotajiem nolēmumiem, pieejams.

Tiesnešu konsultatīvās padomes sēde

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija ir iecēlusi senatori Zani Pētersoni par Tiesnešu konsultatīvās padomes (WIPO Advisory Board of Judges) locekli 2023.–2024.gadam, kas, ņemot vērā nelielo tiesnešu skaitu šajā padomē, ir ievērojams panākums Latvijai. 11.oktobrī padomes sēdē apspriesta WIPO Tiesnešu institūta darbības stratēģija, tiesnešu foruma attīstība un iespējamie uzlabojumi, kā arī tēmas 2024.gada forumam.

Dalība WIPO Tiesnešu konsultatīvās padomes darbā ir ne tikai liels pagodinājums Latvijai, bet arī iespēja uzzināt jaunāko informāciju par WIPO darbu tiesnešu izglītošanas un kapacitātes celšanas jomā, atbalstīt Latvijas tiesnešiem noderīgu tālākizglītības koncepciju un veidot ikgadējā pasaules tiesnešu foruma programmu nākamajiem gadiem.