Augstākās tiesas | Senāta darbības stratēģija 2026.–2029. gadam

Stratēģija 2026.–2029. gadam nosaka Augstākās tiesas darbības virzienus un prioritātes, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu tiesas darbu, attīstītu judikatūru, stiprinātu atklātību un sadarbību ar sabiedrību.

Misija, vīzija, vērtības

MISIJA – Tiesiskuma īstenošana, veidojot vienotu un stabilu tiesību piemērošanas praksi.

VĪZIJA – Senāts – tiesiskuma garants un juridiskās domas attīstītājs Latvijā.

VĒRTĪBAS – Taisnīgums. Neatkarība. Profesionalitāte un kvalitāte. Sabiedrība un cilvēks

Prioritārie darbības virzieni

1. Vienveidīgas un stabilas tiesu prakses veicināšana un judikatūras veidošana
Mērķis: nodrošināt tiesību normu vienotu un konsekventu piemērošanu, stiprinot tiesiskuma principu un tiesu prakses prognozējamību.

Galvenās rīcības:

• Senāta prakses pieejamības paplašināšana;
• senatoru diskusiju veicināšana, veidojot vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanas praksi;
• departamentu sadarbība tiesību jautājumu izpētē un risināšanā;
• dialogs ar apelācijas instances un pirmās instances tiesām, Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Plānotais rezultāts:

• judikatūras nolēmumu arhīvs papildināts ar departamentu senatoru kopsapulču lēmumiem, departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumiem pakļautības jautājumos, Disciplinārtiesas lēmumiem;
• pilnveidoti Senāta departamentu judikatūras nolēmumu klasifikatori;
• katru gadu vismaz 10% no Senāta nolēmumiem sistematizēti judikatūras nolēmumu arhīvā;
• katru gadu sagatavoti vismaz seši Senāta tiesu prakses vai atziņu apkopojumi;
• izveidots iekšējās diskusijas formāts, kurā regulāri vismaz divas reizes gadā notiek diskusijas;
• katru gadu notiek vismaz trīs reģionāli vai tematiski sadarbības pasākumi (semināri, konferences, konsultācijas);
• katru gadu Senātā piedāvāta stažēšanās iespēja sešiem tiesnešiem.

2. Efektīva un taisnīga kasācijas procesa nodrošināšana
Mērķis: veicināt lietu izskatīšanas kvalitāti un procesa efektivitāti, ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu un lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Galvenās rīcības:

• definēt un ieviest vienotus darba principus visos departamentos, ievērojot konkrētā tiesvedības procesa specifiku;
• ieviest un uzturēt vienotu lietu izskatīšanas termiņu kontroles sistēmu;
• veidot lietu izskatīšanas sastāvus un lietu sadali, maksimāli izmantojot specializācijas priekšrocības;
• veicināt senatoru palīgu un padomnieku specializāciju;
• regulāri analizēt kasācijas procesa efektivitāti, apspriest un izvērtēt statistikas rādītājus, kā arī ieviest uzlabojumus, balstoties uz iegūtajiem datu analīzes rezultātiem;
• pārskatīt un aktualizēt Senāta nolēmumu sagatavošanas kārtību;
• analizēt kasācijas sūdzību sagatavošanas vadlīniju izmantošanu praksē, kā arī popularizēt vadlīnijas tiesu sistēmā un sabiedrībā;
• sadarbībā ar Tieslietu akadēmiju izstrādāt senatoru un darbinieku ilgtermiņa profesionālās pilnveides programmu, iekļaujot jaunas kompetences;
• analizēt tiesu sistēmai piederīgo personu lomu kasācijas tiesvedības procesā un izstrādāt priekšlikumus tā uzlabošanai.

Plānotais rezultāts:

• vidējais lietas izskatīšanas ilgums nepārsniedz: 15 mēnešus Administratīvo lietu departamentā; 12 mēnešus Civillietu departamentā; 6 mēnešus Krimināllietu departamentā;
• departamentos ieviesta un funkcionē termiņu uzskaites sistēma, kas nodrošina efektīvu darba plānošanu, ar mērķi 90% lietu izskatīt noteiktajā termiņā;
• lietu, kuru izskatīšanas termiņš pārsniedz 12 mēnešus, īpatsvars no kopējā neizskatīto lietu skaita ir mazāks par 5%;
• pārskatīta un aktualizēta Senāta nolēmumu sagatavošanas kārtība un kasācijas sūdzības sagatavošanas vadlīnijas;
• izstrādāti un īstenoti vismaz četri jauni mācību moduļi senatoriem un Augstākās tiesas darbiniekiem par aktuālām kompetencēm (vadības prasmes, mākslīgais intelekts, datu analīze, datu drošība).

3. Iekšējo procesu un resursu efektivitātes paaugstināšana
Mērķis: pilnveidot darba organizāciju, izmantojot mūsdienīgu pārvaldības pieeju un tehnoloģiskos risinājumus.

Galvenās rīcības:

• attīstīt cilvēkresursu politiku, veicinot profesionālo izaugsmi un motivāciju (vadītāja loma, kompetenču ietvars, mentoringa programma);
• uzturēt efektīvu tehnoloģisko risinājumu izmatošanu, kā arī apzināt, izvērtēt un ieviest jaunus risinājumus, tai skaitā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, nodrošinot to drošu un kvalitatīvu izmantošanu;
• nodrošināt informācijas un tehnoloģisko resursu drošību ar normatīvajam regulējumam atbilstošu kiberdrošības pārvaldību;
• izveidot un uzturēt iekšējo digitālo zināšanu (pieredzes) apmaiņas platformu, nodrošinot labās prakses piemēru, metodikas un diskusijas pieejamību;
• izstrādāt skaidrus lomu un procesu aprakstus par senatora palīga un padomnieka, kā arī Kancelejas un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbinieka lomu katrā tiesvedības procesa posmā – no lietas saņemšanas tiesā līdz nolēmuma izstrādei, pēcpārbaudei un publicēšanai.

Plānotais rezultāts:

• personāla mainības koeficients nepārsniedz 15%, darbinieku apmierinātība ar darba vidi un vadības procesiem pārsniedz 75%;
• Augstākās tiesas izveidots mākslīgā intelekta rīks palīdz digitālajā zināšanu apmaiņas platformā atrast izpētei vajadzīgos nolēmumus un citus datubāzē esošos materiālus, nodrošinot vismaz 30% laika samazinājumu tipisku izpētes uzdevumu veikšanā;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu drošība, integritāte un pieejamība;
• digitāla zināšanu apmaiņas platforma (ar vismaz 100 resursiem un aktīvu lietojumu) nodrošina senatoru un darbinieku piekļuvi labās prakses piemēriem, metodiskajiem materiāliem un diskusiju telpai par profesionāliem jautājumiem;
• izstrādātas un ieviestas metodiskās vadlīnijas par senatoru palīgu un padomnieku lomu sadalījumu tiesvedības posmos.

4. Sadarbība, dialogs un sabiedrības uzticēšanās stiprināšana
Mērķis: veicināt sabiedrības izpratni par tiesu varas nozīmi un stiprināt uzticēšanos Augstākajai tiesai.

Galvenās rīcības:

• veicināt dialogu un sadarbību ar konstitucionālajiem orgāniem tiesiskuma īstenošanā;
• veicināt dialogu un sadarbību ar augstskolu juridiskajām fakultātēm;
• sadarboties ar Tieslietu ministriju normatīvo aktu izstrādes darba grupu norises pilnveidošanā;
• organizēt atvērtu un proaktīvu Augstākās tiesas komunikāciju;
• organizēt sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus, īpaši jauniešiem;
• iesaistīties starptautiskos projektos un pieredzes apmaiņā ar citu valstu augstākajām tiesām.

Plānotais rezultāts:

• katru gadu notiek darba tikšanās vai diskusijas ar konstitucionālajiem orgāniem;
• nodrošināta mērķtiecīga un koordinēta Augstākās tiesas iesaiste normatīvo aktu izstrādē;
• sabiedrības uzticēšanās līmenis Augstākajai tiesai sasniedz 60% (pētījumu, aptauju dati);
• katru gadu organizēti vismaz trīs sabiedrības izglītošanas pasākumi;
• regulāra komunikācija ar medijiem – preses relīzes par vismaz 10% izskatīto lietu gadā;
• divas reizes gadā izdots „Augstākās Tiesas Biļetens”;
• katru gadu notiek vismaz viens starptautisks  pieredzes apmaiņas pasākums.