Kā mūsdienās uzlabot likuma varu un pieejamību tiesām: karaļa Sedžonga mantojums

Ievads

Sedžongas Starptautiskā tiesnešu konference pulcēja Augstāko tiesu priekšsēdētājus, tiesnešus, tiesību zinātniekus, citus juristus, tiesību un tehnoloģiju ekspertus no Āzijas, Austrālijas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Eiropas. Konferencē piedalījās arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvis.

Konference un īpaši tās ievadsesija bija veltīta Korejas Čosonas (Joseon) dinastijas karaļa Sedžonga (King Sejong; 1397–1450) mantojumam, tostarp viņa nozīmīgajai lomai taisnīguma un likuma varas izpratnē un attīstībā. Karalis Sedžongs tiek uzskatīts par korejiešu alfabēta radītāju, kas sekmēja korejiešu nācijas attīstību. Karalis Sedžongs deva ievērojamu ieguldījumu zinātnes, tehnoloģiju, lauksaimniecības un tiesību attīstībā. Viņš veltīja lielas pūles, lai zināšanas padarītu pieejamas visai tautai un lai tiesas spriešana un spriedumu izpilde būtu cilvēciska un taisnīga. 

Paturot prātā karaļa Sedžonga mantojumu cilvēciskas un taisnīgas likuma varas attīstībā, konferencē tika diskutēts par veidiem, kā mūsdienās uzlabot likuma varu (rule of law) un pieejamību tiesām. Konferences galvenie temati tika apskatīti četrās sesijās.

Likuma vara: ceļā uz ilgtspējīgu tiesiskumu

Sesiju vadīja bijušais Korejas tiesnesis un ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai  viceprezidents Ogons Kvons (O-Gon Kwon). Sesiju ar runu atklāja Starptautiskās Krimināltiesas prezidente Tomoko Akane (Tomoko Akane), apskatot likuma varu un starptautisko tiesību pamatnormu īstenošanu no Starptautiskās Krimināltiesas tiesneša perspektīvas. Itālijas Augstākās Kasācijas tiesas ģenerālsekretārs un Pirmā krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Stefano Mogīni (Stefano Mogini) runāja par ilgtspējīgu tiesiskumu, tiesnešu neatkarību un atbildību Itālijā. Austrālijas Jaundienvidvelsas Augstākās Apelācijas tiesas priekšsēdētāja Džūlija Varda (Julie Ward) apskatīja mākslīgā intelekta radītos draudus likuma varas nodrošināšanai.

Senatore Zane Pētersone kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas pārstāve šajā sesijā bija aicināta uzstāties ar runu „Kasācijas instances tiesas loma likuma varas nodrošināšanā”. Klausītāji tika iepazīstināti ar fundamentālajām vērtībām, kas ir Eiropas Savienības pamatā: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, likuma vara un cilvēktiesības. Tika atklāti tie likuma varas principi jeb aspekti, kuru nodrošināšanā tieši tiesai un jo īpaši Augstākajai tiesai ir nozīmīga loma: tiesiskā noteiktība; cilvēku tiesības uz neatkarīgas tiesas efektīvu aizsardzību ar pārsūdzības iespējām un pamattiesību ievērošanu; vienlīdzība likuma priekšā. Šie jautājumi tika analizēti trīs līmeņos: 1) Augstākās tiesas kā nacionālās augstākās tiesu instances loma, funkcijas un praktiskā rīcība iepriekšminēto likuma varas aspektu nodrošināšanā; 2) dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu; 3) dialogs ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Otro sesiju vadīja Austrālijas Jaundienvidvelsas Apelācijas tiesas priekšsēdētājs Endrū Bells (Andrew Bell). Ar prezentāciju uzstājās Japānas Augstākās tiesas tiesnesis Rjosuke Jasunami (Ryosuke Yasunami), apskatot Japānas tiesu sistēmu, tiesu iniciatīvu vienādu tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšanā un tiesu digitālo attīstību. Starptautiskās Krimināltiesas bijušais tiesnesis Čangho Čungs (Chang-ho Chung) piedāvāja redzējumu par to, ko tiesneši ir darījuši un ko tiem būtu jādara taisnīga atlīdzinājuma nodrošināšanā Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtu noziegumu upuriem. Interesanta bija Nīderlandes Apelācijas tiesas tiesneša Niko Tauna (Nico Tuijn) prezentācija par Nīderlandes pilotprojektiem civillietās un krimināllietās, kas ir virzīti uz tiesu lielāku sadarbību ar cilvēkiem, sarunu un mediācijas veicināšanu, uzsvaru uz ar brīvības atņemšanu nesaistītiem kriminālsodiem, sadarbību ar sociālajiem darbiniekiem un probācijas dienestu. Sesijas noslēgumā OECD pārstāve Tatjana Teplova (Tatyana Teplova) runāja par vairākiem aspektiem vienlīdzīgas pieejas tiesai nodrošināšanā, tostarp prezentēja OECD pētījumu datus, ka neatrisināti juridiski strīdi sabiedrībai maksā 0,5 līdz 3 procentus no iekšzemes kopprodukta un ka lielākajā daļā pētījuma valstu (tostarp Latvijā) no visām trim valsts varām tieši tiesu varai ir vislielākā sabiedrības uzticība.

Tiesiskums mākslīgā intelekta laikmetā: kad tiesības sastopas ar tehnoloģijām

Sesiju vadīja Singapūras Augstākās tiesas priekšsēdētājs Sandarišs Menons (Sundaresh Menon), kurš arī pats uzstājās ar runu par tehnoloģiju lomu tiesu sistēmās, akcentējot jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespējas, lai mazinātu pasaulē pastāvošo problēmu ar pieeju tiesai, jo īpaši praktiskas palīdzības sniegšanā personām, kuras nevar atļauties juristu savu interešu pārstāvībai. Filipīnu Augstākās tiesas tiesnesis Hosē Midass Paskāls Markess (Jose Midas Pascual Marquez) apskatīja tiesu un tehnoloģiju mijiedarbību un mākslīgā intelekta izmantošanas riskus, piemēram, ka mākslīgajam intelektam trūkst atbildības sajūtas, sadarbība ar to ir bezpersoniska un necaurspīdīga, pastāv kļūdas datu ievadē, kas var novest pie automatizēta netaisnīguma. Tomēr nevar noliegt arī ieguvumus. Tādēļ tiesām būs jābūt nākotnes arhitektēm, stingri apzinoties, ka mākslīgais intelekts atbalsta, bet neaizstāj, un galvenais joprojām paliek cilvēka spriedums. Korejas Augstākās tiesas tiesnese Sukjona Li (Sook Yeon Lee) prezentēja paveikto un iesākto tehnoloģiju attīstības jomā Korejas tiesās, tostarp pastāstīja par Tiesu mākslīgā intelekta komiteju, kurā ir četri tehnoloģiju speciālisti un trīs tiesību un sociālo lietu eksperti, kā arī komitejai ir 17 tiesnešu atbalsts, kuri pēta tiesu un tehnoloģiju tendences pasaulē. Komitejas uzdevums ir vadīt mākslīgā intelekta ieviešanu tiesās, pārraudzīt aktuālos projektus un novērtēt sistēmas attīstību. Ķīnas Augstākās tautas tiesas tiesnesis Guisjans Liu (Guixiang Liu) iepazīstināja ar Ķīnas tiesu digitalizāciju, līdzīgi iepriekšējiem panelistiem uzsverot, ka mākslīgā intelekta funkcija ir palīdzēt tiesnešiem, nevis spriest tiesu viņu vietā. Interesanti bija dzirdēt arī vairākus tehnoloģiju jomas profesionāļus.

Galvenie šīs sesijas secinājumi ir tādi, ka Latvija ir aptuveni līdzīgā stāvoklī kā citas attīstītās valstis mākslīgā intelekta rīku ieviešanā un izmantošanā tiesās – tiek meklēti iespējamie mākslīgā intelekta rīku izmantošanas veidi, kas var uzlabot tiesas darbu, bet ir arī jādomā par šo rīku atbildīgu izmantošanu gan tiesās, gan no advokātu un citu tiesas klientu puses. Nevar gaidīt, ka mākslīgais intelekts sniegs perfektas atbildes, un tam nav tādu īpašību kā atbildības sajūta un empātija. Viens no būtiskākajiem mākslīgā intelekta izmantošanas riskiem ir tāds, ka pārmērīga paļaušanās uz mākslīgo intelektu notrulina cilvēka spriestspēju, kas noved gan pie profesionāļu kvalifikācijas zaudēšanas, gan nepareiziem un netaisnīgiem risinājumiem. Mākslīgais intelekts drīkst būt tikai atbalsta rīks tiesnešiem (informācijas atlase, tulkojumi, pētījumi, kopsavilkumi u. tml.), bet tas nedrīkst kļūt par tiesas spriedēju – šai funkcijai ir jābūt tikai cilvēku kompetencē. Tika arī diskutēts par iespējamām sankcijām gadījumos, kad advokāti un citi tiesas klienti nepārbauda mākslīgā intelekta radītā satura pareizību un iesniedz tiesai dokumentus ar mākslīgā intelekta pieļautām kļūdām un halucinācijām, kas ir pilnīgi nepieļaujama rīcība; tā ievērojami apgrūtina tiesas darbu un apdraud klientu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesu loma tehnoloģiju un inovāciju nodrošināšanā, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzībā

Sesiju vadīja bijušais Korejas Augstākās tiesas tiesnesis Teaks Ro (Tae-ak Rho). Vislielāko klausītāju interesi šajā sesijā raisīja Eiropas Vienotās patentu tiesas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja Klausa Grabinska (Klaus Grabinski) stāstījums par šīs tiesas izveidi, uzbūvi un darbību. Vēl šajā sesijā runāja ASV Devītā apgabala Apelācijas tiesas tiesnese Žaklīna Ngujena (Jacqueline Nguyen), Pekinas Intelektuālā īpašuma tiesas priekšsēdētāja vietniece Jušui Sona (Yushui Song), Japānas Intelektuālā īpašuma Augstās tiesas bijusī priekšsēdētāja Makiko Takabe (Makiko Takabe) un Korejas Intelektuālā īpašuma Augstās tiesas priekšsēdētājs Kjuhjuns Hans (Kyu Hyun Han), iepazīstinot ar savu tiesu iniciatīvām intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā.

Konferencē aplūkotie temati ir aktuāli arī Latvijas Augstākajai tiesai, jo īpaši šobrīd, kad tiek meklēti risinājumi tiesas darbam noderīgu mākslīgā intelekta rīku radīšanai un izmantošanai. Dalība konferencē deva iespēju padziļināt izpratni par dažādiem risinājumiem likuma varas un pieejas tiesai nodrošināšanā un veicināšanā un intelektuālā īpašuma tiesību lietu izskatīšanā, kā arī izprast ieguvumus un riskus jauno tehnoloģiju izmantošanā, ar kuriem Augstākajai tiesai jāstrādā gan šobrīd, gan turpmāk.

Dalība konferencē arī turpināja Latvijas Republikas Augstākās tiesas un Korejas Republikas Augstākās tiesas jau agrāk uzsākto dialogu un stiprināja pamatu potenciālajai pieredzes apmaiņai un sadarbībai nākotnē.