Par Senāta Krimināllietu departamenta darbu 2025.gadā

SENĀTA KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita POĻAKOVA (līdz 20.04.), Aivars UMINSKIS (no 21.04.)
Krimināllietu departamenta senatori 2025. gadā: Ivars BIČKOVIČS (līdz 30.09.), Aija BRANTA, Irīna JANSONE, Sandra KAIJA, Māris LEJA (no 10.06.), Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA, Jānis ROZENBERGS (no 01.12.), Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE

Pagājušajā gadā uzņēmos Senāta Krimināllietu departamenta vadību ar mērķi turpināt jau iesākto departamenta darba optimizēšanu, lai sekmētu lietu ātrāku izskatīšanu, saglabājot darba kvalitāti.

Statistikas pārskats

2025. gadā Krimināllietu departamentā saņemtas 450 lietas, savukārt izskatītas 431 lietas. Katrs senators vidēji izskatījis 51 lietu. Kopumā departamentā izskatīto lietu koeficients ir 96%, kas nozīmē, ka ir nedaudz palielinājies atlikumā esošo lietu skaits, proti, 2025. gada sākumā bija neizskatīta 171 lieta, bet gada beigās – 190 lietas, tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atlikums palielinājies par 19 lietām.

Neizskatīto lietu skaitā ir 11 iepriekšējā – 2024. – gadā saņemtās lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš ir 4,7 mēneši. Jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemts vidēji 2,9 mēnešos, bet kasācijas kārtībā lietas izskatītas vidēji 11,6 mēnešos. Tādējādi kopumā esam ievērojuši Tieslietu padomes rekomendētos lietu izskatīšanas termiņus.

Atskatoties uz pēdējiem trīs gadiem (2023.–2025.), kopumā Krimināllietu departamentā saņemto un izskatīto lietu skaits samazinājies.

Protams, izskatīto lietu skaits, atlikums un izskatīšanas vidējais termiņš ir kritēriji, kas raksturo darba efektivitāti departamentā. Tāpēc vēlos izteikties par izaicinājumiem, kas ietekmējuši 2025. gada departamenta sniegumu.

Pagājušā gadā Krimināllietu departamentā bija ievērojamas pārmaiņas. 2024. gada nogalē izdienas pensijā devās senators Artūrs Freibergs, bet 2025. gada oktobrī – senators Ivars Bičkovičs. Vakanto amata vietu aizpildīšanai bija nepieciešami vairāki mēneši. Jūnijā darbu uzsāka senators Māris Leja, savukārt decembrī – senators Jānis Rozenbergs. Darba gaitas departamentā uzsāka arī divas tiesnešu palīdzes un viens padomnieks. Tādējādi gandrīz visu gadu departaments strādāja nepilnā sastāvā. Jāņem vērā, ka jaunajiem kolēģiem nepieciešams laiks, lai apgūtu departamenta iekšējos procesus un iekļautos darba ritmā. Šā mērķa sasniegšanai senatore Inguna Radzeviča kļuva par senatora Māra Lejas mentori un senatore Anita Poļakova – par senatora Jāņa Rozenberga mentori. Savukārt jauno tiesneša palīgu un padomnieka mentorēšanu uzņēmās tiesnešu palīdzes Egija Bērziņa un Tatjana Danmarka un padomnieks Ivars Čivčišs.

Lietu izskatīšanas termiņus ietekmēja arī departamenta lietvedībā esošās komplicētās un apjomīgās lietas, kuru izskatīšanā tika iesaistīti nozīmīgi departamenta resursi, līdz ar to būtiski ietekmējot pārējo – šīm lietām nepiesaistīto – senatoru noslodzi.

Viena no tām ir tā dēvētā Lemberga un citu apsūdzēto lieta, kuras apjomu raksturo 349 sējumos (250 lapas katrā) apkopotie lietas materiāli. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Kasācijas kārtībā iesniegtais prokurora protests un 15 sūdzības kopumā ir uz 1021 lapas. Līdz ar to tikai lietas faktisko apstākļu apzināšana un kasācijas sūdzībās un protestā ietverto juridiski nozīmīgo argumentu nošķiršana no citiem, to apkopošana un izpētīšana jau vien aizņēma ievērojamu laiku. Lietā tika konstatēti vairāk nekā desmit pētāmie tiesību jautājumi, un pašlaik noris aktīva lēmuma rakstīšana, sniedzot atbildes uz kasācijas sūdzību un protesta argumentiem.

Vienlaikus iepriekšējā gadā turpinājām darbu ar vienu no tā dēvētajām digitālajām lietām. Lai arī lietas apjomu raksturojošie fakti minēti jau iepriekšējā – 2024. gada – Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja ziņojumā, atgādināšu, ka lietā ir 9 apsūdzētie un lietas materiāli ir apkopoti 41 sējumā. Apelācijas instances tiesas nolēmums ir uz 222 lapām, savukārt iesniegtais kasācijas protests ar papildinājumiem kopumā izklāstīts uz 71 lapas. Lietas sarežģītību veido arī komplicēts un iepriekš Senātā neaplūkots tiesību jautājums – vai par viltus izpausmi atzīstamas tādas darbības, ar kurām persona panāca labvēlīga normatīvā akta pieņemšanu nolūkā nodrošināt konkrēta komersanta kā pakalpojumu sniedzēja izvēlēšanos pretendentu atlasē.

Minēto lietu ātrākai virzībai to sastāvā esošie senatori tika atslogoti, noņemot no citu lietu izskatīšanām un viņu lietvedībā esošās lietas nododot citiem – ar šīm lietām nesaistītiem – departamenta senatoriem. Savukārt tiesību jautājumu izpētei tika piesaistīti visi departamenta zinātniski analītiskie padomnieki. Tādējādi lielāko daļu no departamentā 2025. gadā saņemtajām lietām faktiski izskatīja pieci senatori, turklāt nesaņemot padomnieku atbalstu tiesību jautājumu pētīšanā. Šo lietu izskatīšana ir prioritāra, lai departaments iespējami ātrākā laikā atgrieztos ierastajā darba ritmā.

Citas departamenta darba aktualitātes

Pārskata periodā Krimināllietu departamenta senatori, padomnieki un tiesnešu palīgi piedalījušies ar tiesas spriešanu nesaistītās aktivitātēs – tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, Tieslietu padomes izveidotajās komisijās, Eiropas tieslietu organizācijās, tiesu sistēmai piederīgo personu eksāmenu komisijās u.c.

Pārstāvot Augstāko tiesu likumdošanas procesā, senatore Irīna Jansone ir iekļauta Kriminālprocesa likuma darba grupā, padomnieks Ivars Čivčišs – pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, bet padomniece Aleksandra Azeva – darba grupā par probācijas novērošanas soda efektīvu piemērošanu bērniem kriminālprocesā un Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgajā darba grupā.

Senatori un padomnieki piedalījušies ar nozari saistītās konferencēs, tajā skaitā uzstājoties par dažādiem tiesību jautājumiem, kā arī publicējuši rakstus. Tā, piemēram, Augstākās tiesas rīkotajā konferencē „Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā” senatore Anita Poļakova bija moderatore, bet senators Māris Leja uzstājās ar priekšlasījumu par tēmu „Krimināllietas materiālu pieejamības blakus efekti”. Senatore Sandra Kaija Eiropas centra ilgtspējīgai attīstībai un Kanādas Tehnoloģiju institūta 13. starptautiskajā konferencē „Vienota pamata veidošana ilgtspējīgai attīstībai: pētniecība, prakse un izglītība” uzstājās ar referātu „Ēku energoefektivitātes un tiesību uz mājokli tiesiskais regulējums: ilgtspējības un sociālā taisnīguma līdzsvarošana” un piedalījās Eiropas Tiesību akadēmijas ikgadējā konferencē par Eiropas Savienības krimināltiesībām. Padomniece Aleksandra Azeva piedalījās Eiropas krimināltiesību akadēmiskā tīkla konferencē „Nevainīguma prezumpcija: mūsdienu tendences un aktuālie izaicinājumi”, kā arī prokuratūras rīkotajā diskusijā „Ārpustiesas krimināltiesisko attiecību noregulēšana – vai efektīva un taisnīga?” un sabiedrības par atklātību „Delna” rīkotajā starptautiskajā konferencē „Vai aizsardzības nauda ir drošībā?”. Latvijas Universitātes žurnālā „Juridiskā zinātne” publicēts padomnieka Oskara Kulmaņa raksts par pierādījumu pieļaujamību Latvijas kriminālprocesā, Augstākās Tiesas Biļetenā – padomnieces Aleksandras Azevas raksts „Senāta prakse par atbildību pastiprinošiem apstākļiem (Krimināllikuma 48. pants)”. Savukārt senatore Sandra Kaija ar citiem autoriem kopīgi publicējusi vairākus rakstus ārvalstu zinātniskajās datubāzēs („Scopus”, „Web of Science”), turklāt bija monogrāfijas „Juridisko metožu mācība. Astoņi soļi tiesību normu piemērošanā” recenzente.

Informējot sabiedrību par krimināltiesību aktualitātēm, senatori un padomnieki arī lasījuši lekcijas un vadījuši seminārus Tieslietu akadēmijā un Tālākizglītības mācību centrā pilsoniskai sabiedrībai (iepriekš – Latvijas Tiesnešu mācību centrs). Senatore Anita Poļakova stāstīja jaunajiem tiesnešiem par nolēmumu krimināllietās sagatavošanas metodi, senators Māris Leja lasīja lekcijas par Krimināllikuma Vispārīgās daļas jautājumiem, tajā skaitā par būtisku kaitējumu, kā arī par kvalitatīva tiesas sprieduma sagatavošanu un juridisko metodoloģiju. Savukārt padomniece Aleksandra Azeva advokātiem lasīja lekciju „Kasācijas sūdzības sastādīšana (argumentācijas problemātika)”, bet padomnieks Oskars Kulmanis – tiesnešiem par tēmu „Krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 218. pantā”.

Pirmajā pusgadā Krimināllietu departamentā stažējās Zemgales apgabaltiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa.

Pārskata gadā aktīvi iesaistījāmies arī topošo juristu apmācībā. Senatori Sandra Kaija un Aivars Uminskis lasa lekcijas Rīgas Stradiņa Universitātē, senatori Māris Leja un Jānis Rozenbergs, kā arī padomnieki Evija Vīnkalna un Oskars Kulmanis – Latvijas Universitātē, bet padomnieks Ivars Čivčišs – Alberta koledžā. Senatori Ivars Bičkovičs, Irīna Jansone, Sandra Kaija, Anita Poļakova, Aija Branta un Inese Laura Zemīte vadīja praksi krimināltiesībās sešiem Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem. Senators Aivars Uminskis kopā ar padomniekiem Eviju Vīnkalnu un Oskaru Kulmani arī tiesāja profesora Paula Minca tiesas procesa izspēli krimināltiesībās. Vadot praksi krimināltiesībās un piedaloties profesora Paula Minca tiesas procesa izspēlē krimināltiesībās, senatori iedrošināja topošos juristus izvēlēties zinātnisko darbu tēmas par tiesību jautājumiem, kas skar kasācijas instances tiesas kompetenci.

Darbojāmies arī skolēnu izglītošanā. Ēnu dienā senators Ivars Bičkovičs stāstīja skolēniem par tiesneša profesiju, darba ikdienu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, savukārt senators Aivars Uminskis, departamenta priekšsēdētāja palīdze Sanita Jefimova un senatoru palīdzes Signe Balule, Egija Bērziņa un Dana Marzavina organizēja un vadīja tiesas procesa krimināllietā izspēli. Aivars Uminskis arī vadīja tiesas procesa izspēli Daugavpils skolu un ģimnāziju skolēniem. Pagājušajā gadā divas reizes skolēniem bija iespēja būt klausītājiem senatores Aijas Brantas un senatores Irīnas Jansones vadītajās tiesas sēdēs lietās par personu izdošanu ārvalstij.

Judikatūras aktualitātes 2025. gadā

Sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu pārskata gadā Senāta judikatūras nolēmumu arhīvs papildināts ar 65 Krimināllietu departamenta nolēmumiem. Jautājums par vairāku gada nogalē pieņemto lēmumu publicēšanu šobrīd vēl tiek apspriests.

Nozīmīgs darbs ieguldīts tiesu prakses apkopojumu veidošanā. 2025. gadā tapa tiesu prakses apkopojumi:

1)     Senāta prakse krimināllietās, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību;

2)    Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā (Kriminālprocesa likuma 566. pants). Senāta atziņu apkopojums (2015. gads–2025. gada maijs);

3)     Senāta atziņas par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu (Krimināllikuma 260. pants).

Apspriežot pēdējo apkopojumu, Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce pieņēma lēmumu, kurā skaidro cēloņsakarību, tās konstatēšanu gadījumā, ja sekas iestājušās divu vai vairāku transportlīdzekļa vadītāju rīcības rezultātā, kā arī to, vai apsūdzētās personas pieļauto pārkāpumu, kas ir cēloniskā sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma sekām, ietekmē cietušā rīcība uz ceļa. Lēmumā uzsvērts:

1)    cēloņsakarība konstatējama, ja, transportlīdzekļa vadītājam nepārkāpjot attiecīgo noteikumu un pārējiem lietas apstākļiem paliekot nemainīgiem, sekas neiestātos. Šāds vērtējums ir hipotētisks, jo attiecināms uz notikumu norisi, kas reāli nav notikusi. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajā daļā nostiprināto principu in dubio pro reo, cēloņsakarība konstatējama tikai tad, ja attiecīgā pārkāpuma nepieļaušanas gadījumā, citiem lietas apstākļiem paliekot nemainīgiem, sekas būtu novērstas pilnīgi droši vai ar ļoti augstu varbūtību;

2) ja noteikumu pārkāpumu pieļāvuši divi vai vairāki transportlīdzekļu vadītāji, cēloņsakarība starp attiecīgā vadītāja pārkāpumu un sekām iepriekš norādītajā kārtībā pārbaudāma attiecībā uz katru vadītāju atsevišķi;

3) nosakot noteikumu pārkāpuma cēlonību, jāņem vērā, ka kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja kaitīgajās sekās ir realizējies tieši tas apdraudējums, kuru novērst paredz pārkāptā tiesību norma (normas aizsardzības mērķis), pārbaudot, vai seku iestāšanās nav saistīta ar citu apdraudējumu;

4)    ja apsūdzētās personas pieļautais pārkāpums ir cēloniskā sakarā ar sekām, taču arī cietušais – cita transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris vai gājējs – nav rīkojies atbilstoši noteikumiem, apsūdzētā kriminālatbildība netiek izslēgta. Cietušā rīcībai var būt nozīme, nosakot apsūdzētajam sodu un izlemjot kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Tiesību normu piemērotājiem nozīmīgas atziņas Senāts paudis 2025. gada 29. decembra lēmumā lietā SKK-39/2025, skaidrojot zādzības pabeigtības brīdi, tādējādi veidojot vienotu izpratni par to, kad nodarījums juridiski atzīstams par mēģinājumu un kad – par pabeigtu.

Senāts norādīja, ka zādzība ir pabeigta brīdī, kad vainīgais ir ieguvis faktisko varu pār mantu un viņš ir vienīgais, kas to pēc savas gribas var ietekmēt. Mantas raksturojums – vai tā ir neliela un viegli pārvietojama, vai arī lielgabarīta un smaga –, ir viens no apstākļiem, kas izvērtējams, nosakot faktiskās varas pār mantu iegūšanas brīdi.

Neliela un viegli pārvietojama priekšmeta fiziska satveršana, ievietošana somā, kabatā vai citādas fiziskas kontroles iegūšana pār svešu mantu nodrošina, ka vainīgais faktisko varu pār mantu iegūst nekavējoties, un tikai viņš pēc savas gribas to var ietekmēt. Savukārt attiecībā uz smagiem, apjomīgiem un grūti pārvietojamiem priekšmetiem atzīstams, ka faktiskā vara tiek iegūta brīdī, kad vairāku darbību kopums objektīvi norāda uz personas fizisku kontroli pār attiecīgo mantu un vainīgais ir vienīgais, kas to pēc savas gribas var ietekmēt.

Savukārt ar 2025. gada 12. decembra lēmumu lietā SKK-[H]/2025 Senāts atkāpās no iepriekš judikatūrā paustās atziņas, ka daļējs ieraksts ir nepieļaujams pierādījums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 143. panta otro daļu un 130. panta otrās daļas 3. punktu. Senāts atzina, ka Kriminālprocesa likuma 143. panta otrajā daļā lietotais jēdziens „nav pieļaujams” aplūkojams komentējamās normas un šā likuma kopējās sistēmas ietvaros. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 143. panta otrās daļas teikums „nav pieļaujams daļējs ieraksts” saprotams vienīgi kā procesuāls aizliegums izmeklēšanas darbības veicējam veikt daļēju ierakstu. Līdz ar to daļējs ieraksts pats par sevi nav uzskatāms par nepieļaujamu pierādījumu Kriminālprocesa 130. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē, taču atsevišķi ir vērtējama attiecīgajā ierakstā fiksēto ziņu ticamības pakāpe.

Tāpat nozīmīgas atziņas tiesību normu piemērotājiem un sabiedrībai tika paustas Krimināllietu departamenta 2025. gada 26. novembra lēmumā lietā SKK-330/2025, izskatot jautājumu par rīcību ar mirušas personas bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Ņemot vērā tiesību doktrīnu un pamatojoties uz Civillikuma normām, Senāts atzinis, ka rīcība ar mirušas personas bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem ir rīcība ar svešu mantu, proti, ar mantojuma masu kā juridisku personu. Šāda rīcība, ja tai nav tiesiska pamata, samazina mantojuma masu.

Ja tiesa personas rīcībā konstatē visas Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, nav izšķirošas nozīmes apstākļiem, kas iestājas pēc šī nodarījuma izdarīšanas, piemēram, tam, ka mantinieks atsakās no mantojuma vai tiek atzīts par mantot necienīgu, testaments, ar kuru viņš iecelts, tiek atzīts par spēkā neesošu, vai arī kreditors atsakās no sava prasījuma.

Tāpat departaments ir turpinājis stiprināt judikatūru procesos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Senāts 2025. gada 11. marta lēmumā lietā 
SKK-15/2025 norādījis, ka juridiskai personai, līdzīgi kā fiziskai personai, ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Kriminālprocesa likumā ietvertie principi ir attiecināmi uz juridisku personu tiktāl, ciktāl uz juridiskajām personām iespējams attiecināt pamattiesības atbilstoši to būtībai.

Kasācijas instances efektivitātes uzlabošana

Viens no kasācijas instances efektivitātes rādītājiem ir statistika par departamentā pieņemtajiem lēmumiem atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību un zemāku instanču tiesu atceltajiem un grozītajiem lēmumiem.

2025. gadā, tāpat kā iepriekš, kasācijas kārtībā tika skatīta tikai katra ceturtā pārsūdzētā krimināllieta, katrā trešajā no tām zemākas instances tiesas nolēmums tika atcelts vai grozīts. Departaments kasācijas tiesvedību ierosina galvenokārt tikai gadījumos, kad Kriminālprocesa likuma pārkāpumi noveduši pie nelikumīga vai netaisnīga nolēmuma, vai pieļauts Krimināllikuma pārkāpums, kā arī tad, ja lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā.

Nozīmīga loma lietu skaita mazināšanā ir dialoga veidošanai ar zemāku instanču tiesām. 2025. gadā departamenta senatori un padomnieki tikās ar Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales apgabaltiesu un rajona tiesu tiesnešiem. Tikšanās laikā tiek pārrunāti un apspriesti nolēmumu atcelšanas iemesli, aktualitātes judikatūrā un apgabaltiesu iesūtītie jautājumi, tādējādi uzlabojot tiesu nolēmumu kvalitāti.

Vēlos norādīt, ka saņemto lietu samazinājums ir saistīts ar departamenta nozīmīgo darbu iepriekšējos gados judikatūras stiprināšanā un tam sekojošiem 2024. gada 19. septembrī pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 499. pantā, kas paredz, ka apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas kārtībā lietās, kuras tiek izskatītas bez pierādījumu pārbaudes. Vairākos lēmumos Krimināllietu departaments norādījis, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu viens no priekšnosacījumiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu ir tas, ka pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu. Apsūdzētā savas vainas atzīšana tiesas sēdē neatbrīvo tiesu no pārējo Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes. Tiesai ir jāpārbauda arī personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas prasībām, proti, vai inkriminētie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi atbilst tā juridiskai kvalifikācijai.

Turpinājām analizēt spēkā esošo Kriminālprocesa likuma regulējumu, lai identificētu nepieciešamos šā likuma grozījumus ar kasācijas instanci saistītos jautājumos, tajā skaitā pētīt un diskutēt par kasācijas tiesvedības procesa robežām, galīgā nolēmuma pieņemšanas iespējām un to kritērijiem, lietu izskatīšanu paplašinātā sastāvā un kārtību, kādā tiesnesis pauž savas atsevišķās domas.

Kopumā lietu izskatīšanas termiņus analizējām biežāk nekā reizi ceturksnī, attiecīgi koriģējot lietu sadali atbilstoši sadales plānā noteiktajām iespējām un padomnieku atbalstu senatoriem.

Pārskata periodā lietu aprites pilnveidošanai Krimināllietu departamentā notikušas paplašinātās sapulces, kurās senatori, padomnieki un dažkārt arī senatoru palīgi analizēja tiesvedības procesus Senātā. Meklējot jaunus risinājumus departamenta iekšējo procesu optimizēšanai, senatora palīdze Tatjana Danmarka kopā ar citiem Augstākās tiesas departamentu darbiniekiem bija pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvas Augstākajā tiesā un piedalījās Baltijas valstu augstāko tiesu padomnieku, tiesnešu palīgu un konsultantu diskusijā par tiesnešu atbalsta personāla darba organizāciju un mākslīgā intelekta rīkiem tiesu darbā.

Pievērsāmies arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā (mācības, semināri, konferences). Departamenta priekšsēdētāja palīdze Sanita Jefimova pārstāv Krimināllietu departamentu Tiesu administrācijas darba grupā saistībā ar elektronisko krimināllietu (E-lietas portāls). Savukārt padomnieks Ivars Čivčišs un senatora palīdze Dana Marzavina iesaistījušies Augstākās tiesas mākslīgā intelekta rīka izstrādes darba grupā.

Galvenie uzdevumi 2026. gadā

Viena no šī gada prioritātēm ir līdztekus citām lietām izskatīt atlikumā esošās 2024. gada lietas.

Tāpat turpināsim strādāt pie jau iepriekš uzsāktās departamenta darba optimizācijas nolūkā mazināt lietu izskatīšanas termiņus. Šā mērķa sasniegšanai iecerēts virzīt grozījumus Kriminālprocesa likuma 587. panta pirmajā daļā, papildinot to ar kasācijas instances tiesas tiesībām, atceļot apelācijas instances tiesas nolēmumu, atstāt negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu.

Krimināllietu departaments turpinās dialogu ar zemāku instanču tiesām, tā ietvaros apspriežot praksē aktuālus jautājumus un iespējamos risinājumus, kā arī jaunākās judikatūras atziņas.

Iecerēts arī sagatavot vairākus apkopojumus par tiesu praksē šobrīd nozīmīgiem jautājumiem:

1)    Par iznīcinātās vai bojātās mantas vērtības noteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 185. pantam, kurā tiks izklāstīti apstākļi, kuri veido šā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, kā arī aplūkots jautājums par bojātās vai iznīcinātās mantas vērtību un atjaunošanas izdevumiem;

2)    Senāta atziņu apkopojums par tiesībām uz taisnīgu tiesu saistībā ar lēmumu par kratīšanu pamatošanu. Šim apkopojumam ir arī preventīvs mērķis, ņemot vērā to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākās lietās pret Latviju konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. un 10. pantā (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību) garantēto tiesību pārkāpumus. ECT secināja, ka tiesa, pieņemot lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, nebija ņēmusi vērā personas profesionālo darbību un profesionālā noslēpuma aizsardzību (piemēram, juristam, zvērinātam advokātam, žurnālistam);

3)     Tiesu prakses apkopojums par Kriminālprocesa likuma 455. panta ceturtās daļas piemērošanu, kas paredz tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma apstākļus vai juridisko kvalifikāciju. Ievērojot to, ka šis ir samērā jauns tiesību institūts Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās, kas tika ieviests ar 2024. gada 19. septembra grozījumiem Kriminālprocesa likumā, apkopojuma primārais uzdevums ir veidot vienotu izpratni par to.

Šajā gadā ieplānots pabeigt iepriekšējā gadā iesākto tiesu prakses apkopojumu lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 284., 285. un 285.1 pants).

Noslēgums

Pateicos visiem departamenta senatoriem un darbiniekiem par kopīgu departamenta uzdevumu veikšanu un lielisko sadarbību ar citiem departamentiem, kā arī Judikatūras un zinātniskajai nodaļai par atbalsta sniegšanu judikatūras stiprināšanā.