DISKUSIJAS „JURIDISKĀS PRESES ATDZIMŠANA PĒC LATVIJAS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS” DALĪBNIEKI
* Toreiz – pārstāvēto izdevumu izdošanas laikā
Dagnija BALTIŅA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas redaktore
Egils LEVITS, jurists, politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents. Toreiz – tieslietu ministrs, Eiropas Kopienas Tiesas tiesnesis
Ineta ZIEMELE, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Toreiz – Kembridžas un Latvijas Universitātes doktorante, LU Juridiskās fakultātes lektore, LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību centra izveidotāja un juriste
Arvīds DRAVNIEKS, pensionēts pilsonis. Toreiz – Latvijas Juristu biedrības prezidija loceklis, „Latvijas Jurista” redaktors, veidojis arī „Temīdu” un „Juristu Žurnālu”
Rudīte VĪDUŠA, Augstākās tiesas senatore. Toreiz – žurnāla „Likums un Tiesības” juridiskā redaktore
Gatis LITVINS, Valsts kontroles padomes loceklis. Toreiz: Latvijas Notāru padomes izpilddirektors, žurnāla „Latvijas Notārs” redaktors
Rasma ZVEJNIECE, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja, „Augstākās Tiesas Biļetena” redaktore
Jānis PLEPS, Augstākās tiesas senators, tiesību vēsturnieks, bijis „Jurista Vārda” redaktora pienākumu izpildītājs
Latviešu juridiskā prese ir vēsturiski dziļa un interesanti sazarota, taču ne pietiekami izpētīta, – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 5. janvārī notikušo sarunu par pēcatmodas juridisko presi rezumēja senators un tiesībpētnieks Jānis Pleps.
Senators uzsvēra divus svarīgus uzdevumus: pirmkārt, atgūt zināšanas par 90. gadu juridiskajiem izdevumiem, tos digitalizējot un ietverot tiesiskās sistēmas diskusijās, otrkārt – juristiem jāatbalsta juridiskā prese, to abonējot un lasot.
Atmiņu diskusijas „Juridiskās preses atdzimšana pēc Latvijas neatkarības atgūšanas” iniciators bija Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, kurš pats bijis vairāku izdevumu veidotājs atjaunotās Latvijas sākumgados. Juridisko izdevumu redaktoru un autoru pieredzes stāsti uzbūra straujo pārmaiņu sarežģīto pasauli pirms 30 gadiem, kad juristiem bija jāpārorientējas uz tiesisku valsti un demokrātisku tiesību sistēmu. Toreizējie juridiskie izdevumi spēja būt soli priekšā un palīdzēja virzīt Latvijas juridisko domu Rietumu virzienā.
Arvīds Dravnieks stāstīja par žurnālu „Temīda”, „Latvijas Jurists” un „Juristu Žurnāls” sarežģīto izdošanu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele – par jauno elpu, ko Latvijā ienesa viņas izlolotais „Cilvēktiesību Žurnāls”. Senatore Rudīte Vīduša – par juridiski augstvērtīgo žurnālu „Likums un Tiesības”, kurā bija arī juridiski recenzējamā sadaļa. Gatis Litvins – par mākslinieciski spilgto „Notāru žurnālu”, kam bijis tikai viens izdevums, Rasma Zvejniece – par „Augstākās Tiesas Biļetenu”, kas padomju gados palīdzēja uzturēt latviešu juridisko valodu, bet atmodas un pirmajos neatkarības gados bija orientieris likumu un to piemērošanas džungļos.
Egils Levits deva pārskatu par juridisko presi starpkaru Latvijā un trimdā.
Saruna par latviešu juridisko presi bija turpinājums tematiskajai krājumu izstādei „Juridiskā prese Latvijas tiesību telpā” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītavā, kas tika iekārtota saistībā ar žurnāla „Jurista Vārds” jaunā formāta atvēršanu.
IZDEVUMI, KO APSKATĪJA DISKUSIJĀ
LATVIJAS JURIDISKĀS PRESES NEATŅEMAMA DAĻA
Lai būtu pilnīgs priekšstats par latviešu juridisko presi, Egils Levits atklāja vēl deviņus izdevumus, kam vieta latviešu juridiskās preses vēsturē. Tie ir pirmais tiesību žurnāls latviešu valodā, starpkaru laika izdevumi un latviešu tiesībnieku izdevumi trimdā.
PIRMSĀKUMS
Tiesu Vēstnesis
1880–1884
Izdeva Māteru Juris – autodidakts ar pagastskolas izglītību, kas tieslietu pieredzi bija apguvis pagasta un tiesas rakstveža amatā, pirmās latviešu atmodas darbinieks. Vēstneša izdošanā ielika savu naudu un nonāca parādu cietumā. Pēdējo numuru rediģēja no cietuma.
STARPKARU LATVIJA
Tieslietu Ministrijas Vēstnesis
1920–1940
Redaktori: 1920.–1922. gadā Latvijas Senāta senators Miķelis Gobiņš. 1922.–1934. gadā Latvijas Universitātes profesors Kārlis Dišlers, 1934.–1937. gadā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Būmanis, 1937.–1940. gadā atkal Kārlis Dišlers
Jurists
1928–1940
Dibinātājs un redaktors (līdz 1938. gadam): Latvijas Universitātes profesors Vasilijs Sinaiskis, 1938.–1940. gadā Latvijas Universitātes vecākais docents Konstantīns Čakste
Izdevējs: sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība „Aequitas” (no 1939. gada Latvijas Universitātes Civiltiesību zinātņu veicināšanas biedrība)
Rigasche Zeitschrift Für Rechtswissenschaft (Rīgas Tiesību zinātņu laikraksts)
1926–1939
Rīgas Vācu juristu biedrības žurnāls
Atbildīgais redaktors Bernhards Bērents u.c.
Закон и суд (Likums un tiesa)
1929–1938
Krievu juristu biedrības žurnāls
Tautas tiesības
1927–1928
Sociāldemokrātu juridiski politisks izdevums
TRIMDA
Tiesībnieks
1947–1950, Vācijā, bēgļu nometnēs
Izdevējs un redaktors Kārlis Vanags
Latvijas atbrīvošanas komitejas Tieslietu nozares (lietpratēju kopas) Vēstnesis
1952–1954, Zviedrijā
Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra juristu slepens izdevums
Izdevējs un redaktors Teodors Zvejnieks
Latviešu Juristu Raksti
1959–1973, Zviedrijā
Izdevējs: Amerikas Savienoto Valstu Kentas latviešu juristu kopa Zviedrijā
Redaktors Konstantīns Ozoliņš
Baltijas tiesības – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tiesības pagātnē un šodien
Izdevējs Hermanis Blēze, Vācijā
AUGSTĀKĀS TIESAS BIĻETENS – ŽURNĀLS AR VĒSTURI
Augstākās tiesas (tolaik – Latvijas PSR Augstākās tiesas) biļetens tika izdots no 1958. gada. Žurnāls ar ļoti ierobežotu apjomu, ierobežotu tematiku, kas visus gadus darbojās sabiedriskā kārtā, balstoties uz redkolēģijas locekļu entuziasmu. Kā 1990. gadā atzīmēja toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo, „šis biļetens visus šos gadus bija vienīgais juridiskais periodiskais izdevums, kurš spēja saglabāt latviešu juridiskās terminoloģijas tīrību. No tā mācījās veselas juristu paaudzes.”
1990. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu Augstākās tiesas biļetens piedzīvoja izmaiņas. Tā otrais numurs iznāca vēl kā Latvijas PSR Augstākās tiesas biļetens, bet trešais numurs – jau kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens, kura vāku rotāja Latvijas Republikas valsts ģerbonis un Atmodas simbols – auseklītis, un devīzi „Visu zemju, proletārieši, savienojieties!” nomainīja „Par tiesisku valsti!”. Šajā numurā bija publicēts arī vēsturiskais 1990. gada 2. martā pieņemtais Latvijas PSR likuma „Par Latvijas PSR tiesu iekārtu” 11. panta papildinājums par tiesneša amata nesavienojamību ar piederību partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām.
Biļetens 1990. un 1991. gadā parāda to „putru” jeb jukas, kādās tiesām un vispār juristiem bija jāstrādā pārmaiņu laikos. 1990. gada pēdējā numurā, tātad jau pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas, Biļetenā vēl publicēti PSRS Augstākās Padomes un PSRS Augstākās Padomes Prezidija lēmumi, Latvijas PSR Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi, Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumi. Turpat seko Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija „Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” un jau Latvijas Republikas likumi par grozījumiem konstitūcijā un citos likumdošanas aktos, kā arī par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu. Publicēta vesela virkne Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, tostarp par vairāku augstāko amatpersonu ievēlēšanu – arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tā vietnieku, par dažu Augstākās tiesas tiesnešu un piesēdētāju pilnvaru pagarināšanu. Biļetena noslēguma lapās – Augstākās Tiesas Prezidija lēmumi atsevišķās krimināllietās, Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumi atsevišķās krimināllietās un Civillietu tiesas kolēģijas lēmumi civillietās.
Arī turpmākie Augstākās Tiesas Biļeteni pilda likumu un lēmumu publicēšanas funkciju. Te vienkopus jaunatgūtajā valstī nozīmīgi likumi – par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju, reliģiskajām organizācijām, uzņēmējdarbību, prokurora uzraudzību, par alternatīvo (darba) dienestu, zemes privatizāciju un namīpašumu atgūšanu utt. Publicēti arī Augstākās Tiesas Plēnuma lēmumi, Prezidija un tiesas kolēģiju lēmumu konspektīvs pārskats. Komentārus un skaidrojumus snieguši Augstākās tiesas tiesneši, piemēram, par īpašumtiesību atjaunošanu, par kaitējuma atlīdzību veselības bojājuma gadījumā vai sakarā ar apgādnieka nāvi. Tiesas lēmumiem likti nosaukumi, lai tajos viegli uztverama būtība.
Jānovērtē – Augstākās Tiesas Biļetens liek sajust tā laika elpu un ir ļoti vērtīgs izziņas avots valsts transformācijas pētniekiem – gan vēsturniekiem, gan tiesībniekiem.
1993. gadā iznāca pēdējais Augstākās Tiesas Biļetena numurs. Apsveicot jaunizveidoto Latvijas Tiesnešu biedrības „Juristu Žurnālu”, toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns rakstīja: „Līdz šim vienīgais periodiskais izdevums bija „Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Biļetens”, kas pēdējā laikā iznāca ar lielu novēlošanos, bet nu līdzekļu trūkuma dēļ savu darbību ir pārtraucis.” Otrs iemesls, kas minams kā Augstākās Tiesas Biļetena pārtraukšana, ir tas, ka 1993. gadā sāka iznākt oficiālais laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, līdz ar to likumu un lēmumu publicēšana Biļetenā vairs nebija nepieciešama.
Bet 2010. gadā Augstākās tiesas vadība, departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji vienojās atjaunot Augstākās tiesas biļetenu izdošanas tradīciju. Pirmais atjaunotā biļetena numurs 2010. gada novembrī bija veltīts starptautiskajai konferencei „Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā”, kas bija organizēta, atzīmējot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu izveidošanas 15. gadadienu. Biļetens divreiz gadā iznāk joprojām. Tā galvenā misija – būt tiesībdomu raisītājam un Augstākās tiesas vēstures saglabātājam.
QR
