Jau otro gadu Tiesnešu konferenci uzrunāju gan kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs, kā to nosaka likums. Atgādināšu, ka Tieslietu padome tika veidota kā institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Divos gados padome nav sasniegusi savas darba intensitātes un kvalitātes pilnību, taču ir notikusi virkne pozitīvu lietu. Pozitīvā virzienā ir mainījusies attieksme un izpratne par to, kas ir Tieslietu padome, kāda ir tās vieta un loma. Protams, ne vienmēr Tieslietu padomes viedoklis tiek respektēts un ņemts vērā, tomēr tas nav mazinājis padomes centienus aktīvi iesaistīties tiesu sistēmas darbības pilnveidošanā un attīstībā.
Pārskatā par Tieslietu padomes darbu neuzskaitīšu datumus, skaitļus un konkrētas lietas, bet izmantošu tos, ilustrējot problēmas, kuras ir bijušas un kuras vēl jārisina padomei. Mazāk darbietilpīgi jautājumi, kas padomei jārisina faktiski nepārtraukti, ir tiesnešu karjeras jautājumi. Viena no likumā paredzētajām Tieslietu padomes funkcijām ir noteikt jaunajiem tiesnešiem konkrētas tiesas, kurās viņi strādās. Saistībā ar to pieminēšu situāciju, kas, iespējams, vienai tiesnešu daļai, t.i., zemesgrāmatu tiesnešiem, radīja zināmu neizpratni un neviennozīmīgu attieksmi. Proti, jautājums par to, vai zemesgrāmatu tiesnesim, kas kandidē uz vispārējās tiesas tiesneša amatu, nepieciešams Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums. Tieslietu padomes pozīcija bija un ir – zemesgrāmatu tiesnesim, pirms sākt skatīt lietas kā vispārējās tiesas tiesnesim, ir jāsaņem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs vērtējums.
Vairākkārt skatīts jautājums par tiesnešu skaitu tiesās. Tieslietu ministrija ierobežoto finanšu resursu dēļ rosināja Rīgas tiesu tiesnešu slodzi mazināt, citās rajona tiesās radušās tiesnešu amatu vakances nododot Rīgas tiesu apgabala tiesām. Tieslietu padome šādu risinājumu neatbalstīja, vēršot ministrijas uzmanību uz uzsākto tiesu sistēmas reformu, kas paredz „tīro tiesas instanču” ieviešanu, kas nozīmē, ka visas lietas pirmajā instancē būs jāskata rajona (pilsētu) tiesām, kā rezultātā pieaugs to slodze, un varam prognozēt, ka aktualizēsies jautājums par tiesnešu skaita palielināšanu visās rajona tiesās. Tieslietu padome uzskatīja, ka problēma nav atrisināma ar vienas atsevišķas tiesneša amata vietas pārdali, bet ir nepieciešama rajona tiesu tiesnešu skaita palielināšana Rīgas pilsētas tiesās, nesamazinot citu rajonu tiesu tiesnešu skaitu. Padome rosināja Saeimu piešķirt finansējumu piecu papildu tiesnešu amata vietu izveidošanai Rīgas apgabaltiesas pirmās instances tiesās, kā arī attiecīgam darbinieku skaitam. Pagaidām tas ir tikai Tieslietu padomes ierosinājums, nākotnē redzēsim, vai tas tiks izpildīts.
Tieslietu padome apstiprinājusi virkni iekšējo normatīvo dokumentu, tai skaitā Rajona (pilsētas) tiesas un apgabala tiesnešu atlases konkursa nolikumu un Tiesnešu konferences jauno nolikumu. Pozitīvi jāvērtē Tieslietu padomes iniciētās Tiesnešu ētikas komisijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vēlēšanas e-konferencē, tādējādi atslogojot tiesnešu klātienes konferences darba kārtību. Turpmāk centīsimies plašāk izmantot saziņu e-formā, kas, spriežot no atsauksmēm un aktivitātes, ir guvusi tiesnešu atbalstu.
Īpaši jāatzīmē apstiprināto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas jauno reglamentu, kas nosaka kārtību, kādā no 2013. gada 1. janvāra notiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana.
Tieslietu padome sniegusi vairākus atzinumus un paudusi savu pozīciju par virkni likumdošanas iniciatīvu, tai skaitā vairākkārt skatot jautājumus saistībā ar tiesu sistēmas reorganizāciju, pārejot uz „tīro” trīs instanču tiesu sistēmu. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pastāvēšanas pēdējā diena – 2014. gada 31. decembris. Attiecībā par Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu ir noteikts datums – 2019. gada 1. janvāris. Tieslietu padome aicināja šo reformu virzīt secīgi, savlaicīgi izdarot nepieciešamos grozījumus civilprocesa un kriminālprocesa likumos, pakāpeniski samazinot lietu pieplūdumu palātās. Jācer, ka Tieslietu padomes ieteikumi un viedoklis tiks ņemts vērā un šī būtiskā reforma tiks realizēta pietiekami pārdomāti un ņemot vērā visus tās pozitīvos un negatīvos aspektus. Tieslietu padome pauda viedokli arī tiesnešu maksimālā vecuma jautājumā. Turpmāk netiek paredzēta tiesneša amata pilnvaru termiņa pagarināšana pēc maksimālā amata pildīšanas vecuma sasniegšanas. Tieslietu padome vērsa uzmanību, ka būtu jāparedz iespēja tiesnesim turpināt pildīt amata pienākumus, līdz pabeigtas lietas, kuru izskatīšana uzsākta ar viņa piedalīšanos. Var prognozēt, ka šis priekšlikums netiks ņemts vērā, un tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos pietiekami ilgi skatītu lietu, tiesnesim aizejot pensijā, nāksies sākt skatīt no jauna. Ieguvuma no tā nebūs, pamatoti palielināsies neapmierinātība ar garajiem lietu izskatīšanas termiņiem. Kā kuriozu varētu minēt situāciju ar grozījumiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Kādam bija ienākusi prātā ideja, ka tiesnesim, lai iestātos un darbotos tiesnešu biedrībā, jāprasa atļauja institūcijai, kas viņu iecēlusi amatā. Iespējams, tā bija tehniska kļūda, kas tika izlabota. Taču palika spēkā norma, ka tiesnesim, ja viņš vēlas ieņemt amatu citā biedrībā, sabiedriskā organizācijā, piemēram, makšķernieku, mednieku vai golfa klubā, jāprasa atļauju tiesas priekšsēdētājam.
Īpašs jautājums ir par tiesnešu atalgojumu. Vairs nebūs tiesnešu kvalifikācijas klases, par kurām piešķirtās piemaksas bija zināma daļa no tiesneša ikmēneša ienākumiem. Tieslietu padome, protams, domāja un strādāja pie tā, lai tiesnešu ikmēneša ienākumi nesamazinātos un atbilstoši Tieslietu padomes ierosinājumam tika veidots likumprojekts, kas nošķir naudu un tiesnešu atalgojumu no tiesnešu profesionālās novērtēšanas. Tiesnešu profesionālā novērtēšana notiks ik pēc pieciem gadiem, īpašos gadījumos paredzot arī ārpuskārtas novērtēšanu. Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto koncepciju par piemaksu par tiesnešu kvalifikācijas klasēm aizstāšanu ar piemaksu par tiesneša amatā nostrādāto laiku. Protams, tas nebūtu tikai formāls algas pielikums ik pēc dažiem gadiem. Tieslietu padome rosināja, lai tiesnesis uz kārtējo „stāža piemaksu” varētu pretendēt tikai tad, ja viņam uz to brīdi spēkā ir pozitīvs profesionālās darbības novērtējums. Šis vērtējums netiktu veikts stāža piemaksas dēļ, bet būtu spēkā piecus gadus pēc kārtējās profesionālās novērtēšanas.
Diemžēl noprotams, ka projekts Saeimā netiek vērtēts viennozīmīgi un ir ideja tiesnešu algas piemaksas tomēr sasaistīt ar profesionālās darbības novērtēšanu. Sākotnēji šis likumprojekts tika virzīts vienā paketē ar budžeta likumu, izvērtēt, cik tas ir pamatoti, nav Tieslietu padomes kompetence.
QR
