Civillietu departaments: Rakstveida paskaidrojums par blakus sūdzību (17.04.2024.)

Civilprocesa likums neierobežo lietas dalībnieku tiesības saprātīgā termiņā iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību.

SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA SENATORU KOPSAPULCES
LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 17.aprīlī

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce konstatē:

• Civilprocesa likums tieši nenoteic lietas dalībnieka tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību.
• Vienlaikus Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 7.punkts vispārīgi paredz pušu tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus.
• Ievērojot iepriekš minēto kopsakarā ar identificēto atšķirīgo tiesu praksi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta pirmo daļu sasaucis Civillietu departamenta senatoru kopsapulci jautājumā par lietas dalībnieku iesniegto rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību pieņemšanu.

Nolūkā veidot vienotu likumam atbilstošu izpratni par lietas dalībnieku tiesībām iesniegt rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta trešo daļu, nolemj sniegt šādu skaidrojumu.

1. Jautājumā par lietas dalībnieku tiesībām iesniegt rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību izsverami procesa efektivitātes un procesuālās ekonomijas aspekti, no vienas puses, kopsakarā ar Civilprocesa likumā nostiprinātajiem sacīkstes un līdztiesības principiem, no otras puses.
2. Civilprocesuālās tiesvedības pamatā ir civilprocesa tiesību pamatprincipi, tostarp pušu līdztiesības princips, kas garantē pusēm vienlīdzīgas procesuālās tiesības (Civilprocesa likuma 9.pants), un sacīkstes princips, kas citastarp izpaužas, pusēm dodot paskaidrojumus (Civilprocesa likuma 10.pants). No šiem principiem izriet abu pušu vienlīdzīgas tiesības izteikties par vienu un to pašu jautājumu. Līdzīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atzīts, ka sacīkstes princips noteic procesa dalībnieku tiesības būt informētiem par visiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem vai apsvērumiem, kuru mērķis ir ietekmēt tiesas lēmumu, un sniegt par tiem savus apsvērumus (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 4.februāra sprieduma lietā „Vorotņikova pret Latviju”, iesnieguma Nr.68188/13, 21. punktu). Tādējādi vienas puses tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par otras puses pieteikumu vai sūdzību ir būtiska sacīkstes un līdztiesības principu izpausme.
3. Turklāt paskaidrojumu sniegšana var sekmēt jautājuma pareizu izlemšanu. Atsevišķos gadījumos blakus sūdzība tiek izskatīta par galīgo nolēmumu lietā (piemēram, par lēmumu izbeigt tiesvedību lietā vai atstāt prasību bez izskatīšanas), un tad par blakus sūdzību sniegtajiem paskaidrojumiem var būt īpaši būtiska nozīme.
4. Tiesības sniegt paskaidrojumus vispārīgi nostiprinātas Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 7.punktā, kas paredz pušu tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, un 78.panta otrajā daļā, saskaņā ar kuru trešajām personām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi.
5. Uzsverams, ka kāda jautājuma izspriešana rakstveida procesā pati par sevi nevar kalpot par pamatu tādu lietas dalībnieku procesuālo tiesību īstenošanas ierobežošanai, kuras tām ir tiesības īstenot, izskatot attiecīgo jautājumu mutvārdu procesā.
6. Gan prasības pieteikuma, gan apelācijas sūdzības un kasācijas sūdzības iesniegšanas gadījumos Civilprocesa likumā noteikts tiesas pienākums, nosūtot šos procesuālos dokumentus pārējiem lietas dalībniekiem, izskaidrot viņiem tiesības iesniegt paskaidrojumus par minētajiem dokumentiem (sk. Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu, 422.panta pirmo daļu, 460.panta pirmo daļu). Civilprocesa likuma 55.nodaļā „Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana” nav ietverta iepriekšminētajām normām analoģiska speciālā tiesību norma, saskaņā ar kuru tiesai būtu pienākums, nosūtot blakus sūdzību citiem lietas dalībniekiem, īpaši izskaidrot viņiem tiesības iesniegt paskaidrojumu par blakus sūdzību. Minētais izskaidrojams ar to, ka vispārīgi blakus sūdzībai tiesvedības procesā ir salīdzinoši mazāka nozīme nekā prasības pieteikumam, ar kuru tiek uzsākta tiesvedība, vai apelācijas un kasācijas sūdzībām, ar kurām tiek uzsāktas jaunas tiesvedības stadijas. Līdzīgi dažādu citu procesuāla rakstura pieteikumu iesniegšanas gadījumos Civilprocesa likums neuzliek tiesai pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem paskaidrojumu iesniegšanas tiesības. Tomēr tas nenozīmē, ka šādu tiesību lietas dalībniekiem nav, jo arī uz šiem gadījumiem attiecas Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 7.punkta vispārīgā norma, kas paredz tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus.
7. Ievērojot pušu līdztiesības principu, kā arī procesa efektivitātes un procesuālās ekonomijas principu, tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību īstenojamas saprātīgā termiņā. Šāds paskaidrojumu iesniegšanas termiņš pēc jēgas pielīdzināms blakus sūdzības iesniegšanas termiņam un nedrīkst būt garāks par to.
8. Vienlaikus nevar izslēgt izņēmuma gadījumu pastāvēšanu, kuros nepieciešamība izskatīt blakus sūdzību nekavējoties var prevalēt pār pārējo lietas dalībnieku tiesībām iesniegt paskaidrojumus. Šāda jautājuma izlemšana ir tās tiesas, kura izskata attiecīgo blakus sūdzību, kompetencē, ņemot vērā attiecīgā procesuālā jautājuma dabu, kā arī izsverot un samērojot lietas dalībnieku tiesiskās intereses konkrētajā tiesiskajā situācijā.

Apkopojot iepriekš norādītos argumentus, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce izskaidro, ka:

1)    Civilprocesa likums atbilstoši 74.panta otrās daļas 7.punktam vispārīgi neierobežo lietas dalībnieku tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību;

2)    tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību īstenojamas saprātīgā termiņā, kas nav garāks par likumā paredzēto blakus sūdzības iesniegšanas termiņu, to skaitot no blakus sūdzības nosūtīšanas dienas;

3)    izņēmuma gadījumos tiesa, ņemot vērā procesuālā jautājuma dabu, kā arī izsverot un samērojot lietas dalībnieku tiesiskās intereses konkrētajā tiesiskajā situācijā, var izskatīt blakus sūdzību pirms paskaidrojumu saņemšanas.