Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2024.gadā

SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KRŪMIŅA (līdz 18.08.), Anita KOVAĻEVSKA (no 09.09.)
Administratīvo lietu departamenta senatori 2024.gadā: Dzintra AMERIKA, Ermīns DARAPOĻSKIS,  Vēsma KAKSTE, Laura KONOŠONOKA (no 11.11.), Anita KOVAĻEVSKA, Diāna MAKAROVA, indra MELDERE, Jānis PLEPS, Līvija SLICA, Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA, tiesneša p.i. Ilze FREIMANE (līdz 24.04.)

Ievads

Šis ir mans pirmais Augstākās tiesas plēnums kā Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai. Pārņemot stafeti no ilggadējās departamenta vadītājas Veronikas Krūmiņas, departamenta mērķis ir bijis saglabāt darba kvalitāti un veicināt kvantitāti jeb citiem vārdiem – turpināt meklēt un ieviest risinājumus lietu ātrākai izskatīšanai, īpaši tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanas ātrākai pabeigšanai.

Šo mērķu sasniegšanu ir ietekmējis tas, ka 2024.gads Administratīvo lietu departamentam bija lielu pārmaiņu gads. Ilggadējā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa kļuva par Satversmes tiesas tiesnesi. Pagāja vairāki mēneši, līdz tika aizpildīta vakantā senatora vieta un novembrī darbu departamentā uzsāka tiesnese Laura Konošonoka. Pārskata periodā darbu departamentā uzsāka arī pieci tiesneša palīgi (viens no tiem pēc dažiem mēnešiem kļuva par Krimināllietu departamenta zinātniski analītisko padomnieku) un viens konsultants, kā arī viens senatora palīgs kļuva par zinātniski analītisko padomnieku. Minētās pārmaiņas ietekmēja departamenta darbu, jo jaunajiem kolēģiem bija nepieciešams zināms laiks, lai iestrādātos, savukārt pieredzējušie kolēģi daļu sava laika veltīja mentoringa programmas īstenošanai, palīdzot jaunajiem kolēģiem uzsākt darba pienākumu pildīšanu.

Analizējot departamenta darbu 2024.gadā, savā pārskatā īsumā ieskicēšu galvenās statistikas tendences, sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu, Satversmes tiesu un zemāku instanču administratīvajām tiesām, kā arī atzīmēšu atsevišķas pagājušajā gadā izskatītas sabiedrībai nozīmīgas lietas. Nobeigumā īsi informēšu par departamenta darba plāniem 2025.gadam.

1. Īsumā par statistiku

Administratīvo lietu departaments jau ilgstoši ir mērķtiecīgi strādājis pie tā, lai samazinātu lietu izskatīšanas termiņus, jo īpaši – ātrāk pabeigtu departamenta tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanu. Pozitīvi, ka arī šajā gadā ir izdevies šim mērķim pietuvoties. Ja 2021.gada 31.decembrī bija 167 lietas, kas departamenta tiesvedībā atradās ilgāk par diviem gadiem, 2022.gada 31.decembrī – 122 šādas lietas, 2023.gada 31.decembrī – 49 šādas lietas, tad 2024.gada 31.decembrī ilgāk par diviem gadiem departamenta tiesvedībā atradās 31 lieta.

Tāpat pozitīvi vērtējams, ka 2024.gadā samazinājies vidējais termiņš, kurā lieta kasācijas kārtībā tiek izlemta ar spriedumu. Ja 2023.gadā tas bija 964 dienas jeb 32 mēneši, tad pagājušajā gadā tas bija 716 dienas jeb 23,9 mēneši. Par atteikumu izskatīt lietu kasācijas tiesvedībā vidēji tika izlemts 4,3 mēnešos. Savukārt blakus sūdzības tiesvedībā lietas tika izskatītas vidēji 1,9 mēnešos. Jāpiebilst, ka līdztekus kasācijas sūdzībām un blakus sūdzībām departaments pārskata periodā ir izskatījis arī divus lūgumus par pagaidu noregulējuma piemērošanu.

Prognozējot vidējos lietu izskatīšanas termiņus 2025.gadā, jāsecina, ka tie, iespējams, neuzlabosies vai pat nedaudz pasliktināsies. Minētais saistīts ar to, ka 2025.gadā ir paredzēts izskatīt 25–28 lietas, kurās ir apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā un Satversmes tiesā (šobrīd tiesvedība ir apturēta kopumā 30 departamenta izskatīšanā esošās lietās). Taču departaments cerīgi raugās uz to lietu, kuras izskatīšanā atrodas ilgāk par diviem gadiem, pabeigšanu šajā gadā.

Atšķirībā no 2020. līdz 2023.gadam, kuros Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits samazinājās, pagājušajā gadā tas par 48 lietām atkal pieauga. Minētā rezultātā arī palielinājās lietu uzkrājums departamentā (par 33 lietām). Saņemto lietu skaita pieaugums ietekmēja arī lietu izskatīšanas koeficientu, kas pārskata periodā bija 95%. Saņemto lietu skaita pieaugums pagājušajā gadā varētu būt saistīts ar to, ka pieauga apgabaltiesā izskatīto lietu skaits (par 61 lietu). Šobrīd šis nelielais saņemto lietu skaita un lietu uzkrājuma pieaugums un attiecīgi arī lietu izskatīšanas koeficienta samazinājums vēl nerada satraukumu, jo šos rādītājus 2025.gadā varētu būt iespējams uzlabot ar esošajiem departamenta resursiem (nostabilizējoties departamenta personālam, pilnveidojot darbu ar rīcības sēdes lēmumiem par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību u.tml.). Tomēr 2025.gadā būs nepieciešams turpināt uzmanīgi sekot līdzi saņemto lietu skaitam un tendencēm šajā ziņā, lai saprastu, vai ir nepieciešami kādi īpaši risinājumi lietu uzkrājuma pieauguma nepieļaušanai.

2. Dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu

2024.gadā Administratīvo lietu departaments 4 lietās vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem. Vienā no šīm lietām, kā arī 3 lietās, kurās departaments ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā vērsās 2023.gadā, Eiropas Savienības Tiesa pieņēma prejudiciālo nolēmumu.

No šīm lietām kā plašākai sabiedrībai nozīmīgu vēlos izcelt kopsēdes lietu Nr.SKA-10/2024. Tajā lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts saistībā ar strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu par naudas sodu, kas uzlikts par valsts tiesību normu pārkāpumiem, kuras attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz departamenta jautājumiem, lietā C3/24 norādīja, ka jēdziens „ārštata grāmatveži” Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1.punkta 3.apakšpunkta „a” apakšpunkta izpratnē attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina ar to saistītu sabiedrību grāmatvedības kārtošanu, lai optimizētu resursus. Tādējādi šajā lietā tika precizēts to subjektu loks, kurām ir saistošas attiecīgās prasības.

Arī 2025.gadā turpināsies aktīvs dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu. Jau janvārī Administratīvo lietu departaments vienā lietā vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālo jautājumu, un šobrīd vēl trīs lietās tiek izvērtēta nepieciešamība vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

3. Dialogs ar Satversmes tiesu

Pagājušajā gadā Administratīvo lietu departaments Satversmes tiesā vērsās ar vienu pieteikumu. Lieta ir saistīta ar absolūto aizliegumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Arī divas lietas, kuras Satversmes tiesa pagājušajā gadā izskatīja, pamatojoties uz departamenta 2023.gada pieteikumiem, bija saistītas ar absolūtā aizlieguma jautājumu. Diemžēl, neraugoties uz jau esošo Satversmes tiesas judikatūru līdzīgās lietās un jau pagājušajā gada plēnumā vērsto uzmanību uz šo situāciju, likumdevējs šo problēmu nav atrisinājis un tiesām nākas to risināt, katrā konkrētā gadījumā atkal vēršoties Satversmes tiesā ar līdzīgiem pieteikumiem.

2024.gadā Satversmes tiesa, pamatojoties uz departamenta pieteikumu, izskatīja arī lietu par Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību. Šajā departamenta izskatīšanā esošajā lietā personai nebija piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, jo šī persona nebija Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices Konfederācijas pilsone vai Latvijas nepilsone. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma nav izdota pienācīgā kārtībā (izdota, pārkāpjot likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ietverto pilnvarojumu) un neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.

4. Sadarbība ar zemāku instanču tiesām

2024.gadā Administratīvo lietu departaments turpināja veiksmīgu sadarbību ar zemākām instancēm, organizējot Administratīvās rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešu palīgu tikšanos ar departamenta zinātniski analītiskajiem padomniekiem, kā arī rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešu tikšanos ar departamenta senatoriem. Tikšanās laikā tika skaidrotas departamenta aktuālās atziņas par administratīvo lietu izskatīšanas procesuālajiem aspektiem pirmās un apelācijas instances tiesā, kā arī sniegtas atbildes uz zemāku instanču tiesu tiesnešu un darbinieku uzdotajiem tiesību jautājumiem.

Regulāri notika arī administratīvo tiesu priekšsēdētāju tikšanās.

Tāpat departaments nodrošināja stažēšanos Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Ievai Dambei un tiesnesei Agnesei Karnītei. Departaments augstu vērtē arī Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Ilzes Freimanes ieguldījumu, kura uz laiku pildīja senatora pienākumus (no 2023.gada 2.janvāra līdz 2024.gada 24.aprīlim).

5. Judikatūras aktualitātes

2024.gadā tika saskaņoti četri Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sagatavotie tiesu prakses apkopojumi. Savukārt Senāta Judikatūras nolēmumu arhīvs ir papildināts ar 132 Administratīvo lietu departamenta 2024.gada nolēmumiem un tajos paustajām tēzēm dažādās lietu kategorijās. Vēl turpinās atsevišķu nolēmumu saskaņošana, bet var prognozēt, ka 2024.gadā kopā Judikatūras nolēmumu arhīvs tiks papildināts ar vairāk nekā 140 nolēmumiem. Pārskatā izcelšu atsevišķas no departamenta 2024.gadā izskatītajām lietām.

Pirmām kārtām jāmin lietas, kas saistītas ar demokrātiskas valsts pamatu un valsts pamatvērtību aizsardzību. Kopumā pagājušajā gadā nav būtiski palielinājies šādu lietu skaits. Taču ir izskatītas vairākas lietas, kas skar dažādas tiesību nozares.

Departaments 2024.gadā izskatīja divas lietas par pulcēšanās brīvības ierobežojumu samērīguma vērtēšanu situācijā, kurā nozīme ir arī ģeopolitiskajam kontekstam. Departaments šajos spriedumos atkārtoti uzsvēra „pašaizsargājošās demokrātijas” koncepciju un to, ka atsaukšanās uz cilvēktiesībām un brīvībām nav pieļaujama, lai iznīcinātu demokrātiju, lai vājinātu un iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības. Departaments norādīja, ka apstākļos, kad Krievija realizē agresiju pret citām valstīm, Latvijai savas valsts suverenitātes, teritoriālās integritātes un demokrātiskas iekārtas saglabāšanai ir īpaši rūpīgi jāattiecas pret to, ka varētu tikt radīta augsne agresiju pamatojošiem viedokļiem vai citādi veicināta agresijas atbalstīšana.

Tāpat 2024.gadā līdzīgi kā 2023.gadā departaments kā pirmā un vienīgā tiesu instance izskatīja trīs lietas par iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru personai noteikts aizliegums izceļot no Latvijas.

Departaments izskatīja arī lietu, kurā atzina, ka netieši sankcionētas personas iekļaušana sankciju subjektu sarakstā ir atzīstama par Uzņēmumu reģistra faktisko rīcību.

Konkurences tiesību jomā var pieminēt lietu, kurā pieteicējs tika sodīts par paskaidrojumu nesniegšanu konkurences pārkāpuma lietā. Departamentam šajā lietā bija jānoskaidro, kādi apstākļi ir ņemami vērā, vērtējot naudas soda pamatotību un samērīgumu un nosakot naudas soda apmēru. Savukārt citā lietā aktuāls bija salīdzinoši retāk sastopams konkurences tiesību institūts – aizliegta vertikālā vienošanās.

Iepirkumu jomā var izcelt spriedumu, kurā departaments norādīja, ka tiesai, ievērojot likumdevēja mērķi mazāk nozīmīgos iepirkumos piemērot vienkāršākas procedūras prasības, būtu jāatturas prasīt tik sarežģītu un detalizētu nolikuma prasību izstrādi, kas padarītu iepirkuma procedūru nesamērīgi apgrūtinošu iepretim iepērkamā pakalpojuma vērtībai.

Nodokļu jomā izceļama lieta, kurā pirmoreiz tika vērtēts, vai ienākumi no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un straumēšanas ir apliekami ar nodokli. Turklāt departaments norādīja, ka videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu, ja to radījusi fiziskā persona un tajā ieguldīta jaunrade.

Vides tiesību jomā var izcelt vairākas lietas, kurās pirmo reizi departamenta praksē aplūkots jautājums par to, kādi apstākļi ir pārbaudāmi, lai vielu (vai priekšmetu) kvalificētu par atkritumiem vai otrreiz izmantojamu materiālu un izvērtētu, vai viela (priekšmets) ir zaudējusi atkritumu statusu.

Ārstniecības riska fonda lietās departaments pirmo reizi risināja jautājumu par Pacientu tiesību likumā noteiktā termiņa atlīdzinājuma pieprasīšanai ievērošanu. Departaments atzina, ka, nosakot šā termiņa sākumu, ir jāņem vērā, ka personai jābūt reālai iespējai apzināties gan tai radīto kaitējumu, gan arī šī kaitējuma cēloņsakarību ar iepriekš notikušu ārstniecību, jo šādas ziņas jānorāda iesniegumā par kaitējuma atlīdzināšanu.

Savukārt patērētāju tiesību aizsardzības jomā var izcelt lietu, kurā departaments pirmo reizi analizēja patērētāju tiesību aizsardzību tūrisma operatora likviditātes problēmu gadījumā: Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci šāda rakstura strīdu starp tūrisma operatoriem un patērētājiem izskatīšanā, priekšnoteikumus patērētājam labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī iespējamos alternatīvos patērētāja tiesību aizsardzības mehānismus.

Tāpat, neraugoties uz to, ka lietā analizētas tiesību normas, kas šobrīd vairs nav spēkā, kā sabiedriski nozīmīgas jāpiemin arī lietas, kurās departaments pirmoreiz vērtēja jautājumu par notāra rūpības pienākumu vekseļa protestēšanas procesā.

Visbeidzot no procesuālo tiesību viedokļa pieminēšanas vērta ir lieta, kurā strīds nebija starp valsti un privātpersonu, bet gan starp divām valstīm – Latvijas Republiku, kuras vārdā rīkojas Tieslietu ministrija, un Uzbekistānas Republiku. Strīds bija par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu Uzbekistānas Republikai. Departaments atzina, ka šādi starpvalstu strīdi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. No administratīvā procesa jēgas un būtības, kā arī Administratīvā procesa likumā noteiktajiem šā likuma mērķiem izriet, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauti tieši privātpersonas strīdi ar valsti. Savukārt starpvalstu strīdi par Latvijai saistošu starptautisku līgumu ievērošanu ir risināmi kādā no starptautiskajās tiesībās paredzētajiem veidiem – konsultāciju ceļā, sarunu ceļā, šķīrējtiesā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā u.c. (sk., Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, īpaši to 33.pantu).

6. Līdzdarbība pārējos Augstākās tiesas darbības stratēģijas prioritārajos darbības virzienos

Līdztekus lietu izskatīšanai kā primārajai kasācijas instances funkcijai Administratīvo lietu departaments 2024.gadā aktīvi līdzdarbojās arī pārējos Augstākās tiesas darbības stratēģijas prioritārajos darbības virzienos. Īpaši vēlos izcelt dažus no tiem.

2024.gada 26.aprīlī ar departamenta kolēģu atbalstu noritēja administratīvo tiesu divdesmitgades svinīgais pasākums, kurā tika arī atvērta piemiņas grāmata par senatori Daci Mitu.

Departamenta senatori un darbinieki arī līdzdarbojās vairāku likumprojektu izstrādē: pastāvīgajā Administratīvā procesa likuma darba grupā, kā arī likumprojekta „Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” un likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” apspriešanā. Tāpat departaments aktīvi sadarbojās ar Tiesu administrāciju un TIS-2 izstrādātājiem.

Departaments arī turpināja dalību Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA-Europe). Turklāt ACA-Europe tiesnešu pieredzes apmaiņas programmas ietvaros no 2. līdz 5.septembrim Administratīvo lietu departaments pirmo reizi uzņēma viesi – Austrijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesi Georgu Lukaseru (Georg Lukasser).

Savukārt senatore Dzintra Amerika piedalījās Dānijas un Latvijas nodokļu administrāciju strīdu izšķiršanas padomdevēju komisijā.

Tāpat departamenta pārstāvji ir aktīvi iesaistījušies tiesnešu izglītošanā, gan vadot mācības, gan līdzdarbojoties administratīvo tiesnešu mācību programmas izstrādē Tieslietu akadēmijai.

Lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, gan departamenta senatori, gan darbinieki ir publicējuši virkni publikāciju, piedalījušies ar priekšlasījumiem konferencēs un sarunu festivālā LAMPA. Departamenta pārstāvji Augstākās tiesas Atvērto durvju dienā ir snieguši ieskatu tiesu darbā topošajiem žurnālistiem un komunikācijas speciālistiem, uzņēmuši dažādu augstskolu studentus, kā arī skolēnus Ēnu dienas ietvaros. Senatori ir vadījuši tiesību zinību stundas. Departamenta senatori, palīgi un padomnieki ir piedalījušies Augstākās tiesas videomateriālu izveidē. Visbeidzot gada noslēgumā jau sesto reizi departamenta vadībā iznāca administratīvajām tiesībām veltīts žurnāla „Jurista Vārds” speciālizlaidums. Tas bija veltīts Eiropas vērtībām administratīvajā justīcijā, ņemot vērā to, ka 2024.gadā tika atzīmēti gan 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, gan administratīvo tiesu divdesmitgade.

7. Galvenie uzdevumi 2025.gadā

Kā tas bija redzams no pagājušā gada sākumā domnīcas „Providus” veiktās aptaujas, kurā tika apkopota atgriezeniskā saikne par Augstākās tiesas darbu 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, aptaujātie tiesu darba profesionāļi (piemēram, advokāti, iestāžu pārstāvji) uzteica Administratīvo lietu departamentu par spriedumu argumentācijas dziļumu un skaidrojumiem atteikt pieņemt kasācijas sūdzību. 80% aptaujāto tiesu darba profesionāļu bija apmierināti ar departamenta atteikumiem. Vienlaikus departaments tika kritizēts par ilgākiem lietu izskatīšanas termiņiem. Kā jau iepriekš citur esmu norādījusi, šie rādītāji savstarpēji korelē.

Gan 2024.gada statistikas rādītāji, gan šīs aptaujas rezultāti ir pamats noteikt, ka arī 2025.gadā departamenta galvenais uzdevums būs samazināt veco lietu atlikumu un uzlabot lietu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to 2025.gadā visi departamenta resursi maksimāli tiks koncentrēti šā mērķa sasniegšanai.

Mēs arī turpināsim meklēt ceļus, kā uzlabot un efektivizēt lietu izskatīšanas procesu.

Jau pagājušā gada nogalē departaments organizēja iekšēju diskusiju jeb „prāta vētru” par lēmumiem, ar kuriem tiek atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Diskusijā piedalījās visi departamenta senatori un darbinieki. Liela pateicība arī Civillietu departamenta priekšsēdētājam Normundam Saleniekam un senatorei Zanei Pētersonei, kuri dalījās ar savu pieredzi šajā jautājumā.

Diskusijas mērķis bija izvērtēt to, kā tiek rakstīti lēmumi, ar kuriem tiek atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. To lietu skaits, kurās tiek atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, ir samērā liels. Pagājušajā gadā tas bija 57% no visām izskatītajām lietām. Tādēļ tas, cik izvērsti šādos gadījumos procesa dalībniekiem tiek pamatots atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību, būtiski ietekmē departamenta darba apjomu. Departamenta darbības sākumposmā šie lēmumi bija samērā gari, jo departaments centās atbildēt uz visiem procesa dalībnieku argumentiem. Šādas pieejas mērķis bija nodrošināt to, lai procesa dalībnieki jūtas „sadzirdēti” un pieaugtu sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Tomēr kopumā Latvijas sabiedrībā pieaugusī uzticēšanās tiesu varai, no vienas puses, un ieilgusī problēma ar lietu izskatīšanas termiņiem departamentā, no otras puses, liek pārskatīt šo rīcības sēžu lēmumu apjomu un rakstīšanas stilu. Lai gan pēdējos gados šie lēmumi jau tiek rakstīti ievērojami koncentrētākā veidā, minētajā diskusijā tika apspriests, vai šajā aspektā būtu iespējami vēl kādi uzlabojumi un izmaiņas. Diskusijas rezultātā vienojāmies, ka turpmāk vairāk koncentrēsimies uz to, lai īsi paskaidrotu, kādēļ kasācijas tiesvedība netiek ierosināta, nesniedzot atbildes uz visiem kasācijas sūdzības iebildumiem, kā arī vēl vairāk piedomāsim pie tā, lai lēmuma rakstīšanas stils būtu iespējami lakonisks. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka koncentrētāki tiesas nolēmumi nekādā ziņā neietekmēs to, ka tiesa ar vislielāko rūpību iedziļinās ikvienā lietā.

Meklējot papildu resursus lietu ātrākai izskatīšanai, departaments arī analizēja tās 2023. un 2024.gadā izskatītās lietas, kurās atstāti negrozīti zemākas instances tiesas spriedumi. Izpētes mērķis bija saprast, vai bija iespējams pabeigt šo lietu izskatīšanu ātrāk, proti, ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Tika secināts, ka vairumā gadījumu lietu ierosināšanai pastāvēja konkrēts, objektīvi pamatots iemesls, piemēram, risināmā jautājuma nozīme judikatūrai, nepieciešamība uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā vai sagaidīt Eiropas Savienības Tiesas, Satversmes tiesas vai citu tiesas nolēmumu. Tāpat tika konstatēti vairāki gadījumi, kuros, neskatoties uz būtiskām kļūdām zemākas instances tiesas spriedumos, departaments spēja tās novērst, rezultātā neatceļot pārsūdzēto spriedumu. Skaidri tika identificēti tikai atsevišķi gadījumi, kuros lietu varēja atrisināt jau ar rīcības sēdes lēmumu, atsakot kasācijas tiesvedības ierosināšanu: 2023.gadā tās bija divas lietas no kopumā 112 lietām, 2024.gadā – piecas lietas no kopumā 67 lietām. Līdz ar to netika atklāta vērā ņemama iespēja pabeigt lietu izskatīšanu ātrāk, proti, ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību.

Savukārt 2025.gadā ir plānots tuvāk iepazīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Vācijas Federālās Sociālās tiesas pieredzi lietu izskatīšanā un izvērtēt, vai ir kādas darba metodes, ko mēs varētu pārņemt savā darbā. Tāpat departaments centīsies atrast veidus, kā ātrāk identificēt lietas, kurās nepieciešams vērsties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā vai ar pieteikumu Satversmes tiesā, un kā sekmēt to, lai attiecīgie nolēmumi tiktu sagatavoti pēc iespējas agrākā lietas izskatīšanas stadijā.

Novārtā netiks atstātas arī tādas departamenta tradīcijas kā ikgadējā tikšanās ar zemāku instanču tiesu tiesnešiem un darbiniekiem. Taču, iespējams, uz laiku, kamēr tiks sasniegts departamenta primārais mērķis sakarā ar veco lietu atlikuma samazināšanu un lietu izskatīšanas termiņu uzlabošanu, tiks samazināta līdzdalības intensitāte sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumos.

Noslēgumā

Šajos nedaudz vairāk kā četros mēnešos, kopš esmu Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, esmu saņēmusi gan sava departamenta kolēģu, gan citu Augstākās tiesas struktūrvienību atbalstu. Tāpēc pateicos ikvienam departamenta kolēģim par līdzšinējo rūpīgo un intensīvo darbu un idejām, kā veicināt lietu ātrāku izskatīšanu. Tāpat pateicos Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Administrācijai, Civillietu un Krimināllietu departamenta kolēģiem, Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai un Kancelejai par konstruktīvo un pozitīvo sadarbību. Tiesas darbs ir komandas darbs. Kā ir teicis H.E.Lūkoks (H.E.Luccock), neviens nevar nosvilpot simfoniju; lai to nospēlētu, ir nepieciešams vesels orķestris. Līdzīgi ir ar lietu izskatīšanu – būtisks ir ikviena tiesas darbinieka un senatora ieguldījums!

Novēlu mums visiem šogad sasniegt gan profesionālos, gan citus mērķus!