Par Krimināllietu departamenta darbu 2024.gadā

SENĀTA KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita POĻAKOVA
Krimināllietu departamenta senatori 2024.gadā: Ivars BIČKOVIČS, Aija BRANTA, Artūrs FREIBERGS, Irīna JANSONE, Sandra KAIJA, Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE

Ievads

Aizvadītajā gadā, pretēji prognozēm par ienākošo lietu daudzuma samazināšanos, saņēmām par 51 lietu vairāk, arī izskatījām vairāk, par 20 dienām īsāks ir bijis lietu izskatīšanas vidējais ilgums, par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemts vidēji 2,3 mēnešos, bet kasācijas kārtībā lietas izskatītas vidēji 9 mēnešos. Tātad pamatā esam iekļāvušies rekomendētajos lietu izskatīšanas termiņos. Tomēr nevarējām pārspēt lietu ienākšanas tempu, un, kā redzams statistikā, lietu izskatīšanas koeficients ir 96%. Noslēdzot 2024.gadu, neizskatīto lietu kopumā ir bijusi tikai viena iepriekšējā – 2023.gadā – saņemta lieta, bet uz šodienu arī tā ir izskatīta.

Apjomīgās lietas

Saprotams, ka izskatīto lietu daudzums un termiņš nav izsmeļoši noslodzes, darba intensitātes un nepieciešamo resursu kritēriji. Par to vēlos detalizētāk izteikties, gan raksturojot aizvadītajā gadā paveikto, gan iezīmējot šī gada izaicinājumus un līdzekļus, kā izaicinājumus nepārvērst problēmā.

Citu lietu starpā aizvadītajā gadā ir izskatīta tā dēvētā „Zolitūdes lieta”, kurā bija iesniegts kasācijas protests un 32 kasācijas sūdzības. Raksturojot šīs lietas sarežģītību un izskatīšanai nepieciešamos resursus, jāņem vērā, ka skatāmi bija agrāk judikatūrā neanalizēti tiesību jautājumi. Centrālais jautājums, uz kuru kasācijas instancei bija jāsniedz atbilde: vai glābēju iesaistīšana noziedzīga nodarījuma seku likvidēšanā pārtrauc sākotnējā apdraudējuma tālāko iedarbību un cēlonisko sakarību ar sekām, konkrētajā gadījumā – glābēju nāvi. Senāts sniedza cēloņsakarības jēdziena satura skaidrojumu un formulēja metodi cēloņsakarības esamības pārbaudīšanai. Tādēļ šī lieta ir nozīmīga ar jauniem atzinumiem krimināltiesībās.

Senāts atzina, ka tiesību normas aizsardzības mērķis beidzas tur, kur sākas cietušās personas atbildības joma pašai par sevi. Glābēju iesaistīšanās noziedzīga nodarījuma seku likvidācijā pati par sevi nepārtrauc sākotnējā apdraudējuma tālāko iedarbību. Glābšanas dienestu darbinieki neveic glābšanas pasākumus nolūkā atteikties no dzīvības un neiesaistās glābšanas darbos brīvprātīgi, jo glābšanas pasākumu veikšana izriet no viņu profesionālajiem pienākumiem un var būt saistīta ar atbildīgu risku nolūkā glābt negadījumā iesaistītās personas. Tādējādi nav konstatējama glābēju rīcības brīvprātība, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp darbībām un kaitīgajām sekām. Tomēr tiesām jāvērtē, vai glābšanas pasākumi nav bijuši acīmredzami bezjēdzīgi un nesamērīgi tam, kādu risku glābēji uzņēmās, apdraudot savu dzīvību un veselību, un tam, kādu rezultātu konkrētajos apstākļos varēja sasniegt. Acīmredzami nesaprātīga glābšanas mēģinājuma gadījumā cēloņsakarības saikne tiek pārtraukta. Šādā gadījumā vērtējami nevis atsevišķu glābēju lēmumi, bet gan visu glābšanas operācijā iesaistīto kopējā rīcība.

Atgriežoties pie lietas izskatīšanai nepieciešamā laika un resursiem.

Pārbaudot apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, bija nepieciešams iepazīties ar ievērojama apjoma specifiskām ziņām par būvniecības procesu, lai atbildētu uz jautājumu, vai apelācijas instances tiesa ir ievērojusi normatīvo regulējumu, izdarot atzinumu par to, kādi nosacījumi ietekmēja ēkas sabrukšanu, un vērtējot pierādījumus, ar kuriem tika pamatota 9 personu apsūdzība un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošana 4 juridiskajām personām. Apelācijas instances tiesas nolēmums tika atcelts 9 pozīcijās.

Tas ilustrējot, ko dažkārt nozīmē viens kriminālprocess kasācijas instancē. Minētā lieta tika izskatīta līdzās citām vēl 530 lietām. Lai to izdarītu saprātīgā termiņā, nācās variēt senatoru noslodzi ar ienākošām lietām un zinātniski analītisko padomnieku piesaisti konkrētām lietām. Tā, protams, bija iespēja pilnveidot apjomīgu lietu izskatīšanas metodi un noslodzes sadalīšanu departamentā, vienlaikus tas konkrēti iezīmēja šī – 2025.gada – izaicinājumus. Šobrīd departamentā noslēguma posmā ir viena no tā dēvētajām „digitālās televīzijas” lietām, kurā tiek izskatīti 71 lapas apjoma kasācijas protestā izteiktie argumenti par 9 personu attaisnošanu un procesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 1 juridiskajai personai, kā arī lieta, kurā iesniegts kasācijas protests un 18 kasācijas sūdzības kopumā uz vairāk kā 1000 lapām, vērtēšanai pakļaujams apelācijas instances tiesas nolēmums uz 579 lapām, kopsakarā ar pirmās instances tiesas spriedumu uz gandrīz 2000 lapām. Viens no elementiem laika plānošanai šādu lietu izskatīšanā ir noteikt laiku, kas nepieciešams, lai apgūtu analizējamo pamatmateriālu. Tagad nedaudz matemātikas. Lai izlasītu 3600 lapu materiālu bez analīzes, rēķinot, ka 1 lapas lasīšanai tiek veltītas 5 minūtes, ir jālasa 300 stundas. Ja darba dienā lasa 6 stundas, tad vajag 10 nedēļas, lai tikai izlasītu. Labi, optimizēsim darbu – 2 mēneši. Tas ir bez nepieciešamā papildu darba līdz nonākam pie lēmuma pieņemšanas. Lai arī materiāls ir apgūts un pieņemts izsvērts lēmums ierosināt kasācijas tiesvedību, priekšā apjomīgs izpētes darbs, risinot atbildamos jautājumus. Lēmumu katrā no lietām pieņem 3 senatori. Tas nozīmē, ka būs periodi, kad 6 tiesneši strādās pie tikai 2 lietām.

Šo gadu esam uzsākuši 8 senatoru sastāvā, jo senators Freibergs ir devies pensijā, ir izsludināts konkurss uz senatora amata vakanci. No pieredzes zināms, ka vakances aizpildīšanas process ir vairākus mēnešus ilgs, savukārt jaunajam senatoram vienmēr nepieciešams laiks iekļauties kopīgajā darba ritmā. Ar šī brīža senatoru un atbalsta personāla resursu izskatīt lietas ieteiktajos termiņos nav iespējams, turklāt lietu uzkrājums, kas nenovēršami radīsies, ietekmēs darbu arī nākamgad un aiznākamgad. Ņemot vērā šos apstākļus, lai arī līdz šim departamentam ir gājis pietiekami raiti ar lietu skatīšanu, es lūdzu rast iespēju piešķirt Krimināllietu departamentam desmito senatora vietu vismaz uz vienu gadu, bet, ievērojot, ka prognozējama arī citu apjomīgu, juridiski sarežģītu lietu saņemšana, būtu nepieciešama papildus viena senatora vieta uz nenoteiktu laiku, bet par tās lietderības ilgumu lemt atbilstīgi faktiskajai situācijai.

Tiktāl par skaitļiem un darba apjomu. Tagad vairāk par saturu.

Būtiskākie darba virzieni

Aizvadītajā gadā departamentā ir veikts apjomīgs pēdējo 10 gadu tiesu prakses apkopojums lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Apkopojums sagatavots nolūkā sniegt pārskatu par Senāta aktuālo un arī vēsturisko praksi un darīt zināmus atzinumus, kurus uzturam arī šodienas skatījumā un tiesiskajā regulējumā. Apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma priekšmeta raksturojumu, predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigtības nozīmi, legalizācijas objektīvajām izpausmēm un sasaisti ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu. Tāpat ietvertas arī atziņas par noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas saistību ar atbilstošu tiesību normu izvēli, ievērojot Krimināllikuma spēku laikā.

Kontekstā ar veikto Senāta prakses apkopojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izpausmju izpratne un attiecināmā tiesiskā regulējumu piemērošanas prakse ir apspriesta, tiekoties ar Ģenerālprokuratūras un Eiropas prokuratūras pārstāvjiem, nolūkā apzināt un izprast atšķirības un argumentāciju viedokļos, kas savukārt ļauj noteikt tos tiesību jautājumus, kurus šajā jomā nepieciešams papildus apsvērt, veidojot judikatūru turpmāk.

Nozīmīgs darbības virziens ir bijis saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību. Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi apkopojumu par sodu noteikšanas praksi šīs kategorijas lietās. Bez vispārējām, uz jebkuras kategorijas lietām attiecināmām nepilnībām sodu noteikšanā konkrētās kategorijas lietās iezīmējās nepietiekama izpratne par šo noziedzīgo nodarījumu radītā apdraudējuma saturu un tā mainību atbilstoši izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā. Lai veicinātu izpratni par attiecīgo noziedzīgo darbību apdraudēto objektu un apdraudējuma sekām šodienas apstākļos, esam apsprieduši šos jautājumus, tiekoties ar apgabaltiesu tiesnešiem, runājuši par to Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkotajās mācībās un snieguši priekšlasījumu starptautiskā konferencē „Hibrīdkara instrumenti un ar to saistītie noziegumi”. Ziņa, kuru prezentējām:  krimināltiesiskajiem līdzekļiem, ar kuriem valsts vēršas pret valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, jāatbilst konkrētajā laikā un ģeopolitiskajā situācijā pastāvošajam apdraudējumam.

Analizējot minētās kategorijas lietas, iezīmējās noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas problēma, nošķirot Krimināllikuma 285.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai – no Krimināllikuma 285.1 pantā paredzētā – nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Minētā problēmjautājuma risināšana ir uzsākta, un tas ir viens no šī gada darbības virzieniem.

Nākamā tēma, kurai aizvadītajā gadā esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību, – kasācijas instances efektivitāte un attīstības perspektīvas.

Pagājušā gada atskaites plēnumā tika aktualizēts jautājums – lietu vairākkārtīga atgriešanās Senātā skatīšanai kasācijas kārtībā, tā cēloņi un instrumenti novēršanai.

Pēc departamenta lūguma Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa jau aprīļa sākumā veica pētījumu par 2023.gadā departamentā izskatītām lietām, kuras Senātā skatītas vismaz 2 reizes, ietverot arī tās, kuras noslēdzās ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Tādas bija 33 no 665 lietām. Stingrākai analīzei tika pakļautas 17 lietas, kuras Senātā ienāca vismaz trešo reizi. Konstatēts, ka lietu nosūtīšana atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancei ir saistīta ar nepieciešamību sniegt pierādījumu vērtējumu, motivēt iepriekš neargumentētus atzinumus par faktu esību vai neesību un citiem iemesliem, kas saistīti ar faktisko apstākļu konstatēšanu. Tikai vienā gadījumā pastāvēja apsvērumi, ka šodienas skatījumā Senāts lietā varēja pieņemt gala nolēmumu, kas bija saistīts ar mantas konfiskācijas regulējumu.

Kriminālprocesa likuma 587.pants noteic, kādus lēmumus var pieņemt kasācijas instances tiesa. Saskaņā ar šī panta pirmās daļas 4.punktu kasācijas instances tiesa var grozīt lēmumu.

Departamentā argumentēti tika apsvērts, kāds ir šīs normas tvērums, cik tālu, pamatojoties uz to, mēs varam grozīt apelācijas instances nolēmumu, aizstājot to ar savu lēmumu.  Secinājums – kasācijas instances tiesa var grozīt apelācijas instances nolēmumu kriminālprocesā tiktāl, ciktāl tas nav saistīts ar pierādījumu vērtēšanu un jaunu faktisko apstākļu konstatēšanu un, nepastāvot kasācijas protestam vai cietušā kasācijas sūdzībai, nepasliktina apsūdzētā stāvokli. Citiem vārdiem sakot, mēs varam izmantot lietā konstatētos faktiskos apstākļus un, ja likumā ir noteikts skaidrs un viennozīmīgs faktiskās situācijas tiesiskais regulējums, proti, jautājumam konkrētajos faktiskajos apstākļos iespējams tikai viens risinājums, varam grozīt spriedumu. Šis formulējums nav galīgs, jo kritēriju sietu veidojam ar konkrētiem mūsu lēmumiem konkrētās lietās.

2024.gada prakse ir sekojoša.

Apelācijas instances tiesas nolēmums grozīts deviņās lietās.

Nolēmums grozīts:
a) sakarā ar konstatētu pārkāpumu soda noteikšanā – septiņās lietās;
b) daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – vienā lietā;
c) daļā par lietiskā pierādījuma atzīšanu par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmetu un konfiscēšanu (nepareiza Krimināllikuma 70.¹² panta piemērošana) – vienā lietā.

Četrās lietās Senāts atcēla apelācijas instances tiesas nolēmumu pilnībā vai daļā un kriminālprocesu izbeidza.

Nolēmums atcelts daļā, un kriminālprocess šajā daļā izbeigts:
a) par mantas (finanšu līdzekļu un nekustamā īpašuma) atzīšanu par noziedzīgi iegūtu – divās lietās;
b) par kaitējuma kompensāciju – vienā lietā.

Vienā lietā atcelts gan pirmās instances tiesas spriedums, gan apelācijas instances tiesas spriedums un kriminālprocess izbeigts noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Secinājums – ir paplašinājusies Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 4.punkta, kas noteic kasācijas instances tiesas iespēju grozīt lēmumu, piemērošana.

Tiek diskutēts par to, vai Senāts kriminālprocesā var atcelt apelācijas instances nolēmumu, atgriežot lietu uz debatēm, bet atstājot negrozītu daļā par konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem. Tas būtu viens no šī gada darbības virzieniem.

Apsvērts ir arī jautājums, cik tālu Senāts var paust savu redzējumu lietas risinājumā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 589.panta otrajā daļā noteikto – kasācijas instances tiesa nenorāda savā lēmumā, kāds nolēmums jāpieņem, izskatot lietu no jauna. Senāts kriminālprocesā norāda uz konstatētajiem pārkāpumiem, var norādīt kritērijus procesuālo darbību tiesiskai veikšanai, skaidrot, kādas tiesību normas piemērojamas, dot to interpretāciju, bet nevar norādīt, kādu lēmumu tiesai jāpieņem, tādēļ iespēja, ka lietas Senātā var atgriezties vairākkārt, nav izslēdzama.

Cits kasācijas instances efektivitātes pilnveidošanas virziens ir lēmumi par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību.

Salīdzinot ar iepriekšējo atskaites periodu, par 5% ir palielinājies to lietu daudzums, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Jau otro gadu pēc kārtas vērojama tendence palielināties atteikumu daudzumam. Tas saistāms galvenokārt ar skrupulozāku skatījumu uz to, vai attiecīgajā lietā ir norādes uz juridiskiem iemesliem nolēmuma izvērtēšanai, un to, vai izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā.

Esam turpinājuši sadarbību ar apgabaltiesām, tiekoties un izrunājot aktuālāko judikatūru, nolēmumu atcelšanas iemeslus un apgabaltiesu tiesnešu izvirzītus aktuālus jautājumus. Aizsākām jaunu sadarbības formu – tikšanos ar apgabaltiesu krimināllietu tiesu kolēģiju priekšsēdētājiem, lai pārrunātu viņu uzdotus jautājumus. Jauninājums ir tajā, ka kolēģiju priekšsēdētāji prezentē sava kolektīva argumentētu viedokli par konkrētiem jautājumiem tikšanās dalībniekiem jau iepriekš, tādēļ tiekoties un diskutējot problēmjautājumi tiek nevis identificēti, bet risināti.

Paldies bijušajai padomniecei, tagad tiesnesei Sindijai Zemītei un padomniecei Aleksandrai Azevai, kuras ar personisku iniciatīvu, papildus tiešajiem amata pienākumiem radīja un pilnveido departamenta tiesu prakses iekšējās sistematizācijas modeli. Ticam, ka šogad būs tehniskas iespējas tā aktivizēšanai, kas ļaus intensificēt risinājumu rašanu un nolēmumu projektu gatavošanu, kā arī stiprinās vienādu praksi tiesību jautājumu izlemšanā.

Turpinājām līdzdarboties studentu prakses procesā Senātā, tiesnešu apmācības procesā Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā, Disciplinārtiesā, Valsts vienotajā jurista eksāmena komisijā, Krimināllikuma un Kriminālprocesa pastāvīgajās darba grupās. Priecājamies par veiksmīgu sadarbību ar tiesnešiem stažieriem, kuri gan mācās, gan palīdz mums darbā, esam bijuši aktīvāki saziņā ar masu saziņas līdzekļiem, sniedzot intervijas par lietu izskatīšanas rezultātiem. Kā īpaši veiksmīgu vēlos atzīmēt senatora Aivara Uminska skaidrojumu plašsaziņas līdzekļiem par lēmumu tā dēvētajā „Zolitūdes lietā”.

Paldies kolēģiem – senatoriem un darbiniekiem –  par darbu ar interesi, pašiniciatīvu un atbildīgumu par departamenta kopīgo uzdevumu izpildi, kā arī Judikatūras un zinātniskai analītiskajai nodaļai par atbalstu risinājumu rašanā.

Piecos gados paveiktais

Šogad aprīlī noslēdzas mans piecu gadu termiņš Krimināllietu departamenta priekšsēdētājas amatā. Rezumēšu paveikto īsās tēzēs.

• Izanalizēta un sistematizēta prakse lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atziņas prezentētas adresātiem – piemērotājiem, kopumā stabilizējot judikatūru šīs kategorijas lietās.
• Pilnībā atrisinātas problēmas ar kaitējuma kompensāciju noteicošo normatīvu piemērošanu autoavāriju lietās.
• Izvirzīti un Saeimā pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas vērsti uz slodzes samazināšanu Krimināllietu departamentā (vienošanās procesi, medicīniska rakstura līdzekļu piemērošana), kas pavēra iespēju realizēt citos likuma grozījumos ietvertos mērķus, proti, veikt nākamajā tēzē norādītos darbības virzienus.
• Akceptēti mūsu iesniegtie grozījumi Kriminālprocesa likumā – paplašinātie tiesas sastāvi, tiesneša atsevišķo domu iesniegšanas iespēja, kas sekmē juridiskās domas attīstību un judikatūras stabilitāti.
• Ieviests un sekmīgi piemērots lietu skatīšanas termiņu monitorēšanas mehānisms, slodzes izlīdzināšanas mehānisms, padomnieku sistēmiska iesaiste lietu skatīšanā – jau divus gadus, noslēdzot atskaites periodu, atlikumā nav iepriekšējo gadu lietu. Pat esot lietvedībā apjomīgām lietām, izskatīšanas termiņš ir rekomendēto termiņu robežās.
• Esam kļuvuši ievērojami aktīvāki komunikācijā (tiesneši, prokurori, starptautiskā sadarbība, masu informācijas līdzekļi), izglītošanā.
• Esam atvērtāki izmaiņām (tiesību normu interpretācija, nolēmuma formas maiņa).

Kolektīva vadītājs var plānot, organizēt, kontrolēt, monitorēt un šajā procesā sašķīst atomos, bet pilnībā nesasniegt izvirzītos mērķus, ja mērķi netiek atbalstīti un kolektīvs nav motivēts tos sasniegt. Paldies katram departamentā strādājošajam par konstruktīvu kritiku īstajos brīžos un nepārtrauktu atbalstu gan darbos, gan emocionāli.