Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Senāta departamentu senatori – no Civillietu departamenta senatori Normunds Salenieks un Inese Grauda (ievēlēta ar 16.04.2025.), no Administratīvo lietu departamenta Vēsma Kakste un Anita Kovaļevska, no Krimināllietu departamenta Anita Poļakova un Inguna Radzēviča.
Aizvadītajā gadā Disciplinārtiesā izskatītas divas lietas, viena saņemta 2024. gadā, otra – 2025. gadā.
Lietā DT-1/2025 par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu par tiesneša atkārtotu iecelšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem Disciplinārtiesa izbeidza tiesvedību, pamatojoties uz saņemto sūdzības atsaukumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzība bija iesniegta par motivācijas trūkumu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumā, Disciplinārtiesa atzina par lietderīgu vispārīgi norādīt uz secinājumiem, kas tika izdarīti lietas sagatavošanas procesā. Disciplinārtiesa konstatēja, ka ne likumā „Par tiesu varu”, ne Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā nav noteiktas konkrētas prasības atzinuma saturam. Vienlaikus tika norādīts, ka nepieciešams nodrošināt tiesnešus ar to lēmumu (negatīvu atzinumu) pamatojumu, kuriem ir paredzētas pārsūdzības tiesības.
Lietā DT-2/2025 tika izskatīta sūdzība par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, ar kuru bija ierosināts atcelt tiesnesi no amata. Disciplinārtiesa atcēla lēmumu un izbeidza disciplinārlietu, jo ar Saeimas lēmumu tiesnese tika atbrīvota no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Līdz ar to Disciplinārtiesa atzina, ka disciplinārlietas turpmāka izskatīšana nav pieļaujama, un, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.4 panta otrās daļas 2. punktu, disciplinārlieta tika izbeigta un Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2025. gada 14. februāra lēmums atcelts.
Disciplinārtiesas lēmumi ir pieejami Augstākās tiesas tīmekļvietnē.
Par Disciplinārtiesas darbības regulējumu
Runājot par Disciplinārtiesas attīstības perspektīvām, joprojām aktuāls ir jautājums par tās procesuālās darbības regulējuma pilnveidi. Līdzšinējā Disciplinārtiesas darbība balstās uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteikto regulējumu, kas vienlaikus nodrošina gan pamata procesuālās garantijas, gan zināmu elastību lietu izskatīšanā. Šāda elastība ir ļāvusi Disciplinārtiesai pielāgot procesu konkrētiem lietu apstākļiem un efektīvi reaģēt uz dažāda rakstura sūdzībām.
Vienlaikus, ņemot vērā Disciplinārtiesas nozīmīgo lomu tiesnešu disciplinārās atbildības sistēmā, būtu apsverams jautājums par Disciplinārtiesas procesuālo darbību detalizētāku reglamentēšanu.
Disciplinārtiesas reglaments potenciāli veicinātu lielāku procesuālo skaidrību, paredzamību un vienotu praksi, īpaši attiecībā uz sūdzību izskatīšanas gaitu, procesuālo darbību secību un iesaistīto personu tiesību īstenošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka pārmērīgi detalizēts regulējums varētu ierobežot Disciplinārtiesas iespējas elastīgi rīkoties gadījumos, kad lietas apstākļi to objektīvi prasa. Līdz ar to būtu lietderīgi turpināt diskusiju par optimālo līdzsvaru starp normatīvo noteiktību un procesuālo elastību, izvērtējot gan līdzšinējo Disciplinārtiesas praksi, gan citu institūciju pieredzi. Šādas diskusijas rezultātā varētu tikt pieņemts pamatots lēmums par turpmāko Disciplinārtiesas darbības regulējuma attīstību un virzienu.
Noslēgumā vēlos izteikt pateicību visam Disciplinārtiesas sastāvam par profesionālo, rūpīgo un atbildīgo darbu, kā arī par ieguldījumu Disciplinārtiesas darbības nodrošināšanā. Vēlos paust cerību, ka turpmākajā periodā Disciplinārtiesas noslodze saglabāsies neliela, un darbs noritēs stabilā un paredzamā režīmā.
QR
