25.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-257/2012
1. Lēmums, ar kuru piešķirta izdienas pensija, ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, proti, ar to uz ilgstošu (nenoteiktu) laiku ir noteikta izdienas pensijas ikmēneša izmaksa. Savukārt iesniegums par piešķirtās izdienas pensijas pārrēķinu ir vērtējams kā iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna.
2. Administratīvā procesa likuma 87.pantā noteiktais sešu mēnešu termiņš kopš tiesisko apstākļu maiņas uzzināšanas sākas tiesību normas spēkā stāšanās, nevis izsludināšanas (publicēšanas) brīdī. Kamēr tiesību norma nav stājusies spēkā, tiesiskie apstākļi vēl nav mainījušies, taču 87.pantā noteiktais sešu mēnešu termiņš tiek saistīts tieši ar tiesisko apstākļu maiņu. Tas ir procesuālais termiņš, kurš tā nokavējuma gadījumā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 46.pantam var tikt atjaunots, ja nokavējuma iemeslu iestāde vai tiesa atzīst par attaisnojošu.
10.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-24/2012
1. Tā kā pēc administratīvā procesa uzsākšanas no jauna iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības, jaunais administratīvais akts, kas izbeidz ar sākotnējo administratīvo aktu nodibinātās tiesiskās attiecības un nodibina jaunas, ietver materiāltiesisku noregulējumu un vispārīgi ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi persona, kas nav pārsūdzējusi sākotnējo administratīvo aktu, var izmantot tiesības pārsūdzēt jauno administratīvo aktu.
2. Ja administratīvais process no jauna iestādē tiek uzsākts tiesvedības laikā, un iestāde tikai atceļ, atzīst par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu sākotnējo administratīvo aktu, kurš ir pieteikuma pamatā, tiesiskais strīds lietā izbeidzas un tas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu ir pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.
3. Ja tiesvedības laikā ar jauno administratīvo aktu sākotnējais administratīvais akts tiek grozīts vai atcelts un izdots satura ziņā citāds administratīvais akts, lietā arī zūd sākotnējais pieteikuma priekšmets. Pieteicējam šādā gadījumā jādod iespēja precizēt pieteikumu atbilstoši aktuālajai situācijai konkrētajā lietā. Šāda prasījuma precizēšana nav uzskatāma par jaunu prasījumu, tādējādi to var veikt arī pirms lietas izskatīšanas apelācijas instances tiesā. Apelācijas instances tiesai ir jāizskata lieta pēc būtības, tostarp ņemot vērā lietā izdoto pēdējo iestādes administratīvo aktu un prasījuma precizējumus.
4. Administratīvā procesa likuma 88.panta 2.punkta izpratnē Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskās vai pārnacionālas tiesas, tostarp Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem kā apstākļiem, kas ir pamats administratīvā procesa uzsākšanai no jauna, likumdevējs ir nepārprotami norādījis, ka tie ir nolēmumi konkrētajā lietā. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.
5. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz adresāta iesnieguma pamata ir divpakāpju process, kurā notiek iesnieguma pieļaujamības un iesnieguma pamatotības vērtēšana. Vispirms iestādei ir jāvērtē, vai iesniegums ir pieņemams izskatīšanai pēc būtības, proti, vai vispār pastāv pamats uzsākt procesu no jauna. Iesnieguma pieļaujamības priekšnoteikumi procesa uzsākšanai no jauna ir skaidri noteikti likumā: personas iesniegums, termiņš iesnieguma iesniegšanai, administratīvajam aktam ir jābūt neapstrīdamam un spēkā esošam, ir jāpastāv jauniem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, vai tiesas nolēmumam. Šie apstākļi ir kumulatīvi un izsmeļoši.
05.11.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-304/2007
1. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna ir īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, kurš piemērojams tikai izņēmuma gadījumos, jo tas pārtrauc ar spēkā stājušos administratīvo aktu iedibināto tiesisko stabilitāti. Šī iemesla dēļ administratīvā procesa uzsākšana no jauna pēc procesa dalībnieka iesnieguma pieļaujama tad, ja pastāv likumā paredzētie apstākļi.
2. Procesa dalībniekam, iesniedzot iestādē iesniegumu par procesa uzsākšanu no jauna, ir jānorāda iestādei savi apsvērumi, kādēļ tas uzskata, ka konkrētajā lietā ir pamats uzsākt procesu no jauna. Ja iesniegumā šādi apsvērumi nav minēti, iestādei pašai nav pienākuma meklēt pamatus procesa uzsākšanai no jauna. Tāpat arī personai iesniegumā jānorāda vai vismaz jāvērš iestādes uzmanība tieši uz vēlmi uzsākt procesu no jauna. Ja persona iesniegumā nav tieši lūgusi uzsākt administratīvo procesu no jauna, iesniegums varētu tikt pielīdzināts lūgumam uzsākt administratīvo procesu no jauna, ja personas iesniegumā norādītie apstākļi atbilst kādam no likumā paredzētajiem procesa uzsākšanas no jauna pamatiem.
3. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata ir divpakāpju process. Proti, iestādei sākotnēji jālemj par to, vai šis iesniegums ir izskatāms pēc būtības, tas ir, vai pastāv pamats, lai iestāde no jauna uzsāktu procesu, kas iepriekš noslēdzies ar spēkā stājušos administratīvo aktu. Ja iestāde konstatē, ka adresāta iesniegumā norādītie pamati procesa uzsākšanai no jauna pastāv, iestāde pieņem lēmumu uzsākt procesu no jauna un izskata administratīvo lietu no jauna pēc būtības.
4. Lēmums procesu uzsākt no jauna atsevišķi nav ne apstrīdams, ne pārsūdzams, jo nesatur galīgu tiesisko regulējumu. Tas ir starplēmums no jauna uzsāktajā administratīvajā procesā, kas noslēdzas ar administratīvā akta izdošanu.
5. Ja pamats procesa uzsākšanai no jauna nepastāv, iestāde pieņem lēmumu iesniegumu noraidīt, neskatot to pēc būtības (proti, pieņem lēmumu atteikt izskatīt lietu pēc būtības). Šis ir procesuāls lēmums, kas ietver tikai iestādes izvērtējumu par to, ka konkrētajā gadījumā nepastāv priekšnoteikumi procesa uzsākšanai no jauna. Šāds lēmums, kurā netiek vērtēts nekas vairāk kā tikai procesa uzsākšanas no jauna priekšnoteikumi, kaut arī ir procesuāls lēmums, ir apstrīdams un pārsūdzams kā administratīvais akts. Minētais pamatojams ar to, ka šāds iestādes atteikums satur būtisku procesuālu regulējumu (un tam piemīt nosacīts pabeigtības raksturs), līdz ar to personas tiesību ievērošanas nolūkā, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai iestāde pamatoti ir atteikusi vēlreiz uzsākt administratīvo procesu, šāds iestādes atteikums ir pārsūdzams tiesā.
6. Izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, iestāde izdod administratīvo aktu, ar kuru: 1) iesniegumu izdot labvēlīgāku administratīvo aktu noraida un sākotnējo administratīvo aktu atstāj spēkā, vai arī 2) iesniegumu izdot labvēlīgāku administratīvo aktu apmierina, sākotnējo administratīvo aktu atceļ un izdod personai labvēlīgāku administratīvo aktu.
7. Administratīvā procesa likuma 87.panta regulējums piemērojams tajos gadījumos, kad iestāde iepriekš ir pieņēmusi tādu administratīvo aktu, ar kuru kādai personai ticis mainīts jau piemītošo tiesību vai pienākumu apjoms (tiesiskās attiecības ir ietekmētas aktīvi), un lēmuma adresāts atkal lūdz šo tiesību vai pienākumu apjomu mainīt sakarā ar jauniem apstākļiem.
8. Administratīvā procesa likuma 87.pantā paredzētais institūts (administratīvā procesa uzsākšana no jauna pēc personas iesnieguma) nav attiecināms uz gadījumiem, kad, izskatot personas lūgumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iestāde ir izdevusi tādu administratīvo aktu, kas tiesiskās attiecības aktīvi neietekmē (proti, atteikumu piešķirt personai kādas tai vēl nepiemītošas tiesības). Ja attiecībā uz personu ir izdots šāds atteikums, tad šī persona var jebkurā laikā vēlreiz vērsties ar iesniegumu iestādē, atkārtoti izsakot lūgumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, un šai gadījumā nav nepieciešams iesniegumu pamatot ar kādu no Administratīvā procesa likumā 87.pantā norādītajiem apstākļiem procesa uzsākšanai no jauna.
9. Iestādei jāņem vērā, ka jebkuri personu lūgumi izskatīt lietu pēc būtības, kas iesniegti pēc administratīvā akta kļūšanas par neapstrīdamu, nevar tikt pielīdzināti lūgumiem uzsākt administratīvo procesu no jauna Iestādei, izvērtējot iesniegumu, jānovērtē tā juridiskā daba. Gadījumā, ja iesniegums nav uzskatāms par lūgumu uzsākt procesu no jauna, bet gan pēc būtības ir novēloti iesniegts apstrīdēšanas iesniegums bez lūguma atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, iestāde, nepiemērojot Administratīvā procesa likuma 87.pantu, var atbildēt uz personas iesniegumu, norādot, ka sākotnējais administratīvais akts ir stājies spēkā (līdz ar to kļuvis neapstrīdams). Tādējādi iestāde, atbildot uz iesniegumu, tikai atkārto iepriekš pieņemtā administratīvā akta saturu. Šādas atbildes gadījumā nav runa ne par materiāltiesisku, ne procesuāli tiesisku lēmumu, bet tikai par pirmā administratīvā akta atkārtošanu bez patstāvīgām tiesiskajām sekām. Šis tā sauktais vienkāršais atkārtojošais lēmums nav apstrīdams (pārsūdzams).
14.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-84/2007
1. Administratīvā procesa likuma 87.pantā minētais regulējums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna uz iesnieguma pamata attiecas uz gadījumiem, kad iestāde iepriekš ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru kādai personai mainīts jau piemītošo tiesību vai pienākumu apjoms, un lēmuma adresāts vai trešā persona atkal lūdz šo tiesību vai pienākumu apjomu mainīt sakarā ar jauniem apstākļiem. Proti, šādos gadījumos tiesiskās attiecības ir ietekmētas aktīvi un tiesiskās stabilitātes dēļ tās var pārskatīt (piemēram, iepriekš pieņemto lēmumu atcelt) tikai likumā noteiktos gadījumos.
2. Gadījumā, kad persona ir vērsusies iestādē ar lūgumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (jaunu – personai vēl nepiemītošu - tiesību noteikšanu) un iestāde atteikusies izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar atteikumu tiesiskās attiecības nav aktīvi ietekmētas (proti, personai jau piemītošās tiesības un pienākumi nav mainīti). Līdz ar to, ja attiecībā uz personu ir izdots šāds nelabvēlīgs negatīvais administratīvais akts, tad šī persona var jebkurā laikā vēlreiz vērsties ar iesniegumu iestādē, atkārtoti izsakot lūgumu izdot labvēlīgu pozitīvu administratīvo aktu (t.i., labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiesiskās attiecības tiktu aktīvi ietekmētas). Iestādei šādā situācijā nav tiesiska pamata neizskatīt šādu atkārtotu iesniegumu pēc būtības.
3. Saņemot atkārtotu iesniegumu un vēlreiz izvērtējot apstākļus, iestāde izdod attiecīgu administratīvo aktu. Iestādei nav liegts atsaukties uz iepriekš izdotajā administratīvajā aktā konstatēto un atzīt, ka tai nav pamata mainīt savu iepriekš pausto nostāju. Būtisks ir apstāklis, ka iestāde atkārtoto iesniegumu ir vērtējusi pēc būtības, nevis tikai formāli atsaukusies uz to, ka nekādi jauni apstākļi atkārtotajā iesniegumā nav minēti.
4. Skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt – tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana.
5. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi. Tādēļ tiesai, izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir jāpārbauda, vai šie priekšnoteikumi pastāv. Šī pārbaude tiesai jāveic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu.