1. oktobris, 2025.
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti desmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
-
SKK-101/2025 “No pirmās instances tiesas sprieduma atšķirīga soda mēra noteikšanas pamatojums apelācijas instances tiesas nolēmumā” (KPL/ Spriedums; KPL/ Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā; KL/ Soda noteikšana)
Tēze:
Apelācijas instances tiesa, konstatējot tam pamatu, var mainīt piemēroto soda mēru, taču šāds lēmums nevar būt patvaļīgs. Apelācijas instances tiesa, īstenojot tai piešķirtās pilnvaras lietas atkārtotā izskatīšanā pēc būtības, jebkādas izmaiņas personai noteiktajā sodā nolēmumā pamato ar konkrētiem, juridiskiem argumentiem, kas izriet no lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem un tiesību normu pareizas piemērošanas.
-
SKK-63/2025 “Kasācijas protestā ietverto un lietas iztiesāšanā izteikto argumentu nošķiršana; Kasācijas protestā jānorāda tikai tādi tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pārsūdzētā nolēmuma galīgo rezultātu; Krimināllikuma 317. pantā (Dienesta pilnvaru pārsniegšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās un subjektīvās puses konstatēšana; Policijas darbinieka tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus; Tiesas blakus lēmuma pārsūdzamība; Priekšnoteikumi tiesas blakus lēmuma pieņemšanai par prokurora pieļautu pārkāpumu” (KPL/ Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā; KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā; KPL/ Spriedums; KPL/ Sūdzības)
Tēzes:
Kasācijas protestā ietverto un lietas iztiesāšanā izteikto argumentu nošķiršana
Argumenti, kas pamato apelācijas instances tiesas nolēmuma neatbilstību tiesību normām, ir jānorāda kasācijas protestā. Bez ievērības ir atstājama, piemēram, norāde, ka kasācijas protestā tiek uzturēti arī tādi argumenti, kas izteikti lietas gaitā, jo Senātam nav pamata pievērsties tādu argumentu pārbaudei, kas ir izteikti pirms pārsūdzētā nolēmuma pieņemšanas.
Kasācijas protestā jānorāda tādi tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pārsūdzētā nolēmuma galīgo rezultātu
Kasācijas protestā jānorāda un jāmotivē tādi tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pārsūdzētā nolēmuma galīgo rezultātu; pārkāpumi, kas nemaina tiesas nolēmuma galīgo rezultātu, nevar būt par pamatu nolēmuma atcelšanai. Apelācijas instances tiesas kļūdaina atsauce uz personas atteikšanos sniegt liecību kā personas aizturēšanas iemeslu nav pamats tās nolēmuma atcelšanai, ja pārējie tiesas konstatētie apstākļi ir pietiekami, lai atzītu, ka aizturēšana notikusi pamatoti.
Krimināllikuma 317. pantā (Dienesta pilnvaru pārsniegšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās un subjektīvās puses konstatēšana
Lai piemērotu Krimināllikuma 317. pantu, ir jākonstatē, ka dienesta pilnvaru pārsniegšana ir acīmredzama.
Tādēļ tiesību normas pārkāpuma konstatēšana vien valsts amatpersonas rīcībā nav pietiekama, lai atzītu par pierādītu Krimināllikuma 317. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Ņemot vērā, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem pienākumi nereti ir jāveic sarežģītos un emocionāli saspringtos apstākļos, balstoties uz nepilnīgu informāciju un pieņemot lēmumus steidzamības kārtā, vēlāk konstatēta kļūda pati par sevi nevar būt pamats kriminālatbildības kā visbargākās juridiskās atbildības veida piemērošanai. Turklāt atsevišķa normatīvā akta neprecīza ievērošana ne vienmēr liecina par valsts amatpersonas ļaunprātīgu rīcību.
Policijas darbinieka tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus
Likuma „Par policiju” 13. panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nosaka fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanas vispārīgos priekšnoteikumus, neatkarīgi no tiesisko attiecību regulējuma veida, tajā skaitā kriminālprocesā, kur šādu līdzekļu pielietošana var būt īpaši nepieciešama, lai novērstu tiesisko interešu apdraudējumu, nodrošinātu procesuālo darbību izpildi un garantētu efektīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu gadījumos, kad persona nepamatoti nepakļaujas valsts varas pārstāvju likumīgajām prasībām.
Tiesas blakus lēmuma pārsūdzamība
No Kriminālprocesa likuma sistēmas izriet, ka nav pārsūdzami tikai tie procesa virzītāja lēmumi, kuru nepārsūdzamība likumā skaidri noteikta. Attiecībā uz tiesas blakus lēmumu šāds izņēmums likumā nav paredzēts, tādēļ prokuroram kā procesā iesaistītai personai ir tiesības to pārsūdzēt.
Priekšnoteikumi tiesas blakus lēmuma pieņemšanai par prokurora pieļautu pārkāpumu
Lemjot par blakus lēmuma pieņemšanu prokurora iespējami pieļauto pārkāpumu dēļ, tiesai jāievēro īpaša piesardzība, jo tiesas un prokurora atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanu vai pierādījumu vērtējumu ir dabiska kriminālprocesa sastāvdaļa un tādēļ tas vien nav pietiekams pamats šāda lēmuma pieņemšanai.
-
SKK-58/2025 “Lūgums pārbaudīt pierādījumus lietā neaptver lūgumu iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem; Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets, kas pieder citai personai, nav konfiscējams Krimināllikuma 70.12 panta kārtībā; Operatīvās darbības pasākuma tiesiskuma pārbaudes pamats” (KPL/ Pierādīšana un pierādījumi; KL/ Mantas īpašā konfiskācija; KPL/ Iztiesāšana)
Tēze:
Operatīvās darbības materiāli un operatīvo darbību rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, kas tiek izmantotas kā pierādījumi, ir savstarpēji nodalāmi termini. Tie nav uzskatāmi par savstarpēji pielīdzināmiem vai aizvietojamiem elementiem pierādīšanas procesā.
Operatīvās darbības materiāli primāri kalpo kā operatīvas darbības dokumentēšanas līdzeklis un satur gan šīs darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, gan to veikšanas metodes, taktiku u. c. Operatīvās darbības materiālos esošās ziņas nav pierādījumi. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem kļūst par pierādījumiem tikai tad, ja tās atrodas krimināllietā un tās ir iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, tās tiek atzītas par attiecināmām, pieļaujamām un ticamām. Tādējādi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esības pamatošanai izmantojamās ziņas atrodas krimināllietas materiālos un ir zināmas apsūdzētajam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
-
SKK-[D]/2025 “Izspiešana (Krimināllikuma 183. pants) kā prettiesisks pieprasījums; Tiesneša pieņemti lēmumi tiesas darba organizācijas nodrošināšanai nav uzskatāmi par apstākļiem, kas radītu interešu konflikta situāciju” (KL/Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu; KPL/ Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu)
Tēzes:
Izspiešana (Krimināllikuma 183. pants) kā prettiesisks pieprasījums
Vainīgā izteiktajam pieprasījumam atdot mantu, tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības jābūt prettiesiskam. Nodarījumu nevar atzīt par izspiešanu, ja pieprasījums izrietējis no civiltiesiskajām attiecībām.
Tiesneša pieņemti lēmumi tiesas darba organizācijas nodrošināšanai nav uzskatāmi par apstākļiem, kas radītu interešu konflikta situāciju
1. Lēmumam par referējošā tiesneša nozīmēšanu ir organizatorisks raksturs, un tas nav saistīts ar iepriekšēju vērtējuma izteikšanu par lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem.
2. Tiesneša pienākumos ietilpst arī kolēģu profesionālās darbības vērtēšana, kas nepieciešama tiesas darba organizācijas nodrošināšanai. Atsauksmes sniegšana nav saistīta ar konkrētas lietas izskatīšanu pēc būtības, kā arī neietekmē apelācijas instances tiesneša objektivitāti, izvērtējot pirmās instances spriedumu apelācijas kārtībā.
Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)
-
SKK-349/2025 “Personas agresīva un neadekvāta rīcība pati par sevi nav atbildību mīkstinošs apstāklis policijas darbinieka apsūdzībā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību” (KL/ Soda noteikšana; KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
-
SKK-336/2025 “Atbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, ja persona ir informēta par pieņemto nolēmumu” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem)
-
SKK-324/2025 “Nolēmuma aprakstošā daļa (pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts) un tiesas secinājums par apsūdzētā vainīgumu, kriminālprocesu izbeidzot uz izlīguma pamata (Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punkts)” (KPL/ Nolēmumi; KPL/ Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana; KL/ Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda)
-
SKK-67/2025 “Krimināllikuma 285. pantā (Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai) un 285.1 pantā (Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā) paredzēto noziedzīgo nodarījumu nošķiršana” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību)
-
SKK-51/2025 “Ziņas par personas invaliditāti ir personību raksturojošas ziņas, kam ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā” (KL/ Soda noteikšana)
-
SKK-46/2025 “Atbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma 218. panta otrā daļa) iestājas neatkarīgi no tā, kādām saimnieciskām darbībām novirzīti finanšu līdzekļi, ja konstatēts, ka tādi ir bijuši uzņēmuma rīcībā” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā)