29.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-862/2010
1. Posms starp pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem un iepirkuma līguma noslēgšanu paredzēts iepirkuma procedūras apstrīdēšanai (administratīvais process) un noslēdzas ar Iepirkumu uzraudzības biroja administratīvo aktu. Pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar pasūtītāja lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar iepirkuma līguma noslēgšanu.
2. Publisko iepirkumu likuma 67.panta ceturtajā daļā noteiktais nogaidīšanas termiņš iepirkuma līguma slēgšanai nav maksimāli iespējamais, kas pasūtītājam ir jāievēro. Ja pasūtītājs vēlas noslēgt iepirkuma līgumu tieši 11.dienā pēc iepirkuma procedūras rezultātu paziņošanas, pasūtītājam jāvaicā piegādātājiem, vai tie nav iesnieguši iesniegumu par iespējamajiem iepirkuma procedūras pārkāpumiem, tā kā paļaušanās uz Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumu informēt pasūtītāju par saņemtajiem iesniegumiem nav pietiekama.
19.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-853/2010
1. Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā.
2. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu.
05.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-451/2010
1. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt. Iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, lai varētu izvērtēt pretendenta tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā ietverto tehnisko specifikāciju prasībām.
2. Iepirkuma komisijai secinot, ka pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājums ir noraidāms, nav tālāk izskatāms un ar šādu pretendentu nevar slēgts iepirkuma līgumu. Tiesai, pārbaudot, vai uzvarētāja tehniskais piedāvājums atbilst konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām, noskaidro attiecīgos faktiskos apstākļus un sniedz pierādījumu novērtējumu, par katru strīdus tehnisko parametru norādot konkrētus pierādījumus, ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi.
3. Konkursa dokumentu iesniegšanas forma, kurā ir vispārīgs apliecinājums par piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, nevar būt pamatojums tam, ka pretendents ir izpildījis kādu konkrētu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasību. Šī forma nevar aizstāt pretendenta tehnisko piedāvājumu.
4. Standartā var būt ietverts gan pasūtītāja prasītais preces tehniskais parametrs, gan citi preces iespējamie tehniskie parametri. Vispārīga pretendenta atsaukšanās uz attiecīgo standartu pati par sevi nevar apliecināt, ka pretendents piedāvā piegādāt preci tieši ar tādu tehnisko parametru, kādu noteicis pasūtītājs tehniskajā specifikācijā.
5. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijai savā darbā jāievēro objektīvās izmeklēšanas princips: tā neaprobežojas tikai ar tiem faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses, bet ir tiesīga pieprasīt tos arī pēc savas iniciatīvas. Arī mutvārdu procesa laikā konstatētajiem būtiskajiem lietas apstākļiem var būt izšķiroša nozīme. Komisija lēmumu pieņem, vadoties no tiem apstākļiem, kas noskaidroti lietas izskatīšanas gaitā.
6. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijas lēmumam ir jābūt pienācīgi pamatotam, tostarp jānorāda uz konstatētajiem faktiem, pierādījumiem, ar kuriem pamatoti komisijas secinājumi, komisijas argumentiem. Tiesai, pārbaudot biroja komisijas lēmuma tiesiskumu, jāpārbauda, vai komisija ir pienācīgi noskaidrojusi būtiskos lietas apstākļus un vai lēmumā ir ietverts pamatojums.
29.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-340/2010
1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena no pašvaldības funkcijām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība izvēlas komersantu, kurš apsaimniekos atkritumus, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru. Iepirkumu procedūru pašvaldība ir tiesīga nerīkot, ja tā slēdz līgumu ar tādu institūciju (uzņēmumu), kas 1) atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un 2) galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam.
2. Uzskatāms, ka uzņēmums ir pasūtītāja kontrolē tad, ja pasūtītājs var noteicoši ietekmēt tā lēmumus. Proti, lai atzītu pilnīgas pasūtītāja kontroles esamību, ir jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz attiecīgā uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, gan uz svarīgiem lēmumiem.
3.Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka publisko tiesību subjekts var veikt vispārējas nozīmes uzdevumus, liekot lietā arī pats savus administratīvos, tehniskos un citus līdzekļus, un ka tam nav pienākuma pieaicināt struktūras, kas darbojas ārpus tā dienestiem. Iespēja publisko tiesību subjektiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veikšanai izmantot pašiem savus resursus (piemēram, savu uzņēmumu) var tikt īstenota arīsadarbībā ar citiem publisko tiesību subjektiem.
4.Ja vairāki publisko tiesību subjekti (piemēram, vairākas pašvaldības) izvēlas savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus veikt ar kopēja pakalpojumu sniedzēja starpniecību, parasti ir izslēgts, ka kāds no šiem publisko tiesību subjektiem, ja vien tam nepieder kapitāla daļu kontrolpakete, viens pats īsteno izšķirošu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju. Prasīt, lai publisko tiesību subjekts savu kontroli šādā gadījumā īstenotu individuāli, nozīmētu paredzēt konkursa izsludināšanu lielākajā daļā gadījumu, kad publisko tiesību subjekti šādi sadarbojas savu resursu izmantošanā. Tādēļ gadījumā, ja pakalpojumu sniedzēja kapitāla daļas pieder vairākiem publisko tiesību subjektiem, ir pietiekami, ja pilnīgu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju tie īsteno kopīgi.
5.Tādējādi atzīstams, ka uzņēmums, kas pieder vairākām pašvaldībām un ar kuru viena no šīm pašvaldībām vēlas slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu bez iepirkuma konkursa, atrodas pasūtītāja pilnīgā kontrolē arī tad, ja pasūtītājs šo uzņēmumu kontrolē nevis individuāli, bet sadarbībā ar pārējām pašvaldībām. Analogi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas apjomu atzīstams, ka uzņēmums galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam tad, ja tas pārsvarā sniedz pakalpojumus kādai no to izveidojušajām pašvaldībām.
16.07.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-296/2010
1. Pasūtītājam ir svarīgi noskaidrot, vai pretendents atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. No iepirkuma procedūras ir izslēdzami tādi pretendenti, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju.
2. Vērtējot, vai pretendenta iesniegtā informācija ir nepatiesa, jānoskaidro, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai, neatbilst samērīguma principam.
24.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-293/2010
1.Tas vien, ka līgums noslēgts, piemērojot publiskā iepirkuma procedūru, automātiski nenozīmē, ka noslēgtais līgums ir privāttiesību līgums. Jāņem vērā, ka arī publisko tiesību līguma noslēgšanā var tikt izmantota publiskā iepirkuma procedūra. Nošķirot publisko tiesību līgumu no privāto tiesību līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti
2.Nodarbinātības valsts aģentūra veic valsts pārvaldes funkcijas bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Šo funkciju veikšanā aģentūra var iesaistīt arī privātpersonas. Uzticot privātpersonām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanu, Nodarbinātības valsts aģentūra pilnvaro tās veikt valsts pārvaldes uzdevumus. Pilnvarošana notiek, noslēdzot līgumu, kas pilnībā atbilst līdzdarbības līguma – tātad publisko tiesību līguma – pazīmēm.
3.Lai konstatētu personas tiesības iesniegt pieteikumu tiesā, nepieciešams pārliecināties par šādiem priekšnoteikumiem:
1) personas subjektīvo publisko tiesību pastāvēšanu;
2) personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu;
3) tiešu cēloņsakarību starp valsts rīcību un personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu.
4.Saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošajām tiesību normām publiskā iepirkuma procedūras un rezultāta pārskatīšanas mehānismiem ir jābūt pieejamiem personai, kurai ir subjektīva interese konkrētajā iepirkuma procedūrā. Personas subjektīvās intereses kritēriji uzskaitīti Publisko iepirkumu likumā, kā arī izriet no Eiropas Savienības tiesību normām. No tām izriet, ka subjektīva interese iepirkuma procedūrā ir ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums. Tādējādi, lai atzītu personas tiesības sūdzēties par publiskā iepirkuma procedūru un rezultātiem, ir pietiekami konstatēt, ka personai ir faktiska vai iespējama interese iepirkumā.
5.Atkarībā no iepirkuma procedūras stadijas (līdz iepirkuma līguma noslēgšanai vai pēc tā noslēgšanas), ieinteresētajai personai pieejamas atšķirīgas pārskatīšanas procedūras. Ja iepirkuma procedūra nav pabeigta (iepirkuma līgums vēl nav noslēgts), ieinteresētā persona ar attiecīgu iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vēršas Iepirkumu uzraudzības birojā, kura izveidotas iesniegumu komisijas kompetencē ir atļaut vai aizliegt pasūtītājam slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu. Šis lēmums attiecīgi pārsūdzams tiesā. Savukārt pēc tam, kad pasūtītājs noslēdzis iepirkuma līgumu ar citu pretendentu, ieinteresētā persona (pretendents) var vērsties tiesā, lai pārbaudītu iepirkuma procedūras rezultāta – pasūtītāja lēmuma par līguma noslēgšanu – tiesiskumu.
6.Ja persona vēlas iniciēt iepirkuma procedūras rezultāta pārskatīšanu, nepieciešams konstatēt, ka šai personai ir faktiska (nevis tikai iespējama) interese konkrētajā publiskajā iepirkumā.
7.Apstāklis, ka persona, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, nav lēmuma, ar kuru tiesības noslēgt iepirkuma līgumu piešķirtas citiem pretendentiem, adresāte, nenozīmē, ka attiecīgā persona šo lēmumu nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā. Šāda lēmuma adresāts ir persona, ar kuru nolemts slēgt līgumu, bet šāds lēmums var skart arī citas personas, kuras pretendējušas uz līguma slēgšanu iepirkuma procedūrā. Personai, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, ir tiesības prasīt, lai iepirkuma procedūra atbilstu normatīvo aktu prasībām, pasūtītājs pret visām iepirkumā ieinteresētajām personām izturētos vienlīdzīgi, kā arī lai tiktu veicināta brīva konkurence, nepiešķirot kādai no personām nepamatotas priekšrocības.
8. Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteiktā termiņā ieviest direktīvas. Pirms nav pagājis termiņš direktīvas ieviešanai, direktīvas tiesiskais regulējums nav saistošs, tomēr direktīvas var kalpot kā interpretācijas līdzeklis gan Eiropas Savienības tiesā, gan arī nacionālajās tiesās.
9. Pēc ieviešanas termiņa beigām, ja dalībvalsts attiecīgo direktīvu nav pārņēmusi nacionālajās tiesībās, dalībvalsts varas iestādēm un arī nacionālajām tiesām ir pienākums direktīvu piemērot tieši. Proti, konkrētos apstākļos direktīvai valsts iekšienē var būt arī tieša iedarbība. Minētais attiecināms uz vertikālajām attiecībām, proti, attiecībām starp privātpersonu un valsti, kur privātpersona uzstājas kā prasītājs. Ar nepārņemtas direktīvas normām ir pamatojamas privātpersonas tiesības, ne pienākumi.
10. Direktīvas tiešas piemērošanas priekšnoteikums ir tas, ka attiecīgā direktīva nav ieviesta laikus vai arī tas izdarīts saturiski neatbilstīgi, un pašas direktīvas noteikumi ir saturiski obligāti un pietiekami precīzi.