Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti astoņi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Operatīvās darbības likums neaptver tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšanu. No likuma izriet skaidrs imperatīvs aizliegums izmantot operatīvās darbības pasākumus citu – Operatīvās darbības likumā neminētu – uzdevumu un mērķu īstenošanai. Tādējādi operatīvās darbības mērķu un uzdevumu uzskaitījums likumā ir sniegts izsmeļoši. Likumā ir skaidri noteikti apstākļi, kādos pret personu var tikt uzsākta un veikta operatīvā sarunu noklausīšanās, tostarp izmantota tā rezultātā iegūtā informācija. Tas nozīmē, ka operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju kā pierādījumu nav pieļaujams izmantot administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos.

Tēzes:
Ieslodzīto personu veselības aprūpes standarts

Latvijas Republikas Satversmes 111.panta jēdziens „medicīniskās palīdzības minimums” ietver sevī to, ka ieslodzītajām personām pēc iespējas jānodrošina tādi paši veselības aprūpes standarti, kādus valsts nodrošina pārējiem sabiedrības locekļiem.

Revakcinācijas pret Covid-19 procesa vērtēšana ieslodzījuma vietā

Vērtējot ieslodzītās personas revakcinācijas procesu ieslodzījuma vietā un pienācīgu Latvijas Republikas Satversmes 111.panta piemērošanu, jāņem vērā, vai ieslodzītajai personai bija pieejamas tādas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijās ieteiktās balstvakcīnas pret Covid-19, kādas ārpus ieslodzījuma vietas bija pieejamas sabiedrības locekļiem ar tādām pašām indikācijām. Apstāklis, ka persona atrodas ieslodzījuma vietā, nedrīkstētu iespaidot viņas tiesības saņemt tādu savam veselības stāvoklim piemērotu balstvakcīnu, kāda ir pieejama sabiedrībai kopumā.

Ieslodzījuma vietas administrācijas pienākumi vakcinācijas un balstvakcinācijas nodrošināšanā ieslodzītajām personām

Ieslodzījuma vietas administrācijai ir pienākums plānot un piedāvāt ieslodzītajām personām gan vakcināciju, gan balstvakcināciju pret Covid-19, kā arī sniegt informāciju par vakcinēšanās nozīmi Covid-19 profilaksē, pašu vakcinācijas procesu un arī vakcīnu drošību un iedarbību.

Apstāklis, ka ieslodzītā persona pati bija guvusi informāciju par balstvakcināciju no citiem avotiem, nevarēja ietekmēt ieslodzījuma vietas pienākumu izpildīt Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumu Nr. 662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasības.

Tēze:
Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.8.apakšpunkts, kas liedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu par saimniecisko darbību minēto noteikumu 2.pielikumā minētajā nozarē, neliedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu nozarē, kurā bija noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kuru skāra Covid-19 krīze, turklāt neatkarīgi no tā, vai uzņēmums papildus veica (bija deklarējis) saimniecisko darbību vēl kādā nozarē.

Tēze:
Senātam rīcības sēdes lēmumā nav jāsniedz analīze par kasācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, jo tā būtu kasācijas sūdzības izskatīšana pēc būtības. Senatoru kolēģija var aprobežoties tikai ar secinājuma norādīšanu par to, ka kasatora argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.

Tēze:
Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka prasījums par kaitējuma atlīdzināšanu

1. Aizskartajam mantas īpašniekam tiesiskais pamats prasīt atlīdzināt kaitējumu par iestādes vai tiesas nepamatotu rīcību sakarā ar mantas arestu rodas tad, kad kriminālprocess, kura ietvaros tika uzlikts arests mantai, ir galīgi noslēdzies un tādējādi galīgi tiek noskaidrots ar mantas izcelsmi saistīts jautājums.

Ja kriminālprocess, kura ietvaros ir izteikts apgalvojums par konkrēto līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziegumu, vēl nav noslēdzies, tas, ka tiek izbeigts atsevišķi izdalītais process par noziedzīgi iegūtu mantu un mantas arests tiek atcelts, nenozīmē kriminālprocesa, no kura izdalīts šis process, izbeigšanu un ar mantas izcelsmi saistītā jautājuma neapstrīdamu atrisinājumu.

2. No Kriminālprocesa likuma izriet, ka aizskartā mantas īpašnieka institūts vienādi attiecas kā uz fiziskajām, tā uz juridiskajām personām, un visi prasījumi, kas izriet no viena veida tiesiskajām attiecībām, izskatāmi pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem vienādā procesuālā kārtībā.

Tiesas lēmums par procesa izbeigšanu par noziedzīgi iegūtu mantu nav atzīstams par kompetentās institūcijas lēmumu, kurā atzīts iestādes vai tiesas rīcības prettiesiskums sakarā ar mantas arestu

Iestādes rīcība ir prettiesiska, ja iestāde pārkāpj tiesību normas, savukārt iestādes rīcība ir nepamatota, ja iestāde rīkojas atbilstoši tiesību normām, taču, kā izrādās vēlāk – nepamatoti. Abos gadījumos nepieciešams konstatēt, ka ir iestājies kāds no Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Savukārt iestādes prettiesiskas rīcības gadījumā papildus nepieciešams arī kompetentās institūcijas atzinums, kurā ir konstatēts iestādes rīcības prettiesiskums.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 630.pantam tiesas uzdevums ir izlemt, vai manta ir noziedzīgi iegūta, un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja tiesa atzīst, ka mantas izcelsme nav noziedzīga. Proti, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas uzdevums nav pārbaudīt lēmumu par mantas arestu. Tāpēc tas, ka ar spēkā stājušos tiesas lēmumu ir izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nenozīmē, ka tiesa ir atzinusi, ka iestādes vai tiesas rīcība sakarā ar mantas arestu bija prettiesiska. Proti, tiesas lēmums, ar kuru ir izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nav atzīstams par kompetentās institūcijas lēmumu ar kur atzīts, ka iestādes vai tiesas rīcība sakarā ar mantas arestu ir bijusi prettiesiska.

Kārtību, kādā ir pārbaudāms lēmums par aresta uzlikšanu mantai, noteic Kriminālprocesa likuma 337.panta otrās daļas 4.punkts un 361.panta trešā daļa, proti, pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, savukārt izmeklēšanas tiesneša lēmums ir pārsūdzams augstāka līmeņa tiesai.

Tēze:
Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 222 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16.pasākuma „Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam „Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”  atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” 2.pielikumā ir paredzētas divas pieejas pielikumā minēto apakškritēriju novērtējumā.

Proti, attiecībā uz 2. un 3.kritērija apakškritērijiem un attiecībā uz dažiem 1. un 5.kritērija apakškritērijiem tiek piešķirts konkrēts punktu skaits. Noteiktus punktus apakškritērijiem piešķir tad, kad jānoskaidro konkrēti pārbaudāmi fakti.

Savukārt 4.kritērija apakškritērijus un atsevišķus 1. un 5.kritērija apakškritērijus vērtē punktu skalā no 0 līdz 5.  Šajos gadījumos jāpārbauda noteikti apstākļi un to kopums. Visos gadījumos, kad novērtējumā jāizmanto punktu skala, ir dots aprakstošs skaidrojums tam, kad piešķirami 0, 3 vai 5 punkti. Vērtējot aprakstus apakškritēriju novērtēšanai, secināms, ka tie neaptver un nesagrupē visas iespējamās situācijas un tādējādi neizslēdz, ka var būt tāda situācija, kas neiekļaujas jeb neatbilst ne 0, ne 3, ne 5 punktu aprakstā norādītajam. Līdz ar to minēto noteikumu 2.pielikuma 4.kritērija novērtējumā var tikt izmantoti arī 1, 2 un 4 punkti.

Tēze:
Ministru kabineta 2020.gada 24.novembra noteikumu Nr. 709 „Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” 3.punktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 16.marta) un Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 675 „Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” 3.1.apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 8.aprīļa līdz 2021.gada 17.decembrim) iekļautais kritērijs – saimnieciskās darbības ierobežojumi – nav saprotams šauri un vienīgi kā tiesību aktos tieši noteikts ierobežojums atbalsta prasītāja saimnieciskās darbības veidam. Ar tiesību aktos noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, jāsaprot arī cita veida saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas tieši vai netieši jeb pastarpināti var ierobežot atbalsta prasītāja saimniecisko darbību. Šādā gadījumā ir secīgi novērtējama šo ierobežojumu saistība ar atbalsta prasītāja ieņēmumu kritumu. Citi normatīvie akti, kuros noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, neregulē atbalsta piešķiršanu, bet gan nosaka ierobežojumus, kuri ir ņemami vērā, novērtējot atbilstību atbalstam izvirzītajiem kritērijiem.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)