Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Prasība par kaitējuma atlīdzības piedziņu no personas, pret kuru tiesa krimināllietā ir apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu par tā paša kaitējuma atlīdzināšanu

Ja kaitējuma atlīdzība kriminālprocesā ir prasīta un piedzīta, tad pušu konkrētais strīds par kaitējuma atlīdzību ir izspriests un cietušais nevar celt kaitējuma atlīdzības piedziņas prasību civilprocesā atkārtoti pret to pašu personu par to pašu kaitējuma atlīdzības summu un uz tās pašas prettiesiskās rīcības pamata. Ja šāda prasība pieņemta, tiesai ir pamats izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu.

Kreditora prasības tiesība pret solidārajiem parādniekiem atsevišķos tiesas procesos

Kreditors pēc savas izvēles ir tiesīgs prasīt visa parāda (saistības priekšmeta) izpildījumu no viena, dažiem vai visiem solidārajiem parādniekiem (kopparādniekiem), un viņam līdz brīdim, kamēr saistības priekšmets nav pilnībā izpildīts, saglabājas tiesība prasīt atlikušā parāda izpildījumu arī no tiem kopparādniekiem, no kuriem sākotnēji parāda izpildīšana netika prasīta. Ar saistības priekšmeta izpildījumu saprotama saistības priekšmeta faktiska saņemšana. Turklāt kreditors pēc savas izvēles ir tiesīgs prasīt visa parāda vai parāda daļas izpildījumu, nezaudējot tiesības uz atlikušo daļu. Ja saistību pilnībā vai daļēji izpilda viens no kopparādniekiem, viņa izpildījums pilnībā vai attiecīgajā daļā atbrīvo pārējos kopparādniekus no viņu saistības pret kreditoru.

Tēze:
Subrogācija nozīmē to, ka apdrošinātājam ir tādas pašas prasījuma tiesības pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, kādas apdrošinātajam būtu tad, ja tā īpašums nebūtu apdrošināts un attiecīgo zaudējumu summu tas vēlētos piedzīt no minētās personas. Tāpēc, ja apdrošinātājs prasības tiesības pret zaudējumus nodarījušo personu ieguvis uz subrogācijas pamata, apdrošinātāja zaudējumu atlīdzības piedziņas prasības celšanai atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta piektajai daļai ir piemērojams tāds pats noilguma termiņš, kāds zaudējumus cietušās personas prasībai. Savukārt šī panta otrā daļa subrogācijas celšanas termiņu nenoteic.

Tēzes:
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas pāreja ieguvējam ar daļas atsavināšanas darījuma noslēgšanas brīdi

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas atsavināšanas darījums, kas ietver arī atsavinātāja nodomu nodot daļu tās ieguvējam, ir pietiekams tiesiskais pamats, lai nodibinātu daļas piederību ieguvējam. Tātad daļa ir uzskatāma par nodotu jeb pārgājušu tās ieguvējam jau ar atsavināšanas darījuma, piemēram, pirkuma līguma, noslēgšanu. Savukārt ieraksts sabiedrības dalībnieku reģistrā nepieciešams tādēļ, lai ieguvējs, kļūstot par dalībnieku, rastu tiesisku iespēju izlietot no daļas izrietošās tiesības sabiedrībā.

Prasības par tiesību atzīšanu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļām nošķiršana no prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, pārbaudot noilguma iestāšanos

Civillikuma 1894. pants, kas liedz parādniekam atsaukties uz noilgumu, ja viņš nav lietu valdījis labā ticībā, attiecas uz prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, tostarp īpašuma prasību. Minētā norma nav piemērojama, ja prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības uz kapitāla daļām, kas ir bezķermeniskas lietas.

Tēzes:
Termiņš darba devēja prasībai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu svarīga iemesla dēļ, ja darbinieks apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ārpus darba tiesiskajām attiecībām

Darba devējs arī pirms notiesājoša tiesas sprieduma krimināllietā var, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, celt tiesā prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku, kura rīcības iespējamais prettiesiskums vēl tiek vērtēts kriminālprocesa ietvaros. Ir būtiski noteikt, kāds svarīgs iemesls šādā gadījumā veido prasības pamatu.

Ja svarīgs iemesls ir darbinieka rīcība, neatkarīgi no tās novērtējuma kriminālprocesa ietvaros, tad Darba likuma 101. panta piektajā daļā noteiktais prekluzīvais termiņš prasības celšanai skaitāms no brīža, kad darba devējs, rīkojoties bez nepamatotas vilcināšanās, ir ieguvis prasības celšanai pietiekamas ziņas par darbinieka rīcības apstākļiem. Šādā gadījumā tiesa, ievērojot civillietu izskatīšanā piemērojamo pierādīšanas standartu, izvērtē, vai konkrētā darbinieka rīcība var būt pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, nevērtējot, vai darbinieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

Ja svarīgs iemesls ir darba devēja pietiekami nopietnas aizdomas par to, ka darbinieks ārpus darba tiesiskajām attiecībām varētu būt rīkojies prettiesiski, un šādu aizdomu esība liedz turpināt darba tiesiskās attiecības, tad tiesai jāizvērtē, vai darba devēja norādītie apstākļi pamato aizdomas un vai norādītie apstākļi ir pierādīti, ja otra puse tos ir apstrīdējusi. Prekluzīvais termiņš tādā gadījumā skaitāms no brīža, kad darba devējs, rīkojoties bez nepamatotas vilcināšanās, ir ieguvis prasības celšanai pietiekamas ziņas par apstākļiem, kas pamato šādas nopietnas aizdomas.

Ja kriminālprocesā pieņemts lēmums objektīvi var pastiprināt darba devēja aizdomas par to, ka darbinieks varētu būt izdarījis tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darba devējs var celt jaunu prasību. Šādā gadījumā prekluzīvais termiņš skaitāms no brīža, kad darba devējs ieguva ziņas, kas varēja pastiprināt viņa aizdomas.

Ja darba devējs ceļ prasību tiesā, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu krimināllietā, prasības pamats ir darbinieka rīcība, kas atzīstama par svarīgu iemeslu darba tiesisko attiecību izbeigšanai, nevis aizdomas par šādas rīcības izdarīšanu. Iepriekš celta prasība, kas pamatota ar aizdomām par darbinieka prettiesisko rīcību, nav šķērslis šādas jaunas prasības celšanai. Prekluzīvais termiņš šajā gadījumā skaitāms no brīža, kad darba devējs uzzinājis par notiesājošo spriedumu.

Darbinieka atstādināšana no darba, kas pamatota ar faktisko situāciju, kura notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas

Darbinieka atstādināšanu no darba, ja neatstādināšana varētu kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm, var pamatot arī ar faktisko situāciju, kas notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas.

Darbinieka darbnespējas laika nepamatota ieskaitīšana darbinieka atstādināšanas no darba termiņā

Ja rīkojums par darbinieka atstādināšanu pieņemts darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, no tā izrietošo atstādināšanas tiesisko seku spēkā esība ir atkarīga no darbinieka darbspējas atjaunošanās, tāpēc darbinieka darbnespējas laiks nav ieskaitāms Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.

Tēzes:
Sprieduma motīvu spēkā stāšanās un tajā konstatēto faktu saistošais spēks

Sprieduma motīvu daļā konstatētie fakti (Civilprocesa likuma 96. panta otrā daļa) var būt saistoši tad, ja sprieduma motīvu daļa, kurā tie ietverti, stājusies spēkā (Civilprocesa likuma 203. pants).

Spriedumā ietvertie motīvi stājas spēkā tad, kad tie ir nesaraujami saistīti ar sprieduma rezolutīvo daļu. Sprieduma motīvi, kuri nav obligāts un nepieciešams priekšnoteikums rezolūcijas taisīšanai (nepamato tieši šādas rezolūcijas taisīšanu), nestājas spēkā. Ja lietas dalībnieka rīcības tiesiskuma vērtējums ietverts sprieduma motīvos, kuri nestājas spēkā, šim vērtējumam nav saistoša spēka (res judicata), un citā strīdā, kurā šim vērtējumam var būt nozīme, tiesai tas jāizdara patstāvīgi.

Kasācijas sūdzībā Senātam izsakāmais lūgums

Kasācijas sūdzībā Senātam izteiktajam lūgumam jāattiecas uz pārsūdzētā sprieduma rezolūciju – apjomu, kādā tiek pārsūdzēta sprieduma rezolutīvā daļa.

Tēzes:
Mantojuma aizgādņa pienākumu apjoms un robežas mantojuma pārvaldības īstenošanā

Civillikuma 662. pantā minētā kritērija „kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas” izpildes noskaidrošanai tiesiska nozīme piešķirama apstāklim, vai mantojuma aizgādnis ir veicis nepieciešamās darbības, lai saglabātu mantojumu ne sliktākā stāvoklī, kādā tas bija mantojuma atklāšanās brīdī.

Pierādīšana mantinieku prasībā par atrautās peļņas piedziņu, kas celta pret mantojuma aizgādni un pamatota ar mantojuma masā ietilpstoša dzīvokļa izīrēšanu zem tirgus vērtības

Ja mantinieki cēluši prasību pret mantojuma aizgādni par tādas atrautās peļņas piedziņu, ko izraisījusi mantojuma aizgādņa pienākumu neizpilde, tiesiska nozīme piešķirama tam, vai mantojuma aizgādnis rīkojies atbilstoši mantojuma atstājēja gribas izteikumam. Ja prasība pamatota ar to, ka, mantojuma aizgādnis mantojuma masā ietilpstošu dzīvokli izīrējis zem tirgus vērtības, pierādīšanas nasta par mantojuma aizgādņa noteiktās īres maksas neatbilstību mantojuma atstājēja gribai gulstas uz prasītāju.

Tēze:
Galīgā nolēmuma neesība civillietā, kurā izšķirams strīds par mantojuma atstājēja testamenta spēkā esību, nevar būt šķērslis citas civillietas, kurā starp tām pašām pusēm izšķirams strīds par pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanu no laulāto kopīgās mantas, izspriešanai pēc būtības.

Tēzes:
Dzīvojamās mājas pārvaldīšana kā dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetence

Jautājumi par remonta vai citu darbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došanu pārvaldniekam un prasības celšanu pret pārvaldnieku par pārvaldīšanas līguma izpildi ir dzīvokļa īpašnieku kopības kompetencē. Dzīvokļa īpašnieka tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā dzīvokļu īpašnieks īsteno ar dzīvokļu īpašnieku kopības starpniecību.

Dzīvokļa īpašnieka tiesības prasīt dzīvokļu īpašnieku kopībai dzīvojamās mājas pienācīgas pārvaldīšanas nodrošināšanu

Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības prasīt, lai dzīvokļu īpašnieku kopība pienācīgi īsteno dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzticējusi pārvaldniekam, ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības prasīt kopībai pienācīgi uzraudzīt pārvaldnieka darbību un nodrošināt, lai pārvaldnieks izpilda savas saistības pret kopību.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība neizpilda savu pienākumu nodrošināt dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu, tostarp, kad tā nepieņem tādu lēmumu, kurš ir tās kompetencē un kura pieņemšana ir nepieciešama pienācīgas pārvaldīšanas nodrošināšanai, dzīvokļa īpašnieks var savu tiesību uz dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu aizsardzībai celt atbilstošu prasību tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību. Prasību par kopības lēmuma noteikšanu tās vietā ar tiesas spriedumu dzīvokļu īpašnieks var celt vienīgi tad, ja pirms prasības celšanas viņš atbilstoša lēmuma pieņemšanu ir ierosinājis Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgais lēmums nav ticis pieņemts.

Tiesa nosaka kopības lēmuma saturu tiktāl, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu efektīvu tiesisko aizsardzību. Lēmuma satura noteikšanā par mērauklu jāizmanto saprātīgs, saimnieciski domājošs dzīvokļa īpašnieks.

Dzīvokļa īpašumu mājas balkona telpas un tā elementu piederība

Dzīvojamās mājas balkons kā telpa (ārtelpa), kā arī tās apdares elementi, tostarp parapetu telpas pusē esošā apdare un balkona grīdas apdare (piemēram, flīžu segums) ietilpst atsevišķajā īpašumā. Savukārt balkona ārējās norobežojošās konstrukcijas, tostarp margas, un balkona plātne, tostarp siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Ja balkona grīdas virsējais slānis vienlaikus ir arī tā hidroizolācijas slānis, tad tas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā.

Tēze:
Īpašnieka atmests nekustams īpašums piekrīt valstij vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldībai, kura nav tiesīga atteikties no tai piekrituša nekustamā īpašuma, tāpēc nekustamā īpašuma atmešana nerada situāciju, kurā nekustamais īpašums paliek bez īpašnieka. Nekustamā īpašuma atmetējam nav jāgādā par to, lai vienlaikus ar ierakstu par viņa īpašuma tiesības izbeigšanos tiktu izdarīts ieraksts par nākamā īpašnieka, t. i., valsts vai pašvaldības, īpašuma tiesības nostiprināšanu.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)