Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti astoņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Tiesas nolēmuma pārsūdzības termiņa pagarināšanas ierobežojums un nelabvēlīgu seku radīšanas ierobežojums nepamatota pārsūdzības termiņa pagarināšanas gadījumā

1. Kriminālprocesa likuma 316. panta otrajā daļā paredzētā procesuālo termiņu pagarināšanas kārtība nav piemērojama tiesas nolēmuma pārsūdzības termiņa pagarināšanai.

2. Pirmās instances tiesas kļūda, nepamatoti pagarinot nolēmuma pārsūdzības termiņu Kriminālprocesa likuma 316. panta otrās daļas kārtībā, nevar radīt procesa dalībniekiem nelabvēlīgas sekas, ja procesa dalībnieks labticīgi paļāvies uz šo tiesas noteikto termiņu. Procesa dalībnieka paļāvība uz šādu termiņa pagarinājumu vispārīgi prezumējama par labticīgu līdz Senāta atziņu šajā jautājumā pieejamībai, bet turpmāk vērtējama stingrāk, it īpaši attiecībā uz prokuroriem un zvērinātiem advokātiem.

Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo (Krimināllikuma 174. pants) kā atsevišķs turpināts noziedzīgs nodarījums

Krimināllikuma 174. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var veidot arī turpināts noziedzīgs nodarījums, ja vairākas līdzīga rakstura darbības ir savstarpēji saistītas, vērstas pret vienu cietušo un aptvertas ar vienotu nodomu. Tas vien, ka nodarījuma izdarīšanas laikā cietušais no mazgadīga kļūst par nepilngadīgo un tādēļ atsevišķas darbības, tās kvalificējot atsevišķi, atbilstu dažādām Krimināllikuma 174. panta daļām, nepārtrauc nodarījuma vienotību. Šādā gadījumā nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 174. panta smagākās daļas.

Darbības, kas vērstas pret vairākiem nepilngadīgajiem, parasti neveido vienu turpinātu noziedzīgu nodarījumu, jo Krimināllikuma 174. pantā paredzētā aizsardzība ir cieši saistīta ar katra konkrētā nepilngadīgā interesēm. Izņēmuma gadījumā citāds vērtējums var būt pieļaujams, ja vairāki nepilngadīgie vienlaikus un sistemātiski tiek pakļauti vienveidīgai vardarbībai vai cietsirdībai.

Aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli

Aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli attiecas ne tikai uz galīgo sodu, bet arī uz sodu par katru noziedzīgo nodarījumu.

Ja pēc Senāta lēmuma, izskatot lietu no jauna, apelācijas instances tiesa vairākus iepriekš atsevišķi kvalificētus noziedzīgus nodarījumus atzīst par vienu turpinātu noziedzīgu nodarījumu, sodu par šo vienoto noziedzīgo nodarījumu var noteikt bargāku, nekā iepriekš noteikts par katru nodalīto noziedzīgo nodarījumu atsevišķi arī tad, ja nolēmums nav atcelts prokurora protesta dēļ. Tomēr šis sods nedrīkst pārsniegt to sodu summu, kas iepriekš bija noteikta par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri nepamatoti kvalificēti atsevišķi.

Tēzes:
Aiz noziedzīgas nevērības izdarīts noziedzīgs nodarījums

Lai noziedzīgo nodarījumu atzītu par izdarītu aiz noziedzīgas nevērības, jākonstatē konkrēti apstākļi, kas personai devuši dibinātu pamatu paredzēt kaitīgo seku iestāšanās iespēju. Proti, sekām jābūt nevis tikai teorētiski iespējamām, bet konkrētai personai arī saprātīgi paredzamām.

Savstarpēji izslēdzošas vainas formas kā pamats ierobežojumam personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc vairākiem kriminālatbildības pamatiem

Vienām un tām pašām kaitīgajām sekām, kvalificējot darbības kā noziedzīgo nodarījumu kopību, nevar vienlaikus piedēvēt savstarpēji izslēdzošas vainas formas – nodomu un neuzmanību.

Piemēram, mazgadīgas personas nāve, kas iestājusies nepienācīgas uzraudzības dēļ, nevar vienlaikus veidot pamatu personas atbildībai gan par tīšu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 174. panta otro daļu, gan par noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības saskaņā ar Krimināllikuma 123. panta pirmo daļu.

Uzraudzības pienākuma nepildīšana

Uzraudzības pienākuma nepildīšana pati par sevi nav nedz apzināta vardarbība, nedz apzināta cietsirdīga apiešanās ar mazgadīgo Krimināllikuma 174. panta izpratnē, ja nav konstatēta šim tīšajam noziedzīgam nodarījumam nepieciešamā vainas forma.

Tēzes:
Mantiska zaudējuma kā krāpšanas objektīvās puses pazīmes konstatēšana

Mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tāpēc tā apmēru tiesa izvērtē un atzinumu pamato, atbilstoši likuma prasībām novērtējot visus būtiskos uz jautājumu par zaudējumu esību vai neesību attiecināmos pierādījumus.

Nosakot, vai viltus rezultātā radīts mantisks zaudējums, noteicošais ir cietušā mantas stāvokļa salīdzinājums pirms un pēc viņa paša (vai viņa intereses reprezentējošas personas) rīcības ar mantu. Mantisks zaudējums nav konstatējams tiktāl, ciktāl cietušā mantas samazinājums nepastarpināti (tieši) tiek kompensēts. Tādēļ fakts, ka kopumā projekts ir nesis peļņu, neizslēdz zaudējumu nodarīšanu krāpšanas rezultātā.

Valsts kontroles revīzijas ziņojums kā revidenta atzinums

Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, kas pamatoti ar revīzijas laikā gūtajiem pierādījumiem. Tādējādi šāds ziņojums, izvērtējot revīzijas mērķi, var būt pierādījums Kriminālprocesa 132. panta izpratnē.

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 455. panta trešajā daļā ietvertas tiesības apvienot apsūdzībā norādītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi samazinot to skaitu, ja tiesa secina, ka nav iemesla dalīt tās darbības, kas vērstas pret vienu un to pašu personu, tikai tādēļ, ka mainījušies līguma nebūtiskie noteikumi, ja apsūdzētā nodoms bijis gūt mantisku labumu no vienas un tās pašas personas ilgā laika periodā par vienu un to pašu pakalpojuma veidu.

Tiesības uz aizstāvību visa procesa laikā apsūdzētais var nodrošināt, ja visi faktiskie apstākļi, kurus tiesa atzinusi par pierādītiem, bijuši ietverti sākotnējā apsūdzībā, tādēļ viņam bijuši zināmi un pret tiem viņš varējis aizstāvēties.

Tēze:
Krimināllikuma 239. panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2014. gada 28. oktobrim) ietvertais jēdziens „būves daļa” nav identificējams ar jebkuru būvē iestrādātu būvizstrādājumu vai apdares elementu. Izšķiroša nozīme ir attiecīgās konstrukcijas funkcijai būvē un tam, vai tā būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē var būt patstāvīgs būvniecības procesa un pieņemšanas ekspluatācijā objekts.

Piemēram, par būves daļu nav atzīstama nobrukusi iekaramo griestu konstrukcija, ja tā kalpojusi kā apdares risinājums, nevis nesoša konstrukcija vai elements, kas nodrošina ēkas mehānisko stiprību.

Tēzes:
1. Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī un kurai par to noteikta brīvības atņemšana, tiesa ir tiesīga vienlaikus noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli – ambulatoru ārstēšanu medicīnas iestādē. Šāds risinājums pats par sevi nav uzskatāms par dubultās sodīšanas aizlieguma (ne bis in idem) principa pārkāpumu. Ja nav pamata šo līdzekli grozīt vai atcelt, tā izpilde var turpināties arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

2. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nošķirama no kriminālsoda. Ambulatora ārstēšana medicīnas iestādē pēc savas tiesiskās dabas nav kriminālsods, arī tā plašākajā nozīmē, jo tās mērķis ir personas ārstēšana un sabiedrības aizsardzība, nevis personas sodīšana.

Tēzes:
Tiesas pienākums motivēt soda samazinājuma apmēru, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

Piemērojot Krimināllikuma 49.¹ panta nosacījumus, tiesa motivē konkrēto soda samazinājuma apmēru. Ja tiesa secina, ka tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums pamato soda noteikšanu zem likumā paredzētās sankcijas minimālās robežas, tā nolēmumā norāda, kā šā pārkāpuma raksturs, ilgums un nozīmīgums ietekmējis konkrēto soda mēru. 

Argumentācija soda noteikšanai zem likumā paredzētā minimālā sliekšņa

Motivējot secinājumu par soda samērīgumu, tiesa visus sodu ietekmējošos apstākļus vērtē kopumā un savstarpējā saistībā.

Piemēram, nosakot sodu zem likumā paredzētā minimālā sliekšņa par narkotisko vielu ietekmē izdarītu noziedzīgu nodarījumu – psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un pārvadāšanu realizācijas nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā – , ja konstatēts tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, tiesa pamato, vai apstākļi, kas saistīti ar procesa ilgumu, pēc sava nozīmīguma atsver noziedzīgā nodarījuma sevišķo smagumu, tā izdarīšanu realizācijas nolūkā personu grupā, psihotropās vielas lielo apmēru un atbildību pastiprinošo apstākli.

Atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību apelācijas instances tiesas nolēmumā

Apelācijas instances tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 564. panta ceturtās daļas prasības, sniedz motivētu atzinumu par apelācijas sūdzības vai protesta būtiskajiem argumentiem, nodrošinot tādu izvērtējumu, kas ļautu pārbaudīt tiesību normu piemērošanas pareizību.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)