Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti divpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Pašvaldība, ievērojot tiesību normās noteikto kārtību un principus, vietējās pašvaldības attīstības mērķus, vajadzības un iespējas, saskaņojot personu un sabiedrības intereses, atbilstoši tās ilgtermiņa attīstības redzējumam veido savas administratīvās teritorijas telpu jeb vidi un nosaka, kādā veidā atļaut izmantot īpašumus konkrētās tās administratīvās teritorijas vietās. Tādēļ arī strīdus gadījumā tas, kāda ir atļautā teritorijas izmantošana konkrētā vietā, ir noskaidrojams, ievērojot vietējās pašvaldības redzējumu un skaidrojumu par tās administratīvās teritorijas vides veidošanu un attīstību.

Tēzes:
Sarunu procedūras rīkošanas pieļaujamība situācijā, kad nepastāv konkurence

Sarunu procedūras rīkošana tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ nepastāv konkurence, ir pieļaujama vienīgi tajos gadījumos, ja pasūtītāja iepirkumā izvirzītās prasības, kuru izpildi tehnisku iemeslu dēļ var nodrošināt tikai viens pretendents, ir balstītas objektīvā pamatojumā.

Tas nozīmē, ka pasūtītāja izvēlēm gan iepirkuma procedūras rīkošanā, gan iepirkuma prasību noteikšanā jābūt objektīvi pamatotām. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem gadījumiem, kuros pasūtītāja izvēļu dēļ tiek nonākts pie tādas iepirkuma procedūras vai priekšmeta izvēles, kas būtiski ierobežo vai izslēdz konkurenci.

Pasūtītājas pienākums laikus plānot iepirkuma procedūras un nodrošināt tajās godīgu konkurenci

Tas vien, ka jauna piegādātāja izvēle varētu būt saistīta ar jaunas sakaru iekārtas lietošanu, pats par sevi nav pietiekams arguments sarunu procedūras rīkošanai un konkurences izslēgšanai. Pašas pasūtītājas kompetencē ir plānot iepirkuma procedūras un paredzēt tādas prasības, lai nodrošinātu, ka pēc iepirkuma līguma darbības termiņa beigām pasūtītājai būs pietiekams laiks sakaru sistēmas nomaiņai un neradīsies neērtības, kas saistītas ar potenciālo sistēmas iekārtas maiņu. Tas, ka pasūtītāja to nav darījusi laikus, nevar kalpot kā iemesls, kāpēc kādam no pretendentiem piešķiramas priekšrocības faktiski turpināt iepriekš noslēgto iepirkuma līgumu. Pretējā gadījumā, balstoties uz šādiem argumentiem, pasūtītāja varētu uzticēt bezgalīgas pakalpojuma sniegšanas tiesības vienam konkrētam pretendentam, tādējādi uz visiem laikiem izslēdzot jebkādu konkurenci.

Tēze:
Obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanu ir tiesības veikt apdrošinātājam, kurš ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs un obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas garantijas fonda dalībnieks. Par minētā biroja biedru var būt tikai tāds apdrošinātājs, kas ir tiesīgs veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Garantijas naudas samaksa ir tiesību normās ietverts priekšnoteikums gan tam, lai apdrošinātājs iegūtu tiesības veikt obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, gan tam, lai apdrošinātājs būtu biroja biedrs. Vienlaikus paša pakalpojuma sniegšanas tiesību iegūšanai ir nepieciešams arī apliecinājums par apdrošinātāja esību biroja biedra statusā.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā sākotnēji tiek pieņemts lēmums par topošā biedra uzņemšanu birojā un par pienākumu tam noteiktā termiņā izpildīt tiesību normā ietverto priekšnoteikumu par garantijas naudas samaksu. Tas nodrošina to, ka par biroja biedru kļūst tāds apdrošinātājs, kas ir tiesīgs veikt minēto apdrošināšanu. Šāds lēmums uzskatāms par administratīvo aktu ar tādu nosacījumu, kas nodrošina, lai administratīvais akts nākotnē atbilstu tiesību normām (būtu izpildīti visi tiesību normās norādītie priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai), jo izdošanas brīdī tām neatbilst. Neizpildot šos priekšnoteikumus administratīvajā aktā noteiktajā termiņā, persona neiegūst tiesības, ko ar administratīvo aktu plānots piešķirt.

Ja persona nav izpildījusi tiesību normās noteikto priekšnoteikumu (samaksājusi vienreizējo iemaksu garantijas fondā) izslēgšanas lēmums no biroja nav uzskatāms par patstāvīgu administratīvo aktu, bet gan par iepriekšējā procesa turpinājumu – procesuālu lēmumu, ar kuru tiek noskaidrota iepriekš izdotā administratīvā akta spēkā esība. Pēc būtības ar izslēgšanas lēmumu konstatēts tikai tas, ka persona nebija izpildījusi uzņemšanas lēmumā minētos nosacījumus biedra tiesību iegūšanai un ka uzņemšanas lēmums tādējādi nebija stājies spēkā.

Tēze:
Lietas par Eiropas Savienības pilsoņa iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta, atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta sestajai daļai, izskata Administratīvā apgabaltiesa, jo likumam hierarhiski ir augstāks juridiskais spēks iepretim Ministru kabineta (šajā gadījumā Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 675 „Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” 69.punkts) noteikumiem.

Tēzes:
1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu gadījumā, kad procesuālā termiņa pēdējā diena iekrīt sestdienā, svētdienā vai valstī noteiktā svētku dienā, termiņš izbeidzas nevis šajā dienā, bet gan nākamajā darba dienā, proti, termiņa pēdējā diena tiek „pārlikta” uz nākamo darba dienu. No procesuālā termiņa skaitīšanas viedokļa Administratīvā procesa likums nepiešķir nozīmi tam, vai konkrētā sestdiena kādām institūcijām vai personu grupām izņēmuma gadījumā tomēr ir noteikta kā diena, kurā ir jāstrādā (darba diena).

2. Administratīvā procesa likuma 43.panta otrajā daļā ietvertā tiesiskā regulējuma jēga, no vienas puses, ir nodrošināt to, ka procesuālā termiņa pēdējā diena netiek noteikta tādā dienā, kas lielākajai sabiedrības daļai (kā privātpersonām, tā arī valsts pārvaldes institūcijām) parasti ir brīvdiena. No otras puses, šā regulējuma jēga ir nodrošināt tiesisko noteiktību, proti, to, lai termiņa skaitīšanas kārtība būtu skaidri noteikta, ikvienam saprotama un vienveidīga, neatkarīgi no tā, ka ir atsevišķi gadījumi, kad sestdiena kādām institūcijām tiek noteikta kā darba diena.

Tēzes:
Konkrētas ražošanas tehnoloģijas un kurināmā izmantošanas pārbaude koģenerācijas stacijā

Koģenerācijas stacijai funkcionāli ir „pierēķināmas” arī tās iekārtas, kas tiek izmantotas tehnoloģiskajā procesā, kura rezultātā koģenerācijas stacijā ražo lietderīgi izmantojamo elektroenerģiju un siltumenerģiju, arī tad ja tās neatrodas vienā un tajā pašā adresē. Ja koģenerācijas iekārta atrodas koģenerācijas stacijas ēkā, bet kāda cita no konkrētās tehnoloģijas īstenošanai nepieciešamajām iekārtām atrodas ārpus koģenerācijas stacijas adreses, vērtējot, vai koģenerācijas stacijā tiek izmantota konkrēta ražošanas tehnoloģija un konkrēts kurināmā veids, nozīme ir tam, vai attiecīgajā koģenerācijas stacijā elektroenerģija un siltumenerģija faktiski tiek ražota, izmantojot noteikto tehnoloģiju un paredzēto kurināmo, tostarp, vai ārpusē esošā iekārta tiek funkcionāli izmantota attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā; ārpusē esošās iekārtas adresei šajā ziņā nav izšķirošas nozīmes.

Obligāto iepirkuma tiesību atcelšana siltumenerģijas nelietderīgas izmantošanas dēļ

Tiesiskais regulējums paredz, ka koģenerācijas stacijā vienlaikus ar elektroenerģiju saražotā siltumenerģija ir jāizmanto lietderīgi, proti, to nevar izmantot koģenerācijas stacijas pašpatēriņam, bet tā ir jānodod ekonomiski pamatotam siltumapgādes pieprasījumam. Ja tiek konstatēts, ka koģenerācijā saražotā siltumenerģija netiek izmantota lietderīgi, tas ir pamats obligātā iepirkuma tiesību atcelšanai. Tiesību normas, kas reglamentē siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu un tās kontroli, nepiešķir nekādu nozīmi adresei, kurā atrodas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai izmantotās iekārtas. Nozīme ir tam, kur faktiski tiek novadīta vienlaikus ar elektroenerģiju saražotā siltumenerģija.

Koģenerācijas stacijas mēraparāta atrašanās vietas adreses nozīme obligātā iepirkuma tiesību atcelšanā

Obligātā iepirkuma tiesību atcelšanai pamats ir tad, ja konkrētai koģenerācijas stacijai faktiski nav uzstādīts tāds mēraparāts, ar kuru tiek uzskaitīta lietderīgā siltumenerģija, proti, ja komersants nevar uzrādīt mēraparātu, kas uzskaita lietderīgo siltumenerģiju, vai arī komersanta uzrādītais mēraparāts faktiski nenodrošina koģenerācijā saražotās lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti. Mēraparāta atrašanās vietai līdz ar to nozīme ir tiktāl, ciktāl no tā atrašanās vietas ir atkarīga mēraparāta pienācīga funkcionēšana.

Komersanta pienākums atmaksāt tikai tādu valsts atbalstu, kas nav saņemts pamatoti

Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra noteikumu Nr. 561 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 86.1.apakšpunkts interpretējams kopsakarā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2panta trešo daļu. Tādējādi, lemjot par komersantam izmaksātā valsts atbalsta atprasīšanu, visupirms ir jādod iespēja komersantam pierādīt, ciktāl valsts atbalsts saņemts pamatoti. Ja to līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei ir iespējams noskaidrot, tad nav pamata uzdot atmaksāt valsts atbalstu arī par to periodu, kurā valsts atbalsts saņemts tiesiski un pamatoti. Tikai tad, ja komersants nav spējis pierādīt laika periodu, kurā tas valsts atbalstu saņēmis tiesiski un pamatoti, ir pamats noteikt komersantam atmaksāt visu to atbalstu, kas saņemts par laika periodu kopš pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa.

Tēzes:
Vides aizsardzības iestādes kompetence būvniecības krasta kāpu aizsargjoslā gadījumā

Viens no būvniecības krasta kāpu aizsargjoslā pieļaujamības priekšnoteikumiem ir kompetentās vides aizsardzības iestādes dokumenta par konkrēto būvniecību saņemšana. Līdz ar to, ja persona ir iecerējusi veikt būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, tai ir jārēķinās, ka šādas būvniecības atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam no vides aizsardzības aspekta, tostarp – vai iecerētā būvniecība faktiski (ne tikai formāli) atbilst kādam no Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā norādītajiem izņēmuma gadījumiem, kad būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļaujama, līdzās būvvaldei, kas kontrolē kopējo būvniecības procesu, vērtēs arī kompetentā vides aizsardzības iestāde.

Būvniecības krasta kāpu aizsargjoslā pieļaujamības izvērtēšana

1. Ja persona ir iecerējusi veikt palīgēku būvniecību atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā paredzētajam izņēmumam, tad vides aizsardzības iestāde, vērtējot šādas būvniecības pieļaujamību, citstarp var vērtēt arī to, vai iecerētā ēka arī faktiski (ne tikai ņemot vērā to, kā tā formāli nosaukta būvniecības dokumentos) ir vērtējama kā palīgēka.

2. Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto ierobežojumu mērķis ir samazināt antropogēno slodzi Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, paredzot, ka būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļaujama tikai noteiktā likumā paredzētā veidā. Tāpēc, lai piemērotu minētos ierobežojumus, nav nepieciešams individuāli pamatot, ka būvniecība konkrētajā vietā būtiski negatīvi ietekmēs vidi

Tēze:
Administratīvajai tiesai vispārīgi nav kompetences vērtēt administratīvā pārkāpuma lietvedībā pieņemta lēmuma vai darbības tiesiskumu. Izskatot prasījumu par administratīvā pārkāpuma lietā nodarīta kaitējuma atlīdzinājumu, tiesas kompetencē ir novērtēt konkrētā gadījuma apstākļus un lemt par atbilstošu atlīdzinājumu. Tieši privātpersonai ir pienākums pamatot prasītā atlīdzinājuma apmēru un norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)