Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti divdesmit četri Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Vispārīgus apsvērumus par azartspēļu nelabvēlīgo ietekmi un to negatīvo vērtējumu sabiedrībā ir izdarījis likumdevējs, tāpēc iedzīvotāju negatīvā attieksme pret azartspēlēm kopumā nav pamats, lai ierobežotu azartspēļu organizēšanu atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestajai daļai.

2. Paaugstināta sabiedriskās kārtības apdraudējuma iespēja konkrētā vietā var radīt azartspēļu organizēšanas un sabiedriskās kārtības interešu sadursmi. Tomēr tādā gadījumā lēmumam, ar kuru tiek ierobežota azartspēļu organizēšana, šī interešu sadursme būtu pietiekami precīzi jāatklāj tieši saistībā ar konkrētajai vietai raksturīgajām īpatnībām.

3. Ja azartspēļu organizēšana kā komercdarbība konkrētajā teritorijā kopumā ir pieļaujama atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, azartspēļu organizēšanu ierobežojošā lēmuma pamatojumam ir jāietver tādus apsvērumus, kuru dēļ konkrētā vieta ir atšķirīga no citām vietām pilsētvidē. Pamatojums, ar kādu varētu ierobežot azartspēļu organizēšanu jebkur konkrētajā teritorijā, neatbilst Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestās daļas mērķim.

Tēzes:
Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai nav atzīstama par saimniecisko darbību

Lai piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa likmi atbilstoši Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1.apakšpunktam, izšķiroši ir konstatēt, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā.

Vērtējot, vai nekustamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, ņemama vērā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta ceturtajā daļā ietvertā saimnieciskās darbības definīcija. Darbība par atlīdzību, kas izpaužas dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanā dzīvošanai, nav atzīstama par saimniecisko darbību minētās tiesību normas izpratnē.

Tiesiskās vienlīdzības princips vienādu lietu izskatīšanā tiesā

Ja tiesa, kas izskata agrāk izspriestai lietai līdzīgu lietu, nonāk pie citiem secinājumiem, tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai tiesa spriedumā ietvertu apsvērumus, kādēļ rezultāts šajā lietā ir atšķirīgs. Procesa dalībniekam ir jābūt saprotamam, ka tiesas spriedums, kaut arī atšķirīgs, nav patvaļīgs, un ka tiesa spēj pamatot savu atšķirīgo viedokli. Vienlīdzības princips ir piemērojams arī tad, ja agrākā lietā spriedums vēl nav stājies spēkā.

Tiesas tiesības uzdot iestādei izdot jaunu pareizu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu

Personai ir likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikts vispārīgs pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli noteiktā apmērā par tās kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma domājamo daļu. Likums neparedz, ka persona ir atbrīvojama no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, ja iestāde ir pieļāvusi kļūdu nodokļa aprēķinā pilnībā vai kādā tā daļā, bet pēc būtības nodoklis ir maksājams.

Ņemot vērā, ka tiesai nav likumā noteiktas kompetences grozīt nodokļa aprēķinu, ir piemērojama Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa, proti, tiesai ir tiesības atcelt pārsūdzēto lēmumu un uzlikt iestādei pienākumu izdot jaunu – pareizu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Šādā gadījumā ar Administratīvā procesa likuma 253.panta sesto daļu iestādei netiek ļauts papildināt pamatojumu, bet izdot pareizu administratīvo aktu situācijā, kurā tas ir nepieciešams.

Tēze:
Vērtējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas disciplināratbildību, atšķirībā no administratīvās atbildības ceļu satiksmē, kas iestājas, ja personai tiek konstatēta alkohola koncentrācija, kas pārsniedz noteiktu daudzumu promiļu izelpotajā gaisā vai asinīs, disciplināratbildībai nav noteikts konkrēts promiļu daudzums, kas jākonstatē. Alkohola koncentrācijas pārbaudei šādā gadījumā nav obligāta Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 „Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” noteiktā vispārējā pārbaudes veikšanas norise.

Tēzes:
Pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes noteikto tiesisko pienākumu tiešsaistes platformas lietošanas noteikumu pārstrādāšanā

Vērtējot, vai Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nekavējoša izpilde var radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana būtu apgrūtināta, ņemams vērā pienākuma izpildei nepieciešamo izmaiņu raksturs un to ietekme uz komersanta darbību. Ja tiesiskā pienākuma izpilde prasa izmaiņas platformas iekšējos procesos un informācijas sistēmās, ietekmē tās darbības organizāciju un pārvaldību un iejaucas platformas autonomijā, šādi apstākļi var pamatot pagaidu aizsardzības subjektīvā kritērija izpildi.

Tiesiskā pienākuma noteikšanas pamatojums konkurences tiesību pārkāpuma lietā

Nosakot tiesisko pienākumu, ar norādi uz tā sasniedzamo mērķi – konstatētā konkurences tiesību pārkāpuma pārtraukšanu, tā turpmāku nepieļaušanu, pārkāpuma radīto seku novēršanu vai konkurences tiesību ievērošanas nodrošināšanu – vien nepietiek. Konkurences padomei, ņemot vērā lietas individuālos apstākļus, ir jāpamato konkrētā tiesiskā pienākuma satura un apjoma izvēle, tostarp ar lietderības un samērīguma apsvērumiem.

Abstrakti formulēti mērķi paši par sevi nepamato konkrētā tiesiskā pienākuma nepieciešamību, jo tiem trūkst piesaistes lietas individuālajiem apstākļiem.

Tēze:
Tas, ka tiesas gala secinājumi neatšķiras no tiem, kas bija izdarīti apgabaltiesas spriedumā, pirmoreiz izskatot šo lietu, nenozīmē, ka nav ievēroti Senāta norādījumi vai ka spriedums ir nepareizs. Ja lietā atbilstoši procesuālo tiesību normām ir pienācīgi noskaidroti visi būtiskie apstākļi, secinājums var sakrist.

Kasācijas instances tiesa nevar norādīt, kādi konkrēti secinājumi par lietas faktiskajiem apstākļiem ir jāizdara tiesai, kas izskata lietu pēc būtības.

Tēze:
Pašvaldībai, kas ir par vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgā institūcija, ir tiesības izdot vispārīgo administratīvo aktu – norādījumus – par katra atsevišķa vietējas nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Jebkuri strīdi par šāda tiesību akta tiesiskumu risināmi administratīvā procesa kārtībā.

 

Tēze:
Valsts policijas amatpersonas rīcība, uzsākot un veicot resorisko pārbaudi, nav vērsta uz galīga rakstura publiski tiesisku seku radīšanu privātpersonai valsts pārvaldes jomā, tāpat arī ar šādu rīcību personai netiek radītas galīga rakstura faktiskas sekas.

Tēze:
Pieteikums ar mērķi panākt Valsts probācijas dienesta vēršanos vispārējās jurisdikcijas tiesā ar iesniegumu par personas atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes attiecas uz tiesas sprieduma krimināllietā izpildi. Šāds pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tēze:
Pasūtītājam, kas ir licencēta maksājumu pakalpojumu iestāde un darbojas finanšu pakalpojumu jomā, ir rīcības brīvība atturēties no līgumu slēgšanas ar personām, kuru līdzšinējā darbība rada šaubas par to reputāciju finanšu jomā. Šādā gadījumā pasūtītājas vēlme izvairīties no darījumu attiecību nodibināšanas ar personām, kuru finanšu darbības vēsture rada reputācijas riskus, pati par sevi nav uzskatāma par patvaļīgu. Tomēr pasūtītājam ir jāspēj sniegt objektīvs pamatojums tam, kādēļ konkrēti apstākļi ir nozīmīgi reputācijas izvērtēšanai (patvaļas aizlieguma princips), un vai šāda pieeja tika piemērota vienādi attiecībā uz visiem pretendentiem (vienlīdzīgas attieksmes princips).

Tēze:
Ārstniecības personai ir jāpiešķir pienācīga vērība tam, ar kādām grūtībām saskaras medicīnā nezinošas personas, kad jāpieņem lēmums par potenciāli vairāk vai mazāk riskantu ārstniecību. Jo būtiskāka un riskantāka ir paredzētā ārstniecība, jo plašākai ir jābūt sarunai, lai pacients objektīvi izprastu sava lēmuma iespējamās sekas un piekrišana konkrētajai ārstniecībai tiešām būtu informēta. Pacienta informēšana viņam saprotamā veidā ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa, nevis tikai vispārīga informētās piekrišanas veidlapas parakstīšana ar mērķi mazināt ārstniecības personu juridisko atbildību. Ja ikvienu pacientu pirms operācijas informē tikai par vispārīgiem riskiem veselībai un dzīvībai, bet neizskaidro konkrētāk, arī piekrišana var tikt sniegta neapdomīgi, pamatojoties uz vispārīgu izpratni par to, ka vispār jebkurai operācijai ir kaut kādi riski.

Tēze:
Strīdi par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā vai Satversmes tiesā, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, gadījumā, ja ir pieņemts likums par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Tādējādi administratīvā procesa kārtībā nav lemjams jautājums par būvju nepieciešamību pašvaldību funkciju nodrošināšanai, kā arī nav pārbaudāms pašvaldības domes lēmums, ar kuru tā atteikusies novērtēt būves un tās atsavināt par taisnīgu atlīdzību sabiedrības vajadzībām.

Tēze:
Ja tiesību normā personai ir paredzētas tiesības izvēlēties citu saziņas kanālu, tad iestāde (un arī tiesa) pret šīm tiesībām nedrīkst attiekties formāli.

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā ir personai noteikts pienākums lūgumu par citu saziņas kanālu (nevis oficiālo elektroniskās adreses kontu) īpaši pamatot. Tomēr normā nav definēts, ko nozīmē „īpašs pamatojums” un noteikti konkrēti kritēriji, kāds pamatojums uzskatāms par pietiekamu. Tas nozīmē, ka iestādei katrā gadījumā šāds lūgums ir jāizvērtē, cenšoties pēc iespējas lūgumu ievērot, bet lūguma noraidīšanas gadījumā iestādei ir konkrēti jāpaskaidro, kāpēc personas lūgumā norādītais pamatojums nav pietiekams. Lūguma izlemšanas rezultāts iestādei jāpaziņo saziņas kanālā, kādu persona ir izmantojusi, lai iesniegtu lūgumu, vai arī, ja lūgumā lūgts cits saziņas kanāls, tad atbilstoši tam.

Saņemot lūgumu izmantot citu saziņas kanālu, bet konstatējot, ka tas nav nekādi pamatots, iestādei atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam un labas pārvaldības principam jādod personai iespēja pamatojumu sniegt, nevis formāli jāatsaucas uz to, ka persona lūgumu nav pamatojusi.

Jo īpaši būtiski tas ir situācijās, kad iestāde iepriekš ir sazinājusies ar personu atbilstoši personas norādītajam saziņas veidam, bet pēkšņi, atsevišķi par to neinformējot, turklāt attiecībā uz lēmumu, kas potenciāli var būtiski skart personas cilvēktiesības, izvēlas citu saziņas veidu. Šādos apstākļos, neinformējot personu par saziņas veida maiņu, iestādei jārēķinās ar to, ka var tikt apšaubīta dokumenta paziņošanas prezumpcija un līdz ar to tikt ietekmēts tā pārsūdzības termiņa tecējums. Tiesību normās noteiktās dokumentu paziņošanas kārtības ievērošana nedrīkst būt pašmērķīga; tai ir jāsasniedz savs mērķis.  

Tēze:
Kreditoram administratīvajā procesā subjektīvās publiskās tiesības var tikt atzītas tikai tādā apjomā, kādā Komerclikums tam piešķir procesuālās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā. Proti, kreditora intereses šajā procesā tiek aizsargātas tiktāl, ciktāl tam ir nodrošināta iespēja izmantot tiesības iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Ja kreditors šīs tiesības nav izmantojis un nav norādījis objektīvus iemeslus, kas tam to būtu lieguši, vien tas, ka sabiedrība vēlāk izslēgta no komercreģistra, pats par sevi neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Arī tas, ka sabiedrības izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora privāttiesiskā prasījuma īstenošanu, neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.

Tēzes:
Zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumu izvērtēšanas secība

Tas, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība, nozīmē, ka cēloņsakarību ir iespējams izvērtēt tad, ja ir konstatēta kā iestādes prettiesiska rīcība, tā arī cietušajam nodarīts zaudējums. Tiesa nevar konstatēt cēloņsakarības neesību, visupirms nepievēršoties zaudējumu esības jautājumam.

Iestādes lēmuma pamatojuma prasība: tiesību normas un pierādījumi

No pamatojuma principa izriet, ka iestādes lēmumam jābūt pamatotam ne vien ar tiesību normām, kas iestādei dod tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt, bet tā pamatā jābūt arī pietiekamiem pierādījumiem, kas norāda uz to, ka konkrētajā gadījumā bijis pamats attiecīgo lēmumu pieņemt.

Tēzes:
Atlaišanas pabalsts tiesnesim

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma sistēmiskā un likumdevēja iecerei (ņemot vērā arī likuma grozījumu finansiālo ietekmi) atbilstošā interpretācijā  secināms, ka pabalsta izmaksas gadījumi, kuri paredzēti šī likuma 17.panta pirmajā daļā, (piemēram, ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu) aptver tikai tās amatpersonas (darbiniekus), kas sākotnēji ietvertas minētajā likumā, proti, nav attiecināmi uz tiesnešiem.

Vienīgais atlaišanas pabalsta gadījums tiesnesim noteikts minētā likuma 17.panta devītās daļas 6.punktā – atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā tiesnesim, tam atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ.

Tiesu administrācija kā atbildētāja pusē pieaicināmā iestāde strīdos par tiesnešu atlīdzības jautājumiem

No likuma „Par tiesu varu” regulējuma izriet, ka ar tiesnešu atlīdzību saistīto jautājumu administrēšana un rīcība ar budžeta līdzekļiem ietilpst Tiesu administrācijas kompetencē, savukārt Tieslietu ministrijai šādas funkcijas nav, un tā ir uzskatāma vien par augstāku iestādi, kurā apstrīdami Tiesu administrācijas direktora pieņemtie lēmumi. Tādējādi strīdos, kas saistās ar tiesnešu atlīdzības jautājumiem atbildētāja pusē ir pieaicināma Tiesu administrācija.

Tēzes:
Pieteikuma nepieņemšanas pamatu izvērtējums pirms acīmredzami nepamatota pieteikuma vērtējuma

Lai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.1panta pirmo daļu, pieteikumu pilnībā vai daļā varētu atteikt izskatīt kā acīmredzami nepamatotu, tiesnesim vispirms jāgūst pārliecība, ka tas ir pieļaujams, proti, nav konstatējams neviens no Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmajā daļā ietvertajiem pieteikuma nepieņemšanas pamatiem. Ja tiesnesis konstatē kādu no minētajiem pamatiem, viņam jāatsaka pieņemt pieteikumu pilnībā vai daļā.

Latgaliešu rakstu valodas lietojuma saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm pieļaujamības izvērtēšana

Latgaliešu rakstu valodas pieļaujamība saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm (jautājums par valodas lietojuma iespējām un robežām) ir būtisks tiesību jautājums, kas skar latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides (tostarp arī latgaliešu rakstu valodas) saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un tas izsverams pilnvērtīgā tiesas procesā.

Vecvecāka un bērna saskarsmes jautājumi

Jautājums par vecvecāka saskarsmi ar bērnu risināms, vienojoties ar bērna vecākiem. Ja vienošanos par saskarsmes tiesību nav iespējams panākt un par to pastāv strīds, attiecīgais jautājums ir risināms civiltiesiskā kārtībā.

Tēze:

Mantojuma aizgādņa izraudzīšanās un tiesas kontrole pār bāriņtiesas lēmumu par mantojuma aizgādņa iecelšanu

  1. Bāriņtiesai, izraugoties aizgādni atstātajam mantojumam, ņemot vērā mantojuma apjomu un citas mantojumu raksturojošas pazīmes, jāpārliecinās par kandidāta spējām veikt pienākumus, kas saistīti ar mantojuma saglabāšanu, pārvaldīšanu un nepieciešamības gadījumā mantojuma pārstāvēšanu.
  2. Bāriņtiesa ir kompetentā iestāde, kas lemj par aizgādņa iecelšanu, savukārt tiesa veic kontroli pār bāriņtiesas lēmumu, proti, vai ir izdarīta pareizā izvēle.

Tiesa var lemt uzdot bāriņtiesai iecelt citu aizgādni vai līdzaizgādni tikai gadījumā, ja bāriņtiesa ir izvērtējusi attiecīgu personu kā aizgādņa kandidātu. Ja kāda persona vispār nav tikusi vērtēta bāriņtiesā kā aizgādņa kandidāts, tiesai nav pamata to pirmajai vērtēt un lemt, vai šī persona ir piemērota aizgādņa pienākumu pildīšanai.

Tēze:

Bāriņtiesas rīcība, pārsūtot tās rīcībā nonākušo informāciju piekritīgajai bāriņtiesai, nav faktiskā rīcība

Bāriņtiesas rīcība, pārsūtot tās rīcībā nonākušo informāciju piekritīgajai bāriņtiesai, ir procesuāla darbība, kurai nav galīga noregulējuma rakstura un kura pati par sevi nav atzīstama par faktisko rīcību. Minētā rīcība ir uzskatāma par iekšēju vai starpiestāžu saziņu un sadarbību, jo bāriņtiesām ir pienākums sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama bērnu tiesību un interešu aizsardzībai.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)