Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Katrā kriminālprocesā procesa virzītājs patstāvīgi izlemj, vai ir nepieciešams veikt kādu noteiktu izmeklēšanas darbību, pēc sava subjektīvā priekšstata par to, vai lietā ir iegūtas pietiekamas ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem, lai pierādīšanas rezultāts būtu ticams un neradītu šaubas par konstatēto faktu atbilstību lietas faktiskajiem apstākļiem.

Tēze:
Atbildība par pavadzīmes – attaisnojuma dokumenta un vienlaikus nodokļa rēķina, kas izmantojams pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai un tādējādi piešķir tiesības, – viltošanu paredzēta Krimināllikuma 217. pantā, kas attiecībā pret Krimināllikuma 275. pantu (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana) ir speciālā norma.

Tēzes:
Netieša nodoma pazīmes attiecībā uz darbību

Netiešs nodoms pret darbību pastāv tad, ja persona droši nezina, taču uzskata par iespējamu, ka pastāv apstāklis, kas atbilst noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmei (nodoma zināšanas jeb intelektuālais elements), tomēr veic attiecīgo darbību, apzināti pieļaujot jeb samierinoties ar to, ka attiecīgais apstāklis varētu pastāvēt (nodoma gribas elements).

Šādas psihiskās attieksmes būtiskākais kritērijs ir šāds: jo ar lielāku varbūtību apsūdzētais apzinājies iespēju, ka pastāv attiecīgais apstāklis (piemēram, noteikts cietušā vecums, sievietes grūtniecība u.c.), jo drīzāk viņš šo iespēju apzināti pieļāvis jeb samierinājies ar to un tādējādi rīkojies ar netiešu nodomu, un otrādi – jo ar mazāku varbūtību apsūdzētais to apzinājies, jo drīzāk netieša nodoma nav.

Krimināllikuma 114. pantā paredzētā nozieguma subjektīvā puse

Attiecībā uz darbību, kas veido Krimināllikuma 114. pantā paredzētā nozieguma sastāva objektīvo pusi, ir nepieciešams konstatēt tiešu vai netiešu nodomu, pret kaitīgajām sekām ir pietiekams gan nodoms, gan neuzmanība abos to veidos.

Lai konstatētu netiešu nodomu pret darbību – rīkojumu nozāģēt dižkoku –, jābūt konstatētiem apstākļiem, kas apsūdzētajam radīja pamatu nopietni pieļaut to, ka kādam no kokiem ir īpašs aizsardzības režīms (nodoma zināšanas jeb intelektuālais elements), un, neraugoties uz to, viņš, apzināti pieļaujot jeb samierinoties ar šādu varbūtību (nodoma gribas elements), deva rīkojumu koku nocirst. Šādas psihiskās attieksmes būtiskākais kritērijs ir šāds: jo ar lielāku varbūtību apsūdzētais apzinājies iespēju, ka nocērtamais koks ir dižkoks, jo drīzāk viņš šo iespēju apzināti pieļāvis jeb samierinājies ar to un tādējādi rīkojies ar netiešu nodomu. Un otrādi – jo ar mazāku varbūtību apsūdzētais to apzinājies, jo drīzāk netieša nodoma nav.

Pārbaudot netiešu nodomu, nozīme ir piešķirama apsūdzētā priekšzināšanām un pieredzei, rīcības motīviem un mērķiem, kā arī viņa rīcības blakus apstākļiem, piemēram, steidzīgai, maskētai rīcībai vai mēģinājumam izvairīties no iespējamā pārkāpuma atklāšanas, kas var kalpot par netieša nodoma pazīmi. Minēto apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs.

Tēzes:
Nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam kā krāpšanas atbalstīšana

Krāpšana var izpausties arī iestādes maldināšanā, taču šādām darbībām jābūt vērstām uz tādu iestādi, kas ir tiesīga rīkoties ar noteiktiem labumiem vai kurai ir tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz svešu mantu vai tiesībām uz šādu mantu.

Ja persona, sniedzot apzināti nepatiesas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, radījusi citai personai priekšnoteikumus pabalsta pieprasīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, šādās personas darbībās konstatējamas Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas – atbalstīšanas pazīmes.

Kopīga nodoma realizēšana kā priekšnosacījums konstatējumam, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts personu grupā, arī tad, ja visām iesaistītajām personām nav vienāda motīva vai ieguvuma

Noziedzīgu nodarījumu var atzīt par izdarītu personu grupā arī tad, ja visām iesaistītajām personām nav vienāda motīva vai ieguvuma.

Apstāklis, ka viena no noziedzīga nodarījuma izdarīšanā iesaistītajām personām nav guvusi mantisku labumu, pats par sevi neizslēdz personu grupas pastāvēšanu, ja vien šī persona kopīgi ar citu personu, to apzinoties, tieši izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Kaitējuma kompensācijas solidāra piedziņa no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja un līdzdalībnieka

Solidāra atbildība piemērojama gadījumos, kad vairāku personu kopīgi izdarīts noziedzīgs nodarījums vai vairāku personu atsevišķas noziedzīgas darbības radījušas vienas un tās pašas sekas – kaitējumu cietušajam.

Līdzdalībnieki kopā ar noziedzīgā nodarījuma izdarītāju realizē vienotu mērķi – noziedzīgā rezultāta sasniegšanu –, tādēļ arī līdzdalībnieki ir atbildīgi par kopīgi radīto kaitējumu solidāri.

Tēze:
Krimināllikuma 146. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir speciālais subjekts, piemēram, darba devēja norīkota persona, kuras atbildību par darba aizsardzības prasību ievērošanu darba vietā noteic tās darba līgumā un amata aprakstā uzticēto pienākumu apjoms un saturs.

Tēzes:
Apzināti nepatiesas informācijas ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, kas apstrādā informāciju, kura saistīta ar valsts drošību veselības jomā

Ja persona ievada apzināti nepatiesu informāciju ārstniecības iestādes iekšējai lietošanai paredzētā informācijas sistēmā, kas automātiski tiek pārsūtīta uz Vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu (E-veselības sistēmu), tad šādas darbības ir vērstas pret automatizētu datu apstrādes sistēmu, kas apstrādā informāciju, kura saistīta ar valsts drošību veselības jomā.

E‑veselības sistēmā izveidots ieraksts par vakcinācijas faktu kā dokuments Krimināllikuma 275. panta izpratnē

E-veselības sistēmā izveidotam ierakstam par vakcinācijas faktu ir juridisks spēks, un tas ir Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets.

Dokumenta viltošana ir pabeigta ar patiesībai neatbilstošas informācijas ievadīšanu, proti, ierakstu E-veselības sistēmā, kas savukārt rada iespēju personai bez tiesiska pamata saņemt derīgu sadarbspējīgu sertifikātu. Sertifikāta ģenerēšana nav dokumenta viltošanas objektīvās puses pazīme un šī noziedzīgā nodarījuma pabeigtību neietekmē.

Dalība dokumenta viltošanā

Lai konstatētu kvalificējošo pazīmi – personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās –, nepieciešams konstatēt, ka vismaz divas personas ir tieši realizējušas noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi, proti, ka katra no viņām izpildījusi kādu no darbībām, lai viltotu dokumentu.

Ja persona nav izdarījusi nevienu darbību, ko var kvalificēt kā daļu no dokumenta viltošanas objektīvās puses, viņa nav attiecīgā noziedzīgā grupējuma dalībniece (izdarītāja).

Viltota dokumenta izmantošanas (Krimināllikuma 275. pants) nošķiršana no viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas un glabāšanas (Krimināllikuma 275.² pants)

1. Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par viltota dokumenta izmantošanu, ir jāpierāda tā izmantošanas fakts vai vismaz sagatavošanās vai mēģinājums to darīt. Turklāt, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par viltota dokumenta izmantošanu, tai vienlaikus nav jābūt šī dokumenta viltotājai, ir pietiekami, ja persona apzinās, ka dokuments ir viltots un to apzināti izmanto.

2. Krimināllikuma 275.² pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido divas darbības: viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšana un glabāšana. Sertifikāta iegūšana ietver jebkādu darbību, ar kuras palīdzību persona apzināti iegūst viltotu sertifikātu, piemēram, to pasūta, pērk, saņem no trešajām personām. Glabāšana nozīmē, ka persona, apzinoties, ka sertifikāts ir viltots, to glabā – papīra formātā vai digitāli (viedierīcē, e-pastā, lietotnē u.c.). Noziedzīgais nodarījums šajā gadījumā ir uzskatāms par pabeigtu jau brīdī, kad dokuments ir iegūts vai tiek glabāts, neatkarīgi no tā, vai tas tiek izmantots. Tādējādi Krimināllikuma 275.² pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma konstatēšanai nav nepieciešama viltotā dokumenta izmantošana.

Tēze:
Krimināllikuma 46. pantā paredzētie soda noteikšanas vispārīgie principi izvērtējami tā, ka apstākļi, kas var ietekmēt piemērojamo sodu, ir vērtējami kopumā un savstarpējā saistībā. Tas nozīmē to, ka, ja lietā ir konstatēti gan apstākļi, kas var pamatot vieglāka soda noteikšanu, gan apstākļi, kas var pamatot bargāka soda noteikšanu (ne tikai atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši), vērtējams, kādā mērā tie savstarpēji kompensē viens otra ietekmi. Turklāt šajā kopvērtējumā izšķirošs ir nevis tas, kura apstākļu grupa ir lielāka skaita ziņā, bet gan katras grupas nozīmīgums pēc būtības.

Šāda pieeja ir piemērojama atsevišķi gan soda veida, gan soda mēra noteikšanā (sk. Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu), ja vien nav konstatēti Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumi – likuma Sevišķās daļas panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu.

Tēzes:
Krāpšanas pazīme – labprātīga mantas atdošana vainīgajam

Krāpšanas pazīme – labprātīga mantas atdošana vainīgajam – nav konstatējama tajos gadījumos, kad viltus vai uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana kalpo tikai kā sagatavošanās posms mantas iegūšanai. Šāda situācija veidojas, piemēram, ja vainīgais ar viltu iegūst tikai piekļuvi telpām, dokumentiem vai bankas kartei, bet pati manta tiek iegūta vēlāk ar citām darbībām. Šādos gadījumos cietušā subjektīvajā uztverē pati mantiskā vērtība netiek atdota labprātīgi; vainīgais to iegūst pats, veicot papildu darbības. Līdz ar to juridiskā kvalifikācija šādos gadījumos ir atkarīga no turpmāk veiktajām darbībām, kas veido konkrētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmes un rezultējas cietušajam nodarītajā mantiskajā zaudējumā.

Subsidiārās un pamatnormas konkurence – Krimināllikuma 193.1 panta pirmā un otrā daļa

Gadījumos, kad dažādas materiālo krimināltiesību normas aptver atšķirīgas noziedzīga nodarījuma stadijas vai atšķirīgas intensitātes apdraudējumu tām pašām tiesiski aizsargātajām interesēm, konstatējama subsidiārās un pamatnormas konkurence. Tādēļ, ja noziedzīgs nodarījums ir pabeigts, kvalificējot to, nav pamata papildus atsaukties uz Krimināllikuma 15. panta trešo un ceturto daļu par sagatavošanos un mēģinājumu.

Minētā pieeja ir piemērojama arī gadījumos, kad cita nozieguma sagatavošanās vai mēģinājuma stadijā izdarītās darbības ir kriminalizētas kā patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi. Tādēļ, ja persona bankas kartes datu iegūšanas brīdī jau bija nolēmusi, izmantojot šos datus, piekļūt attiecīgajam bankas kontam un rīkoties ar tajā esošajiem naudas līdzekļiem un šo nodomu vēlāk arī īstenoja, datu izmantošanas gadījumā nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 193.1 panta otrās daļas, jo datu iegūšana, kas atbilst Krimināllikuma 193.1 panta pirmās daļas sastāvam, vienlaikus ir sagatavošanās stadija šī panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai.

Izņēmums no šīs pieejas attiecas uz tiem gadījumiem, kad sagatavošanās stadijā izdarītā darbība rada tādu papildu apdraudējumu vai kaitējumu, ko neaptver norma, kas paredz atbildību par vēlāk izdarīto un pabeigto noziedzīgo nodarījumu.

Tēzes:
Nonāvēšana aiz neuzmanības

Lai noziedzīgo nodarījumu kvalificētu kā nonāvēšanu aiz neuzmanības, jākonstatē, ka apsūdzētajam nav bijis nodoma nedz nodarīt cietušajam miesas bojājumus, nedz arī viņu nonāvēt.

Noziedzīga nodarījuma kvalificēšana pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas (tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei)

1. Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei) sastāvā ietverts divu veidu kaitējums personai – smagu miesas bojājumu nodarīšana un to rezultātā iestājusies cietušā nāve. Pret katru no normā paredzētajām sekām noteikta dažāda vainīgās personas psihiskā attieksme, proti, pret smagu miesas bojājumu – nodoms, bet pret nāvi – neuzmanība.

2. Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai jānosaka apsūdzētā nodoms gan pret smaga miesas bojājuma nodarīšanu, gan pret nāvi.

3. Kriminālatbildība par smagu miesas bojājumu nodarīšanu ar netiešu nodomu iestājas arī gadījumos, kad personas darbības vērstas uz jebkāda smaguma miesas bojājuma nodarīšanu.

Ja vainīgais apzināti pielieto tādu vardarbību pret cietušo, kas vērsta uz jebkādu miesas bojājumu nodarīšanu, iesitot pa galvu, vainīgais paredz un apzināti pieļauj, ka cietušajam var iestāties dažāda smaguma miesas bojājumi. Šādā gadījumā vainīgajam ir jāatbild par sekām, kas ir loģisks un paredzams viņa darbību rezultāts.

Tēze:
Apelācijas instances tiesas kļūdaina rīcība, pieņemot un nosūtot Senātam pēc likumā noteiktā termiņa iesniegtu kasācijas sūdzību, nevar kasācijas sūdzības iesniedzējam radīt tiesisku paļāvību, ka iestāsies tās kasācijas sūdzības iesniegšanas sekas, kas iestājas vispārīgā gadījumā, kad kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš nav nokavēts.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)