Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

Tēze:
No objektīvās puses Krimināllikuma 317. pantā ietverto noziegumu raksturo aktīvas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.

Apzināta, personas gribai atbilstoša pasīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu neveikšanā, pastāvot reālai iespējai tos veikt, nevar tikt saistīta ar aktīvu darbību izdarīšanu.

Tēze:
Probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smagu noziegumu, izņemot Krimināllikuma 159. un 160. pantā paredzēto noziegumu, var piemērot, ja persona minēto nodarījumu izdarījusi līdz 2024. gada 31. decembrim un vēl nav notiesāta un ja tiesa, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, ir ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Tēze:
Ar maksājumu nesaistīts teksts internetbankas maksājuma uzdevumā var tikt atzīts par tiesas aizlieguma sazināties ar maksājuma adresātu pārkāpumu, ja pēc tā satura, mērķa un konkrētajiem apstākļiem tas objektīvi ir uzskatāms par saziņu ar adresātu. Lai arī internetbanka vispārīgi nav paredzēta saziņai, izšķiroši ir tas, vai to faktiski var izmantot saziņai un vai persona to ir izmantojusi šādam mērķim.

Personas darbībai vienlaikus var būt vairāki mērķi, tādēļ uzturlīdzekļu nodrošināšana, veicot naudas pārskaitījumu internetbankā, pati par sevi neizslēdz mērķi ļaunprātīgi pārkāpt aizliegumu sazināties, ja maksājuma pamatojumā ietverts ar maksājuma mērķi nesaistīts saturs.

Tēze:
Īslaicīga brīvības atņemšana ir brīvības atņemšanas soda paveids, kas pēc savas būtības pilnībā atbilst brīvības atņemšanas definīcijai – personas piespiedu turēšanai ieslodzījumā – , taču ir diferencēts pēc tā ilguma. Likumdevējs, paredzot iespēju noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem, ir radījis elastīgāku krimināltiesisko regulējumu, kas ļauj tiesai vērtēt brīvības atņemšana soda ilgumu. Tādējādi īslaicīga brīvības atņemšana saglabā brīvības atņemšanai raksturīgo augsto personas pamattiesību ierobežojuma intensitāti, vienlaikus paredzot būtiski īsāku tās termiņu.

Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas sodu par Krimināllikuma 253. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013. gada 31. martam, piemēro 2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6. punktu, kas noteic, ka tad, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Krimināllikuma 253. panta pirmās daļas (redakcijā, kas spēkā no 2013. gada 1. aprīļa) sankcijā ir paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, kuru saskaņā ar Krimināllikuma 38. panta otro un 2.1 daļu nosaka uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem, tāpēc ir pamats atzīt, ka Krimināllikuma 253. panta pirmās daļas sankcijā tās aktuālajā redakcijā ir paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Tēze:
Glabātavas jēdziens Krimināllikuma 175. panta trešās daļas izpratnē

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas izpratnē par glabātavu atzīstama no apkārtējās vides norobežota vieta vai teritorija, kas paredzēta materiālo vērtību pastāvīgai vai pagaidu glabāšanai.

Zādzība no pazemes kabeļu kanalizācijas akas nav kvalificējama kā zādzība, kas izdarīta no glabātavas

Kabeļu kanalizācijas aka ar tajā ievilktiem elektroniskiem sakaru kabeļiem nav uzskatāma par glabātavu Krimināllikuma 175. panta trešās daļas izpratnē, t. i., vietu, kas paredzēta materiālo vērtību pastāvīgai vai pagaidu glabāšanai.

Tēze:
Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma (turpmāk – Aprites likums) 48. panta trešajā daļā paredzētais brīdinājums par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu saturiski ir formulējams tā, lai personai ar pietiekamu detalizācijas pakāpi būtu izskaidrots, par kādām darbībām persona būs saucama pie kriminālatbildības. Pretējā gadījumā netiktu sasniegts rakstveida brīdinājuma mērķis – veicināt personas tiesisku rīcību nākotnē.

Administratīvā pārkāpuma procesa lēmuma tiesiskā pamatojuma daļā ietverta atsauce uz Aprites likuma 48. panta trešo daļu pati par sevi nesasniedz tādu detalizācijas pakāpi, kas nodrošinātu personai izpratni, par kādām darbībām tai iestāsies kriminālatbildība, un līdz ar to pati par sevi parasti nenodrošina, ka tiks sasniegts rakstveida brīdinājuma mērķis – preventīva iedarbošanās uz personas rīcību.

Katrā lietā atsevišķi ir izvērtējams jautājums, vai no konkrētās lietas apstākļiem gūstama pārliecība, ka persona faktiski ir uztvērusi brīdinājuma vēstījumu, pat ja brīdinājums nav bijis ar pietiekamu detalizācijas pakāpi. Proti, jānoskaidro, vai persona faktiski ir izpratusi un apzinājusies savu turpmāko darbību iespējamās krimināltiesiskās sekas. Ja šāda apzināšanās lietā ir konstatējama, var secināt, ka, neraugoties uz brīdinājuma satura nepietiekamu detalizāciju, tā preventīvais mērķis konkrētajā gadījumā pēc būtības ir sasniegts, un personas turpmākās darbības var tikt kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas.

Tēzes:
Noziedzīgā nodarījuma – piesavināšanās – priekšmets darbībās ar nekustamo īpašumu

Ja pilnvarnieks, izmantojot viņam piešķirto pilnvarojumu, noslēdz nekustamā īpašuma pirkuma līgumu pats ar sevi, reģistrē īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz sava vārda un ar pilnvardevēju nenorēķinās, piesavināšanās priekšmets ir nekustamais īpašums. Savukārt, ja pilnvarnieks atsavina viņam uzticēto mantu trešajai personai, saņem pirkuma maksu, kas nododama pilnvardevējam, bet to nenodod tam, piesavināšanās priekšmets ir saņemtā pirkuma maksa. Līdz ar to pirmajā gadījumā noziedzīgi iegūtā manta ir nekustamais īpašums, bet otrajā gadījumā – saņemtā pirkuma maksa.

Piesavināšanās, izmantojot ar pilnvarojumu piešķirtās tiesības

Apstāklis, ka pilnvarojums vispārīgi piešķir tiesības atsavināt mantu bez atlīdzības, pats par sevi neizslēdz piesavināšanās sastāva esību Krimināllikuma 179. panta izpratnē, ja pilnvarnieks konkrētajā situācijā ir rīkojies pretēji pilnvardevēja interesēm un mantu prettiesiski ieguvis sev.

Mantas likumīgais valdītājs Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās daļas izpratnē

Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās daļas izpratnē mantas likumīgais valdītājs ir tā persona, kuras likumīgajā valdījumā manta atradusies pirms tās zaudēšanas noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Tēzes:

Darbību ar vielu maisījumu, kura sastāvā ir narkotiskās vielas jebkurā daudzumā, kas nav nodalāms no vielu maisījuma kopējā daudzuma, kvalifikācija

Gadījumos, kad vielu maisījuma sastāvā ir konstatēts dronabinols (delta-9-tetrahidrokanabinols) jebkurā daudzumā un tas nav nodalāms no vielu maisījuma kopējā daudzuma, tad, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāņem vērā visa maisījuma kopējais apmērs. Līdz ar to liela apmēra konstatēšanai noteicošais kritērijs ir personas darbības ar vielu maisījuma kopējo daudzumu (sasniedzot 50 gramus), nevis tajā esošās narkotiskās vai psihotropās vielas – dronabinola – faktiskais apmērs.

Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzētā soda smaguma samērīguma vērtējums attiecībā pret noziedzīgā nodarījuma smagumu Eiropas Savienības tiesību kontekstā

Pamatlēmumā 2004/757/TI (turpmāk – Pamatlēmums), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, noteikti vienīgi minimālie standarti attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmēm un piemērojamiem sodiem narkotiku un prekursoru nelikumīgas aprites jomā, lai nodrošinātu vienotu pieeju Eiropas Savienības līmenī cīņā pret nelegālu narkotiku tirdzniecību.

Dalībvalstīm Pamatlēmums ir saistošs tikai attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet atstāj brīvību izvēlēties to īstenošanas formu un metodes.

Latvijā Krimināllikuma 253.1 pants nosaka aizliegtās darbības (narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā un neatļauta realizēšana) un par tām paredzētos sodus. Savukārt Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru saraksti ir noteikti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikumā „Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri”.

Ievērojot to, ka Pamatlēmuma mērķis ir noteikt minimuma noteikumus par noziedzīgiem nodarījumiem un par tiem paredzētajiem sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā un ka tieši dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt efektīvu cīņu pret narkotisko vielu nelikumīgu apriti, Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas sankcijā paredzētais sods atbilst Pamatlēmuma 4. panta prasībām, no kurām izriet, ka gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar lielu narkotisko vielu daudzumu, dalībvalstīm jāparedz būtiski bargāks sods – brīvības atņemšana, kuras maksimālais termiņš ir vismaz pieci līdz desmit gadi.

Pamatojums atteikumam vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālu jautājumu

Tēzes:

Nelikumīgi uzglabātas dīzeļdegvielas vērtības noteikšana

1. Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. panta izpratnē „tirgus cena” ir vērtība, par kādu attiecīgo mantu var iegādāties vai pārdot brīvā tirgū nodarījuma brīdī, savukārt „tirgus cenai pielīdzināta cena” piemērojama tad, ja tirgus cenu objektīvi noteikt nav iespējams, piemēram, unikāliem priekšmetiem – mākslas darbiem vai antīkām monētām, kuru vērtība tiek noteikta, balstoties uz ekspertu novērtējumu.

Dīzeļdegvielas vērtība nosakāma pēc tās tirgus cenas, ko veido mazumtirdzniecības cena.

2. Ja noziedzīgais nodarījums izdarīts konkrētā laika periodā, piemēram, konkrētā dienā, tiesai, nosakot tāda noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību, kura cena ir mainīga un tiek regulāri fiksēta, piemēram, dīzeļdegvielai, nav pieļaujams bez pamatojuma balstīties uz noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vidējo cenu par plašāku laikposmu.

3. Ja naftas produktu neatļauta uzglabāšana notikusi ilgākā laikā un kriminālatbildība paredzēta tikai tad, ja to daudzums sasniedz lielu apmēru, jākonstatē, ka šī priekšmeta vērtība visā inkriminētajā periodā sasniegusi attiecīgo robežvērtību. Savukārt, ja pastāv saprātīgas šaubas par to, inkriminējams iespējami īsākais periods, par kuru nav saprātīgu šaubu, ka vērtība pārsniegusi attiecīgo robežu.

Pret valsts iestādi vērsta krāpšana

Krāpšanas obligāta pazīme ir citas fiziskas personas gribas ietekmēšana ar viltu vai ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos. Līdz ar to krāpšana var būt vērsta arī pret valsts iestādi, ja ar viltu vai ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos tiek maldinātas tās amatpersonas, kuru kompetencē ir lēmumu pieņemšana par mantiska rakstura jautājumiem.

Piemērojamās likuma redakcijas noteikšana materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos

Materiāla sastāva noziedzīga nodarījuma gadījumā, ja starp nodarījumu un kaitīgo seku iestāšanos pastāv ilgāks laikposms, piemērojamā likuma redakcija nosakāma pēc nodarījuma (darbības vai bezdarbības) izdarīšanas laika.

Nolēmuma rezolutīvajā daļā pieļautās pārrakstīšanās kļūdas izvērtējums

Tas, vai ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, tajā skaitā nolēmuma rezolutīvajā daļā, nosakāms, novērtējot attiecīgās nepilnības raksturu kopsakarā ar nolēmuma saturu kopumā.

 

Tiesas pienākums izvērtēt apstākļus, kuriem var būt nozīme, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību

 

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)